[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aega|nõudev p {-nõudva, -nõudvat, -nõudvaid} laikietilpīgs ∙ see on aeganõudev töö tas ir laikietilpīgs darbs

aeglaselt adv lēni, lēnām ∙ töö edeneb liiga aeglaselt darbs sokas pārāk lēni; meri läks aeglaselt sügavamaks jūra lēnām kļuva dziļāka

alles adv 1. saglabājies, palicis pāri ∙ kontrollige, kas kõik asjad on alles pārbaudiet, vai visas lietas ir saglabājušās; kogu raha on alles visa nauda ir palikusi; ainult paar maja jäi külas alles ciemā palika pāri tikai pāris māju 2. nupat ∙ tulin alles töölt nupat pārnācu no darba 3. tikai ∙ alles homme tikai rītdien; alles nüüd ma märkan tikai tagad es pamanu 4. vēl ∙ poiss on alles väike zēns vēl ir mazs; töö oli alles pooleli darbs vēl bija pusratā 5. nu gan ∙ oled sina alles rumal tu nu gan esi dumjš; on alles elu ir nu gan dzīve

arendus s {arenduse, arendust, arendusi} attīstība, attīstīšana ◦ arendusprogramm attīstības programma; arendusprojekt attīstības projekts; arendustöö attīstības darbs ∙ süžee arendus sižeta attīstība; probleemi arendus on põnev veids, kā problēma ir attīstīta, ir aizraujošs

asja|armastaja a s amatieris ∙ asjaarmastaja kohta pole see halb töö amatierim tas nav slikts darbs; asjaarmastajad ehitasid Noa laeva, professionaalid ehitasid Titanicu amatieri uzbūvēja Noasa šķirstu, profesionāļi uzbūvēja Titāniku

asuma v 1. atrasties ∙ suvila asub järve ääres vasarnīca atrodas pie ezera; sõnaraamatud asuvad keskmises riiulis vārdnīcas atrodas vidējā plauktā; kes teab, kus ta praegu asub kas zina, kur viņš patlaban atrodas 2. apmesties ∙ ta olevat Tartusse asunud viņš esot apmeties Tartu; uude korterisse asuma apmesties jaunā dzīvoklī 3. stāties ∙ valvur asus oma vahipostile sargs stājās savā sardzes postenī; dirigent asus koori ette diriģents stājās kora priekšā; asusime järjekorda iestājāmies rindā 4. ķerties ∙ lapsed asusid kirjandit kirjutama bērni ķērās pie sacerējuma rakstīšanas; asume asja juurde ķersimies pie lietas 5. taisīties ∙ tuli asuda teele bija jātaisās ceļā

au s {au, au, ausid} 1. gods ◦ sõjameheau karavīra gods ∙ ta vannub oma au nimel, et see on tõsi viņš zvēr pie sava goda, ka tā ir taisnība; igaühele on kallis oma perekonna au ikvienam ir dārgs savas ģimenes gods; mõisahärra oli röövinud talupoja mõrsja au muižnieks bija nolaupījis zemnieka līgavas godu; juubeli auks par godu jubilejai; ta oli klassi au ja uhkus viņš bija klases gods un lepnums 2. cieņa ∙ talle on tähtis au ja kuulsus viņam ir svarīga cieņa un slava; antud lubaduse täitsid nad auga doto solījumu viņi ar cieņu izpildīja ∆ au andma atdot godu

auditoorne adj {auditoorse, auditoorset, auditoorseid} auditorijas-, auditorijā- ∙ 12 tundi auditoorset ja 28 tundi iseseisvat tööd 12 stundu darbs auditorijā un 28 stundu patstāvīgs darbs

austama v 1. cienīt ∙ ma austan teda es viņu cienu; tuleb austada teiste inimeste tööd jāciena citu cilvēku darbs 2. godināt ∙ juubilari austati aukirjade ning lillesülemitega jubilārs tika godināts ar godarakstiem un ziedu klēpjiem

avaldis s {avaldise, avaldist, avaldisi} 1. izpausme ∙ see teos on uuema kunstisuuna avaldis šis darbs ir jaunākā mākslas virziena izpausme 2. mat izteiksme ∙ algebraline avaldis algebriska izteiksme

detek`tiiv s {detektiivi, detek`tiivi, detek`tiive} 1. detektīvs ◦ eradetektiiv privātdetektīvs 2. (detektīvžanra darbs) detektīvs

doktori|töö s doktora disertācija, promocijas darbs

doktori|väitekiri s doktora disertācija, promocijas darbs

draama|teos s (dramaturģisks darbs) drāma

eba|õigesti adv aplami, nepareizi ∙ ebaõigesti korraldatud töö nepareizi organizēts darbs

eeldama v 1. (par priekšnoteikumu) prasīt, paredzēt ∙ see töö eeldab eriettevalmistust šis darbs prasa īpašu sagatavotību 2. (iepriekš) pieņemt, pieļaut varbūtību ∙ hea inimene eeldab, et teisedki on samasugused labs cilvēks pieņem, ka arī citi ir tādi paši

eeldav p {eeldava, eeldavat, eeldavaid} tāds, kas uzstāda priekšnoteikumu ∙ head tervist eeldav töö darbs, kura priekšnoteikums ir laba veselība

ei a adv 1. ne- ∙ ei iialgi nemūžam; töö oli korralik, ei ühtki viga darbs bija kārtīgs, nevienas kļūdas 2. nē ∙ ei, seda ma ei tee nē, to es nedarīšu; ei, see võimalus langeb ära nē, šī iespēja atkrīt; sajad, ei, tuhanded hukkusid simti, nē, tūkstoši gāja bojā 3. ne, nedz ∙ ei mütsi peas, ei saapaid jalas ne cepures galvā, ne zābaku kājās; ei see ega teine ne šis, ne tas 4. (izsauksmes vārda nozīmē) nē, eh ∙ ei, oli see alles sõit! nē, tas tik bija brauciens!

eksam s {eksami, eksamit, eksameid} eksāmens ◦ eksamitöö eksāmena darbs; lõpueksam gala eksāmens; sisseastumiseksam iestājeksāmens ∙ eksamiks valmistuma, õppima gatavoties, mācīties eksāmenam; ta sooritas eksamid edukalt viņš nokārtoja eksāmenus sekmīgi

elu|töö s mūža darbs

enne b adv 1. iepriekš, agrāk ∙ olime juba enne kokku leppinud bijām vienojušies jau iepriekš 2. vispirms ∙ enne töö, siis palk vispirms darbs, tad alga

ette|valmistus s 1. sagatavošana ∙ seemnete ettevalmistus külviks sēklu sagatavošana sējai 2. sagatavošanās ◦ ettevalmistustöö sagatavošanās darbs ∙ pühade ettevalmistused sagatavošanās svētkiem 3. sagatavotība ◦ eriettevalmistus speciālā sagatavotība; ettevalmistusaste sagatavotības pakāpe; ettevalmistustase sagatavotības līmenis; üldettevalmistus vispārējā sagatavotība ∙ hea ettevalmistus laba sagatavotība

füüsiliselt adv fiziski ∙ füüsiliselt tugev fiziski spēcīgs; see töö on füüsiliselt raske šis darbs ir fiziski smags

grupi|töö s 1. grupas darbs 2. darbs grupās

`haarama v {haarata, `haaran} 1. tvert ∙ tangidega haarama satvert ar stangām; haaras pliiatsi ja hakkas kirjutama satvēra zīmuli un sāka rakstīt 2. kampt ∙ koer haaras kondi suhu suns pakampa kaulu mutē 3. sagrābt, pārņemt ∙ võimu haarama sagrābt varu; teda haaras hirm viņu sagrāba bailes; leegid haarasid tallikatuse liesmas pārņēma staļļa jumtu 4. aizraut ∙ haarav spordiala aizraujošs sporta veids; see töö haaras mind šis darbs mani aizrāva 5. mil ielenkt ∆ härjal sarvist haarama ķerties vērsim pie ragiem; ohje enda kätte haarama ņemt grožus savās rokās; sõnasabast kinni haarama pieķerties vārdiem

`hakkama v {hakata, `hakkan} 1. sākt ∙ lugema hakkama sākt lasīt; poiss hakkas kogelema zēns sāka stostīties 2. sākties ∙ koosolek hakkab kell kolm sapulce sāksies pulksten trijos 3. kļūt, tapt ∙ hakkab hale kļūst žēl; hakkab külm kļūst auksti; haigel hakkab juba parem slimniekam jau kļūst labāk 4. (par amatu vai attiecībām) kļūt, stāties ∙ autojuhiks hakkama kļūt par šoferi; paari hakkama kļūt par pāri; ametisse hakkama stāties amatā 5. ķerties, lipt ∙ kala hakkab õnge zivs ķeras uz āķa; koer hakkas hammastega püksisäärde suns ar zobiem ieķērās bikšu starā; tütar hakkas emale kaela meita apķērās mātei ap kaklu; külm hakkas sõrmedesse aukstums ķērās pie pirkstiem; ema ärevus hakkab lastessegi mātes nemiers pielīp arī bērniem 6. iedarboties, ietekmēt ∙ ränk töö hakkab tervise peale smags darbs ietekmē veselību; hea sõna tema peale ei hakka labs vārds uz viņu neiedarbojas; kaugelt hakkas kõrvu automürin no tālienes bija dzirdama automašīnu rūkoņa 7. piestāvēt ∙ see soeng ei hakka mulle šī frizūra man nepiestāv ∆ hakkama panema uzlikt gatavoties; hakkama saama tikt galā

`halb b adj {halva, `halba, `halbu} 1. slikts ∙ halb toit slikts ēdiens; halb nägemine slikta redze; halvad harjumused slikti ieradumi; halvaks minema sabojāties; ta krimpsutas halvaks pannes nina viņš nievājoši rauca degunu 2. neērts, grūts ∙ linakitkumine on halb töö linu plūkšana ir grūts darbs 3. slikti ∙ tal hakkas bussis halb viņam autobusā kļuva slikti 4. neērti, grūti ∙ kõval asemel on halb magada cietā gultā ir neērti gulēt; tee oli nii porine, et oli halb käia ceļš bija tik dubļains, ka bija grūti paiet ∆ halvaks panema ņemt ļaunā; halvim lahendus sliktākais risinājums

haridus|töö s izglītošanas darbs

ära harjuma pierast ∙ kui ära harjud, hakkab seegi töö meeldima kad pierodi, arī šis darbs iepatīkas

heakorra|töö s labiekārtošanas darbs, labiekārtošana

hea|tegu s labs darbs, laipnība

hinnaline adj {hinnalise, hinnalist, hinnalisi} vērtīgs ◦ kallihinnaline dārgs; kullahinnaline zelta cenā; odavahinnaline lēts ∙ hinnalised esemed vērtīgi priekšmeti; hinnalised karusnahad vērtīgas kažokādas

hirm|kallis adj sar briesmīgi dārgs ∙ hirmkallis restoran briesmīgi dārgs restorāns

hirmu|tegu s briesmu darbs

hooaja|töö s sezonas darbs ∙ hooajatööd kestsid vaid mõne kuu sezonas darbi ilga tikai dažus mēnešus

hooldus s {hoolduse, hooldust, hooldusi} 1. aprūpe, kopšana ◦ hooldushaigla aprūpes slimnīca; sotsiaalhooldus sociālā aprūpe ∙ kedagi oma hoolduse alla võtma ņemt kādu savā aprūpē 2. tehn apkope ◦ hooldustöö apkopes darbs; tehnohooldus tehniskā apkope ∙ põllutöömasinate tehniline hooldus lauksaimniecības mašīnu tehniskā apkope 3. jur aizbildnība ∙ laps jäi vanaema hoolduse alla bērns palika vecmāmiņas aizbildnībā

`hõlp b adj {hõlbu, `hõlpu, `hõlpe} viegls, vienkāršs ∙ hõlp töö viegls darbs

hävitus|töö s iznīcināšanas darbs

hüva adj → hea(izteiksmīgākā runā) labs ∙ hüva nõu on kallis labs padoms ir dārgs; hüvad sõbrad! labie draugi!

ideoloogia|töö s ideoloģiskais darbs

isa|maa s tēvzeme, tēvija ◦ isamaa-armastus tēvzemes mīlestība; isamaakaitsja tēvzemes sargs; isamaasõda tēvijas karš ∙ isamaa eest võitlema cīnīties par tēvzemi

ise|enesest adv 1. pats no sevis ∙ haigus kadus iseenesest slimība pazuda pati no sevis 2. pats par sevi ∙ töö pole iseenesest keeruline darbs pats par sevi nav sarežģīts ∆ iseenesest mõista pats par sevi saprotams

istuma v 1. sēdēt ∙ istusime lõkke ääres sēdējām pie ugunskura; laev istus madalikul kuģis sēdēja uz sēkļa; ta ei saanud tööd ja istus kodus viņš nedabūja darbu un sēdēja mājās; vangis istuma sēdēt cietumā 2. sēsties ∙ istusin esimesse ritta apsēdos pirmajā rindā 3. sar derēt, piestāvēt ∙ see töö ei istu talle šis darbs viņam neder; kleit istus nagu valatud kleita derēja kā uzlieta; habe sulle ei istu bārda tev nepiestāv 4. sar veikties, sekmēties ∙ töö ei istu täna darbs šodien neveicas 5. sar patikt, garšot ∙ mulle see jook ei istu man šis dzēriens negaršo

`jooksma v {`joosta, jooksen} 1. skriet ∙ laps jooksis emale vastu bērns skrēja mātei pretī; pilved jooksevad üle taeva mākoņi skrien pār debesīm; aeg jookseb laiks skrien 2. skraidīt ∙ ta jookseb arstide vahet viņš skraida pie ārstiem 3. tecēt, plūst ∙ pisarad jooksid üle põskede asaras tecēja pār vaigiem; jõed jooksevad merre upes plūst uz jūru; ämber jookseb spainis tek; nina hakkas verd jooksma deguns sāka asiņot 4. (noteiktā virzienā) stiepties, iet ∙ vaod jooksevad sirgelt üle põllu vagas stiepjas taisni pāri laukam 5. sar veikties, nākt ∙ töö jookseb ladusalt darbs veicas raiti; raha jookseb nauda nāk

maha jooksma 1. noskriet ∙ jooksin kolm kilomeetrit maha noskrēju trīs kilometrus; rihm jooksis rattalt maha siksna noskrēja no rata; rong jooksis rööbastelt maha vilciens noskrēja no sliedēm 2. skrienot nogāzt ∙ jooksin mehe jalust maha skrienot nogāzu vīrieti no kājām 3. tecēt zemē ∙ vesi jooksis maha ūdens tecēja zemē 4. (veltīgi) paskriet, paiet ∙ päevad jooksevad maha, töö aga seisab dienas paskrien, bet darbs stāv

juhus`lik adj {juhusliku, juhus`likku, juhus`likke} 1. nejaušs, gadījuma- ∙ juhuslik sündmus nejaušs notikums; juhuslik töö gadījuma darbs 2. nejauši ∙ see ei ole juhuslik, et need taimed on hakanud just siin kasvama tas nav nejauši, ka šie augi sākuši augt tieši te

juhu|töö s gadījuma darbs ∙ ta teenib ülalpidamist juhutöödega viņš pelna iztiku ar gadījuma darbiem

`julm adj {julma, `julma, `julmi} nežēlīgs, cietsirdīgs, bargs ∙ julm kättemaks nežēlīga atmaksa; julm saatus nežēlīgs liktenis; julmad silmad cietsirdīgas acis

kahjustav p {kahjustava, kahjustavat, kahjustavaid} kaitīgs ∙ tervist kahjustav töö veselībai kaitīgs darbs

kaitse a s {`kaitse, kaitset, `kaitseid} 1. aizsardzība ◦ keskkonnakaitse vides aizsardzība; muinsuskaitse pieminekļu aizsardzība; tervisekaitse veselības aizsardzība ∙ kodumaa kaitse dzimtenes aizsardzība; rünnak on mõnikord parim kaitse uzbrukums reizēm ir labākā aizsardzība; veekogude kaitse reostamise eest ūdenskrātuvju aizsardzība pret piesārņojumu; kaitse eesliin aizsardzības priekšējā līnija; lagedal väljal olid nad täiesti kaitseta klajā laukā viņi bija pilnīgi neaizsargāti 2. sargs, sardze ◦ ihukaitse miesassardze ∙ tema on minu kaitse viņš ir mans sargs; kuningat saatis relvastatud kaitse karali pavadīja bruņota sardze

kaitse b s {`kaitsme, kaitset, `kaitsmeid} 1. tehn drošinātājs ◦ sulavkaitse kūstošais drošinātājs; piksekaitse zibensnovedējs ∙ kaitsmed põlesid läbi drošinātāji izdega 2. tehn sargs, aizsargs ◦ käekaitse roku sargs; põlvekaitse ceļgala sargs; sõrmekaitse pirkstu sargs

kaitsja s {kaitsja, kaitsjat, kaitsjaid} 1. aizstāvis ∙ kindluse kaitsjad võitlesid vapralt cietokšņa aizstāvji cīnījās braši 2. sargs ◦ ihukaitsja miesassargs; isamaakaitsja tēvzemes sargs; kodumaakaitsja dzimtenes sargs 3. jur aizstāvis ∙ kohtualune ja tema kaitsja apsūdzētais un viņa aizstāvis 4. tehn (sportā) aizsargs ◦ paremkaitsja labais aizsargs; poolkaitsja pussargs ∙ rahvusmeeskonna endine kaitsja bijušais nacionālās komandas aizsargs

`kaks b num {kahe, `kaht(e), `kahtesid} 1. divi ∙ kaks pluss kaks on neli divi plus divi ir četri; kahega jagama dalīt ar divi; kaks kolmandikku divas trešdaļas; kaks meetrit divi metri; lugesin kella kaheni öösel lasīju līdz pulksten diviem naktī; kahe tundmatuga võrrand vienādojums ar diviem nezināmajiem; teos ilmus kahes köites darbs iznāca divos sējumos 2. abi ∙ kahel pool teed olid majad abās ceļa pusēs bija mājas; see jäägu meie kahe vahele lai tas paliek starp mums abiem ∆ kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; kahe käega abām rokām; kahe silma vahele jätma nepamanīt; kahe silma vahele jääma palikt nepamanītam; kahe tooli vahel istuma sēdēt uz diviem krēsliem; kahe tule vahel starp divām ugunīm; kahte isandat teenima kalpot diviem kungiem; nagu kaks tilka vett kā divas ūdens lāses

kalli|hinnaline adj dārgs, ar augstu cenu

kallis adj {`kalli, kallist, `kalleid} 1. dārgs ∙ kallis ülikond dārgs uzvalks; tootmine on väga kallis ražošana ir ļoti dārga; praegu on iga minut kallis patlaban katra minūte ir dārga 2. mīļš, dārgs ∙ kas sa ei oleks nii kallis ja ei laenaks mulle selle summa? esi tik mīļš, aizdod man šo summu!; kallid külalised dārgie viesi; oota mind, kallis! gaidi mani, dārgais! ∆ kalliks maksma minema sanākt dārgi maksāt

`kandma v {`kanda, kannan} 1. nest, nēsāt ∙ ta kannab kaste viņš nes kastes; jõed kannavad liiva merre upes nes smiltis uz jūru; demonstrandid kandsid loosungeid demonstranti nesa lozungus; road kanti lauale ēdienus nesa galdā; vastutust kandma būt atbildīgam 2. vest ∙ laevad kandsid kalleid laste kuģi veda dārgas kravas; rong kannab meid lõuna suunas vilciens ved mūs dienvidu virzienā 3. nest, balstīt ∙ kandvad seinad nesošās sienas; templi lage kandsid võimsad sambad tempļa griestus balstīja varenas kolonnas 4. nest, turēt ∙ noor jää ei kanna veel jauns ledus vēl netur 5. nest, glabāt, atrasties uz ∙ käskkiri kandis direktori allkirja uz pavēles bija direktora paraksts; raha kandis keisri kujutist uz naudas bija ķeizara attēls; see inimene kannab hinges kurja šis cilvēks glabā dvēselē ļaunumu; negatiivset laengut kandev elementaarosake elementārdaļiņa ar negatīvu lādiņu 6. valkāt, nēsāt ∙ ma kannan talvel kasukat ziemā es valkāju kažoku; ta kannab tumedat ülikonda viņš valkā melnu uzvalku; vähe kantud püksid maz valkātas bikses; mõõka kandma nēsāt zobenu 7. reģistrēt, ierakstīt, iezīmēt ∙ ettepanek kanti protokolli priekšlikums tika ierakstīts protokolā; vaatlusandmed kantakse vastavasse vihikusse novērojumu datus reģistrē atbilstošā burtnīcā; kaardile olid kantud vaid suuremad asulad kartē bija iezīmētas tikai lielākās apdzīvotās vietas 8. uzklāt ∙ peits kantakse mööbliesemetele beici uzklāj mēbelēm; värvid on lõuendile kantud hoogsate pintslilöökidega krāsas ir uzklātas audeklam ar straujiem otas triepieniem; toitekreem kantakse nahale barojošu krēmu uzklāj uz ādas 9. (grūtniecības laikā) iznēsāt ∙ ta on kandnud ja sünnitanud neli last viņa ir iznēsājusi un dzemdējusi četrus bērnus 10. panest, izturēt ∙ vanemate kaotust oli lastel raske kanda vecāku zaudējumu bērniem bija grūti panest; ta sõi nagu vats vähegi kandis viņš ēda, cik vien vēders varēja turēt 11. ciest ∙ tehas kandis praagi tõttu kahju brāķa dēļ rūpnīca cieta zaudējumus; üksus kandis raskeid kaotusi vienība cieta smagus zaudējumus 12. segt ∙ lähetuskulud kannab lähetav asutus komandējuma izdevumus sedz komandējošā iestāde 13. dot, ražot ∙ noored õunapuud kandsid tänavu juba õunu jaunās ābeles šogad jau ražoja ābolus; töö on head vilja kandnud darbs ir devis labus augļus 14. iespaidot, caurvīt ∙ ta tegutses kättemaksuihast kantuna viņš darbojās, atriebības alku dzīts; romaani kandev teema romāna caurviju tēma

kast`reerima v {kast`reerida, kastreerin} kastrēt ∙ eunuhh on kastreeritud haaremivalvur einuhs ir kastrēts harēma sargs

kasutu adj {kasutu, kasutut, kasutuid} 1. veltīgs ∙ kasutu töö veltīgs darbs 2. neizmantots ∙ vana kasutu hoone veca neizmantota ēka 3. veltīgi ∙ temaga sellest rääkida on täiesti kasutu ar viņu par to runāt ir pilnīgi veltīgi

kasvatus s {kasvatuse, kasvatust, kasvatusi} 1. audzēšana ∙ tõuloomade kasvatus šķirnes lopu audzēšana 2. audzināšana ◦ kasvatustöö audzināšanas darbs ∙ koolieelne kasvatus pirmsskolas audzināšana; mitmekülgne kasvatus daudzpusīga audzināšana

kasvatus`lik adj {kasvatusliku, kasvatus`likku, kasvatus`likke} audzinošs ∙ kunsti kasvatuslik osa mākslas audzinošā loma; töö avaldab lapsele kasvatuslikku mõju darbs audzinoši ietekmē bērnu

katkestus s {katkestuse, katkestust, katkestusi} pārtraukums, pārrāvums ∙ töö toimus katkestustega darbs notika ar pārtraukumiem; katkestused veevärgi töös pārrāvumi ūdensapgādes darbā

katse|töö s 1. pārbaudes darbs 2. izmēģinājumu darbs ∙ laboratooriumi katse- ja uurimistööd laboratorijas izmēģinājumu un pētniecības darbi

`katsuma v {`katsuda, katsun} 1. aiztikt, taustīt ∙ väljapanekuid ei tohi käega katsuda eksponātus nedrīkst aiztikt ar rokām; katsu, kas pesu on juba kuiv aptausti, vai veļa jau ir sausa; katsusin varbaga, kas vesi on soe ar kājas īkšķi taustīju, vai ūdens ir silts 2. mēģināt, censties ∙ ta katsub end liigutada viņš cenšas pakustēties; katsun läbi pisarate naeratada mēģinu cauri asarām pasmaidīt; katsu võlg ära maksta centies atmaksāt parādu; katsu sa! pamēģini tikai! 3. pielaikot, pārbaudīt ∙ mantlit selga katsuma pielaikot mēteli; poisid katsusid jõudu zēni mērojās spēkiem; pulssi katsuma pārbaudīt pulsu; õnne katsuma izmēģināt laimi; saatus on teda rängalt katsunud viņu ir piemeklējis bargs liktenis

kaug|töö s attālināts darbs ∙ kaugtööd tegema strādāt attālināti

kaupa pop 1. pa ∙ osade kaupa pa daļām; töö käis vahetuste kaupa darbs notika maiņās 2. vien, veseliem ∙ hunte oli metsades karjade kaupa vilku mežos bija bariem vien; kilomeetrite kaupa laiuvad metsad kilometriem vien plešas meži; istub tundide kaupa klaveri taga viņš veselām stundām sēž pie klavierēm

keema v 1. vārīties ∙ supp keeb zupa vārās; vesi läks keema ūdens uzvārījās; teekann keeb tulel tējkanna vārās uz uguns; mehe süda keeb vihast vīra sirds vārās no naida 2. mutuļot, šķīst ∙ vesi kees kalaparvedest ūdens mutuļoja no zivju bariem; suusataja laskus mäest, nii et lumi kees slēpotājs laidās no kalna tā, ka sniegs šķīda 3. iet vaļā ∙ igal pool kees töö visur gāja vaļā darbs; kogu rindel keeb lahing visā frontē iet vaļā kauja

kibe|kiire a s liela steiga ∙ selle tööga ei ole kibekiiret šis darbs nav ļoti steidzams

kihama v 1. mudžēt, ņudzēt ∙ rahvast kihab tänavail ļaudis mudž ielās; sääsed kihavad vee kohal odi ņudz virs ūdens; laht kihas lindudest līcis mudžēja no putniem 2. dunēt, murdēt ∙ kõikjal sadamas kihas töö visur ostā dunēja darbs; sõnum pani kogu küla kihama ziņa lika visam ciemam murdēt 3. mutuļot, burbuļot ∙ temas kihab viha viņā mutuļo naids; klaasides kihab šampanja glāzēs burbuļo šampanietis

kiidu|sõna s uzslava, atzinība ∙ hea töö väärib kiidusõnu labs darbs pelna uzslavu

kiire b s {`kiire, kiiret, `kiireid} steiga ∙ mul pole kuskile suurt kiiret man nav lielas steigas; selle tööga on mul kiire šis darbs man ir steidzams

kiiresti adv ātri, strauji ∙ kiiresti lahustuv aine ātri šķīstoša viela; uudis levis kiiresti ziņa izplatījās strauji; töö tuli kiiresti lõpetada darbs bija strauji jābeidz

kilplas`lik adj {kilplasliku, kilplas`likku, kilplas`likke} nejēdzīgs, bezjēdzīgs ∙ kilplaslik töö nejēdzīgs darbs

kindlus b s {kindluse, kindlust, kindlusi} 1. noteiktība, stingrība, pārliecība ∙ raudse kindlusega öeldud sõnad ar dzelžainu noteiktību sacīti vārdi; iseloomu kindlus rakstura stingrība 2. uzticamība ∙ automaat töötas suure kindlusega automāts strādā ļoti uzticami 3. drošība ∙ rahval oli töö, teenistus ja kindlus tautai bija darbs, ienākumi un drošība

kinnitama v 1. stiprināt, piestiprināt ∙ riie kinnitati raamile audumu piestiprināja pie rāmja 2. stiprināt, nostiprināt ∙ ta kinnitas oma jõudu puhkehetkega viņš atjaunoja savus spēkus atpūšoties 3. pievilkt, nostiprināt ∙ kruvid liiguvad, neid peab kinnitama skrūves kustas, tās jāpievelk 4. apstiprināt ∙ direktor kinnitas tööplaani direktors apstiprināja darba plānu; ta kinnitas, et teeb kõik, mis tema võimuses viņš apstiprināja, ka darīs visu, kas viņa spēkos; katsetulemused kinnitasid oletust izmēģinājumu rezultāti apstiprināja pieņēmumu 5. apliecināt ∙ notariaalselt kinnitatud ärakiri notariāli apliecināts noraksts

kirjandus|teos s daiļdarbs, literārs darbs

kirja|töö s 1. rakstīšana 2. rakstu darbs, sacerējums

`klappima a v {`klappida, klapin} 1. sar saskanēt, saderēt kopā, pasēt ∙ nende arvamused ei klapi viņu viedokļi nesaskan; poisid klapivad üksteisega hästi zēniem labi saskan 2. sar derēt, būt piemērotam ∙ see kellaaeg mulle ei klapi hästi šis laiks man īsti neder 3. sar vesties ∙ töö ei klapi täna kuidagi darbs šodien nekādi nevedas 4. sar samest, samesties ∙ viinaraha klappima samesties degvīnam

kohe b adv 1. tūlīt, uzreiz ∙ laps jäi kohe magama bērns tūlīt aizmiga; hakkan kohe tööle tūlīt sākšu strādāt; raamat müüdi kohe läbi grāmata tūlīt tika pārdota; seadus ei jõustunud kohe likums nestājās spēkā uzreiz; kohe esimesel päeval uzreiz pirmajā dienā 2. tieši, uzreiz ∙ maja asus kohe järve kaldal māja atradās tieši ezera krastā; jõgi on kohe maja taga upe ir uzreiz aiz mājas 3. sar pilnīgi ∙ tulge kohe kindlasti meile! pilnīgi noteikti atnāciet pie mums!; kohe rõõm näha, kuidas töö edeneb pilnīgi prieks skatīties, kā darbs sokas 4. sar pat ∙ sellest ei taha kohe rääkidagi par to pat runāt negribas; ma ei tea kohe, mida teha es pat nezinu, ko darīt

kole b adv briesmīgi, šausmīgi ∙ see pidi olema midagi kole tähtsat tam bija jābūt kaut kam briesmīgi svarīgam; oh kui kole see kõik oli! ak, cik tas viss bija briesmīgi!; suhkur oli kole kallis cukurs bija šausmīgi dārgs

`kont s {kondi, `konti, `konte} 1. kauls ∙ koer närib konti suns grauž kaulu; kondid jäid õnneks terveks kauli par laimi palika veseli; tugeva kondiga inimene cilvēks ar lieliem kauliem; väsimus on kontides kaulos ir nogurums 2. sar kaulu kambaris ∙ vana kont vecais kaulu kambaris ∆ töö konti ei murra darbs kaulus nelauž; konti mööda pa prātam; konte hunnikusse heitma nolikties gulēt; oma konte kokku korjama aizvākties

konti|mööda adv pa spēkam ∙ kontimööda töö pa spēkam esošs darbs

koristus|töö s 1. uzkopšanas darbs ∙ koristustöö käigus puhastatakse metsaaluseid uzkopšanas darba gaitā tiek iztīrīts pamežs 2. ražas novākšanas darbs ∙ koristustööde algus olid sadude tõttu takistatud ja seetõttu langes tera kvaliteet ražas novākšanas darbu sākums nokrišņu dēļ bija traucēts, tāpēc kritās graudu kvalitāte

korra|kaitsja s kārtības uzturētājs, kārtības sargs

korra`lik adj {korraliku, korra`likku, korra`likke} 1. kārtīgs, rūpīgs ∙ ta on kõige korralikum õpilane klassis viņš ir viskārtīgākais skolnieks klasē; ta on korralik tüdruk viņa ir kārtīga meitene; töö on kiire ja korralik darbs ir ātrs un rūpīgs 2. kārtīgs, pamatīgs ∙ tal olevat pangas päris korralik summa viņam esot visai pamatīga naudas summa bankā; need maad vajavad korralikku väetamist šīm zemēm nepieciešama pamatīga mēslošana

korra|valvur s kārtības sargs

krabama v 1. ķert, tvert ∙ ta krabas poisil õlast kinni viņš saķēra zēnu aiz pleca; nad krabavad kohvrid ja ruttavad rongile viņi paķer koferus un steidzas uz vilcienu; valvur krabas relva järele sargs tvēra pēc ieroča 2. sar apgrābstīt ∙ poisid kippusid tüdrukuid krabama puiši tiecās apgrābstīt meitenes

krõbe adj {krõbeda, krõbedat, krõbedaid} 1. kraukšķīgs ∙ krõbedad kartulid kraukšķīgi kartupeļi 2. stiprs, pamatīgs, spalgs ∙ krõbe külm spalgs sals 3. (sakāmais) ass ∙ töö kvaliteedi kohta öeldi krõbedaid sõnu par darba kvalitāti teica daudz asu vārdu 4. sar piedauzīgs ∙ poisid laulsid krõbedaid laule zēni dziedāja piedauzīgas dziesmas 5. sar prasīgs, piekasīgs ∙ krõbe komisjon piekasīga komisija 6. sar dārgs, sālīts ∙ hinnad olid krõbedad cenas bija sālītas

kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu

kuidagi|moodi adv 1. kaut kā, kaut kādā veidā ∙ töö sai kuidagimoodi lõpetatud darbs kaut kā tika pabeigts 2. nekā, nekādi, nemaz ∙ ma ei suutnud kuidagimoodi uinuda es nekādi nespēju aizmigt

kuidas adv kā ∙ kuidas koolis läheb? kā iet skolā?; kuidas sa välja näed! kā tu izskaties!; kuidas siis muidu kā gan citādi; ma küsin sinult, kuidas see on võimalik es tev prasu, kā tas ir iespējams; nüüd on tal selge, kuidas seda teha tagad viņam ir skaidrs, kā to darīt; püüdsin teda lohutada, kuidas oskasin centos viņu mierināt kā pratu; kuidas sina mulle, nõnda mina sulle kā tu man, tā es tev; kuidas töö, nõnda palk kāds darbs, tāda alga; püüa kuidas tahes, kõike ära teha ikka ei jõua centies, kā gribi, visu izdarīt vienalga nevar; ja kuidas ta ootas, kuidas rõõmustas! un kā viņš gaidīja, kā priecājās!; kuidas soovite kā vēlaties

kuigi|võrd adv 1. kaut cik, kaut kādā mērā ∙ tunned sa kuigivõrd seda ümbruskonda? vai tu kaut cik pazīsti šo apkaimi?; olen kuigivõrd õppinud läti keelt esmu nedaudz mācījies latviešu valodu 2. necik, ne īpaši ∙ üks pole teisest kuigivõrd parem viens nav necik labāks par citiem; see ei huvita mind kuigivõrd tas mani īpaši neinteresē; töö ei edenenud kuigivõrd darbs diez ko neveicās

kulukas adj {kuluka, kulukat, kulukaid} dārgs, ar lieliem izdevumiem ∙ kulukas töö dārgs darbs; tooraine kaugelt vedamine oleks liiga kulukas izejvielu vešana no tālienes būtu pārāk dārga

`kunst a s {kunsti, `kunsti, `kunste} māksla ◦ dekoratiivkunst dekoratīvā māksla; kokakunst pavārmāksla; kunstiajaloolane mākslas vēsturnieks; kunstigalerii mākslas galerija; kunstinäitus mākslas izstāde; kunstiringkond mākslas aprindas; kunstiteadus mākslas zinātne; kunstiteos mākslas darbs ∙ abstraktne kunst abstraktā māksla; es ei saa kunstist aru es nesaprotu mākslu; õlle pruulimise kuns alus darīšanas māksla

kuri b adj {kurja, `kurja, `kurje} 1. ļauns ∙ kuri nõid ļauns burvis; kuri kavatsus ļauns plāns; poisil on kurjad silmad puisim ir ļaunas acis; kurjad keeled kõnelesid ļaunas mēles melsa 2. nikns ∙ kuri koer nikns suns; nüüd sai isa päris kurjaks tagad tēvs kļuva pavisam nikns 3. nelāgs ∙ tal on kuri kuulsus viņam ir nelāga slava; tuli kallale kuri köha uznāca nelāgs klepus; algasid sügisesed kurjad ilmad sākās nelāgais rudens laiks; asi võttis kurja pöörde lieta kļuva nelāga 4. bargs ∙ kuri käsk barga pavēle; ta sai kurja karistuse viņš saņēma bargu sodu

kutse|töö s darbs specialitātē, profesionālā darbība, aroddarbs ∙ arstil tuleb oma kutsetöös kokku puutuda paljude keerukate juhtudega ārstam savā profesionālajā darbībā nākas saskarties ar daudziem sarežģītiem gadījumiem

kvaliteetne adj {kvaliteetse, kvaliteetset, kvaliteet­seid} kvalitatīvs ∙ kvaliteetne töö kvalitatīvs darbs

kõrge|tasemeline adj augsta līmeņa- ∙ kõrgetasemeline töö augsta līmeņa darbs

kõrval b pop 1. blakus, pie ∙ tee kõrval on metsasalu blakus ceļam ir meža puduris; lauda kõrval on kuur blakus kūtij ir šķūnis; ta oli päev päeva kõrval ametis viņš dienu no dienas bija savā amatā; õlg õla kõrval plecu pie pleca 2. blakus, līdzās ∙ minu töö ei ole sinu oma kõrval midagi mans darbs līdzās tavam nav nekas; mis sina tema kõrval ka oled kas gan tu esi līdzās viņam 3. līdztekus ∙ pedagoogitöö kõrval tegeles ta sordiaretusega līdztekus pedagoga darbam viņš nodarbojās ar selekcionēšanu

kõrvaline b adj {kõrvalise, kõrvalist, kõrvalisi} 1. nepiederošs, svešs ∙ kõrvalistel isikutel on tehase territooriumil viibimine keelatud nepiederošām personām uzturēšanās rūpnīcas teritorijā ir aizliegta; ta otsib varju kõrvaliste silmade eest viņš meklē patvērumu no svešām acīm 2. blakus, otršķirīgs ∙ kõrvaline töö blakusdarbs; töö on neile kõrvaline asi darbs viņiem ir blakus lieta; kõrvalise tähtsusega asjaolu apstāklis ar otršķirīgu nozīmi 3. nomaļš ∙ kõrvalised tänavad nomaļas ielas 4. no malas ∙ ta tuli toime ilma kõrvalise abita viņš tika galā bez palīdzības no malas

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā