[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

tihedalt adv 1. biezi, blīvi, cieši ∙ tihedalt asustatud piirkond biezi apdzīvots apvidus; tihedalt kinnitambitud lumi blīvi piemīdīts sniegs; taimed on istutatud liiga tihedalt dēsti ir sastādīti pārāk cieši 2. bieži ∙ ta pilgutab tihedalt silmi viņš bieži mirkšķina acis 3. cieši, intensīvi ∙ need sündmused on omavahel tihedalt seotud šie notikumi ir savstarpēji cieši saistīti; olen terve nädala tihedalt tööd teinud veselu nedēļu esmu intensīvi strādājis

tihedasti adv 1. biezi, blīvi, cieši ∙ tihedasti hoonestatud asula blīvi apbūvēta apdzīvota vieta 2. bieži ∙ meil käib kaunis tihedasti külalisi pie mums diezgan bieži nāk ciemiņi 3. cieši, intensīvi ∙ need küsimused on omavahel tihedasti seotud šie jautājumi ir savā starpā cieši saistīti

kindlalt adv 1. stingri, droši ∙ ma olen kindlalt otsustanud, et ma ei lähe esmu stingri nolēmis, ka neiešu; müürid seisid kindlalt aastasadu mūri droši stāvēja gadu simteņiem 2. cieši ∙ uksed on kindlalt suletud durvis ir cieši aizslēgtas; mees püsis kindlalt sadulas vīrs cieši turējās seglos; ma olen selles kindlalt veendunud esmu par to cieši pārliecināts 3. noteikti, skaidri ∙ kindlalt piiritletud ala skaidri norobežota teritorija

kõvasti adv 1. stipri ∙ ta pigistas minu kätt nii kõvasti, et hakkas valus viņš saspieda manu roku tik stipri, ka sāka sāpēt; ta tõukas nii kõvasti, et teine kukkus maha viņš pagrūda tik stipri, ka otrs nokrita 2. cieši ∙ tõmba köis kõvasti koormale ümber savelc virvi ap vezumu cieši; ta sidus paki kõvasti kinni viņš cieši aizsēja paku 3. stingri ∙ talupojad seisid kõvasti oma õiguste eest zemnieki stingri iestājās par savām tiesībām; suitsetamine oli kõvasti keelatud smēķēšana bija stingri aizliegta 4. sar skaļi ∙ ära nii kõvasti räägi nerunā tik skaļi; mees hakkas kõvasti norskama vīrs sāka skaļi krākt 5. sar pamatīgi ∙ ta oli kõvasti väsinud viņš bija pamatīgi noguris; sain kõvasti külmetada es pamatīgi apaukstējos; perenaine askeldab kõvasti köögis saimniece pamatīgi ņemas pa virtuvi 6. sar ļoti daudz ∙ tänavu on kõvasti seeni šogad ir ļoti daudz sēņu; rahvast tuli kõvasti kokku sanāca ļoti daudz ļaužu

tihkelt adv blīvi, cieši ∙ tihkelt suletud uks cieši aizvērtas durvis

kitsalt adv 1. šauri ∙ kitsalt subjektiivne lähenemine šauri subjektīva pieeja 2. cieši ∙ väikeses toas elati kitsalt koos mazā istabā dzīvoja cieši kopā 3. pieticīgi ∙ raha oli vähe, sellepärast elati võrdlemisi kitsalt tāpēc dzīvoja visai pieticīgi

koomal adv cieši ∙ juukseid hoidis koomal paelake lentīte cieši turēja matus

üksi|silmi adv vērīgi, cieši, saspringti ∙ jälgisin üksisilmi, kuidas ta seda tegi es vērīgi skatījos, kā viņš to dara; ta vaatas mulle tükk aega üksisilmi otsa viņš labu laiku cieši raudzījās uz mani; koer vaatas üksisilmi kassi suns sapringti skatījās uz kaķi

üle pingutama 1. pārspriegot, pievilkt pārāk cieši ∙ pillikeeli ei tohi üle pingutada instrumenta stīgas nedrīkst pievilkt pārāk cieši 2. pārspīlēt ∙ poisid pingutasid naljadega üle zēni pārspīlēja ar jokiem; ära üle pinguta! nepārspīlē! 3. pārpūlēties ∙ ta pingutas end eksamite ajal üle viņš pārpūlējās eksāmenu laikā

klammerduma v ieķerties, cieši pieķerties ∙ puude juured klammerduvad kaljulõhedesse koku saknes ieķeras klints plaisās; ta klammerdus vastase külge ega lasknud enam lahti viņš cieši pieķērās pretiniekam un vairs nelaida vaļā

lähestikku adv tuvumā, blakus, tuvu ∙ elame lähestikku dzīvojam blakus; ära istuta õunapuid liiga lähestikku nestādi ābeles pārāk cieši

tihe adj {tiheda, tihedat, tihedaid} 1. biezs, blīvs ∙ tihedad juuksed biezi mati; tihe mets biezs mežs; tihe riie blīva drēbe; tihe kissell biezs ķīselis 2. biežs, blīvs, intensīvs ∙ tihe kontroll bieža kontrole; tihe lumesadu blīva snigšana; tihe autode vool blīva automašīnu plūsma 3. blīvs, necaurlaidīgs ∙ tihedad vuugid blīvi salaidumi; paadikere topiti takkudega tihedaks laivas korpusu noblīvēja ar pakulām 4. spēcīgs, ciešs ∙ puhus tihe lõunatuul pūta spēcīgs dienvidu vējš; tihedad majandussidemed cieši ekonomiskie sakari 5. sātīgs ∙ tihe toit sātīgs ēdiens

tõsi s {`tõe, `tõtt, tõdesid} patiesība, taisnība, tiesa ◦ sulatõsi skaidra patiesība, tīra patiesība ∙ tahan teada tõtt gribu zināt patiesību; tõtt öelda, see ei puutu minusse taisnību sakot, tas uz mani neattiecas; mis tõsi, see tõsi tiesa kas tiesa; kas ta tõega tuleb? vai viņš tiešām nāk?; kõik naersid, aga minul oli tõsi taga visi smējās, bet es to domāju nopietni ∆ tõtt vahtima cieši skatīties

`mokk s {moka, `mokka, `mokki} sar lūpa ◦ maiasmokk kārumnieks ∙ ülemine mokk augšlūpa; mokad on kõvasti kinni pigistatud lūpas ir cieši sakniebtas; hobuse pehmed mokad zirga mīkstās lūpas; mokk töllakil mute vaļā ∆ mokka mööda olema būt pa prātam; moka otsast caur zobiem; mokka maas pidama turēt muti; mokk maha! muti ciet!; pikki mokki tegema uzmest lūpu

põimuma v vīties, pīties ∙ oksad põimusid tihedalt üksteisesse zari cieši ievijās cits citā; silmus põimus looma sarvedesse cilpa iepinās dzīvnieka ragos; romaanis põimub ajalugu autori fantaasiaga romānā vēsture savijas ar autora fantāziju; rändrahnu ümber põimub mitmeid muistendeid laukakmeni apvij daudzas teikas

läbi põimuma savīties, caurvīties ∙ puude oksad olid omavahel tihedalt läbi põimunud koku zari bija cieši savijušies; tema soome keel on läbi põimunud eestikeelsete sõnadega viņa somu valoda ir caurvijusies ar igauņu vārdiem

riigi|võim s valsts vara ∙ keskajal oli riigivõim tihedalt seotud kirikuvõimuga viduslaikos valsts vara bija cieši saistīta ar baznīcas varu

kokku vajutama saspiest, spiest kopā ∙ ta vajutas huuled kõvasti kokku viņš cieši saknieba lūpas

`kork s {korgi, `korki, `korke} 1. (materiāls) korķis ∙ korgist tihend korķa blīve 2. korķis ∙ kummist kork gumijas korķis; pudelile pandi kork peale pudelei uzlika korķi 3. korķis, sastrēgums ∙ tekkis kork izveidojās korķis 4. pludiņš ∙ õngitseja vahtis üksisilmi korki makšķernieks cieši skatījās uz pludiņu ∆ korgi peale astuma uzkāpt uz korķa

`sihtima v {`sihtida, sihin} 1. mērķēt, tēmēt ∙ kütt sihib jänest mednieks mērķē uz zaķi; täpselt sihitud kuul precīzi tēmēta lode; meie klassist sihivad kõik ülikooli no mūsu klases visi tēmē uz universitāti 2. (cieši) skatīties, lūkoties ∙ miks sa mind niimoodi sihid? ko tu uz mani tā skaties?; kõigi pilgud sihivad tulijat visu skatieni vērsti uz atnācēju 3. (uz mērķi) virzīties ∙ ta sihib üle põllu metsa poole viņš virzās pāri laukam meža virzienā