[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

eest b pop 1. no priekšas, no ∙ vanaema võttis käe silmade eest vecmāmiņa noņēma roku no acīm; ta tõmbas kardinad akna eest kõrvale viņš atvilka aizkarus no loga 2. no ∙ ta põgenes tagaajajate eest viņš bēga no vajātājiem; hoia end tema eest sargies no viņa 3. vietā, par ∙ ema vastab lapse eest māte atbild bērna vietā; ta sõi ja jõi kolme eest viņš ēda un dzēra par trim 4. pirms ∙ paari aasta eest polnud veel seda maja pirms pāris gadiem šīs mājas vēl nebija 5. par ∙ ta tegi seda väikese tasu eest viņš izdarīja to par nelielu atlīdzību; kirjanik sai raamatu eest honorari rakstnieks saņēma honorāru par grāmatu

ellu|jäänu s izdzīvojušais ∙ ellujäänuid ähvardas näljasurm izdzīvojušajiem draudēja bada nāve

hundi|jälg s vilka pēda

hurtsik s {hurtsiku, hurtsikut, hurtsikuid} būda, būdele ∙ saunamehe hurtsik pirtnieka būda; eeslinna hurtsikud priekšpilsētas būdeles

häda s {häda, häda, hädasid} 1. nelaime, posts ∙ hätta jätma pamest nelaimē; alaline puudus ja häda pastāvīgs trūkums un posts 2. vaina, kaite, liksta ◦ hingehäda lielas grūtības, bēdas, posts; ihuhäda miesas vaina; maohäda kuņģa vaina ∙ see mul juba vana häda tā man jau veca vaina 3. vaina, trūkums ∙ supil pole häda midagi zupai nav nekādas vainas 4. vajadzība, nepieciešamība ◦ ajahäda laika trūkums; rahahäda naudas trūkums ∙ häda korral vajadzības gadījumā, ārkārtas gadījumā 5. sar (par dabiskajām vajadzībām) vajadzība ∙ on sul suur või väike häda? tev ir lielā vai mazā vajadzība?

häda|org s bēdu leja ∙ elu on üks hädaorg dzīve ir viena bēdu leja

`hütt s {hüti, `hütti, `hütte} būda, būdiņa ∙ kalurite hütid zvejnieku būdas

jala|laba s (kājas) pēda ∙ kitsas, lai jalalaba šaura, plata pēda

jala|täis s 1. pēda, sprīdis ∙ nad kaitsesid iga jalatäit maad viņi aizstāvēja katru pēdu zemes 2. solis ∙ ta ei suutnud jalatäitki astuda viņš nespēja ne soli paspert ∆ jalatäisi lühendama atvieglot soli

`jalg s {jala, `jalga, `jalgu} 1. kāja ◦ kaheksajalg astoņkājis ∙ parem jalg labā kāja; laua jalg galda kāja; seene jalg sēnes kājiņa; jõulukuuse metallist jalg Ziemassvētku egles metāla kāja; jalad on rasked kui tina kājas ir smagas kā svins; jalgu puhkama pūtināt kājas; ta elab suurel jalal viņš dzīvo pārticīgi; ta on naabritega halval jalal viņam ar kaimiņiem ir sliktas attiecības 2. (mērvienība) pēda ◦ ruutjalg kvadrātpēda ∙ 6 jalga pikk 6 pēdas garš ∆ jalad ees ar kājām pa priekšu; jalga ette panema pielikt kāju priekšā; jalga keerutama (dejot) izlocīt kājas; jalga laskma (mukt) dot kājām vaļu; jalge alla tallama mīdīt kājām; jalg jala ette (lēnām) pēdu pie pēdas; jalgu alla saama tikt uz kājām; jalgu alla panema nostādīt uz kājām; jalgu alla võtma tikt uz kājām; jalgu alt lööma izsist pamatu zem kājām; jalgu järele vedama tik tikko vilkt kājas; jalgu selga võtma ņemt kājas pār pleciem; jalule aitama palīdzēt tikt uz kājām; jalule ajama sacelt kājās; jalul olema būt kājās; kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; mis jalad kannavad ko kājas nes; oma jalga tõstma spert savu kāju; omal jalal uz savām kājām; ühte jalga käima iet vienā solī

`kaev s {kaevu, `kaevu, `kaeve} aka ◦ kaevuvõll akas grieztuve ∙ ta käis kaevul vett toomas viņš gāja uz aku pēc ūdens ∆ häda ajab härja kaevu bada laikā velns pat mušas ēd

`kand s {kanna, `kanda, `kandu} 1. (kājai) papēdis ∙ king on kanna katki hõõrunud kurpe ir noberzusi papēdi 2. (apavam, zeķei) papēdis ∙ kannata kingad kurpes bez papēža; ta lõi tervitades kannad kokku viņš sveicinot sasita kopā papēžus 3. pamatne, pēda ∙ masti kand masta pēda; võlvi kand velves pēda ∆ Achilleuse kand Ahilleja papēdis; kanda kinnitama nostiprināties kādā vietā; kandu näitama laisties lapās; kandadele astuma mīt uz papēžiem

`kandma v {`kanda, kannan} 1. nest, nēsāt ∙ ta kannab kaste viņš nes kastes; jõed kannavad liiva merre upes nes smiltis uz jūru; demonstrandid kandsid loosungeid demonstranti nesa lozungus; road kanti lauale ēdienus nesa galdā; vastutust kandma būt atbildīgam 2. vest ∙ laevad kandsid kalleid laste kuģi veda dārgas kravas; rong kannab meid lõuna suunas vilciens ved mūs dienvidu virzienā 3. nest, balstīt ∙ kandvad seinad nesošās sienas; templi lage kandsid võimsad sambad tempļa griestus balstīja varenas kolonnas 4. nest, turēt ∙ noor jää ei kanna veel jauns ledus vēl netur 5. nest, glabāt, atrasties uz ∙ käskkiri kandis direktori allkirja uz pavēles bija direktora paraksts; raha kandis keisri kujutist uz naudas bija ķeizara attēls; see inimene kannab hinges kurja šis cilvēks glabā dvēselē ļaunumu; negatiivset laengut kandev elementaarosake elementārdaļiņa ar negatīvu lādiņu 6. valkāt, nēsāt ∙ ma kannan talvel kasukat ziemā es valkāju kažoku; ta kannab tumedat ülikonda viņš valkā melnu uzvalku; vähe kantud püksid maz valkātas bikses; mõõka kandma nēsāt zobenu 7. reģistrēt, ierakstīt, iezīmēt ∙ ettepanek kanti protokolli priekšlikums tika ierakstīts protokolā; vaatlusandmed kantakse vastavasse vihikusse novērojumu datus reģistrē atbilstošā burtnīcā; kaardile olid kantud vaid suuremad asulad kartē bija iezīmētas tikai lielākās apdzīvotās vietas 8. uzklāt ∙ peits kantakse mööbliesemetele beici uzklāj mēbelēm; värvid on lõuendile kantud hoogsate pintslilöökidega krāsas ir uzklātas audeklam ar straujiem otas triepieniem; toitekreem kantakse nahale barojošu krēmu uzklāj uz ādas 9. (grūtniecības laikā) iznēsāt ∙ ta on kandnud ja sünnitanud neli last viņa ir iznēsājusi un dzemdējusi četrus bērnus 10. panest, izturēt ∙ vanemate kaotust oli lastel raske kanda vecāku zaudējumu bērniem bija grūti panest; ta sõi nagu vats vähegi kandis viņš ēda, cik vien vēders varēja turēt 11. ciest ∙ tehas kandis praagi tõttu kahju brāķa dēļ rūpnīca cieta zaudējumus; üksus kandis raskeid kaotusi vienība cieta smagus zaudējumus 12. segt ∙ lähetuskulud kannab lähetav asutus komandējuma izdevumus sedz komandējošā iestāde 13. dot, ražot ∙ noored õunapuud kandsid tänavu juba õunu jaunās ābeles šogad jau ražoja ābolus; töö on head vilja kandnud darbs ir devis labus augļus 14. iespaidot, caurvīt ∙ ta tegutses kättemaksuihast kantuna viņš darbojās, atriebības alku dzīts; romaani kandev teema romāna caurviju tēma

kibe|kiiresti adv ļoti ātri, lielā steigā ∙ oli vaja kibekiiresti asjad kokku panna vajadzēja ļoti ātri sakravāt mantas; viimased vaenlased pagesid kibekiiresti pēdējie ienaidnieki lielā steigā bēga

kombekalt adv (ievērojot manieres) pieklājīgi, piedienīgi ∙ peolauas sõid kõik väga kombekalt pie svinību galda visi ēda ļoti pieklājīgi

kon`serv s {konservi, kon`servi, kon`serve} konservi ◦ lihakonserv gaļas konservi ∙ matkal söödi konserve pārgājienā ēda konservus

kuigi b knj lai gan ∙ mees sõi, kuigi tal isu ei olnud vīrs ēda, lai gan viņam nebija apetītes; kuigi oli käes september, oli väljas veel siiski suviselt soe lai gan bija septembris, ārā vēl bija vasarīgi silts; ta tuli, kuigi hilinemisega viņš ieradās, lai gan ar nokavēšanos

kui|palju adv 1. cik, cik daudz ∙ maksin niipalju, kuipalju küsiti maksāju tik, cik prasīja; kütid sõid liha, kuipalju keegi jaksas mednieki ēda gaļu, cik daudz kurš varēja 2. nez cik, vai cik ∙ vabu kohti kuipalju brīvu vietu vai cik

kurvastus s {kurvastuse, kurvastust, kurvastusi} bēdas, skumjas ∙ kurvastusest üle saama tikt galā ar skumjām; kurvastuse pärast hakkas noormees jooma no bēdām jauneklis sāka dzert

`kuut s {kuudi, `kuuti, `kuute} būda ∙ koer puges kuuti suns iebēga būdā

`kõrb d adj {kõrvi, `kõrbi, `kõrbe} bērs ∙ hobune oli värvuselt kõrb zirga krāsa bija bēra

kõrvale b pop 1. (virziens) blakus ∙ laps heitis voodisse ema kõrvale bērns nometās gultā blakus mātei; uus maja ehitati vana kõrvale jauno māju uzbūvēja blakus vecajai; kotid tõsteti ukse kõrvale virna maisus sakrāmēja kaudzē blakus durvīm 2. (virziens) pie ∙ saiakesed sobivad tee kõrvale maizītes der pie tējas; supi kõrvale söödi leiba pie zupas ēda maizi 3. (virziens) blakus, līdzās ∙ varem valitsenud ühisomanduse kõrvale tekkis eraomandus līdzās agrākajam kopīpašumam radās privātīpašums

`külvama v {külvata, `külvan} 1. sēt ∙ lina külvama sēt linus 2. kaisīt, bērt ∙ mineraalväetist külvama kaisīt minerālmēslojumu; lennukid külvasid pomme lidmašīnas bēra bumbas

laba s {laba, laba, labasid} 1. spārns, lāpstiņa ∙ ventilaatori labad tiirlesid ventilatora lāpstiņas griezās 2. pēda, pamatne ◦ käelaba plaukstas pamatne ∙ sukkadele kooti uued labad zeķēm pieadīja jaunas pēdas 3. ietēsums 4. sar (par ķermeņa daļu) lāpstiņa

laba|jalg s pēda

`lamp b adj {lambi, `lampi, `lampe} plakans, lēzens ∙ lambid katused lēzeni jumti; lamp jalapöid plakanā pēda

lamp|jalg s plakanā pēda

lobu`dik s {lobudiku, lobu`dikku, lobu`dikke} būda, grausts ∙ need vanad lobudikud lammutatakse šīs vecās būdas nojauc

`lõppema v {`lõppeda, lõpen} 1. beigties, pārstāt, mitēties ∙ mets lõpeb, algavad põllud mežs beidzas, sākas lauki; koosolek lõppes sapulce beidzās; vihm lõppes lietus mitējās 2. nobeigties, nosprāgt ∙ loomad lõppesid nälga lopi nobeidzās no bada 3. novec novājēt, izkristies ∙ haige oli silmnähtavalt lõppenud slimnieks bija acīmredzami novājējis

`muljuma v {`muljuda, muljun} spaidīt, spiest ∙ sõrm sai muljuda pirkstu saspieda; murest muljutud mees bēdu nospiests vīrietis

mure a s {mure, muret, muresid} 1. bēdas, skumjas ∙ ta on murest halliks läinud viņš no bēdām ir nosirmojis; murest murtud inimene bēdu sagrauzts cilvēks 2. raizes, bažas ∙ ole mureta, see asi saab korda neraizējies, šī lieta nokārtosies; mures olema raizēties; muret tegema darīt raizes 3. raizes, rūpes ◦ argimure ikdienas rūpes ∙ see on rohkem peremehe kui perenaise mure tās drīzāk ir saimnieka, nevis saimnieces rūpes; saab tehtud, jäta see minu mureks tiks izdarīts, atstāj to manā ziņā; muret pidama gādāt

mõõtmatu adj {mõõtmatu, mõõtmatut, mõõtmatuid} neizmērojams ∙ mõõtmatu meri neizmērojama jūra; mõõtmatu mure neizmērojamas bēdas

nukrus s {nukruse, nukrust, nukrusi} skumjas, bēdas ∙ nukrus tuleb peale uznāk skumjas; püüan nukrust peletada cenšos kliedēt skumjas

nälja|häda s bads, bada laiki

nälja|surm s bada nāve

nälja|tunne s izsalkums, bada sajūta

`onn s {onni, `onni, `onne} būda, būdiņa ∙ väike, madal onn maza, zema būdiņa; jahimeeste onn mednieku būda

`org s {oru, `orgu, `orge} ieleja, leja ◦ jõeorg upes ieleja; hädaorg bēdu leja ∙ tee viis alla orgu ceļš veda lejup ielejā

osatama v 1. (jutīgu vietu) aizskart, pieskarties ∙ haava osatama aizskart brūci; hella kohta osatama aizskart vārīgu vietu 2. ieminēties ∙ oleksid võinud mulle sellest varem osatada tu varēji man ieminēties par to agrāk 3. kaitināt, ķircināt ∙ teda osatati punaste juuste pärast viņu ķircināja sarkano matu dēļ 4. mēdīt ∙ ta osatab kõnelejat viņš mēda runātāju

`paiskama v {paisata, `paiskan} (plaši) mest, sviest ∙ paiskan asjad kapist põrandale izmetu lietas no skapja uz grīdas; karile paisatud laev uz sēkļa uzsviests kuģis; vihma paiskas näkku lietus sitās sejā; geisrid paiskavad vett ja auru kümnete meetrite kõrgusele geizeri izmet ūdeni un tvaikus desmitiem metru augstumā; elu paiskas teda üha uutesse seiklustesse dzīve iesvieda viņu aizvien jaunos piedzīvojumos; toodang paisati turule produkciju izlaida tirgū; ta paiskas süüdistusi viņš bēra apvainojumus

pool|surnud p {indekl.} 1. pusmiris, pa pusei miris ∙ näljast poolsurnud koer no bada pusmiris suns 2. pamiris ∙ olin ehmatusest poolsurnud biju pamiris no bailēm

punuma b v laisties, bēgt ∙ poiss sai mul eest punuma zēns no manis aizlaidās; sõdurid panid metsa poole punuma kareivji bēga meža virzienā

putka s {putka, putkat, putkasid} 1. būda, būdiņa ∙ koer ronib oma putkasse suns ielien savā būdā; kraavikaevajad elasid ajutises putkas grāvrači dzīvoja pagaidu būdiņā 2. kiosks ∙ mehed joovad putka kõrval õlut vīri blakus kioskam dzer alu 3. sargbūdiņa ∙ väravavahi putka vārtu sarga sargbūdiņa 4. kambaris, kamera ∙ vahistatud pandi ühte putkasse apcietinātos ievietoja vienā kamerā

`pöid s {pöia, `pöida, `pöidi} 1. pēda ∙ mehel olid suured lamedate pöidadega jalad vīram bija lielas kājas ar plakanām pēdām; sukk on alles ilma pöiata zeķe vēl ir bez pēdas 2. (ritenim) loks

peale rüüpama uzdzert ∙ ta sõi võileiba ja rüüpas piima peale viņš ēda sviestmaizi un uzdzēra pienu

`tald s {talla, `talda, `taldu} 1. pēda, pēdas apakšdaļa ◦ jalatald kājas pēda; sokitald zeķes pēda ∙ ta torkas naela talda viņam pēdā iedūrās nagla; karu toetub kõndides tallale lācis staigājot balstās uz pēdas; ta olevat naise talla all viņš esot zem sievas tupeles 2. zole ◦ kingatald kurpes zole ∙ tallad on läbi kulunud zoles ir izdilušas; ta pani kummikutesse lambanahast tallad viņš ielika gumijniekos aitādas zolītes 3. tehn pēda, pamatne ◦ höövlitald ēveles pēda ∙ vundamendi tald pamata pēda ∆ taldu lakkuma līst uz vēdera; taldu kulutama deldēt zoles

trafo|putka s transformatora būda

ube`rik a s {uberiku, ube`rikku, ube`rikke} būda ∙ laudadest kokku löödud uberikud no dēļiem sasistas būdas

`vaev s {vaeva, `vaeva, `vaevu} 1. mokas ◦ hingevaev dvēseles mokas ∙ haige jalg tegi talle vaeva slimā kāja sagādāja viņam mokas; rist ja vaev krusts un bēdas 2. pūles, grūtības ∙ asjatu vaev veltas pūles; ilma suurema vaevata bez lielām pūlēm; vaeva nägema pūlēties; suuri vaevu leidsin selle koha üles ar lielām pūlēm atradu šo vietu 3. nasta, apgrūtinājums ∙ olen teile ainult vaevaks kaelas es jums esmu tikai par nastu ∆ vaevaks võtma uzņemties pūles

vari s {varju, `varju, `varje} 1. ēna ◦ poolvari pusēna; kahtlusevari šaubu ēna ∙ puud heitsid teele pikki varje koki meta uz ceļa garas ēnas; see lill võib kasvada ka varjus šī puķe var augt arī ēnā; koer käis oma peremehe kannul kui vari suns kā ēna staigāja pakaļ savam saimniekam; esivanemad on läinud varjude riiki senči ir devušies uz ēnu valstību 2. patvērums, aizsegs, pajumte ∙ tulekahju jättis kümned inimesed varjuta ugunsgrēks desmitiem cilvēku atstāja bez pajumtes; ta põgenes pimeduse varjus viņš bēga tumsas aizsegā 3. apsegs, abažūrs ◦ päikesevari saulsargs ∙ laual põles rohelise varjuga lamp uz galda dega lampa ar zaļu abažūru; vihma hakkas sadama ja kõik tegid varjud lahti sāka līt lietus, un visi atvēra lietussargus 4. sar ēdiens ∙ ta võttis kiiruga kõhule varju viņš ātri kaut ko iekoda

vuristama v 1. rūcināt, darbināt ∙ ta vuristab õmblusmasinat viņš rūcina šujmašīnu; lind lendas tiibadega vuristades putns lidoja, rūcinādams spārnus; auto vuristas minema automašīna aizrūcināja projām 2. (runājot) bērt ∙ giid vuristas fakte gids bēra faktus; kohtunik vuristas kohtuotsuse paberilt maha tiesnesis no papīra nobēra tiesas spriedumu

värsi|jalg s (pantmēra vienība) pēda