[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aateline adj {aatelise, aatelist, aatelisi} 1. ar augstiem ideāliem, ar cēliem mērķiem ∙ aateline inimene cilvēks ar cēliem mērķiem 2. ar ideāliem saistīts ∙ neil on aatelisi lahkarvamusi viņiem ir atšķirības ideālos

aate|mees s ideālists, cilvēks ar cēliem mērķiem

abi a s {abi, abi, abisid} 1. palīdzība ◦ esmaabi pirmā palīdzība ∙ tehniline abi tehniskā palīdzība; õpilane vajab abi matemaatikas skolniekam nepieciešama palīdzība matemātikā; ta loeb sõnaraamatu abil viņš lasa ar vārdnīcu 2. (amats) palīgs ◦ meistriabi meistara palīgs; direktoriabi direktora palīgs ∙ juhtivtöötajatel on sageli asetäitjad või abid vadošiem darbiniekiem bieži ir vietnieki vai palīgi

abi|elluma v precēties ∙ tütar abiellub noorelt meita precas jauna; ta abiellus vanema naisega viņš apprecējās ar vecāku sievieti

abitu adj {abitu, abitut, abituid} bezpalīdzīgs ∙ abitu näoga ar bezpalīdzīgu sejas izteiksmi

ader s {adra, `atra, `atru} arkls ◦ harkader spīļarkls ∙ traktorist läks uue adraga kündma traktorists devās art ar jauno arklu

aegumatu adj {aegumatu, aegumatut, aegumatuid} 1. nenovecojošs, laika gaitā nezūdošs ∙ aegumatu väärtusega kunstiteosed mākslas darbi ar nezūdošu vērtību 2. bez noilguma

aelema v 1. gulšņāt ∙ nad aelevad voodis ega viitsi tõusta viņi gulšņā gultā un negrib celties 2. vāļāties ∙ poris aelema vāļāties dubļos 3. mētāties ∙ palavikus laps sonib ja aeleb drudzī bērns murgo un mētājas 4. (apkārt) dauzīties ∙ mees hakkas jooma ning naistega aelema vīrs sāka dzert un dauzīties apkārt ar sievietēm; ta aeleb mööda ilma viņš dauzās pa pasauli

aeroobika s {aeroobika, aeroobikat, aeroobikaid} aerobika ◦ vesiaeroobika ūdens aerobika ∙ aeroobikat tegema nodarboties ar aerobiku

ahas adj {`ahta, ahast, `ahtaid} šaurs ∙ ahta silmaringiga inimesed cilvēki ar šauru redzesloku; metsatee läks järjest ahtamaks meža ceļš kļuva arvien šaurāks; ajad olid ahtad laiki bija spiedīgi

ahh intj ai, ak ∙ ahh, ei midagi ai, nekas

ahju|küte s malkas apkure, krāsns apkure ∙ ahjuküttega korter dzīvoklis ar malkas apkuri

ai intj vai, ai, au ∙ ai, ai, valus on! vai, vai, sāp!

ainu|osanik s (uzņēmuma) vienīgais dalībnieks ∙ osaühingu ainuosanik sabiedrības ar ierobežotu atbildību vienīgais dalībnieks

ainu|üksi adv 1. tikai, vien ∙ ainuüksi lubadusest ei piisa ar solījumiem vien nepietiek 2. viens pats, vienatnē ∙ ainuüksi metsas viens pats mežā

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

kiusu ajama spītēties, stīvēties ∙ naabritega kiusu ajama stīvēties ar kaimiņiem

läbi ajama 1. dzīt cauri, laist cauri ∙ liha läbi masina ajama izlaist gaļu caur gaļasmašīnu 2. nobraukt ∙ autorallil tuli läbi ajada ligi 3000 kilomeetrit autorallijā bija jānobrauc turpat 3000 kilometru 3. vērt cauri, vilkt cauri ∙ niiti nõelasilmast läbi ajama ievērt diegu adatas acī; august aeti kaabel läbi caur caurumu izvilka kabeli 4. iztikt ∙ rasketel aegadel tuli vähesega läbi ajada smagos laikos bija jāiztiek ar mazumiņu

üles ajama 1. celt augšā ∙ postid aeti üles stabus cēla augšā 2. celt, modināt ∙ aja meid hommikul vara üles pamodini mūs agri no rīta 3. rakt, art ∙ mutid on muru üles ajanud kurmji ir uzrakuši mauriņu 4. celties, blīst ∙ paks must vihmapilv ajab üles ceļas liels melns lietus mākonis; muhk ajas üles puns uzblīda

aju a s {aju, aju, ajusid} smadzenes ◦ ajuloputus smadzeņu skalošana; ajuvapustus smadzeņu satricinājums; peaaju galvas smadzenes ∙ ajudega mees vīrs ar smadzenēm

aju b s {aju, aju, ajusid} 1. jonis ∙ ta jooksis suure ajuga viņš skrēja ar lielu joni 2. dzinējmedības ∙ jahimehed korraldasid hundi tabamiseks aju lai notvertu vilku, mednieki sarīkoja dzinējmedības

aktiiv|aine s darbīgā viela ∙ mitut aktiivainet sisaldav ravim medikaments ar vairākām darbīgajām vielām

aktus s {aktuse, aktust, aktusi} (pasākums) akts ∙ õppeaastat alustati piduliku aktusega mācību gadu sāka ar svinīgu aktu

akvaarium s {akvaariumi, akvaariumi, akvaariume} akvārijs ◦ akvaariumikala akvārija zivtiņa; mereakvaarium jūras akvārijs ∙ akvaarium kuldkaladega akvārijs ar zelta zivtiņām; Berliini akvaarium Berlīnes akvārijs

akva`rell s {akvarelli, akva`relli, akva`relle} 1. akvareļkrāsa, ūdenskrāsa ∙ akvarellidega maalima gleznot ar akvareļkrāsām 2. (glezna) akvarelis ∙ akvarellide näitus akvareļu izstāde

ala|arenema v 1. būt atpalikušam, sirgt ar atpalicību 2. nebūt pietiekami attīstītam ∙ mõnel inimesel on tundeelu alaarenenud dažam cilvēkam jūtu pasaule nav pietiekami attīstīta

ala|kaaluline adj ar nepietiekamu svaru ∙ laps sündis alakaalulisena bērns piedzima ar nepietiekamu svaru

alane a s {alase, alast, alaseid} (svārkiem, priekšautam) apakša, apakšdaļa ∙ must seelik laia punase alasega melni svārki ar platu sarkanu apakšu

alas|pidi adv (virziens) lejup, uz leju ∙ nahkhiired ripuvad pea alaspidi sikspārņi karājas ar galvu uz leju

alatine adj {alatise, alatist, alatisi} mūžīgs, regulārs ∙ alatised tülid naabritega mūžīgie strīdi ar kaimiņiem

ale`vik s {aleviku, ale`vikku, ale`vikke} (ar blīvu apbūvi) ciems, ciemats ∙ Rõngu alevik Rengu ciems

algatus s {algatuse, algatust, algatusi} iniciatīva ◦ eraalgatus privātā iniciatīva ∙ tema energilisel algatusel ar viņa enerģisko iniciatīvu

algatus|võimeline adj apveltīts ar iniciatīvu, ierosmes bagāts ∙ algatusvõimeline inimene ar iniciatīvu apveltīts cilvēks

alge a s {`alge, alget, `algeid} sākotne, pamats ∙ rahvusliku kultuuri alged nacionālās kultūras sākotne; koolis õpetati ka astronoomia algeid skolā mācīja arī astronomijas pamatus

alkoholi|mürgistus s saindēšanās ar alkoholu, alkohola intoksikācija

all b pop 1. zem ∙ lume all zem sniega; kuulide all jooksma skriet zem lodēm; kõik on kontrolli all viss tiek kontrolēts; nurga all leņķī 2. pie ∙ pood on otse ukse all veikals ir tieši pie durvīm 3. ar ∙ spetsialistide all mõtles ta arhitekte ar speciālistiem viņš domāja arhitektus

allikas s {allika, allikat, allikaid} 1. (ūdens) avots ◦ allikavesi avota ūdens; mineraalveeallikas minerālūdens avots; ohvriallikas upuravots ∙ puhta ning selge veega allikas avots ar tīru un skaidru ūdeni 2. avots, izejmateriāls ◦ algallikas pirmavots; tuluallikas ienākumu avots ∙ loodus ilu ning rõõmu allikana daba kā skaistuma un prieka avots; käsikirjalised ja trükitud allikad manuskriptā esoši un iespiesti avoti

alt|käe adv 1. zem rokas ∙ ta vaatab altkäe viņš skatās, pacēlis roku virs acīm 2. ar roku no apakšas ∙ altkäe viskama mest ar roku vēzienā no apakšas 3. no rokas, nelegāli ∙ hankisin altkäe kolm tema plaati no rokas sagādāju trīs viņa plates

altkäe|maks s (koruptīvs maksājums) kukulis ∙ üritati kohtunikku altkäemaksuga ära osta tiesnesi mēģināja uzpirkt ar kukuli

alus|kate s pamatnes segums ∙ katuse paigaldamist alustatakse aluskatte panemisest jumta montāžu sāk ar pamatnes seguma uzklāšanu

alus|kuub s apakšsvārki ∙ pitsidega aluskuub apakšsvārki ar mežģīnēm

amet s {ameti, ametit, ameteid} 1. amats, arods, profesija ◦ ametijuhend amata instrukcija; ametioskus amata prasme; ametivanne amata zvērests; arstiamet ārsta arods; sekretäriamet sekretāra amats ∙ ametist vabastama atbrīvot no amata; ametisse nimetama iecelt amatā; ametit õppima apgūt profesiju; ametit pidama būt amatā; amet on käes amats ir rokā 2. (iestāde) dienests, pārvalde, departaments ◦ tolliamet muitas pārvalde; majandusamet ekonomikas departaments 3. nodarbe ∙ terve päeva oli ta võrgu kallal ametis visu dienu viņš nodarbojās ar tīklu

amet`lik adj {ametliku, amet`likku, amet`likke} oficiāls ∙ ametlik versioon oficiālā versija; ametlik kinnitus oficiāls apstiprinājums; alluvatega suheldes on ta ametlik saziņā ar padotajiem viņš ir oficiāls

ammutama a v 1. smelt ∙ ammutasin allikast peoga vett ar sauju pasmēlu ūdeni no avota; ammutage vesi paadist välja izsmeliet ūdeni no laivas 2. smelties ∙ kirjakeel ammutab murdeist uusi sõnu rakstu valoda smeļas jaunus vārdus no izloksnēm; poisid olid pudelist julgust ammutanud zēni bija pasmēlušies drosmi no pudeles

`and s {anni, `andi, `ande} 1. dotais, devums ∙ ta võttis anni tänuga vastu viņš pieņēma viņam doto ar pateicību 2. ziedojums ∙ allikasse visati anniks hõbedat avotā kā ziedojumu meta sudrabu 3. velte, dāvana ∙ sügise annid rudens veltes; ta käis külas kerjamas ja ande saamas viņš gāja uz ciemu ubagot un saņemt dāvanas 4. dotības, dotumi ∙ tal on muusika peale andi viņam ir dotības mūzikā

`andma v {`anda, annan} 1. dot, sniegt ∙ anna mulle käsi dod man roku; anna mulle riiulilt raamat pasniedz man no plaukta grāmatu; verd andma nodot asinis; tööd andma dot darbu; läbirääkimised ei andnud tulemusi sarunas nedeva rezultātu; retsensent annab käsikirja kohta hinnangu recenzents sniedz vērtējumu par manuskriptu; peaminister andis neile audientsi premjerministrs pieņēma viņus audiencē 2. piešķirt ∙ ordeneid andma piešķirt ordeņus; talle anti doktorikraad viņam piešķīra doktora grādu; viimast lihvi andma piešķirt galīgo slīpējumu; sõnadele suuremat kaalu andma piešķirt vārdiem lielāku svaru 3. nodrošināt, sagatavot ∙ katlamaja annab soojust kogu linnaosale katlumāja nodrošina siltumu visai pilsētas daļai; maaülikool annab põllumajanduse spetsialiste lauksaimniecības universitāte sagatavo lauksaimniecības speciālistus 4. būt iespējamam ∙ temaga annab rääkida ar viņu ir iespējams runāt; tegime kõik, mis teha andis darījām visu, ko bija iespējams izdarīt 5. sar sadot ∙ anna talle nii, et mäletab! sadod viņam tā, lai atceras!

pihta andma sadot ∙ anname neile pihta sadosim viņiem; vasaraga pihta andma sadot ar āmuru

anduma v 1. ļauties ∙ ei tohi anduda nukrusele nedrīkst ļauties skumjām 2. atdoties ∙ armastas üht, aga andus teisele mīlēja vienu, bet atdevās citam 3. aizrauties ∙ ta on oma tööle andunud viņš ir aizrāvies ar savu darbu

ankeet|küsitlus s aptauja ar anketu

anuma v lūgties ∙ ta anus pisarsilmil andeksandmist viņš ar asarām acīs lūdza piedošanu

arengu|peetus s {-peetuse, -peetust, -peetusi} attīstības aizture, attīstības traucējums ∙ arengupeetusega laps bērns ar attīstības aizturi

`arm b s {armu, `armu, `arme} 1. žēlastība ∙ ülemuste armust teda tööl peetakse ar priekšnieku žēlastību viņš tiek turēts darbā; kaua sa teiste armule loodad cik ilgi tu cerēsi uz citu žēlastību 2. apžēlošana ∙ surmamõistetu palus armu uz nāvi notiesātais lūdza apžēlošanu 3. sar apžēliņ ∙ taevane arm, kui kaua see veel kestab! apžēliņ, cik tas vēl ilgs! ∆  armu heitma apžēloties

armetu b adv sar nožēlojami ∙ sellest ei jätku, seda on armetu vähe ar to nepietiks, tā ir nožēlojami maz

armuke[ne] s {armukese, armukest, armukesi} mīļākais ∙ mees leidis naise armukesega voodist vīrs gultā pārsteidza sievu ar mīļāko

armu`lik adj {armuliku, armu`likku, armu`likke} žēlīgs, visžēlīgs ∙ armulik naeratus näol žēlīgs smaids sejā; ohverdamine pidi tegema jumalad armulikumaks ar upurēšanu bija jāiežēlina dievi

aru a s {aru, aru, arusid} 1. prāts, saprāts ∙ terase aruga inimene cilvēks ar asu prātu; kas ta on aru kaotanud? vai viņš ir zaudējis prātu?; tee siis oma aru järgi dari tad pēc sava prāta; minu arust manuprāt 2. skaidrojums, padoms ∙ naine hakkas mehelt aru pärima sieva sāka prasīt vīra paskaidrojumu; nüüd mehel aru käes: see oli metsavaim nu vīram padoms rokā: tas bija meža gars ∆ aru peast võtma atņemt prātu; aru pähe panema vest pie prāta; aru pähe võtma nākt pie prāta; arust ära sajucis prātā, jucis; ei ole otsa ega aru nav ne gala, ne malas; enesele aru andma apzināties

aru|pärimine s skaidrojuma pieprasījums ∙ riigikogu saadik pöördus arupärimisega ministri poole parlamenta deputāts vērsās pie ministra ar skaidrojuma pieprasījumu

aru|saamatu adj 1. nesaprotams, neskaidrs ∙ mõned arusaamatud sõnad daži nesaprotami vārdi; arusaamatu asi neskaidra lieta 2. neattapīgs ∙ kuidas sa saad olla nii arusaamatu! kā tu vari būt tik neattapīgs!

aru|saamatus s 1. pārpratums ∙ naabritega tekkis neil mõnikord arusaamatusi reizēm viņiem gadījās pārpratumi ar kaimiņiem 2. neizpratne ∙ nad vaatasid arusaamatuses üksteisele otsa viņi neizpratnē raudzījās viens uz otru

arutlema v 1. pārspriest ∙ neid küsimusi arutleti koosolekuil šos jautājumus pārsprieda sapulcēs; arutlev artikkel raksts ar pārspriedumiem 2. spriedelēt ∙ ära nii palju arutle! nespriedelē tik daudz!

arvestama v 1. ņemt vērā, rēķināties ∙ tema töökust arvestades usume, et ta tuleb ülesandega toime ņemot vērā viņa strādīgumu, mēs ticam, ka viņš tiks galā ar uzdevumu; tõsiasju ei saa arvestamata jätta faktus nevar neņemt vērā; arvestatav tulemus vērā ņemams rezultāts 2. ieskaitīt ∙ kohtunikud arvestasid kaotuse tiesneši ieskaitīja zaudējumu; sissemakstud raha arvestati võla katteks iemaksātā nauda tika ieskaitīta parāda segšanai 3. rēķināt ∙ ma arvestan iga inimese kohta kaks pudelit veini es rēķinu divas pudeles vīna uz katru cilvēku; külmalt arvestav inimene auksta aprēķina cilvēks; võta paber ning arvesta! paņem papīru un sarēķini!

arvuti a s {arvuti, arvutit, arvuteid} 1. dators ◦ sülearvuti klēpjdators; tahvelarvuti planšetdators ∙ lapsed tahavad arvutiga mängida bērni grib spēlēties ar datoru; andmed sisestati arvutisse datus ievadīja datorā 2. kalkulators

arvuti|oskus s iemaņas darbā ar datoru

asendama v aizvietot ∙ vanad seadmed asendati uutega vecās ierīces tika aizvietotas ar jaunām; plastmass asendab metalli plastmasa aizvieto metālu; asendasin kuu aega osakonnajuhatajat vienu mēnesi aizvietoju nodaļas vadītāju

asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta ◦ mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta ∙ igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana ∙ mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā ∆ asja ära ajama kaut kā derēt

asja|kohane adj 1. lietišķs, par lietu ∙ asjakohased küsimused lietišķi jautājumi 2. atbilstošs ∙ olen nõus maksma asjakohast hinda esmu ar mieru maksāt atbilstošu cenu

asjasse|puutuv p ar lietu saistīts, uz lietu attiecināms

aste b s {aste, astet, asteid} solis, kājas spēriens ◦ kõrvaleaste solis sāņus ∙ üks ettevaatamatu aste ning võidki alla kukkuda viens neapdomīgs solis, un vari nokrist

astmeline adj {astmelise, astmelist, astmelisi} 1. pakāpenisks ∙ astmeline pidurdus pakāpeniska bremzēšana 2. ar pakāpieniem, ar pakāpēm ∙ astmeline lava skatuve ar pakāpēm; astmeline püramiid piramīda ar pakāpēm

astme|vaheldus`lik adj {-vaheldusliku, -vaheldus`likku, -vaheldus`likke} ar pakāpju miju, pakāpju mijas- ∙ astmevahelduslikud sõnad vārdi ar pakāpju miju

sisse astuma 1. ieiet, ienākt ∙ rongi minekuni jäi aega, astusin koolivenna juurde sisse līdz vilciena atiešanai bija laiks, iegāju pie skolasbiedra; astusin hoovi sisse ienācu pagalmā 2. (ar kāju) iekāpt ∙ vaata, et sa veeloiku ei astu skaties, neiekāp peļķē 3. iestāties ∙ ta tahtis astuda filoloogiateaduskonda viņš gribēja iestāties filoloģijas fakultātē

vahele astuma iejaukties ∙ kui isa poleks vahele astunud, oleks tütar joodikuga abiellunud ja tēvs nebūtu iejaucies, meita būtu apprecējusies ar dzērāju

au s {au, au, ausid} 1. gods ◦ sõjameheau karavīra gods ∙ ta vannub oma au nimel, et see on tõsi viņš zvēr pie sava goda, ka tā ir taisnība; igaühele on kallis oma perekonna au ikvienam ir dārgs savas ģimenes gods; mõisahärra oli röövinud talupoja mõrsja au muižnieks bija nolaupījis zemnieka līgavas godu; juubeli auks par godu jubilejai; ta oli klassi au ja uhkus viņš bija klases gods un lepnums 2. cieņa ∙ talle on tähtis au ja kuulsus viņam ir svarīga cieņa un slava; antud lubaduse täitsid nad auga doto solījumu viņi ar cieņu izpildīja ∆ au andma atdot godu

austama v 1. cienīt ∙ ma austan teda es viņu cienu; tuleb austada teiste inimeste tööd jāciena citu cilvēku darbs 2. godināt ∙ juubilari austati aukirjade ning lillesülemitega jubilārs tika godināts ar godarakstiem un ziedu klēpjiem

au|tasustama v apbalvot ∙ teda autasustati aukirjaga viņu apbalvoja ar godarakstu

auto|sõit s brauciens ar automašīnu, autobrauciens ∙ tund aega autosõitu ja olemegi kohal stundas brauciens ar automašīnu, un būsim galā

avalduma v izpausties ∙ iseloom avaldub käitumises raksturs izpaužas uzvedībā; tunnused, mis avalduvad arvudes pazīmes, kas izsakāmas ar skaitļiem

avalikkus s {avalikkuse, avalikkust, avalikkusi} sabiedrība, publika ∙ ma pöördusin üleskutsega avalikkuse poole es vērsos ar uzsaukumu pie sabiedrības; avalikkust ei informeeritud sabiedrība netika informēta; romaan köitis laiema avalikkuse tähelepanu romāns pievērsa plašākas sabiedrības uzmanību

avalikult adv 1. publiski ∙ ta polnud kunagi avalikult esinenud viņš nekad nebija uzstājies publiski 2. atklāti ∙ me võiksime teineteisega päris avalikult rääkida mēs varētu viens ar otru runāt pavisam atklāti

avar adj {avara, avarat, avaraid} plašs ∙ avarad põllud plaši lauki; avarad puiesteed ja tänavad plaši laukumi un ielas; avara silmaringiga inimene cilvēks ar plašu redzesloku; nüüd on avaramad võimalused õppimiseks tagad ir plašākas iespējas mācībām

baldah`hiin s {baldahhiini, baldah`hiini, baldah`hiine} baldahīns ∙ baldahhiiniga voodi gulta ar baldahīnu

bal`last s {ballasti, bal`lasti, bal`laste} balasts ◦ liivballast smilšu balasts ∙ ballastiga laev kuģis ar balastu; liigne rasvkude on organismile asjatuks ballastiks lieki taukaudi ir organismam nevajadzīgs balasts

barel`jeef s {bareljeefi, barel`jeefi, barel`jeefe} bareljefs ∙ kirjaniku bareljeefiga medal medaļa ar rakstnieka bareljefu

bas`sein s {basseini, bas`seini, bas`seine} 1. baseins ◦ ujumisbassein peldbaseins ∙ basseiniga saun pirts ar baseinu 2. (ģeogrāfijā) baseins ∙ Läänemere bassein Baltijas jūras baseins 3. (ģeoloģijā) baseins ◦ kivisöebassein akmeņogļu baseins

beežikas adj {beežika, beežikat, beežikaid} ar bēšu nokrāsu

biifs`teek s {biifsteegi, biifs`teeki, biifs`teeke} bifšteks ∙ biifsteek munaga bifšteks ar olu

binokkel s {binokli, binoklit, binokleid} binoklis ∙ binokliga vaatama skatīties ar binokli

blon`diin s {blondiini, blon`diini, blon`diine} blondīns ∙ ta tantsis ühe kena blondiiniga viņš dejoja ar kādu glītu blondīni

borreli`oos s {borrelioosi, borreli`oosi, borreli`oose} borelioze ∙ borrelioosi haigestuma saslimt ar boreliozi

bri`kett s {briketi, bri`ketti, bri`kette} brikete ◦ turbabrikett kūdras brikete ∙ kütsin briketiga ahju kurināju krāsni ar briketēm

bril`jant s {briljandi, bril`janti, bril`jante} briljants ◦ briljantkee briljanta kaklarota; briljantsõrmus briljanta gredzens ∙ briljandiga sõrmus gredzens ar briljantu

buldooser s {buldooseri, buldooserit, buldoosereid} buldozers ∙ ehitusplats tasandati buldooseriga būvlaukumu nolīdzināja ar buldozeru

`buss s {bussi, `bussi, `busse} autobuss ◦ bussijuht autobusa vadītājs; bussipeatus autobusa pietura; kaugliinibuss tālsatiksmes autobuss ∙ buss sõidab ette ja peatub autobuss piebrauc un apstājas; tulen hommikuse bussiga atbraukšu ar rīta autobusu; jäime bussist maha nokavējām autobusu

bussi|ekskursioon s ekskursija ar autobusu

bussi|firma s autobusu firma, autobusu uzņēmums ∙ bussifirma kindlustab regulaarse liikluse ka talvekuudel autobusu firma nodrošina regulāru satiksmi arī ziemas mēnešos

bussi|sõit s brauciens ar autobusu, ceļojums ar autobusu

deemon s {deemoni, deemonit, deemoneid} dēmons ∙ võitlus deemonitega cīņa ar dēmoniem

dekoltee s {dekoltee, dekolteed, dekolteid} dekoltē ◦ seljadekoltee muguras dekoltē ∙ dekolteega kleit kleita ar dekoltē

dementne adj {dementse, dementset, dementseid} slims ar demenci, plānprātīgs

detailsus s {detailsuse, detailsust, detailsusi} detalizācija, detalizācijas pakāpe ∙ detailsusega loob autor reaalsuseillusiooni ar detalizācijas palīdzību autors rada realitātes ilūziju; näidete detailsus piemēru detalizācijas pakāpe