[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`poiss s {poisi, `poissi, `poisse} 1. zēns, puika ◦ jooksupoiss izsūtāmais zēns ∙ poiss ja tüdruk zēns un meitene; laulab poiste koondkoor dzied apvienotais zēnu koris; vana on veel päris traksis poiss vecais ir vēl gluži stalts zēns; oh sa poiss, kui palju seeni! ak tu viens, cik daudz sēņu! 2. puisis, jauneklis ◦ külapoiss ciema puisis; vanapoiss vecpuisis; tallipoiss staļļa puisis ∙ peigmees on pikk kena poiss līgavainis ir garš, glīts jauneklis; ta on üle küla poiss viņš ir pirmais puisis ciemā 3. (kāršu spēlē) kalps

`mats a s {matsi, `matsi, `matse} 1. lauķis, neaptēsts cilvēks ∙ ta on täitsa mats viņš ir īsts lauķis 2. sar vīrs, vīrietis, puisis ∙ igale matsile ta sellest ei räägi kuram katram viņš to nestāsta

poiss-|sõber s draugs, puisis, mīļotais ∙ ta tutvustas vanematele oma uut poiss-sõpra viņa iepazīstināja vecākus ar savu jauno draugu

sulane s {sulase, sulast, sulaseid} kalps, puisis ◦ sulasepõlv kalpa gaitas ∙ peremehed, sulased ja vabadikud saimnieki, kalpi un vaļinieki

sunnik s {sunniku, sunnikut, sunnikuid} velns, pagāns ∙ poiss sunnik muudkui magab puisis, velns tāds, guļ vienā laidā

ette ajama 1. izvirzīt, izriezt ∙ poiss ajas uhkelt rinna ette puisis lepni izrieza krūtis 2. (priekšā) piešūt ∙ nööpi ette ajama piešūt pogu 3. (iepriekš) izdzīt ∙ suusavõistlusteks ajab rajameister raja ette trases meistars izdzen trasi slēpošanas sacīkstēm

kohkuma v izbīties, sabīties, satrūkties ∙ laps kohkus võõrast nähes bērns izbijās, ieraugot svešinieku; ta on julge poiss, kes naljalt ei kohku viņš ir drosmīgs puisis, kurš tik vienkārši neizbīstas; hobune kohkus ja pani kihutama zirgs satrūkās un metās skriešus

kohutavalt adv 1. briesmīgi, šausmīgi ∙ tahan kohutavalt magada briesmīgi gribu gulēt; poiss oli kohutavalt kõhn puisis bija šausmīgi tievs; kohutavalt vähe rahvast šausmīgi maz cilvēku 2. šausminoši ∙ ma ei suuda seda nii kohutavalt kirjeldada es nespēju to tik šausminoši aprakstīt

maa|poiss s lauku zēns, lauku puisis

musi s {musi, musi, musisid} buča ∙ poiss sai tüdrukult musi puisis dabūja no meitenes buču; magus nagu noore tüdruku musi salds kā jaunas meitenes buča

`pull a s {pulli, `pulli, `pulle} 1. bullis ∙ talus pole oma pulli sētā nav sava buļļa; poiss kui pull puisis kā bullis 2. (meža dzīvniekiem) bullis ∙ pull hoidus emapõdra lähedusse bullis turējās aļņu mātītes tuvumā

pull d adj {pulli} sar jokains, smieklīgs ∙ küll on pull poiss tas gan ir jokains puisis; see on tänase päeva kõige pullim nali tas ir šodienas smieklīgākais joks

punkar s {punkari, punkarit, punkareid} panks ∙ poisist sai punkar puisis kļuva par panku

`tall b s {talli, `talli, `talle} stallis, kūts ◦ karjatall lopu kūts; tallipoiss staļļa puisis; talliuks staļļa durvis ∙ hobused viidi talli zirgus aizveda uz stalli ∆ Augeiase tallid Augeja staļļi

talu- b lauku- ◦ taluelu lauku dzīve; taluinimene lauku cilvēks; talulaps lauku bērns; talumaja lauku māja; talupoiss lauku puisis; talutöö lauku darbs; taluvõi lauku sviests

ligi tükkima 1. nākt virsū, mākties virsū ∙ vanadus tükib ligi vecums nāk virsū 2. koķetēt ∙ poiss tükib tüdrukule ligi puisis koķetē ar meiteni

väheldane adj {väheldase, väheldast, väheldasi} pamazs ∙ kõhn väheldast kasvu poiss tievs, pamaza auguma puisis

armastus s {armastuse, armastust, armastusi} mīlestība ∙ armastus esimesest silmapilgust mīlestība no pirmā acu skata; ema armastus laste vastu mātes mīlestība pret bērniem; kehaline armastus miesiskā mīlestība; tal on nüüd uus armastus, blond poiss viņai tagad ir jauna mīlestība, blonds puisis

kaduma v {kaduda, `kaon} zust ∙ noorus kaob märkamatult jaunība zūd nemanāmi; keel oli igaveseks kadunud valoda bija zudusi uz visiem laikiem; lõpuks mu kannatus kadus beigās mana pacietība zuda; temas on õpetaja kaduma läinud viņā ir zudis skolotājs; pliiats on kadunud zīmulis ir pazudis; poiss oli mitu päeva kadunud puisis bija pazudis vairākas dienas; tee kaob kaugusse ceļš izzūd tālumā; ta oskab õigel ajal kaduda viņš prot pazust īstajā laikā; see sõna on tarvituselt kadumas šis vārds izzūd no lietojuma; kadunud aeg zudušais laiks

kange adj {kange, kanget, kangeid} 1. stīvs ∙ jalad on külmast kanged kājas ir stīvas no aukstuma; selg on kange mugura ir stīva; parun rääkis kanget eesti keelt barons runāja stīvā igauņu valodā 2. stiprs, spēcīgs ∙ kange peavalu stipras galvassāpes; kange õlu stiprs alus; kange kohv stipra kafija; kanged alkohoolsed joogid stiprie alkoholiskie dzērieni; klaas kanget lahjendamata jõhvikamahla glāze stipras neatšķaidītas dzērveņu sulas; poisid katsusid jõudu: kumb on kangem puiši mērojās spēkiem: kurš spēcīgāks; haigla koridoris oli tunda kanget kloroformi ja eetri lehka slimnīcas koridorā bija jūtama spēcīga hloroforma un ētera smaka; kangem sugu stiprais dzimums 3. varens, pamatīgs ∙ kange ujuja varens peldētājs; kange tüli pamatīgs strīds; poiss on kange pidudel käija puisis ir varens ballīšu apmeklētājs 4. spītīgs ∙ kange iseloomuga inimene cilvēks ar spītīgu raksturu; kange nagu sikk spītīgs kā āzis 5. stingrs ∙ ta tuli alles kange käsu peale viņš nāca tikai pēc stingras pavēles; tüdrukud läksid kangest keelust hoolimata simmanile meitenes, neraugoties uz stingru aizliegumu, devās uz zaļumballi

koguma v 1. krāt ∙ ta kogus raha auto ostmiseks viņš krāja naudu automašīnas iegādei; puhka pisut ja kogu jõudu nedaudz atpūties un uzkrāj spēkus 2. vākt ∙ rahvaluulet koguma vākt folkloru; mändidelt koguti vaiku no priedēm vāca sveķus; kandidaat võitis valimistel, kogudes 80 % häältest kandidāts uzvarēja vēlēšanās, savācot 80 % balsu; poiss satub segadusse, kuid püüab end koguda puisis apjūk, bet cenšas saņemties 3. krāt, kolekcionēt ∙ marke koguma krāt pastmarkas

kroonu s {kroonu, kroonut, kroonusid} 1. novec kronis ∙ kroonu vara kroņa manta; mets ja maa oli kroonu oma mežs un zeme piederēja kronim 2. sar karadienests ∙ poiss on juba kroonust läbi puisis jau ir izgājis karadienestu

käes b pop 1. rokās, pie ∙ võim on rahva käes vara ir tautas rokās; kõik trumbid on vastase käes visi trumpji ir pretinieka rokās; sinu käes on see lihtne ülesanne tavās rokās tas ir viegls uzdevums; käsikiri on toimetaja käes manuskripts ir pie redaktora 2. rokās, iekšā ∙ päikese käes saulē; laev on tormi käes kuģis ir vētrā; liha riknes kuuma käes karstumā gaļa sabojājās; poiss oigab valu käes puisis vaid sāpēs; ta piinleb kahtluste käes viņš mokās šaubās

naine s {naise, naist, naisi} 1. sieviete ◦ postinaine pastniece; turunaine tirgussieva ∙ noor naine jauna sieviete; vallaline naine neprecēta sieviete; poiss hakkab juba naisi vaatama puisis sāk jau skatīties uz sievietēm; nad käivad naistes viņi iet meitās 2. (precēta) sieva ◦ pojanaine vedekla ∙ naist võtma ņemt sievu; ta lahutas naisest ära viņš izšķīrās no sievas

raisku adv 1. zudībā, velti ∙ tal on kahju oma raisku läinud noorusest viņam žēl savas zudušās jaunības 2. postā, bojā ∙ raisku läinud puuvili sabojājušies augļi; põllud olid raisku lastud lauki bija aizlaisti; oma hellitamisega sa lapsed raisku ajasid ar savu lutināšanu tu samaitāji bērnus; poiss on raisku läinud puisis ir nogājis no ceļa

umbes a adv ciet, aizsprostojies, aizsērējis ∙ suusarajad olid värskest lumest kohati umbes slēpošanas trases vietām bija aizsprostojis svaigais sniegs; maantee oli jalgratastest umbes šoseju bija aizsprostojuši velosipēdisti; kraanikauss oli umbes izlietne bija aizsērējusi; poiss oli õhtul täitsa umbes puisis vakarā bija pavisam piedzēries

üritama v 1. mēģināt ∙ ta üritas juba koolipõlves luuletusi kirjutada viņš jau skolas laikā mēģināja rakstīt dzejoļus; üritati mitmesuguseid reforme tika izmēģinātas dažādas reformas 2. censties, pūlēties ∙ poiss üritas tüdrukut emmata puisis centās apskaut meiteni; haige üritas voodist tõusta slimnieks pūlējās piecelties no gultas

jõu|mees s stiprinieks, atlēts ∙ sellest poisist kasvab jõumees šis puisis izaugs par stiprinieku

`vurhv s {vurhvi, `vurhvi, `vurhve} 1. sar forma ∙ hommikul oli poiss täiesti vurhvist väljas no rīta puisis bija pavisam izgājis no formas 2. sar šiks ∙ uued kingad andsid vurhvi juurde jaunās kurpes piedeva klāt šiku