[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 205 artiklit, väljastan 100
akordion s {akordioni, akordionit, akordioneid} akordeons ∙ akordioni mängima spēlēt akordeonu
juurde andma dot klāt ∙ puhkus andis jõudu juurde atpūta deva klāt spēkus
tagasi andma 1. atgriezt, atdot ∙ ta laenab ja tagasi enam ei anna viņš aizņemas un vairs neatdod; toit andis haigele jõu tagasi ēdiens atgrieza slimniekam spēku 2. (par naudas atlikumu) izdot ∙ kas teil parajat raha ei ole, ma ei saa teile tagasi anda vai jums nav precīzas naudas, es nevaru jums izdot
`arvama v {arvata, `arvan} 1. uzskatīt ∙ arvatakse, et ta hukkus uzskata, ka viņš gājis bojā; ta on enda arvates väga tähtis mees viņš uzskata sevi par ļoti svarīgu vīru; mis sa sellest ettepanekust arvad? ko tu domā par šo priekšlikumu?; arvad, et ma ei tea, kus sa olid? domā, ka es nezinu, kur tu biji? 2. minēt ∙ mis seal arvata, see on kindel ko tur minēt, tas ir droši; ma püüdsin arvata, mida ta mõtleb es centos uzminēt, ko viņš domā 3. iekļaut ∙ meeskonda arvatud jalgpallurid komandā iekļautie futbolisti 4. skaitīt ∙ volikiri kehtib aasta jooksul, arvates selle tegemise päevast pilnvara ir spēkā gadu no tās sastādīšanas dienas
au|aste s mil pakāpe ◦ kindraliauaste ģenerāļa pakāpe; ohvitseriauaste virsnieka pakāpe; seersandiauaste seržanta pakāpe; teenistusauaste dienesta pakāpe ∙ Eesti kaitseväe auastmed Igaunijas bruņoto spēku pakāpes
`baas a s {baasi, `baasi, `baase} 1. bāze ◦ andmebaas datubāze; spordibaas sporta bāze ∙ uurimisasutuse materiaal-tehniline baas pētniecības iestādes materiāli tehniskā bāze; kauplus tellis baasist uut kaupa veikals pasūtīja bāzē jaunu preci 2. mil bāze ◦ mereväebaas jūras spēku bāze
balalaika s {balalaika, balalaikat, balalaikasid} balalaika ∙ balalaikat mängima spēlēt balalaiku
boston s {bostoni, bostonit, bostoneid} 1. (audums) bostons ∙ bostonist ülikond bostona uzvalks 2. (deja) bostons ∙ bostonit tantsima dejot bostonu 3. (kāršu spēle) bostons ∙ bostonit mängima spēlēt bostonu
`bridž s {bridži, `bridži, `bridže} bridžs ∙ bridži mängima spēlēt bridžu
eba|aus adj 1. negodīgs ∙ ebaaus inimene negodīgs cilvēks; ebaausat mängu mängima spēlēt negodīgu spēli 2. negodīgi ∙ see on ebaaus tas ir negodīgi
edasi adv 1. uz priekšu ∙ minge otse edasi ejiet taisni uz priekšu; ta püüab elus edasi saada viņš cenšas tikt dzīvē uz priekšu 2. tālāk ∙ kuidas edasi elada? kā dzīvot tālāk?; ja nii edasi un tā tālāk; pärast arutame edasi pēc tam spriedīsim tālāk 3. joprojām ∙ see seadus on edasi jõus šis likums joprojām ir spēkā
etendama v 1. (par izrādi) spēlēt, uzvest ∙ etendati näidend tika spēlēta izrāde; ooperit etendama uzvest operu 2. tēlot ∙ ta etendab solvunut viņš tēlo aizvainoto
fa`gott s {fagoti, fa`gotti, fa`gotte} fagots ∙ fagotti mängima spēlēt fagotu
`flööt s {flöödi, `flööti, `flööte} flauta ◦ plokkflööt blokflauta ∙ flööti mängima spēlēt flautu; flööti õppima mācīties flautas spēli
fors`seerima v {fors`seerida, forsseerin} 1. forsēt, palielināt jaudu ∙ forsseeritud mootorid forsēti motori; tööstuse forsseeritud arendamine rūpniecības forsēta attīstīšana 2. forsēt, šķērsot ∙ rinde väed forsseerisid mitmes kohas jõge frontes spēki vairākās vietās forsēja upi
füüsiline adj {füüsilise, füüsilist, füüsilisi} fizisks ∙ füüsiline geograafia fiziskā ģeogrāfija; füüsiline jõud fizisks spēks; füüsiline isik fiziska persona; füüsilisest isikust ettevõtja pašnodarbināta persona
gravitatsi`oon s {gravitatsiooni, gravitatsi`ooni, gravitatsi`oone} gravitācija ◦ gravitatsioonijõud gravitācijas spēks; gravitatsiooniseadus gravitācijas likums; gravitatsiooniväli gravitācijas lauks
hetk|jõud s momentāns spēks
hiigel|jõud s milzu spēks
hiigla|jõud s milzu spēks
üle hindama 1. pārvērtēt, novērtēt par augstu ∙ hindasin oma jõudu üle pārvērtēju savus spēkus 2. novērtēt, vērtējoši apskatīt ∙ hindasime kalasaagi kohe üle uzreiz novērtējām zivju lomu
hinge|jõud s dvēseles spēks
hoki s {hoki, hokit, hokisid} hokejs ◦ hokimeeskond hokeja komanda; hokiväljak hokeja laukums; maahoki lauka hokejs ∙ hokit mängima spēlēt hokeju
hoog s {hoo, hoogu, hooge} 1. spars, spēks ◦ tööhoog darba spars ∙ ehitamine käib täie hooga celtniecība rit pilnā sparā; sadu võtab uut hoogu lietus atkal pieņemas spēkā 2. brāzma ◦ tuulehoog vēja brāzma ∙ tuul puhus heitlike hoogudena vējš pūta mainīgām brāzmām; emaliku helluse hoog mātišķa maiguma uzplūdi 3. lēkme ◦ vihahoog dusmu lēkme; haigushoog slimības lēkme 4. ātrums ◦ langushoog krišanas ātrums ∙ hoogu vähendama samazināt ātrumu 5. ieskrējiens ∙ hooga hüpe lēciens ar ieskrējienu; hoota hüpe lēciens no vietas 6. vēziens ◦ jalahoog kājas vēziens; kätehoog roku vēziens ∆ esimese hooga pirmajā rāvienā; hoogu võtma sasparoties; ühe hooga vienā rāvienā
`hullama v {hullata, `hullan} 1. draiskoties ∙ lapsed hullavad õues bērni pagalmā draiskojas 2. trakot, ārdīties ∙ seal hullavad loodusjõud tur trako dabas spēki
`hõikama v {hõigata, `hõikan} saukt ∙ hõikasin kõigest jõust, kuid keegi ei vastanud saucu no visa spēka, taču neviens neatbildēja; mine, hõika ta kohe siia! ej, pasauc viņu tūlīt šurp!; pootsman hõikas, et maa paistab bocmanis sauca, ka ir redzama zeme
hõõrde|jõud s berzes spēks
ime|vägi s burvju spēks
`jaks s {jaksu, `jaksu, `jakse} spēks, spēja ∙ palju jaksu daudz spēka; jaks on otsas spēks galā; pole jaksu joosta nav spēka skriet
`jaksama v {jaksata, `jaksan} spēt, būt spējīgam ∙ laps ei jaksa nii pikka maad käia bērns nespēj noiet tik garu gabalu; ma ei jaksa enam temaga elada es vairs nespēju ar viņu dzīvot; ta ei jaksanud osta nii kallist kasukat viņš nespēja nopirkt tik dārgu kažoku
juriidiline adj {juriidilise, juriidilist, juriidilisi} juridisks ∙ juriidiline isik juridiska persona; juriidilised suhted juridiskas attiecības; dokumendil on juriidiline jõud dokumentam ir juridisks spēks
`juurdlema v {juurelda, `juurdlen} 1. prātot, pētīt ∙ eluprobleemide üle juurdlema prātot par dzīves problēmām; juurdlev pilk pētījošs skatiens 2. jur izmeklēt
jõu|allikas s spēka avots
jõud s {jõu, jõudu, jõude} 1. spēks ∙ ebatavaline jõud neparasts spēks; jõudu arvutama aprēķināt spēku; magnetiline jõud magnētiskais spēks; mu jõud on otsas mani spēki ir galā; ühisel jõul kopīgiem spēkiem; harjumuse jõud ieraduma spēks; inimesele vaenulikud jõud cilvēkam naidīgi spēki; usk üleloomulikesse jõududesse ticība pārdabiskiem spēkiem 2. (par cilvēku kopumu) spēki ∙ riigi relvastatud jõud valsts bruņotie spēki; teatri loomingulised jõud teātra radošie spēki; ühiskonna demokraatlikud jõud sabiedrības demokrātiskie spēki 3. jur spēks, derīgums ∙ kokkulepe on jõus ja jääb edasigi jõusse vienošanās ir spēkā un paliks spēkā arī turpmāk; seadus astub jõusse 1. märtsil likums stājas spēkā 1. martā 4. ar, ar spēku ∙ elektri jõul töötav seade ar elektrību darbināma ierīce; omal jõul saviem spēkiem ∆ üle jõu käima nebūt pa spēkam; jõudu katsuma izmēģināt spēkus; jõudu koguma uzkrāt spēkus; omal jõul ja nõul saviem spēkiem; kõigest jõust no visa spēka; üle jõu elama dzīvot pāri līdzekļiem; jõudu tööle! veiksmi darbā!; jõudu tarvis! (atbildot uz veiksmīga darba vēlējumu) paldies!
`jõudma v {`jõuda, jõuan} 1. spēt, varēt ∙ ma ei jõua enam jalul seista es vairs nespēju nostāvēt kājās; ta jõuab saladust pidada viņš spēj glabāt noslēpumu 2. paspēt, pagūt ∙ ta oli jõudnud enne meie tulekut lahkuda viņš bija paspējis aiziet pirms mūsu atnākšanas 3. pienākt, sākties ∙ varsti jõuab sügis drīz sāksies rudens 4. nonākt, nokļūt ∙ eesmärgile jõudma nonākt pie mērķa; jõudsime suure kivi juurde nonācām pie liela akmens
jõudu|mööda adv 1. pa spēkam, cik spēka ∙ kas see on sulle jõudumööda? vai tas tev ir pa spēkam? 2. pēc iespējas ∙ ta täiendab oma raamatukogu jõudumööda viņš papildina savu bibliotēku pēc iespējas
jõu|kohane adj pa spēkam esošs, pieejams ∙ see ei ole mulle jõukohane tas man nav pa spēkam
jõu|natuke[ne] s spēka mazumiņš
jõustama v piešķirt likuma spēku, apstiprināt, sankcionēt ∙ seadust ei ole veel jõustatud likums vēl nav apstiprināts
jõu|struktuur s spēka struktūra ∙ mees on aastaid töötanud jõustruktuurides vīrietis gadiem strādājis spēka struktūrās
jõustuma v stāties spēkā ∙ leping on jõustunud līgums ir stājies spēkā
jõu|tasakaal s spēku līdzsvars, spēku samērs
jõu|vahekord s spēku samērs
jõu|varu s spēki, spēka rezerves ∙ jõuvarud olid otsas spēki bija galā
jõu|võte s spēka paņēmiens
jõu|ülekanne s spēka pārvads
`jätma v {`jätta, jätan} 1. atstāt ∙ jätsin vihmavarju rongi atstāju lietussargu vilcienā; jänes oli jätnud lumele värsked jäljed zaķis bija atstājis sniegā svaigas pēdas; seadust jõusse jätma atstāt likumu spēkā; hüvasti jätma atvadīties; rahule jätma likt mierā; seda ma talle ei jäta to es viņam nepiedošu; sõpra ei tohi hätta jätta draugu nedrīkst pamest nelaimē 2. beigt, pārstāt ∙ jäta jutt beidz runāt!; kass jättis näugumise kaķis beidza ņaudēt
taha jääma atpalikt ∙ mu kell jääb taha mans pulkstenis atpaliek; jõu poolest jääb noorem vend veel vanemast taha spēka ziņā jaunākais brālis vēl atpaliek no vecākā
`kaart a s {kaardi, `kaarti, `kaarte} 1. karte ∙ Eesti kaart Igaunijas karte; atlases on mitukümmend kaarti atlantā ir vairāki desmiti karšu 2. pastkarte, kartīte, atklātne ◦ jõulukaart Ziemassvētku pastkarte ∙ ma saatsin reisilt vaid paar kaarti es atsūtīju no ceļojuma tikai pāris pastkartes 3. (spēļu) kārts ∙ kaarte mängima spēlēt kārtis; äss on tugevaim kaart dūzis ir spēcīgākā kārts 4. (informācijai) karte, kartīte ∙ patsiendi kaart pacienta karte; kõik andmed kanti kaardile visus datus ierakstīja kartītē 5. (plastikāta) karte ◦ deebetkaart debetkarte ∙ parklasse pääseb kaardiga stāvvietā var iekļūt ar karti
kabetama v spēlēt dambreti
kahisema v 1. šalkt ∙ pilliroog kahiseb tuules niedres šalc vējā; puudes kahises tuul kokos šalca vējš 2. čaukstēt ∙ langenud lehed kahisesid jalge all kritušās lapas čaukstēja zem kājām; naine tormas seeliku kahisedes minema sieviete metās prom, kleitai čaukstot 3. šņākt ∙ kohvivesi pliidil hakkas kahisema kafijas ūdens uz plīts sāka šņākt 4. murdēt ∙ koosolekusaal lõi kahisema sapulču zāle iemurdējās 5. sēkt ∙ kahisev hingamine sēcoša elpošana
kaitse|jõud s bruņotie spēki ∙ ÜRO kaitsejõudude juhataja ANO bruņoto spēku vadītājs
kaitsev p {kaitsva, kaitsvat, kaitsvaid} 1. sargājošs, aizsargājošs ∙ maagiline kaitsev jõud maģisks sargājošs spēks 2. aizstāvošs ∙ riigi huve kaitsev ametnik valsts intereses aizstāvošs ierēdnis
kaitse|väelane s {-väelase, -väelast, -väelasi} bruņoto spēku karavīrs
kaitseväe|teenistus s dienests bruņotajos spēkos
kaitse|vägi s 1. bruņotie spēki ∙ Eesti kaitsevägi Igaunijas bruņotie spēki 2. sargājošs spēks ∙ mitmesugustel esemetel arvati olevat maagiline kaitsevägi tika uzskatīts, ka daudziem priekšmetiem piemīt maģisks sargājošs spēks
kandvus s {kandvuse, kandvust, kandvusi} 1. nestspēja 2. celtspēja 3. (par balsi) spēks
keegel s {keegli, keeglit, keegleid} 1. (spēle) ķegļi ∙ keeglit mängima spēlēt ķegļus 2. (figūra) ķeglis 3. (poligrāfijā) biezne, grāds
kehtestuma v stāties spēkā ∙ seadus kehtestus 1. jaanuaril likums stājās spēkā 1. janvārī
kehtetu adj {kehtetu, kehtetut, kehtetuid} nederīgs, spēkā neesošs ∙ kehtetu dokument nederīgs dokuments; kehtetu tehing spēkā neesošs darījums
kehtetustama v atcelt, padarīt par spēkā neesošu
kehtima v 1. būt spēkā ∙ linnas kehtis erakorraline seisukord pilsētā bija spēkā ārkārtas situācija; hakkas kehtima uus seadus stājās spēkā jauns likums 2. būt derīgam ∙ viisa ei kehti enam vīza vairs nav derīga
kehtiv p {kehtiva, kehtivat, kehtivaid} 1. spēkā esošs ∙ kehtiv tööleping spēkā esošs darba līgums; kehtivad õigusaktid spēkā esoši tiesību akti; kehtivate reeglite järgi saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem 2. derīgs ∙ Eesti Vabariigis kehtiv dokument Igaunijas Republikā derīgs dokuments
kehtivus s {kehtivuse, kehtivust, kehtivusi} 1. spēkā esamība ∙ seaduste kehtivus likumu spēkā esamība 2. derīgums ∙ kehtivust kaotama zaudēt derīgumu
kesktõmbe|jõud s fiz centrtieces spēks
kesktõuke|jõud s fiz centrbēdzes spēks
kihistama b v 1. ķiķināt ∙ naised pistsid selle ütluse peale õelalt kihistama sievas par tādu sakāmo ļauni ieķiķinājās 2. sēkt ∙ ta kihistas vihaselt viņš dusmīgi nosēca
kinnitama v 1. stiprināt, piestiprināt ∙ riie kinnitati raamile audumu piestiprināja pie rāmja 2. stiprināt, nostiprināt ∙ ta kinnitas oma jõudu puhkehetkega viņš atjaunoja savus spēkus atpūšoties 3. pievilkt, nostiprināt ∙ kruvid liiguvad, neid peab kinnitama skrūves kustas, tās jāpievelk 4. apstiprināt ∙ direktor kinnitas tööplaani direktors apstiprināja darba plānu; ta kinnitas, et teeb kõik, mis tema võimuses viņš apstiprināja, ka darīs visu, kas viņa spēkos; katsetulemused kinnitasid oletust izmēģinājumu rezultāti apstiprināja pieņēmumu 5. apliecināt ∙ notariaalselt kinnitatud ärakiri notariāli apliecināts noraksts
kisendama v brēkt, kliegt ∙ metsas kisendas mingi lind mežā brēca kāds putns; maapind kisendab vihma järele zeme brēc pēc lietus; kisendavad vastuolud kliedzošas pretrunas; vanamees oli poolkurt, temaga rääkides pidi kõigest jõust kisendama vecis bija puskurls, ar viņu runājot, bija jākliedz no visa spēka
kogu b pr (kopums) viss ∙ kogu maja visa māja; kogu perekond visa ģimene; ta oli kogu selle aja vait viņš visu šo laiku klusēja; ta sikutas kogu jõust viņš vilka no visa spēka
koguma v 1. krāt ∙ ta kogus raha auto ostmiseks viņš krāja naudu automašīnas iegādei; puhka pisut ja kogu jõudu nedaudz atpūties un uzkrāj spēkus 2. vākt ∙ rahvaluulet koguma vākt folkloru; mändidelt koguti vaiku no priedēm vāca sveķus; kandidaat võitis valimistel, kogudes 80 % häältest kandidāts uzvarēja vēlēšanās, savācot 80 % balsu; poiss satub segadusse, kuid püüab end koguda puisis apjūk, bet cenšas saņemties 3. krāt, kolekcionēt ∙ marke koguma krāt pastmarkas
kohe b adv 1. tūlīt, uzreiz ∙ laps jäi kohe magama bērns tūlīt aizmiga; hakkan kohe tööle tūlīt sākšu strādāt; raamat müüdi kohe läbi grāmata tūlīt tika pārdota; seadus ei jõustunud kohe likums nestājās spēkā uzreiz; kohe esimesel päeval uzreiz pirmajā dienā 2. tieši, uzreiz ∙ maja asus kohe järve kaldal māja atradās tieši ezera krastā; jõgi on kohe maja taga upe ir uzreiz aiz mājas 3. sar pilnīgi ∙ tulge kohe kindlasti meile! pilnīgi noteikti atnāciet pie mums!; kohe rõõm näha, kuidas töö edeneb pilnīgi prieks skatīties, kā darbs sokas 4. sar pat ∙ sellest ei taha kohe rääkidagi par to pat runāt negribas; ma ei tea kohe, mida teha es pat nezinu, ko darīt
konti|mööda adv pa spēkam ∙ kontimööda töö pa spēkam esošs darbs
`kord b s {korra, `korda, `kordi} 1. kārtība ∙ sõjaväes kehtib range kord armijā ir spēkā stingra kārtība; noorukid rikkusid avalikku korda jaunieši pārkāpa sabiedrisko kārtību; haigushüvitise väljamaksmise kord slimības kompensācijas izmaksas kārtība; vanad hooned tuleb korda teha vecas ēkas jāsaved kārtībā; seda tehti tasuta, vabatahtlikus korras to darīja bez maksas, brīvprātīgā kārtā; esitage oma kaebus ametlikus korras iesniedziet savu sūdzību oficiālā kārtībā; seaduserikkujad tuleb korrale kutsuda likumpārkāpēji jāsauc pie kārtības; kõik on korras viss ir kārtībā 2. iekārta ∙ demokraatlik kord demokrātiskā iekārta; see juhtus nõukogude korra ajal tas notika padomju laikā ∆ korda majja lööma ieviest kārtību
kosuma v 1. atspirgt, atkopties ∙ haige kosus kiiresti slimnieks ātri atspirga; majanduslikult kosuma atkopties ekonomiski 2. pieņemties spēkā ∙ tuul kosus järjest, kuni muutus päris tormiks vējš aizvien pieņēmās spēkā, kamēr kļuva par vētru
kosutama v spirdzināt, spēcināt ∙ värske õhk kosutab svaigs gaiss spirdzina; ta kosutas end sanatooriumis viņš atguva spēkus sanatorijā
`kriiskama v {kriisata, `kriiskan} spiegt, brēkt, ķērkt, kliegt ∙ naine pistis hirmust kriiskama sieviete sāka spiegt no bailēm; puude otsas lärmitsesid ja kriiskasid ahvid koku galotnēs trokšņoja un brēca mērkaķi; kriiskav hääl ķērcoša balss; eit kriiskas kõigest kõrist needusi vecene no visa spēka izkliedza lāstus; kriiskavad värvid kliedzošas krāsas
kroket a s {kroketi, kroketit, kroketeid} krokets ∙ kroketit mängima spēlēt kroketu
kurnatus s {kurnatuse, kurnatust, kurnatusi} nogurums, spēku izsīkums ∙ närvisüsteemi kurnatus nervu sistēmas nogurums; mõned vangid surid kurnatusest daži ieslodzītie nomira no spēku izsīkuma
kähisema v sēkt ∙ ta räägib kähiseva häälega viņš runā sēcošā balsī; kähisev hingamine sēcoša elpa
kähistama v sēkt, šņākt
käki|tegu s 1. klimpu gatavošana 2. pārn nieka lieta, bērnu spēlīte ∙ see maa maha käia on käkitegu noiet šo gabalu ir nieka lieta
külge|tõmme s pievilkšana ◦ külgetõmbejõud pievilkšanas spēks
küündima v 1. sniegties ∙ heinamaa küünib järveni siena pļava sniedzas līdz ezeram; kaugele küündivad tagajärjed sekas, kas sniedzas tālu; jõe sügavus ei küüni üle kahe meetri upes dziļums nepārsniedz divus metrus; ettepoole küündiv lõug uz priekšu izvirzīts zods 2. spēt ∙ mälu ei küündinud toonaseid sündmusi rekonstrueerima atmiņa nespēja rekonstruēt notikumus 3. pietikt ∙ mul ei küündinud selleks jõudu man tam nepietika spēka
lava s {lava, lava, lavasid} 1. skatuve ◦ vabaõhulava brīvdabas skatuve ∙ koor tuleb lavale koris iznāk uz skatuves; lavale on ilmunud uus poliitiline jõud uz skatuves ir parādījies jauns politiskais spēks; teatris toodi lavale ooper teātrī iestudēja operu 2. lāva ◦ saunalava pirts lāva ∙ haavapuust lava apses lāva; poisid istusid laval ja vihtlesid zēni sēdēja uz lāvas un pērās; vanasti olid sängide asemel lavad senāk gultu vietā bija lāvas 3. lecekts ◦ klaaslava stikla lecekts ∙ köetav lava apkurināma lecekts; aeda tehti kasvuhoone ning kaks lava dārzā uztaisīja siltumnīcu un divas lecektis 4. (ģeoloģijā) plato, līdzena augstiene ◦ kõrglava plakankalne
lennu|vägi s militārā aviācija, gaisa karaspēks, gaisa spēki
lihase|jõud s muskuļu spēks
lipu|laev s 1. flagmanis ∙ kodumaise toidutööstuse üks lipulaev viens no vietējās pārtikas rūpniecības flagmaņiem 2. flagmaņkuģis ∙ Eesti mereväe lipulaev Admiral Pitka Igaunijas jūras spēku flagmaņkuģis “Admiral Pitka”
loodus|jõud s dabas spēki
`lõõts s {lõõtsa, `lõõtsa, `lõõtsu} 1. plēšas ∙ sepapoiss tõmbas lõõtsa kalēja palīgs vilka plēšas 2. ermoņikas, akordeons ∙ lõõtsa mängima spēlēt ermoņikas 3. kroksegums ∙ lõõtsaga buss posmainais autobuss 4. sar plēšas, plaušas ∙ mul on mitu häda: lõõtsad läbi ja mootor streigib man ir vairākas vainas: plēšas beigtas un motors streiko
lööma v {lüüa, löön} 1. sist ∙ ta lööb kõigest jõust viņš sit no visa spēka; meeskond lõi kolm väravat komanda iesita trīs vārtus; katust lööma sist jumtu; trummi lööma sist bungas; kell lõi südaöötundi pulkstenis nosita pusnakts stundu 2. sisties, triekties ∙ lained löövad vastu kaldakive viļņi sitas pret krasta akmeņiem; mehed hakkavad lööma vīri taisās sisties 3. triekt, mest ∙ lapsed löödi hommikul vara maast lahti bērnus agri no rīta trieca augšā; ta lõi kaardid lauale viņš cirta kārtis galdā; ta lõi silmad uksele viņš uzmeta acis durvīm; tantsu lööma dejot; kass lööb nurru kaķis murrā 4. mesties, kļūt, sākt ∙ silmade ees lõi mustaks sametās tumšs gar acīm; kramp lõi jalga kājā iemetās krampis; mets lõi rohetama mežs sazaļoja; ma lõin kartma es nobijos
ette lööma 1. (priekšā) mest ∙ sepp lõi nahkpõlle ette kalējs uzmeta ādas priekšautu; risti ette lööma pārmest krustu 2. izriezt ∙ ta lõi rinna uhkelt ette viņš lepni izrieza krūtis 3. pietikt, turēties ∙ teen tööd, kuni jõud ette lööb strādāšu, kamēr pietiks spēka
maandama v 1. zemēt, iezemēt ∙ antenni maandama iezemēt antenu 2. (par lidaparātu) nosēdināt ∙ meeskond maandas lennuki komanda nosēdināja lidmašīnu 3. (krastā) izsēdināt ∙ liitlasväed maandati Normandias sabiedroto spēkus izsēdināja Normandijā 4. pārn mazināt, noņemt ∙ uus keskkond maandab närvipinget jauna vide mazina nervu spriedzi
magnetiline adj {magnetilise, magnetilist, magnetilisi} magnētisks ∙ magnetilised nähtused magnētiskās parādības; magnetiline anomaalia magnētiskā anomālija; neil sõnadel oli magnetiline jõud šiem vārdiem bija magnētisks spēks
maksev p {maksva, maksvat, maksvaid} derīgs, spēkā esošs ∙ see dokument ei ole maksev šis dokuments nav derīgs
`maksma v {`maksta, maksan} 1. (norēķināties) maksāt ∙ sularahas maksma maksāt skaidrā naudā; maksime arve samaksājām rēķinu 2. (būt vērtam) maksāt, izmaksāt ∙ mis tomatid maksavad? cik maksā tomāti?; paljas lubadus ei maksa midagi pliks solījums neko nemaksā; selline lohakus võib talle töökoha maksta tāda nolaidība var viņam maksāt darbavietu 3. vajadzēt, būt vērtam ∙ selle saab ära parandada, ei maksa uut osta to var salabot, nevajag pirkt jaunu; ei maksa asjatult riskida nevajag veltīgi riskēt 4. būt spēkā, būt derīgam ∙ millal uus seadus maksma hakkab? kad jaunais likums stāsies spēkā?; ta on kõva korra maksma pannud viņš ir iedibinājis stingru kārtību; ilma allkirja ja pitsatita ei ole dokument maksev bez paraksta un zīmoga dokuments nav derīgs ∆ maksku mis maksab lai maksā ko maksādams
maksvus s {maksvuse, maksvust, maksvusi} derīgums, spēkā esamība ∙ see raha kaotas maksvuse šī nauda kļuva nederīga
maksvusetu adj {maksvusetu, maksvusetut, maksvusetuid} nederīgs, spēkā neesošs ∙ ilma pitserita on dokument maksvusetu bez zīmoga dokuments ir nederīgs
male s {male, malet, malesid} šahs ◦ malelaud šaha galdiņš; malenupp šaha figūra; malepartii šaha partija; maleturniir šaha turnīrs ∙ malet mängima spēlēt šahu
maletama v spēlēt šahu ∙ ta õppis juba lapsepõlves maletama viņš jau bērnībā iemācījās spēlēt šahu
