[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`andma v {`anda, annan} 1. dot, sniegt ∙ anna mulle käsi dod man roku; anna mulle riiulilt raamat pasniedz man no plaukta grāmatu; verd andma nodot asinis; tööd andma dot darbu; läbirääkimised ei andnud tulemusi sarunas nedeva rezultātu; retsensent annab käsikirja kohta hinnangu recenzents sniedz vērtējumu par manuskriptu; peaminister andis neile audientsi premjerministrs pieņēma viņus audiencē 2. piešķirt ∙ ordeneid andma piešķirt ordeņus; talle anti doktorikraad viņam piešķīra doktora grādu; viimast lihvi andma piešķirt galīgo slīpējumu; sõnadele suuremat kaalu andma piešķirt vārdiem lielāku svaru 3. nodrošināt, sagatavot ∙ katlamaja annab soojust kogu linnaosale katlumāja nodrošina siltumu visai pilsētas daļai; maaülikool annab põllumajanduse spetsialiste lauksaimniecības universitāte sagatavo lauksaimniecības speciālistus 4. būt iespējamam ∙ temaga annab rääkida ar viņu ir iespējams runāt; tegime kõik, mis teha andis darījām visu, ko bija iespējams izdarīt 5. sar sadot ∙ anna talle nii, et mäletab! sadod viņam tā, lai atceras!

ära andma 1. dot projām, atdot ∙ relvad tuli ära anda ieroči bija jāatdod; ei või viimast senti ära anda nevar aizdot projām pēdējo centu 2. nodot ∙ ma ei julge sulle saladust rääkida, äkki annad mu ära es neiedrošinos izstāstīt tev noslēpumu, varbūt tu mani nodosi; su käitumine ja ilme annavad su ära tava uzvedība un sejas izteiksme tevi nodod 3. nokārtot ∙ ta kavatseb kevadel paar eksamit ära anda viņš plāno pavasarī nokārtot dažus eksāmenus

`kandma v {`kanda, kannan} 1. nest, nēsāt ∙ ta kannab kaste viņš nes kastes; jõed kannavad liiva merre upes nes smiltis uz jūru; demonstrandid kandsid loosungeid demonstranti nesa lozungus; road kanti lauale ēdienus nesa galdā; vastutust kandma būt atbildīgam 2. vest ∙ laevad kandsid kalleid laste kuģi veda dārgas kravas; rong kannab meid lõuna suunas vilciens ved mūs dienvidu virzienā 3. nest, balstīt ∙ kandvad seinad nesošās sienas; templi lage kandsid võimsad sambad tempļa griestus balstīja varenas kolonnas 4. nest, turēt ∙ noor jää ei kanna veel jauns ledus vēl netur 5. nest, glabāt, atrasties uz ∙ käskkiri kandis direktori allkirja uz pavēles bija direktora paraksts; raha kandis keisri kujutist uz naudas bija ķeizara attēls; see inimene kannab hinges kurja šis cilvēks glabā dvēselē ļaunumu; negatiivset laengut kandev elementaarosake elementārdaļiņa ar negatīvu lādiņu 6. valkāt, nēsāt ∙ ma kannan talvel kasukat ziemā es valkāju kažoku; ta kannab tumedat ülikonda viņš valkā melnu uzvalku; vähe kantud püksid maz valkātas bikses; mõõka kandma nēsāt zobenu 7. reģistrēt, ierakstīt, iezīmēt ∙ ettepanek kanti protokolli priekšlikums tika ierakstīts protokolā; vaatlusandmed kantakse vastavasse vihikusse novērojumu datus reģistrē atbilstošā burtnīcā; kaardile olid kantud vaid suuremad asulad kartē bija iezīmētas tikai lielākās apdzīvotās vietas 8. uzklāt ∙ peits kantakse mööbliesemetele beici uzklāj mēbelēm; värvid on lõuendile kantud hoogsate pintslilöökidega krāsas ir uzklātas audeklam ar straujiem otas triepieniem; toitekreem kantakse nahale barojošu krēmu uzklāj uz ādas 9. (grūtniecības laikā) iznēsāt ∙ ta on kandnud ja sünnitanud neli last viņa ir iznēsājusi un dzemdējusi četrus bērnus 10. panest, izturēt ∙ vanemate kaotust oli lastel raske kanda vecāku zaudējumu bērniem bija grūti panest; ta sõi nagu vats vähegi kandis viņš ēda, cik vien vēders varēja turēt 11. ciest ∙ tehas kandis praagi tõttu kahju brāķa dēļ rūpnīca cieta zaudējumus; üksus kandis raskeid kaotusi vienība cieta smagus zaudējumus 12. segt ∙ lähetuskulud kannab lähetav asutus komandējuma izdevumus sedz komandējošā iestāde 13. dot, ražot ∙ noored õunapuud kandsid tänavu juba õunu jaunās ābeles šogad jau ražoja ābolus; töö on head vilja kandnud darbs ir devis labus augļus 14. iespaidot, caurvīt ∙ ta tegutses kättemaksuihast kantuna viņš darbojās, atriebības alku dzīts; romaani kandev teema romāna caurviju tēma

`pakkuma v {`pakkuda, pakun} 1. piedāvāt, solīt ∙ ema pakkus pojale raha māte piedāvāja dēlam naudu; iga kaupmees pakkus oma kaupa katrs tirgotājs piedāvāja savu preci; ta pakkus lepitust viņš piedāvāja izlīgumu; ta pakkus end meile appi viņš piedāvājās nākt mums palīgā 2. piedāvāt, pasniegt ∙ kalaroad pakutakse enne liharoogi zivju ēdienus pasniedz pirms gaļas ēdieniem; mida ma võin teile pakkuda? ko varu jums piedāvāt? 3. sniegt, dot ∙ ta teretas ja pakkus kõigile kätt viņš sveicināja un sniedza visiem roku 4. sniegt, minēt, piedāvāt ∙ leksikonis pakutud andmed on ebatäpsed leksikonā minētie dati ir neprecīzi 5. sniegt, sagādāt ∙ töö pakub mulle rõõmu darbs man sniedz prieku; tehas pakub tööd kogu linnale rūpnīca sagādā darbu visai pilsētai; see kirjutis pakub mulle huvi šis raksts mani interesē

ette andma 1. padot ∙ hobustele anti heinu ette zirgiem padeva sienu; pump annab paagist kütust ette sūknis padod degvielu no tvertnes 2. dot priekšādevumu ∙ poiss andis tüdrukule võidujooksus 10 meetrit ette zēns meitenei sacīkšu skrējienā deva 10 metru priekšādevumu 3. (iepriekš) noteikt ∙ operatsioonid tuli sooritada etteantud järjekorras operācijas bija jāveic noteiktā secībā

valu a s {valu, valu, valusid} 1. sāpes ◦ hambavalu zobu sāpes; kaotusvalu zaudējuma sāpes ∙ haige kannatab valusid slimnieks cieš sāpes; valud andsid natukene järele sāpes mazliet atlaida; sinu sõnad teevad mulle valu tavi vārdi mani sāpina 2. vēlēšanās, kāre ∙ mul ei ole mingit valu seda teha man nav nekādas vēlēšanās to darīt 3. sar steiga, spars ∙ ta kihutas tulise valuga minema viņš aizjoņoja kā plēsts; töö käis täie valuga darbs ritēja pilnā sparā ∆ esimese valuga pirmajā mirklī; jalgadele valu andma dot kājām vaļu; kellelegi valu andma kādam sadot, likt trūkties

vastu andma 1. dot pretī ∙ ta andis meile maasikaid, me andsime õunu vastu viņš deva mums zemenes, mēs devām pretī ābolus 2. sar dot pretī, bliezt pretī ∙ anna aga vastu, kui keegi sind lööb dod tik pretī, ja kāds tevi sit

juurde andma dot klāt ∙ puhkus andis jõudu juurde atpūta deva klāt spēkus

eelistama v dot priekšroku, uzskatīt par labāku ∙ ta eelistab kerget muusikat viņš dod priekšroku vieglajai mūzikai; ma eelistan sellest vaikida es uzskatu, ka man par to labāk klusēt

juhatus s {juhatuse, juhatust, juhatusi} 1. norāde, vadlīnija, vadība ◦ teejuhatus ceļa norāde ∙ kellelegi juhatusi andma dot kādam norādes; ta töötas meistri juhatusel viņš strādāja meistara vadībā 2. (organizācijas) vadība ∙ ettevõtte juhatus uzņēmuma vadība 3. valde ∙ juhatuse esimees valdes priekšsēdētājs; valiti uus juhatus ievēlēja jaunu valdi

läänistama v lēņot, dot par lēni

`lüpsma v {`lüpsta, lüpsan} 1. slaukt ∙ lehma käsitsi lüpsma slaukt govi ar rokām; ta lüpsab rikkaid sugulasi viņš slauc bagātos radus 2. slaukties, dot pienu ∙ lehm lüpsab rammusat piima govs dod treknu pienu; lehm tuleb varsti lüpsma govs drīz nāks slaucama

nõu b s {nõu, nõu, nõusid} 1. padoms ∙ nõu küsima vaicāt padomu; nõu andma dot padomu; ükski nõu ei aita neviens padoms nelīdz 2. nodoms, iecere, nolūks ◦ salanõu slepens nodoms ∙ teised püüdsid ta nõu maha teha citi centās nopelt viņa ieceri; nõus olema piekrist ∆ nõu pidama apspriesties

nõustama v konsultēt, dot padomu ∙ ta nõustab töötajaid õigusasjus viņš konsultē darbiniekus juridiskos jautājumos

näpu|ots s pirkstgals, pirksta gals ∙ näpuotsad külmetavad pirkstgali salst; ma pole teda näpuotsagagi puudutanud es neesmu viņam ne pirkstiņu piedūris; näpuotsaga andma dot ļoti maz

ligi panema 1. pielikt ∙ ta pani tiku hakatisele ligi viņš pielika iekuram sērkociņu 2. dot līdzi ∙ ema pani lapsele võileivad ligi māte iedeva bērnam līdzi sviestmaizes

põhjustama v 1. izraisīt ∙ mis põhjustas tulekahju? kas izraisīja ugunsgrēku?; valu põhjustama izraisīt sāpes; see võib põhjustada plahvatuse tas var radīt sprādzienu 2. dot iemeslu ∙ palju vaidlusi põhjustanud probleem problēma, kas devusi iemeslu daudziem strīdiem

lahti päästma 1. (vaļā) attaisīt, atbrīvot, atlaist ∙ ta hakkas nööpe lahti päästma viņš sāka pogāt vaļā pogas; päästsime koera lahti palaidām vaļā suni 2. izraisīt, dot vaļu ∙ poiss oli enese teadmata tulekahju lahti päästnud zēns, pats nezinādams, bija izraisījis ugunsgrēku

süüme|vanne s jur amata zvērests ∙ süümevannet andma dot amata zvērestu

`vihjama v {vihjata, `vihjan} dot mājienu, likt manīt ∙ minister vihjas võimalikule tagasiastumisele ministrs deva mājienu par iespējamu atkāpšanos

`viis d num {viie, `viit, `viisi} pieci ∙ viis tuhat pieci tūkstoši; laud on kaetud viiele galds ir klāts pieciem; paragrahv viis piektais pants ∆ viit andma dot pieci

võimaldama v dot iespēju, ļaut ∙ stipendium võimaldas tal välismaale õppima sõita stipendija deva viņam iespēju braukt mācīties uz ārzemēm

kerge b adj {kerge, kerget, kergeid} 1. viegls ∙ kerge kui udusulg viegls kā pūciņa; kerged suupisted vieglas uzkodas; kerge relvastus vieglais bruņojums; olgu muld sulle kerge lai tev vieglas smiltis; sul on kerge ütelda! tev viegli teikt!; kerged suvekingad vieglas vasaras kurpes; pane endale midagi kergemat selga! uzvelc kaut ko vieglāku!; kergete eluviisidega naine sieviete ar pavieglu dzīvesveidu; tekkis kerge arusaamatus radās neliels pārpratums 2. vienkāršs ∙ ülesanne oli kerge lahendada uzdevumu varēja atrisināt vienkārši 3. trausls ∙ naine on kerge unega sievietei ir trausls miegs 4. viegli ∙ temaga on hea ja kerge olla kopā ar viņu ir labi un viegli; klaasesemed on kerged purunema stikla priekšmeti viegli plīst ∆ kerge käega olema dot rokām vaļu; kergel käel vieglu roku; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu

korraldama v 1. organizēt, rīkot ∙ turismibüroo korraldab ka ekskursioone tūrisma birojs organizē arī ekskursijas; presidendi auks korraldati vastuvõtt par godu prezidentam tika sarīkota pieņemšana 2. veikt, taisīt ∙ majas korraldati läbiotsimine mājā tika veikta kratīšana; naine hakkas mehele skandaale korraldama sieva sāka taisīt vīram skandālus 3. dot rīkojumu, izrīkot

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

käsi s {`käe, `kätt, käsi} roka ∙ vasak käsi kreisā roka; käega näitama rādīt ar roku; tal on sepa käed viņam ir kalēja rokas; metrood ehitasid tuhanded käed tūkstošiem roku būvēja metro; tulevik on meie endi kätes nākotne ir mūsu pašu rokās; siia metsade taha vaenlase käsi ei ulatunud šeit, aiz mežiem, ienaidnieka roka nesniedzās; teoses on märgata toimetaja kätt darbā ir manāma redaktora roka; ta palus vanematelt tütre kätt viņš lūdza vecākiem meitas roku; ta pannakse istuma peoperemehe paremale käele viņu noliek sēdēt pie svētku saimnieka labās rokas; paremat kätt pa labi roki ∆ kuidas käsi käib? kā sokas?; abistavat kätt ulatama sniegt palīdzīgu roku; kahe käega ar abām rokām; kerge käega ar vieglu roku; käega katsuda olema būt rokas stiepiena attālumā; käega lööma atmest ar roku; käsi ei tõuse roka neceļas; käsi rüpes hoidma turēt rokas klēpī; kätel kandma nēsāt uz rokām; kätt proovima iemēģināt roku; kätt tõstma pacelt roku; käed on puhtad rokas ir tīras; käsi määrima smērēt rokas; tühjade kätega tukšām rokām; ühe käega andma, teisega võtma ar vienu roku dot, ar otru ņemt

suu s {suu, suud, suid} 1. mute ∙ ta avas suu viņš atvēra muti; suust suhu hingamine elpināšana no mutes mutē; meil pole midagi suhu panna mums nav ko likt mutē; ta teenib endale suuga leiba viņš pelna sev maizi ar muti 2. (par apgādājamiem) mute ∙ mitu suud toita vairākas mutes barojamas 3. (nedzīvām lietām) mute, atvere ◦ ahjusuu krāsns mute; koopasuu alas mute; kotisuu maisa gals; uksesuu durvju aila ∙ laia suuga varrukad piedurknes ar platu galu 4. grīva, ieteka ◦ jõesuu upes grīva ∙ jõudsime suure jõe suhu nonācām lielas upes grīvā 5. sar seja ∙ ta magas suu seina poole viņš gulēja ar seju pret sienu ∆ suud kinni hoidma turēt muti; peost suhu elama dzīvot no rokas mutē; suhu jooksma ieskriet rīklē; suu ammuli mute vaļā; suud andma dot mutes; suud laotama virināt muti; suud pruukima brūķēt muti; suud puhtaks pühkima palikt bešā; suud kinni toppima aizbāzt muti; on nagu suu vett täis kā ūdeni mutē ieņēmis; suu peale kukkunud uz mutes kritis

sõna s {sõna, sõna, sõnu} 1. vārds ◦ ausõna godavārds; vanasõna sakāmvārds; võõrsõna svešvārds ∙ sõnade järjekord lauses vārdu secība teikumā; mida see sõna tähendab? ko šis vārds nozīmē?; ma usun tema sõnu es ticu viņa vārdiem; see on minu viimane sõna tas ir mans pēdējais vārds; ta pidas oma sõna viņš turēja savu vārdu; sõna otseses mõttes vārda tiešā nozīmē; sõna lausumata ne vārda nesakot 2. ziņa, vēsts ◦ surmasõna sēru vēsts ∙ ta saatis Saksamaalt sõna, et on elus ja terve viņš atsūtīja no Vācijas ziņu, ka ir dzīvs un vesels ∆ sõna andma dot vārdu; sõna pidama turēt vārdu; sõna kuulama klausīt; sõna sabast püüdma pieķerties vārdiem; sõna suust saama izdabūt vārdu pār lūpām; sõna suust võtma izņemt vārdus no mutes; sõna võtma ņemt vārdu; sõnu suhu panema likt vārdus mutē

tuli s {tule, `tuld, tulesid} 1. uguns ◦ olümpiatuli olimpiskā uguns; virvatuli malduguns; tulekeel uguns mēle; tuleleek uguns liesma; tulesein uguns siena; tulesäde uguns dzirkstele ∙ elus tuli dzīva uguns; igavene tuli mūžīgā uguns; ta tegi tule pliidi alla viņš iekūra plītī uguni; kuivad puud võtsid tuld sausā malka aizdegās; võta pott tulelt ära noņem katlu no uguns; puhu tuli surnuks! nopūt uguni!; tuli hävitas hooned uguns iznīcināja ēkas; temas põles mingi sisemine tuli viņā kvēloja kāda iekšēja uguns 2. uguns, gaisma ◦ foorituli luksofora gaisma ∙ suure linna tuled lielas pilsētas ugunis; toas oli juba hämar, süütasin tule istabā jau bija krēsla, iededzu uguni; auto tagumised tuled ei põlenud automobiļa aizmugurējie lukturi nedega; punane tuli sarkanā gaisma 3. mil uguns, apšaude ◦ risttuli krustuguns ∙ ründajate pihta avati tuli pret uzbrucējiem atklāja uguni; ta andis püssist vareste pihta tuld viņš ar bisi šāva pa vārnām 4. (šahā) šahs ∙ kuningale tuld andma pieteikt karalim šahu ∆ jalgadele tuld andma dot kājām vaļu; kahe tule vahel starp divām ugunīm; tulega taga otsima meklēt kā ar uguni; nagu tuli ja vesi kā kaķis ar suni; nii et tuli taga kā uz ugunsgrēku; tuli takus uguns pakulās; tuld võtma iedegties; tulega mängima spēlēties ar uguni; läbi tule ja vee minema iet caur uguni un ūdeni; tuld sülitama spļaut uguni

varvas s {`varba, varvast, `varbaid} (kājas) pirksts ◦ suurvarvas kājas īkšķis ∙ ta lõi varba vastu kivi ära viņš sasita pirkstu pret akmeni; ta seisab varvastel viņš stāv uz pirkstgaliem; jänese esijalad on nelja, tagajalad viie varbaga zaķa priekškājām ir četri, pakaļkājām – pieci pirksti ∆ varbad püsti pekas gaisā; varvast laskma dot kājām vaļu

voli s {voli, voli, volisid} vaļa, vara ∙ nüüd andis tüdruk pisaratele voli tagad meitene ļāva vaļu asarām; rahvas sattus vallutajate voli alla tauta nonāca iekarotāju varā; tal on voli teha, mis tahab viņš var darīt, ko viņš grib; oma voli järgi pēc saviem ieskatiem ∆ vaba voli andma dot brīvu vaļu

kui|võrd b knj 1. jo, tā kā ∙ ma ei oska sulle nõu anda, kuivõrd ei tunne kõiki asjaolusid es neprotu tev dot padomu, jo nepārzinu visus apstākļus; kuivõrd teha on nii palju, ei tohi me enam aega kaotada tā kā darāmā ir tik daudz, mēs vairs nedrīkstam zaudēt laiku 2. kā ∙ see on mitte niivõrd etiketi, kuivõrd taktitunde küsimus tas ir ne tik daudz etiķetes, kā takta izjūtas jautājums; ta ei ole niivõrd pahatahtlik, kuivõrd mõtlematu viņš ir ne tik daudz ļaunprātīgs, kā neapdomīgs

vastu a adv 1. pretī, pretim ∙ tüdruk jooksis emale vastu meitene skrēja mātei pretī; midagi peaks toidu eest vastu ka andma par ēdienu kaut ko vajadzētu dot arī pretī; akna klaasilt peegeldus vastu mets loga stiklā atspoguļojās mežs; veeta siin kuumas kaua vastu ei pane bez ūdens te karstumā ilgi neizturēsi 2. pret ∙ oled sa poolt või vastu? tu esi par vai pret? 3. uz ∙ tütar vaatas emale vihaselt vastu meita dusmīgi skatījās uz māti

`jalg s {jala, `jalga, `jalgu} 1. kāja ◦ kaheksajalg astoņkājis ∙ parem jalg labā kāja; laua jalg galda kāja; seene jalg sēnes kājiņa; jõulukuuse metallist jalg Ziemassvētku egles metāla kāja; jalad on rasked kui tina kājas ir smagas kā svins; jalgu puhkama pūtināt kājas; ta elab suurel jalal viņš dzīvo pārticīgi; ta on naabritega halval jalal viņam ar kaimiņiem ir sliktas attiecības 2. (mērvienība) pēda ◦ ruutjalg kvadrātpēda ∙ 6 jalga pikk 6 pēdas garš ∆ jalad ees ar kājām pa priekšu; jalga ette panema pielikt kāju priekšā; jalga keerutama (dejot) izlocīt kājas; jalga laskma (mukt) dot kājām vaļu; jalge alla tallama mīdīt kājām; jalg jala ette (lēnām) pēdu pie pēdas; jalgu alla saama tikt uz kājām; jalgu alla panema nostādīt uz kājām; jalgu alla võtma tikt uz kājām; jalgu alt lööma izsist pamatu zem kājām; jalgu järele vedama tik tikko vilkt kājas; jalgu selga võtma ņemt kājas pār pleciem; jalule aitama palīdzēt tikt uz kājām; jalule ajama sacelt kājās; jalul olema būt kājās; kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; mis jalad kannavad ko kājas nes; oma jalga tõstma spert savu kāju; omal jalal uz savām kājām; ühte jalga käima iet vienā solī

`kütma v {`kütta, kütan} 1. kurt, kurināt ∙ kaminat kütma kurt kamīnu; ta hakkas sauna kütma viņš sāk kurināt pirti; võistlus kütab kirgi sacīkstes uzkurina kaislības 2. karsēt ∙ taevas pole pilveraasugi ja päike aina kütab debesīs nav ne mākoņa, un saule aizvien karsē 3. sar dot virsū ∙ metsavennad kütsid vaenlasele automaatidest mežabrāļi deva virsū ienadniekam no automātiem

`lõhkuma v {`lõhkuda, lõhun} 1. skaldīt ∙ puid lõhkuma skaldīt malku 2. plēst, dauzīt ∙ toidunõusid lõhkuma plēst traukus; tuul lõhub katust vējš plēš jumtu 3. pārn postīt, ārdīt, bojāt ∙ perekonda lõhkuma ārdīt ģimeni; see lõhub tervist tas bojā veselību 4. dauzīties, vicināties ∙ keegi lõhub ukse taga kāds dauzās pie durvīm; süda lõhub sirds dauzās; hani lõhub tiibadega zoss vicinās spārniem 5. pārn dot vaļā, plēst vaļā ∙ orkester lõhub mängida orķestris dod vaļā; ta lõhub tööd teha viņš plēšas ar darbiem

seda|võrd adv 1. tik, tādā mērā, tiktāl ∙ mäe nõlv oli sedavõrd järsk, et siit üles ei pääsenud kalna nogāze bija tik stāva, ka pa to augšā netika 2. tik, tik daudz ∙ võin viisteist eurot anda, sina pead teist sedavõrd juurde panema varu dot piecpadsmit eiro, tev jāpieliek tikpat daudz