[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

naljalt adv 1. tik viegli, tāpat vien ∙ kannatlik inimene naljalt ei vihastu pacietīgs cilvēks tik viegli nesadusmojas; tema juba naljalt järele ei anna viņš jau nu tik viegli nepadodas 2. diez vai ∙ naljalt sa siit ojast kala saad diez vai tu šajā strautā kādu zivi dabūsi

kuigi a adv (parasti noliegumā) īpaši, diez ko, necik ∙ park pole kuigi suur parks nav īpaši liels; sellest pole kuigi palju kirjutatud par to nav īpaši daudz rakstīts

kindel adj {kindla, kindlat, kindlaid} 1. drošs, stingrs ∙ jää pole enam kuigi kindel ledus vairs nav diez cik drošs; kindla kaanega purk burka ar stingru vāku; kindla tahtega inimene cilvēks ar stingru gribu; ta juhtis tööd kindla käega viņš vadīja darbu ar stingru roku 2. drošs, uzticams ∙ see on kindel vahend tas ir drošs līdzeklis; ta peitis raha kindlasse kohta viņš noslēpa naudu drošā vietā 3. pastāvīgs, stabils ∙ tal pole kindlat töökohta viņam nav pastāvīgas darba vietas; kindel tugi stabils atbalsts 4. pārliecinošs ∙ kindlad tõendid pārliecinoši pierādījumi; kindel ülekaal pārliecinošs pārsvars; ma olen kindel, et ta tuleb esmu drošs, ka viņš atnāks 5. noteikts ∙ kindel tähtaeg noteikts termiņš; igal mõistel on kindel sisu katram jēdzienam ir noteikts saturs; kindel kõneviis īstenības izteiksme ∆ kindel kui aamen kirikus kā āmen baznīcā; kindel pind jalge all pamats zem kājām

`kiitma v {`kiita, kiidan} 1. slavēt ∙ iga kaupmees kiidab oma kaupa katrs tirgotājs slavē savu preci; sain hea töö eest kiita saņēmu uzslavu par labu darbu; ilm pole eriti kiita laiks nav diez ko slavējams 2. atzīt ∙ ta kiitis minu teguviisi õigeks viņš atzina manu rīcību par pareizu ∆ taevani kiitma celt vai debesīs

kuigi|võrd adv 1. kaut cik, kaut kādā mērā ∙ tunned sa kuigivõrd seda ümbruskonda? vai tu kaut cik pazīsti šo apkaimi?; olen kuigivõrd õppinud läti keelt esmu nedaudz mācījies latviešu valodu 2. necik, ne īpaši ∙ üks pole teisest kuigivõrd parem viens nav necik labāks par citiem; see ei huvita mind kuigivõrd tas mani īpaši neinteresē; töö ei edenenud kuigivõrd darbs diez ko neveicās

kulgema v 1. pārvietoties ∙ inimvool kulgeb raudteejaamast linna poole cilvēku plūsma pārvietojas no dzelzceļa stacijas pilsētas virzienā; küülik kulgeb hüpates, madu roomates trusis pārvietojas lecot, čūska lienot 2. risināties, ritēt, vesties ∙ võistlus kulgeb vahelduva eduga sacīkstes norisinās ar mainīgām sekmēm; reis kulges hästi ceļojums noritēja labi; õpingud ei kulgenud tal kuigi edukalt mācības viņam diez ko labi nevedās 3. iet, vest ∙ peatänav kulgeb sirgena läbi linna galvenā iela kā taisne iet cauri pilsētai; rada kulges otse üle heinamaa taka veda tieši pāri pļavai

`pauk s {paugu, `pauku, `pauke} 1. blīkšķis, brīkšķis, rībiens ∙ hobune ehmus paugust zirgs izbijās no blīkšķa; bensiinivaat plahvatas kumeda pauguga benzīna muca uzsprāga ar dobu brīkšķi 2. šāviens 3. sar šāviens, lode ∙ põder sai kaks pauku pihta alnis dabūja divas lodes; ta tegi uuest püssist esimese paugu viņš izšāva ar jauno bisi pirmo reizi 4. trieciens ∙ niisugust pauku ei osanud kuidagi oodata tādu triecienu neviens negaidīja; sellest paugust ta vaevalt toibub no šī trieciena viņš diez vai atgūsies

`ütlema v {ütelda ~ `öelda, `ütlen} 1. teikt, sacīt ∙ ta ütles mulle komplimente viņš teica man komplimentus; eile raadios öeldi, et on tormi oodata vakar radio teica, ka gaidāma vētra; pastor ütleb kantslis jutlust mācītājs kancelē saka sprediķi; ees on jõgi, ütleme, oma sada meetrit lai priekšā ir upe, teiksim, savus piecus metrus plata 2. pateikt, pavēstīt ∙ ma ütlesin kõva häälega oma nime es skaļā balsī pateicu savu vārdu; tema pilk ütles mulle kõik viņa skatiens man pavēstīja visu; vaidluses oma sõna sekka ütlema pateikt savu vārdu strīdā 3. izteikt ∙ minu nimi teile vaevalt midagi ütleb mans vārds jums diez vai kaut ko izteiks