[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ader s {adra, `atra, `atru} arkls ◦ harkader spīļarkls ∙ traktorist läks uue adraga kündma traktorists devās art ar jauno arklu

`and s {anni, `andi, `ande} 1. dotais, devums ∙ ta võttis anni tänuga vastu viņš pieņēma viņam doto ar pateicību 2. ziedojums ∙ allikasse visati anniks hõbedat avotā kā ziedojumu meta sudrabu 3. velte, dāvana ∙ sügise annid rudens veltes; ta käis külas kerjamas ja ande saamas viņš gāja uz ciemu ubagot un saņemt dāvanas 4. dotības, dotumi ∙ tal on muusika peale andi viņam ir dotības mūzikā

andja s {andja, andjat, andjaid} devējs, izsniedzējs ∙ tagatise andja nodrošinājuma devējs; veksli andja vekseļa izsniedzējs

andur s {anduri, andurit, andureid} 1. sensors, devējs 2. detektors

anne a s {`ande, annet, `andeid} 1. talants ∙ tal oli ärimehe annet viņam piemita biznesmeņa talants 2. devums ◦ väljaanne izdevums; ülesanne uzdevums 3. novec laidiens ∙ röövliromaanid ilmusid annete kaupa laupītāju romāni iznāca pa laidieniem

devon s {devoni, devonit, devoneid} devons ∙ devoni setted devona nogulumi

eha s {eha, eha, ehasid} 1. vakara blāzma ∙ purpurpunane eha purpursarkana vakara blāzma 2. vakarēšana ∙ poisid läksid laupäevaõhtul ehale puiši sestdienas vakarā devās vakarēt

et knj 1. ka ∙ võimalik, et ilm päeva jooksul muutub iespējams, ka laiks dienas gaitā mainīsies 2. lai ∙ ta võttis raamatu, et natuke aega lugeda viņš paņēma grāmatu, lai brīdi palasītu; et see homseks tehtud oleks! lai tas līdz rītam būtu izdarīts! 3. tā kā ∙ et tal midagi teha ei olnud, läks ta metsa jalutama tā kā viņam nebija ko darīt, viņš devās uz mežu pastaigāties

garantii|andja s garants, garantijas devējs

iial adv 1. nekad, nemūžam ∙ noorus ei tule iial tagasi jaunība nekad neatgriezīsies; ei iial nemūžam 2. vien ∙ kuhu ta iial läks, võeti teda sõbralikult vastu kur vien viņš devās, viņu uzņēma draudzīgi

isa|kodu s tēva mājas ∙ noored lahkusid isakodust jaunieši devās projām no tēva mājām

ja knj 1. un ∙ ema ja isa māte un tēvs; lapsed lugesid, kirjutasid ja joonistasid bērni lasīja, rakstīja un zīmēja; vahetund oli läbi ja õpilased läksid klassi starpbrīdis bija beidzies, un skolēni devās uz klasi; kaks ja pool tonni divarpus tonnu 2. (pretstatījumā) bet, tomēr ∙ süüdi on tema ja mitte sina vainīgs ir viņš, nevis tu

jahi|maa s medību teritorija, medību lauks ∙ jahimeeste seltsi jahimaad mednieku biedrības medību teritorijas; ta läks parematele jahimaadele viņš devās uz labākiem medību laukiem

jaht b s {jahi, `jahti, `jahte} jahta ∙ jahi meeskond jahtas komanda; nad läksid jahiga merele viņi devās jūrā ar jahtu

kalur s {kaluri, kalurit, kalureid} zvejnieks ∙ kalurid läksid merele zvejnieki devās jūrā

`kandma v {`kanda, kannan} 1. nest, nēsāt ∙ ta kannab kaste viņš nes kastes; jõed kannavad liiva merre upes nes smiltis uz jūru; demonstrandid kandsid loosungeid demonstranti nesa lozungus; road kanti lauale ēdienus nesa galdā; vastutust kandma būt atbildīgam 2. vest ∙ laevad kandsid kalleid laste kuģi veda dārgas kravas; rong kannab meid lõuna suunas vilciens ved mūs dienvidu virzienā 3. nest, balstīt ∙ kandvad seinad nesošās sienas; templi lage kandsid võimsad sambad tempļa griestus balstīja varenas kolonnas 4. nest, turēt ∙ noor jää ei kanna veel jauns ledus vēl netur 5. nest, glabāt, atrasties uz ∙ käskkiri kandis direktori allkirja uz pavēles bija direktora paraksts; raha kandis keisri kujutist uz naudas bija ķeizara attēls; see inimene kannab hinges kurja šis cilvēks glabā dvēselē ļaunumu; negatiivset laengut kandev elementaarosake elementārdaļiņa ar negatīvu lādiņu 6. valkāt, nēsāt ∙ ma kannan talvel kasukat ziemā es valkāju kažoku; ta kannab tumedat ülikonda viņš valkā melnu uzvalku; vähe kantud püksid maz valkātas bikses; mõõka kandma nēsāt zobenu 7. reģistrēt, ierakstīt, iezīmēt ∙ ettepanek kanti protokolli priekšlikums tika ierakstīts protokolā; vaatlusandmed kantakse vastavasse vihikusse novērojumu datus reģistrē atbilstošā burtnīcā; kaardile olid kantud vaid suuremad asulad kartē bija iezīmētas tikai lielākās apdzīvotās vietas 8. uzklāt ∙ peits kantakse mööbliesemetele beici uzklāj mēbelēm; värvid on lõuendile kantud hoogsate pintslilöökidega krāsas ir uzklātas audeklam ar straujiem otas triepieniem; toitekreem kantakse nahale barojošu krēmu uzklāj uz ādas 9. (grūtniecības laikā) iznēsāt ∙ ta on kandnud ja sünnitanud neli last viņa ir iznēsājusi un dzemdējusi četrus bērnus 10. panest, izturēt ∙ vanemate kaotust oli lastel raske kanda vecāku zaudējumu bērniem bija grūti panest; ta sõi nagu vats vähegi kandis viņš ēda, cik vien vēders varēja turēt 11. ciest ∙ tehas kandis praagi tõttu kahju brāķa dēļ rūpnīca cieta zaudējumus; üksus kandis raskeid kaotusi vienība cieta smagus zaudējumus 12. segt ∙ lähetuskulud kannab lähetav asutus komandējuma izdevumus sedz komandējošā iestāde 13. dot, ražot ∙ noored õunapuud kandsid tänavu juba õunu jaunās ābeles šogad jau ražoja ābolus; töö on head vilja kandnud darbs ir devis labus augļus 14. iespaidot, caurvīt ∙ ta tegutses kättemaksuihast kantuna viņš darbojās, atriebības alku dzīts; romaani kandev teema romāna caurviju tēma

kange adj {kange, kanget, kangeid} 1. stīvs ∙ jalad on külmast kanged kājas ir stīvas no aukstuma; selg on kange mugura ir stīva; parun rääkis kanget eesti keelt barons runāja stīvā igauņu valodā 2. stiprs, spēcīgs ∙ kange peavalu stipras galvassāpes; kange õlu stiprs alus; kange kohv stipra kafija; kanged alkohoolsed joogid stiprie alkoholiskie dzērieni; klaas kanget lahjendamata jõhvikamahla glāze stipras neatšķaidītas dzērveņu sulas; poisid katsusid jõudu: kumb on kangem puiši mērojās spēkiem: kurš spēcīgāks; haigla koridoris oli tunda kanget kloroformi ja eetri lehka slimnīcas koridorā bija jūtama spēcīga hloroforma un ētera smaka; kangem sugu stiprais dzimums 3. varens, pamatīgs ∙ kange ujuja varens peldētājs; kange tüli pamatīgs strīds; poiss on kange pidudel käija puisis ir varens ballīšu apmeklētājs 4. spītīgs ∙ kange iseloomuga inimene cilvēks ar spītīgu raksturu; kange nagu sikk spītīgs kā āzis 5. stingrs ∙ ta tuli alles kange käsu peale viņš nāca tikai pēc stingras pavēles; tüdrukud läksid kangest keelust hoolimata simmanile meitenes, neraugoties uz stingru aizliegumu, devās uz zaļumballi

`keksima v {`keksida, keksin} 1. lēkāt ∙ keksisin ühe ühel jalal lēkāju uz vienas kājas; poisid läksid keksides trepist alla zēni lēkādami devās lejā pa trepēm 2. plātīties ∙ ta keksis igal võimalikul juhul oma jõukusega viņš katrā iespējamā gadījumā plātījās ar savu turīgumu

kelgutama v vizināties ar ragaviņām, braukt ar ragaviņām ∙ lapsed läksid õue kelgutama bērni devās ārā vizināties ar ragaviņām

kihel`kond s {kihelkonna, kihel`konda, kihel`kondi} 1. novads ∙ muistsed maakonnad jagunesid kihelkondadeks senās zemes iedalījās novados 2. (teritorija) draudze, novads ∙ ta läks kirikuõpetajaks teise kihelkonda viņš devās strādāt par mācītāju citā draudzē; igas kihelkonnas kujunes oma murrak katrā novadā izveidojās sava izloksne

kindlustav p {kindlustava, kindlustavat, kindlustavaid} apdrošinātājs, apdrošināšanas devējs

kokku kobima 1. sar sanākt, savilkties ∙ õhtul kobisid vanamehed kokku kaarte mängima vakarā veči savilkās kopā, lai spēlētu kārtis 2. sar sakrāmēt, sakravāt ∙ ta kobis oma asjad kokku ja läks viņš sakrāmēja savas mantas un devās

kodu s {kodu, kodu, kodusid} 1. mājas ◦ kodutunne māju sajūta ∙ tema kodu on Tallinnas viņa mājas ir Tallinā; ma läksin töölt kohe koju no darba es uzreiz devos uz mājām; tundke end nagu kodus jūtieties kā mājās; kaljusaar on koduks paljudele merelindudele klinšu sala ir mājas daudziem jūras putniem 2. mājoklis ◦ kodukindlustus mājokļa apdrošināšana ∙ maitsekalt sisustatud kodu gaumīgi iekārtots mājoklis 3. mītne ◦ invaliididekodu invalīdu mītne ∙ meremeeste kodu jūrnieku mītne

kohmitsema v knibināties, ņemties, rosīties ∙ auto kallal kohmitsema knibināties ap automašīnu; teised heitsid magama, tema jäi veel üles kohmitsema citi devās gulēt, viņš vēl palika rosīdamies augšā

koli s {koli, koli, kolisid} krāmi, grabažas ◦ kolikamber krāmu kambaris ∙ pööningut kasutati vana koli panipaigana bēniņus izmantoja kā novietni veciem krāmiem; pani oma kolid kokku ja läks minema savāca savus krāmus un devās projām

kolistama v 1. šķindināt, grabināt, rībināt ∙ perenaine kolistab nõudega saimniece šķindina traukus; ta läks raskete saabastega kolistades trepist alla rībinādams smagos zābakus, viņš devās lejup pa kāpnēm 2. šķindināties, grabināties, rībināties ∙ keegi kolistab ukse taga kāds grabinās pie durvīm 3. sar dauzīties apkārt ∙ ta kolistab mööda maailma ringi viņš dauzās apkārt pa pasauli

komando s {komando, komandot, komandosid} 1. komanda, pavēle ∙ kõik toimus nagu komando järgi viss notika kā pēc pavēles 2. komandēšana ∙ laevade karavan asus admirali komando all teele admirāļa komandēta kuģu karavāna devās ceļā 3. komanda, vienība ◦ päästekomando glābēju komanda; tuletõrjekomando ugunsdzēsēju komanda

kontor s {kontori, kontorit, kontoreid} 1. kantoris ∙ ta läks kontorisse palga järele viņš devās uz kantori pēc algas 2. birojs ◦ kontoritehnika biroja tehnika ∙ firma kontor asub Tartus firmas birojs atrodas Tartu

koos d pop kopā, līdz ar ∙ ta tuli teistega koos viņš atnāca kopā ar citiem; isa läks pojaga koos linna tēvs kopā ar dēlu devās uz pilsētu; ta tõusis hommikul päikesega koos viņš cēlās no rīta līdz ar sauli

kuhu|poole adv kur, kurp, uz kuru pusi ∙ kuhupoole nad läksid? kurp viņi devās?

järel käima 1. staigāt pakaļ ∙ koer käib peremehel järel suns staigā pakaļ saimniekam 2. doties pakaļ ∙ ma käisin tal kodus järel es devos viņam pakaļ uz mājām

ümber käänama 1. apgriezties ∙ käänas kannapealt ümber ja lahkus apgriezās uz vietas un devās projām 2. apgriezt

küla s {küla, küla, külasid} 1. ciems, ciemats ◦ koduküla dzimtais ciems; külanõukogu ciema padome; külavanem ciema vecākais ∙ külas oli kümmekond talu ciemā bija desmits māju; kogu küla jooksis kokku viss ciems saskrēja kopā 2. ciemi ∙ ta käis mul eile külas viņš vakar bija pie manis ciemos; läksin sõbrale külla devos ciemos pie drauga

küna s {küna, küna, künasid} 1. sile ∙ hobuste jootmise küna sile zirgu dzirdināšanai 2. sar laivele, sile ∙ poisid läksid lamedapõhjalise künaga järvele sõitma zēni devās braukāt pa ezeru platdibena laivelē ∆ lõhkise küna ees pie sasistas siles

`kütt s {küti, `kütti, `kütte} 1. mednieks ∙ kütid läksid hundijahile mednieki devās vilku medībās; autogrammide kütid autogrāfu mednieki 2. strēlnieks ∙ läti kütid latviešu strēlnieki

lahkuma v 1. doties projām, aiziet ∙ külalised lahkusid viesi devās projām; ta lahkus töölt omal soovil viņš aizgāja no darba pēc paša vēlēšanās 2. šķirties ∙ lahkusime sõpradena šķīrāmies kā draugi; elust lahkuma šķirties no dzīves

`matk s {matka, `matka, `matku} ceļojums, pārgājiens ◦ jalgsimatk pārgājiens kājām; matkavarustus pārgājiena aprīkojums ∙ kolmepäevane matk jalgratastega trīs dienu ceļojums ar velosipēdiem; nad läksid matkale viņi devās pārgājienā

mere|reis s jūras brauciens, jūras ceļojums, kruīzs ∙ ta läks pikale merereisile viņš devās tālā jūras braucienā

neljan`dik a s {neljandiku, neljan`dikku, neljan`dikke} 1. ceturtdaļa ∙ teekonna viimane neljandik ceļa pēdējā ceturtdaļa 2. sar ceturtklasnieks ∙ neljandikud läksid matkama ceturtklasnieki devās pārgājienā

`otsima v {`otsida, otsin} meklēt ∙ mees otsib prille vīrs meklē brilles; ma pole ta sõprust otsinud es neesmu meklējis viņa draudzību; ta läks kohtusse õigust otsima viņš devās uz tiesu meklēt taisnību; seeni otsides eksis ta metsa ära meklējot sēnes, viņš apmaldījās mežā; ma otsin põhjust naabrite poole minna es meklēju iemeslu, lai dotos pie kaimiņiem; selle probleemi lahendamiseks otsiti uusi meetodeid šīs problēmas risināšanai tika meklētas jaunas metodes; lehm otsib pulli govs meklē bulli

otsus s {otsuse, otsust, otsuseid} 1. lēmums ∙ üldkoosoleku otsus kanti protokolli pilnsapulces lēmums tika ierakstīts protokolā; talle ei meeldinud otsuseid teha viņam nepatika pieņemt lēmumus; nii tähtsat otsust ei langetata mõtlemata tik svarīgu lēmumu nepieņem nedomājot 2. spriedums ∙ kohus läks otsust tegema tiesa devās taisīt spriedumu ∆ Saalomoni otsus Zālamana lēmums

piiga s {piiga, piigat, piigasid} meitene, meiča ∙ töökas piiga strādīga meitene; ta läks simmanile piigasid tantsitama viņš devās uz zaļumballi dancināt meičas

`pukk a s {puki, `pukki, `pukke} 1. krāģis, āzis, steķis ∙ piimanõud on tee veeres puki otsas piena trauki bja ceļmalā uz krāģa; laudade lõikamiseks löödi kõrged pukid üles dēļu zāģēšanai sanagloja augstus steķus 2. augsts sēdeklis ∙ nad läksid baari ja istusid pukkide otsa viņi devās uz bāru un apsēdās uz bāra krēsliem; viimane tsaar ei püsinud kaua pukis pēdējais cars ilgi nesēdēja savā krēslā 3. buka ∙ kutsar istub tõlla pukis kučieris sēž uz karietes bukas 4. pults ∙ ta kargab igal koosolekul pukki viņš katrā sapulcē lec pie pults ∆ end pukki ajama izslieties kājās

`pump s {pumba, `pumpa, `pumpi} 1. sūknis ∙ paadi pumbad laivas sūkņi 2. sar pumpis ∙ tüdrukud läksid pumbast vett tooma meitenes devās uz pumpi pēc ūdens ∆ pumba juures pie naudas krāna

päikese|tõus s saullēkts ∙ asus teele päikesetõusu ajal devās ceļā saullēktā

rada s {raja, rada, radu} 1. taka, celiņš ◦ sipelgarada skudru taka; õpperada mācību taka ∙ lumme tallatud rajad sniegā iemītas takas; rada lookleb puude vahel celiņš vijas starp kokiem; käin mõttes lapsepõlve radu domās staigāju pa bērnības takām 2. pēdas, sliede ∙ verine rada osutas, kuhu poole haavatud loom oli läinud asiņainā sliede rādīja, kurp bija devies ievainotais dzīvnieks 3. sp trase, distance, skrejceļš ◦ suusarada slēpošanas trase ∙ kerge rada viegla distance; kaheksa rajaga ujula peldbaseins ar astoņiem celiņiem 4. (aviācijā) skrejceļš, josla ◦ maandumisrada nolaišanās josla ∙ lennuvälja rajad lidlauka skrejceļi

ratsi`oon s {ratsiooni, ratsi`ooni, ratsi`oone} deva, porcija, norma ◦ söödaratsioon barības deva ∙ ratsioonid on küll suured, aga ühekülgsed devas gan ir lielas, bet vienveidīgas

redu s {redu, redu, redusid} 1. patvērums, slēptuve ∙ ta läks ühe kauge sugulase juurde rettu viņš devās paslēpties pie viena tāla radinieka 2. (lādējoties) draņķis, mēsls

`reis b s {reisi, `reisi, `reise} 1. ceļojums, brauciens ◦ pulmareis kāzu ceļojums; reisiapteek ceļojuma aptieciņa; reisidokument ceļojuma dokuments; reisikindlustus ceļojuma apdrošināšana; reisikonsultant ceļojuma konsultants; reisikulu ceļojuma izdevumi; reisimuljed ceļojuma iespaidi; reisisiht ceļojuma mērķis; õppereis mācību brauciens; ümbermaailmareis ceļojums apkārt pasaulei ∙ reisile asuma doties ceļojumā; ta sõitis reisile Ameerikasse viņš aizbrauca ceļojumā uz Ameriku; head reisi! laimīgu ceļu! 2. reiss ∙ ta ostis pileti õhtusele reisile viņš nopirka biļeti uz vakara reisu; laev läks oma viimasele reisile kuģis devās savā pēdējā reisā

ring|käik s 1. apgaita, apstaiga ∙ arst läks hommikusele ringkäigule ārsts devās rīta apgaitā; tegime linnas väikese ringkäigu izmetām nelielu loku pa pilsētu 2. riņķojums, aprite, cirkulācija ∙ vee ringkäik looduses ūdens riņķojums dabā; kapitali ringkäik kapitāla aprite 3. riņķveida eja

ring|sõit s 1. (apceļošanas) brauciens ∙ ringsõit Pariisis brauciens pa Parīzi 2. brauciens, turneja ∙ trupp läks ringsõidule trupa devās turnejā

rünnak s {rünnaku, rünnakut, rünnakuid} uzbrukums ◦ vasturünnak pretuzbrukums ∙ rünnak on mõnikord parim kaitse uzbrukums dažreiz ir labākā aizsardzība; pataljon läks rünnakule bataljons devās uzbrukumā; rünnakut tagasi lööma atsist uzbrukumu

sisse|ost s 1. (pašu vajadzībām) pirkums, iepirkums ∙ ta läks sisseoste tegema viņš devās iepirkties 2. (tālākpārdošanai) iepirkums ∙ kartuli sisseost kartupeļu iepirkums

tajur s {tajuri, tajurit, tajureid} tehn devējs

töö|andja s darba devējs

uisutama v slidot ◦ iluuisutama nodarboties ar daiļslidošanu ∙ lapsed läksid jäähalli uisutama bērni devās uz ledus halli slidot

ujutama v 1. peldināt ∙ lapsed läksid koera ujutama bērni devās peldināt suni 2. appludināt ∙ kevadine lausvesi ujutab heinamaad pavasara pali appludināja siena pļavu

uudis s {uudise, uudist, uudiseid} 1. jaunums ∙ halvad uudised slikti jaunumi; näitusel esitleti autotööstuse uudiseid izstādē tika prezentēti autoindustrijas jaunumi; kas sa viimast uudist oled kuulnud? vai esi dzirdējis pēdējo jaunumu?; mis koolis uudist on? kas jauns skolā? 2. ziņa ∙ reporter läks värskeid uudiseid hankima reportieris devās sagādāt svaigas ziņas; ta vaatab õhtuti kella seitsmesi uudiseid vakaros viņš skatās ziņas pulksten septiņos; uudiste agentuur ziņu aģentūra

uuring s {uuringu, uuringut, uuringuid} 1. izpēte, pētījums ◦ turu-uuring tirgus izpēte ∙ uuringute tulemused jäädvustatakse uurimusena izpētes rezultāti tiek saglabāti kā pētījumi; pesupulbri efektiivsuse uuring veļas pulvera efektivitātes izpēte 2. izmeklējums ∙ ta läks haiglasse uuringutele viņš devās uz izmeklējumiem slimnīcā

`vaatama v {vaadata, `vaatan} 1. skatīties, raudzīties, lūkoties ∙ kuidas sa selle peale vaatad? kā tu uz to skaties?; tal on aega vähe, aina vaatab kella viņam ir maz laika, nemitīgi lūkojas pulkstenī; kuu vaatab aknast sisse mēness raugās iekšā pa logu; no vaata, siis on ju kõik hästi! nu redzi, tad taču viss ir labi! 2. apraudzīt, apciemot ∙ ta läks haiglasse ema vaatama viņš devās uz slimnīcu apraudzīt māti 3. lūkot, meklēt ∙ ma vaatan sulle veel paar meest appi es salūkošu tev vēl pāris vīru palīgā; ta hakkas külalisele süüa vaatama viņš sāka lūkot ciemiņam ko ēdamu

vara|valge s rīta agrums, pirmā gaismiņa ∙ ta läks varavalgel heina niitma viņš devās rīta agrumā pļaut sienu; tõusti juba enne varavalget cēlās jau pirms pirmās gaismiņas

vi`siit s {visiidi, vi`siiti, vi`siite} vizīte ◦ koduvisiit mājas vizīte ∙ kolmepäevane visiit trīs dienu vizīte; Eestisse tuleb visiidile Läti välisminister Latvijas ārlietu ministrs ieradīsies vizītē Igaunijā; arst on visiidil ārsts ir devies vizītē

vähe|haaval adv 1. pamazām ∙ tuul hakkas vähehaaval nõrgenema vējš pamazām sāka vājināties 2. pa druskai, mazās devās ∙ haige pidi sööma sageli, kuid vähehaaval slimniekam bija jāēd bieži, taču mazās porcijās

`õng s {õnge, `õnge, `õngi} 1. makšķere ∙ poiss võttis õnge ja läks kalale zēns paņēma makšķeri un devās ķert zivis 2. makšķerāķis ∙ metallist õng metāla makšķerāķis ∆ õnge minema uzķerties uz āķa; õnge võtma noķert uz āķa; õnge välja heitma izmest makšķeri

edasi õppima turpināt mācības ∙ ta läks edasi õppima Pariisi viņš devās turpināt mācības Parīzē

öösi adv naktī ∙ teele asuti juba öösi ceļā devās jau naktī

üksikult adv 1. pa vienam ∙ koju mindi üksikult või paarikaupa mājup devās pa vienam vai pāros 2. atsevišķi ∙ õied asetsevad vartel üksikult või mitmekaupa koos ziedi uz kātiņiem atrodas atsevišķi vai pa vairākiem kopā

üksinda adv 1. vienatnē, viens ∙ ma läksin üksinda linna es vienatnē devos uz pilsētu; ema ei julgenud lapsi üksinda koju jätta māte neiedrošinājās atstāt bērnus mājās vienus 2. vien ∙ üksinda jõuga ei tee siin midagi ar spēku vien te neko nevar izdarīt

üks|teise pr 1. viens otrs ∙ õiged sõbrad üksteist ei reeda īsti draugi viens otru nenodod; nad aimavad üksteise mõtteid viņi nojauš viens otra domas; mehed lõpetasid töö ja hakkasid üksteise järel koju minema vīri pabeidza darbu, un viens pēc otra devās mājās 2. savstarpējs, abpusējs

ümber a adv 1. apkārt ∙ ümber kasvas tihe mets apkārt auga biezs mežs; ta kolab mööda linna ümber viņš klīst apkārt pa pilsētu; ta pööras ümber ja läks tagasi viņš apgriezās apkārt un devās atpakaļ; naistel olid hommikumantlid ümber sievietes bija tērpušās rītasvārkos 2. galā ∙ ta ütles, et tema aeg on ümber viņš teica, ka viņa laiks ir galā