[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

jalge|alune s pamats zem kājām, vieta zem kājām ∙ maa on siin märg, tuleb otsida kuivemat jalgealust zeme te ir slapja, jāmeklē sausāks pamats zem kājām ∆ jalgealune on tuline zeme deg zem kājām

kuhu adv (virziens) kur, kurp, uz kurieni ∙ kuhu ta raamatu pani? kur viņš nolika grāmatu?; kuhu see tee viib? kurp ved šis ceļš?; ma ei näinud, kuhu ta läks es neredzēju, uz kurieni viņš aizgāja; lähen siit ükskõik kuhu no šejienes iešu vienalga uz kurieni; kuhu see kõlbab! kur tas der!

kuluma v 1. dilt ∙ pehme pliiats kulub kiiresti mīksts zīmulis ātri dilst; kasukas oli üsna kulunud kažoks bija visai nodilis; autokummidelt on muster juba kulunud autoriepu protektors jau ir nodilis 2. nolietoties ∙ masinad on kaunikesti kulunud mašīnas ir visai nolietojušās 3. nodeldēties ∙ kulunud fraasid nodeldētas frāzes; luuletus on igav, kulunud riimide ja kujunditega dzejolis ir garlaicīgs, ar nodeldētām atskaņām un tēliem 4. iztērēties, aiziet ∙ suurem osa palka kulus söögi, viina, lõbustuskohtade peale lielākā daļa algas tika iztērēta ēdienam, degvīnam un izklaides vietām; raha kulus võlgade katteks nauda aizgāja parādu segšanai; kleidiks kulub kaks meetrit riiet kleitai aiziet divi metri auduma 5. (par laiku) ritēt ∙ aeg kulus märkamatult laiks ritēja nemanāmi; sellest on kulunud juba aastaid kopš tā laika jau aizritējuši gadi 6. sar derēt ∙ pärast tööd kulub veidi puhata pēc darba der nedaudz atpūsties; seda kuluks sinulgi teada to derētu zināt arī tev

kõrvale b pop 1. (virziens) blakus ∙ laps heitis voodisse ema kõrvale bērns nometās gultā blakus mātei; uus maja ehitati vana kõrvale jauno māju uzbūvēja blakus vecajai; kotid tõsteti ukse kõrvale virna maisus sakrāmēja kaudzē blakus durvīm 2. (virziens) pie ∙ saiakesed sobivad tee kõrvale maizītes der pie tējas; supi kõrvale söödi leiba pie zupas ēda maizi 3. (virziens) blakus, līdzās ∙ varem valitsenud ühisomanduse kõrvale tekkis eraomandus līdzās agrākajam kopīpašumam radās privātīpašums

maa s {maa, maad, maid} 1. zeme, augsne ◦ maaküsimus zemes jautājums; põllumaa aramzeme; riigimaa valsts zeme ∙ maad harima apstrādāt zemi; maa on porine zeme ir dubļaina; lumi katab maad zemi klāj sniegs; ta kaevab aias maad viņš rok zemi dārzā; varemed tehti maaga tasa drupas nolīdzināja līdz ar zemi 2. zeme, zemeslode ∙ Maa tiirleb ümber Päikese Zeme riņķo ap Sauli; tuiskab nii, et ei näe maa ega taeva vahet putina tā, ka zeme ar debesīm griežas kopā 3. sauszeme, cietzeme ∙ paat lähenes maale laiva tuvojās cietzemei 4. gabals, attālums ∙ meil on pikk maa minna mums tālu jāiet; kauge maa tagant saabunud külalised no tālienes ieradušies viesi; sa oled minust tükk maad noorem tu esi daudz jaunāks par mani 5. lauki ◦ maaelanik lauku iedzīvotājs ∙ ta elab maal viņš dzīvo laukos; suve veetsin maal vasaru pavadīju laukos 6. zeme, valsts ◦ päritolumaa izcelsmes valsts; sisemaa iekšzeme ∙ maailma maad ja rahvad pasaules zemes un tautas; demokraatlik maa demokrātiska valsts; linnud lendavad sügisel soojale maale rudenī putni lido uz siltajām zemēm 7. puse, apvidus ∙ meie mail on palju kauneid paiku mūsu pusē ir daudz skaistu vietu 8. apriņķis ◦ maavalitsus apriņķa valde ∆ maad ja taevast kokku rääkima sarunāt zilus brīnumus; maa alla vajuma ielīst zemē; maad kuulama zondēt augsni; maad võtma izplatīties, pārņemt; maa ja ilm bez gala un malas; maa põleb jalge all zeme deg zem kājām; maa põhja kiruma lādēt no panckām ārā; maast madalast no bērna kājas; maad jagama ķildoties; nagu maa külge naelutatud kā zemē iemiets; nagu maast leitud kā no debesīm nokritis

maa|pind s 1. zemes virsma ∙ õhutemperatuur maapinnal gaisa temperatūra pie zemes virsmas 2. augsne ∙ viljakas maapind auglīga augsne ∆ maapind põleb jalge all zeme deg zem kājām

ometigi adv tomēr, taču, kaut ∙ küsida võiksime ometigi paprasīt mēs tomēr varētu; saa ometigi aru, et ma ei või saproti taču, ka es nevaru; häbeneks ometigi teisi! kaunētos jel no citiem!

paras adj {paraja, parajat, parajaid} 1. piemērots, atbilstošs ∙ ta valis paraja silmapilgu viņš izvēlējās piemērotu brīdi; need saapad on mulle parajad šie zābaki man der; paras raha precīza nauda; paras talle! tā viņam vajag! 2. krietns, pamatīgs ∙ koer oli paraja hundi suurune suns bija krietna vilka lielumā; mitu päeva möllas paras torm vairākas dienas plosījās pamatīga vētra

`passima v {`passida, passin} 1. derēt, piestāvēt, pasēt ∙ venna kingad passivad talle jalga brāļa kurpes der viņam kājā; ta passiks hästi ülemuseks viņš labi derētu par priekšnieku; väike skulptuur passiks meiegi aeda maza skulptūra piestāvētu mūsu dārzam 2. laikot, lāgot, pasēt ∙ kleiti selga passima pielaikot kleitu mugurā; mehed passisid sarikaid kohale vīri pielāgoja vietā spāres; mantel pandi kiiresti minu mõõtudele passima mēteli ātri pielāgoja maniem izmēriem 3. gaidīt, pasēt ∙ passisime hulk aega koolimaja ees bussi labu laiku pie skolas gaidījām autobusu; keda te siin passite? ko jūs te pasējat? 4. apkalpot ∙ ta ei lasknud end passida viņš neļāva sevi apkalpot 5. (kāršu spēlē) pasēt ∙ niisuguses mänguseisus harilikult passitakse šādā spēles stāvoklī parasti pasē

`peps adj {pepsi, `pepsi, `pepse} izvēlīgs, cimperlīgs, klīrīgs ∙ peps preili cimperlīga jaunkundze; me pole pepsid, meile passib igasugune töö mēs neesam izvēlīgi, mums der jebkāds darbs

prahvatama v 1. blīkšķēt ∙ mürsud prahvatavad lādiņi blīkšķ; sild prahvatas õhku tilts uzblīkšķēja gaisā; ilutulestik prahvatab blīķšķ salūts; uks prahvatas lahti durvis ar blīkšķi atvērās 2. brīkšķēt ∙ puud prahvatavad põlema koki deg brīkšķēdami 3. (par runu) izgrūst, bliezt ārā ∙ mida mõtleb, selle ka välja prahvatab ko domā, to arī bliež ārā

põlema v 1. degt ∙ puud põlevad ahjus krāsnī deg malka; tikku põlema tõmbama aizdegt sērkociņu; küünlad on peaaegu lõpuni põlenud sveces ir gandrīz izdegušas; ait läks põlema klēts aizdegās; linn on maatasa põlenud pilsēta ir nodegusi līdz pamatiem; laual põles lamp uz galda dega lampa; tüdruk põleb uudishimust meitene deg ziņkārē; mis tal põleb, et nii kiire on? kas viņam deg, ka tā jāsteidzas?; ta põleb suviti kergesti pruuniks vasarā viņš ātri iesauļojas brūns 2. kvēlot, gailēt ∙ kassi silmad põlevad pimedas tumsā gail kaķa acis 3. svilt, kaist ∙ põsk põleb tugevast löögist vaigs svilst no stiprā sitiena; nägu põleb häbipunas seja kaist no kauna ∆ maa põleb jalge all zeme deg zem kājām; põhja põlema izputēt

sobima v 1. derēt, būt piemērotam ∙ see kreem sobib rasvasele nahale šis krēms ir piemērots taukainai ādai; see variant sobib meile šis variants mums der 2. piestāvēt, saderēt kopā ∙ prillid sobivad sulle brilles tev piestāv; me sobime omavahel mēs saderam kopā 3. iederēties ∙ see mööbel sobib vanasse majja šīs mēbeles iederas vecā mājā 4. pieklāties, piedienēt ∙ mul ei sobi keelduda man nepieklājas atteikties 5. sar veikties, vesties ∙ jutt ei tahtnud sobida saruna negribēja veikties; töö sobib darbs sokas

valama v 1. liet ∙ ta valas piima kannust tassidesse viņš lēja pienu no kannas tasēs; küünlaid valama liet sveces; kleit istub seljas nagu valatud kleita der kā uzlieta; ära vala oma viha teiste peale neizgāz savas dusmas uz citiem 2. bērt ∙ ta valas marjad ühest korvist teise viņš pārbēra ogas no viena groza otrā 3. līt, gāzt ∙ väljas valab vihma nagu oavarrest ārā lietus gāž kā no spaiņa 4. sar gāzt, bliezt ∙ ta valas teisele teibaga pähe viņš gāza otram ar mietu pa galvu

valusalt adv 1. sāpīgi ∙ ta lõi mind väga valusalt viņš man ļoti sāpīgi iesita; sellest on mul valusalt kahju man par to ir ļoti žēl 2. spēcīgi, spoži ∙ kuivad puud põlevad valusalt sausa malka deg spoži

ülendama v 1. (amatā) paaugstināt ∙ teda autasustati ja ülendati leitnandist kapteniks viņu apbalvoja un paaugstināja no leitnanta par kapteini 2. celt, pacilāt ∙ õilsa teoga ülendad ennast ar cēlu darbu tu sevi cel; iga järgnev pits ülendas tuju katra nākamā glāzīte cēla noskaņojumu; muusika ülendab meie vaimu mūzika pacilā mūsu garu