[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`riided s pl {riiete, `riideid} apģērbs, drēbes ◦ üleriided virsdrēbes ∙ pane kuivad riided selga! uzvelc sausas drēbes!; riidesse panema ģērbties; riidest lahti võtma izģērbt

rõivas s {`rõiva, rõivast, `rõivaid} apģērbs, tērps, drēbes ◦ leinarõivas sēru tērps; rõivaese apģērba gabals; töörõivas darba apģērbs ∙ liibuvad rõivad pieguļoši tērpi; rõivaid selga panema vilkt mugurā apģērbu

ebe s {ebeme, ebet, ebemeid} 1. plūksna ∙ rõivad olid kaetud valgete ebemetega drēbes bija klātas ar baltām plūksnām 2. pūka ∙ võilille ebemed hõljuvad õhus pieneņu pūkas lidinās gaisā

era|riided s pl privātas drēbes ∙ ma veel ikka käin erariides es vēl joprojām staigāju privātās drēbēs

jahune adj {jahuse, jahust, jahuseid} miltains ∙ möldri jahused riided dzirnavnieka miltainās drēbes; jahused kartulid miltaini kartupeļi

katkine adj {katkise, katkist, katkisi} 1. pušu, saplīsis, saplēsts ∙ katkine juhe saplīsis vads; katkised riided saplēstas drēbes; katkine tool saplīsis krēsls 2. pušu, saplaisājis ∙ katkised käed sasprēgājusi roku āda; katkine klaas saplaisājis stikls 3. caurs, bojāts ∙ katkine katus caurs jumts; paar hammast olid tal katkised daži zobi viņam bija cauri

kortsus adv 1. saburzīts, sakrokots ∙ rõivad olid veidi kortsus drēbes bija nedaudz saburzītas; kortsus rahatähed saburzītas naudaszīmes; kulmud kortsus sarauktas uzacis 2. krunkains, grumbains ∙ kortsus vanake krunkains vecītis

kuivatama v 1. žāvēt ∙ ta kuivatab riideid viņš žāvē drēbes; ravimtaimi kuivatatakse varjulises kohas ārstnieciskos augus žāvē ēnainā vietā 2. susināt ∙ laps aitas emal toidunõusid kuivatada bērns palīdzēja mātei nosusināt traukus; ta kuivatas käed käterätikusse viņš nosusināja rokas dvielī

`lappima v {`lappida, lapin} lāpīt ∙ riideid lappima lāpīt drēbes; katust lappima lāpīt jumtu

leotama v 1. mērkt ∙ pesu leotama mērkt veļu 2. mērcēt ∙ vihm leotab rõivad märjaks lietus mērcē drēbes

mustuma v 1. nomelnēt, kļūt melnam ∙ mustunud lagi nomelnējuši griesti 2. nosmērēties, novārtīties, kļūt netīram ∙ rõivad mustuvad tolmust drēbes nosmērējas ar putekļiem

`märg b adj {märja, `märga, `märgi} slapjš, mitrs ∙ külm ja märg suvi auksta un slapja vasara; võta märjad rõivad seljast novelc slapjās drēbes; vihm kastis heina märjaks lietus samērcēja sienu; märjaks saama izmirkt; märjast asjast ta osa ei võta slapjā lietā viņš nepiedalās

`paikama v {paigata, `paikan} lāpīt ∙ riideid paikama lāpīt drēbes; võrke paikama lāpīt tīklus

riide|tükk s 1. auduma gabals, drēbes gabals ∙ seelikuks sobiv riidetükk svārkiem piemērots auduma gabals 2. sar apģērba gabals, drēbju gabals ∙ kuub oli ta ainuke soojem riidetükk žakete bija viņa vienīgais siltākais apģērba gabals

räbalduma v nodriskāties ∙ räbaldunud riided nodriskājušās drēbes

räämas adv nekopts, noplucis ∙ räämas riided nekoptas drēbes; hooned on kaunis räämas ēkas ir diezgan nolaistas

selja|riided s pl sar mugurā velkamās drēbes, mugurā velkams apģērbs

`soe b adj {sooja, `sooja, `sooje} 1. silts ◦ päikesesoe saulē sasilis ∙ hommik oli soe rīts bija silts; soojad talveriided siltas ziemas drēbes; soe valgus silta gaisma; end soojaks rääkima runājot iekarst 2. silts, sirsnīgs ∙ meie vahekord polnud kuigi soe mūsu attiecības nebija sevišķi siltas 3. silti ∙ mul on juba soe man jau ir silti ∆ ei sooja ega külma ne silts, ne auksts

täi s {täi, täid, täisid} (Anoplura) uts ◦ lehetäi laputs; peatäi galvas uts ∙ riided on kubinal täisid täis drēbes ņudz no utīm

maha ajama 1. gāzt zemē, bērt zemē, liet zemē ∙ traktor oli väravaposti maha ajanud traktors bija apgāzis vārtu stabiņu; keegi on siia piima, jahu maha ajanud kāds šeit ir izlējis pienu un izbēris miltus 2. vilkt nost, mest nost ∙ riideid maha ajama novilkt drēbes; kuusk hakkas okkaid maha ajama egle sāka mest nost skujas 3. noskūt ∙ ta on vuntsid maha ajanud viņš ir noskuvis ūsas 4. sar (par attālumu) nobraukt ∙ aeti maha üle kolmesaja kilomeetri tika nobraukti vairāk nekā trīssimt kilometri

hooletult adv 1. nolaidīgi ∙ ta teeb tööd hooletult viņš dara darbu nolaidīgi 2. bezrūpīgi, nevērīgi ∙ ta najatus hooletult aknalauale viņš bezrūpīgi atbalstījās pret palodzi; rõivad olid hooletult toolile visatud drēbes bija nevērīgi nomestas uz krēsla

`koorima v {`koorida, koorin} 1. mizot ∙ ma koorisin kartulid ära es nomizoju kartupeļus; palke koorima mizot baļķus 2. lobīt ∙ muna koorima lobīt olu; kooritud riis lobīti rīsi 3. (augsni) lobīt ∙ sööti koorima lobīt atmatu 4. aptīrīt, noplēst ∙ ta kooriti kaardimängus paljaks kāršu spēlē viņu aptīrīja pliku; ta kooris neilt pettusega viimase raha viņš izkrāpa viņiem pēdējo naudu 5. sar novilkt, noraut ∙ ta kooris endal riided seljast viņš norāva nost drēbes

`lörtsima v {`lörtsida, lörtsin} 1. (skaļi) šņaukāt ∙ nina lörtsima šņaukāt degunu 2. brist, šļurpāt ∙ ta lörtsib läbi pori kodu poole viņš brien caur dubļiem uz māju pusi 3. nošķiest, sabojāt ∙ rõivad on ära lörtsitud drēbes ir nošķiestas; ei tohi noorte elu ära lörtsida nedrīkst sabojāt jauniešiem dzīvi

`aurama v {aurata, `auran} 1. tvaikot, garot ∙ vesi aurab potist ūdens tvaiko no katla; märjad rõivad hakkasid lõkke ääres aurama slapjās drēbes pie ugunskura sāka garot 2. novec kūpēt

läbi imbuma 1. sūkties cauri ∙ kingataldadest imbub niiskust läbi kurpju pazolēm sūcas cauri mitrums 2. piesūkties ∙ traktoristi riided imbuvad õliga läbi traktorista drēbes piesūcas ar eļļu

`loopima v {`loopida, loobin} 1. mētāt, svaidīt ∙ poisid loobivad kive zēni mētā akmeņus; ta loobib oma rõivad tuba mööda laiali viņš izmētā savas drēbes pa istabu; teravmeelsusi loopima mētāt asprātības 2. mētāties, svaidīties ∙ ta loobib raha viņš svaidās ar naudu

ma`suut s {masuudi, ma`suuti, ma`suute} mazuts ∙ traktoristide riided lehkasid masuudi järele traktoristu drēbes oda pēc mazuta

`sopp a s {sopa, `soppa, `soppi} 1. dubļi, dūņas ∙ riided üleni sopaga koos visas drēbes nosmērētas ar dubļiem 2. pārn mēsls ∙ see raamat on sopp! tā grāmata ir mēsls!

alla tirima 1. stiept lejā, vilkt lejā, raut lejā ∙ vettinud riided tirisid mind vees alla samirkušās drēbes ūdenī vilka mani uz leju 2. samazināt, pazemināt ∙ konkurents tirib hinnad alla konkurence nosit cenas

hukka adv 1. bojā ∙ palju loomi sai hukka daudz dzīvnieku aizgāja bojā; ta sai hukka ühel laevaõnnetusel viņš gāja bojā kādā kuģa katastrofā; vorst olid hukka läinud desa bija sabojājusies 2. neceļos ∙ viinapudel tema hukka viiski degvīna pudele arī aizveda viņu neceļos 3. nosmērēties, kļūt netīram ∙ veskis said riided jahuga hukka dzirnavās drēbes nosmērējās ar miltiem

`keerama v {keerata, `keeran} 1. griezt, pagriezt ∙ paadi paremale keerama pagriezt laivu pa labi; lukus võtit keerama pagriezt slēdzenē atslēgu; kausi kummuli keerama apgriezt bļodu otrādi; end kõhuli keerama pagriezties uz vēdera; kella üles keerama uzgriezt pulksteni; püüdsin ütlust naljaks keerata centos sacīto padarīt par joku 2. griezties ∙ ta keeras ringi viņš griezās apkārt; öösel keeras tuule lõunasse naktī vējš iegriezās dienvidos; rada keeras padrikusse taciņa iegriezās biezoknī 3. grozīt ∙ autojuht keerab rooli šoferis groza stūri 4. saritināt, savirpināt, saskrullēt ∙ vaiba rulli keerama saritināt paklāju; kikki keeratud vuntsid saskrullētas ūsas; tüdruk keerab lokke pähe meitene sprogo matus; suitsu keerama uztīt smēķi 5. ietīt, ieritināt ∙ müüja keeras pudeli paberisse pārdevēja ietina pudeli papīrā; riided pampu keerama satīstīt drēbes vīstoklī 6. griezt, skrūvēt ∙ lampi tuleb uus pirn keerata lampā jāieskrūvē jauna spuldze 7. (pagriežot) slēgt ∙ ust lukku keerama aizslēgt durvis; elektri põlema keerama ieslēgt elektrību; valgust väiksemaks keerama samazināt apgaismojumu 8. šķirt, pāršķirt ∙ järgmise lehekülje keerama pāršķirt nākamo lappusi ∆ kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; ümber sõrme keerama aptīt ap pirkstu; pea peale keerama apgriezt ar kājām gaisā