[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
Leitud 111 artiklit, väljastan 100
aimuma v būt jaušamam ∙ tema kogu olemusest aimub sõbralikkust ning siirust no visas viņa būtības ir nojaušams draudzīgums un atklātība
avaldus s {avalduse, avaldust, avaldusi} 1. izpausme ◦ eneseavaldus pašizpausme ∙ elu oma mitmepalgelistes avaldustes dzīve savās daudzveidīgajās izpausmēs; arhitektuur materiaalse kultuuri ühe avaldusena arhitektūra kā materiālās kultūras izpausme 2. apliecinājums ◦ sõprusavaldus draudzības apliecinājums; kaastundeavaldus līdzjūtības apliecinājums 3. iesniegums, pieteikums ◦ hagiavaldus prasības pieteikums ∙ kirjalik avaldus rakstisks iesniegums; avaldus seltsi astumiseks iesniegums par iestāšanos biedrībā 4. paziņojums ∙ valitsuse avaldus valdības paziņojums
baptisti adj {indekl.} baptistu- ∙ baptisti kogudus baptistu draudze
eest|seisja s 1. aizstāvis ∙ vaeste eestseisja nabago aizstāvis 2. priekšvadītājs ∙ vennastekoguduse eestseisjad brāļu draudžu priekšvadītāji
eest|seisus s novec vadība ∙ koguduse eestseisus draudzes vadība
ellu|jäänu s izdzīvojušais ∙ ellujäänuid ähvardas näljasurm izdzīvojušajiem draudēja bada nāve
elu|aegne adj mūžīgs, uz mūžu, mūža- ∙ eluaegne sõprus mūžīga draudzība; see ametikoht on eluaegne šis amats ir uz mūžu; talle määrati eluaegne pension viņam piešķīra mūža pensiju
hargnema v 1. šķirties, sazaroties ∙ meie eluteed hargnesid mūsu dzīves ceļi šķīrās; jalgrada hargnes mitmesse suunda taka sazarojās vairākos virzienos 2. irt ∙ õmblus hargneb vīle irst 3. raisīties, šķetināties ∙ meeste vahel hargnes sõbralik vestlus starp vīriem raisījās draudzīga saruna; segane lugu hakkas hargnema neskaidrais stāsts sāka šķetināties
heldima v 1. justies aizkustinātam, kļūt aizkustinātam ∙ pisarateni heldinud aizkustināts līdz asarām; heldinud näoilme aizkustināta sejas izteiksme; ta heldis sõbralikest sõnadest viņu aizkustināja draudzīgie vārdi 2. atmaigt ∙ süda heldib sirds atmaigst
hirmu|äratav p briesmīgs, baigs, draudīgs ∙ hirmuäratav välimus briesmīgs izskats; hirmuäratavad lood baigi gadījumi
hirmu|äratavalt adv briesmīgi, baigi, draudīgi ∙ mees vandus hirmuäratavalt vīrietis briesmīgi lādējās; äikesepilv lähenes hirmuäratavalt kiiresti negaisa mākonis tuvojās briesmīgi ātri
hävimis|oht s bojāejas draudi, izzušanas draudi
iial adv 1. nekad, nemūžam ∙ noorus ei tule iial tagasi jaunība nekad neatgriezīsies; ei iial nemūžam 2. vien ∙ kuhu ta iial läks, võeti teda sõbralikult vastu kur vien viņš devās, viņu uzņēma draudzīgi
inim|sõbralik adj cilvēkam draudzīgs
ise|äranis adv 1. īpaši, sevišķi ∙ iseäranis pikk habe īpaši gara bārda; iseäranis sõbralik inimene sevišķi draudzīgs cilvēks 2. it īpaši, it sevišķi ∙ mu tervis on halb, iseäranis praegu mana veselība ir slikta, it īpaši patlaban; mõnikord, iseäranis kevadel igatses ta merele reizēm, it sevišķi pavasaros, viņš ilgojās pēc jūras
jahenema v kļūt vēsam, kļūt vēsākam, atdzist ∙ õhk jaheneb gaiss kļūst vēsāks; nende sõprus jahenes viņu draudzība atvēsa
läbi jooksma 1. izskriet cauri ∙ jooksin küla vahelt kiiresti läbi ātri izskrēju cauri ciemam 2. (ātri, uz īsu brīdi) ieskriet, apskriet ∙ enne ärasõitu jooksin veel sõbranna poolt läbi pirms aizbraukšanas ieskrēju vēl pie draudzenes; naine jooksis ruttu kõik kauplused läbi sieva ātri apskrēja visus veikalus 3. tecēt, laist cauri ∙ katus jookseb läbi jumts tek
joviaalselt adv joviāli ∙ joviaalselt sõbralik joviāli draudzīgs
jutlus s {jutluse, jutlust, jutlusi} sprediķis ∙ jutlust pidama turēt sprediķi; kogudus kuulab jutlust draudze klausās sprediķi; ära mulle jutlust pea nelasi man sprediķi
jää|vang s 1. ledus gūsts ∙ laevad olid jäävangis kuģi bija ledus gūstā 2. ledus gūsteknis ∙ jäävange ähvardab nälg ledus gūstekņiem draud bads
`kael s {kaela, `kaela, `kaelu} kakls ∙ sõbrannad langevad teineteisele kaela draudzenes krīt viena otrai ap kaklu; ta sipleb kaelani võlgades viņš ir parādos līdz kaklam; pika kaelaga pudel pudele ar garu kaklu; järved on kitsa kaela kaudu ühenduses ezeri ir savienoti ar šauru kaklu; aitab mul sinu kaela peal elamisest pietiek man dzīvot uz tava kakla ∆ ennast kaela riputama kārties kaklā; kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; kaela peal istuma sēdēt uz kakla; üle kaela andma sadot pa kaklu; üle kaela saama dabūt pa kaklu
kardetavalt adv bīstami, draudīgi
kasutaja|sõbralik adj lietotājam draudzīgs
keskkonna|sõbralik adj videi draudzīgs
keskkonna|sõbralikkus s draudzīgums videi
`kestma v {`kesta, kestan} 1. ilgt, turpināties ∙ õppeaeg kestab kuus kuud mācības ilgst sešus mēnešus; aastaid kestnud sõprus gadiem ilgusi draudzība; kauem see edasi kesta ei või ilgāk tā vairs nevar turpināties 2. būt izturīgam, saglabāties ∙ see riie kestab kaua šis audums ir izturīgs; läbi aegade kestma jäänud tõed cauri laikiem saglabājušās patiesības
kihel`kond s {kihelkonna, kihel`konda, kihel`kondi} 1. novads ∙ muistsed maakonnad jagunesid kihelkondadeks senās zemes iedalījās novados 2. (teritorija) draudze, novads ∙ ta läks kirikuõpetajaks teise kihelkonda viņš devās strādāt par mācītāju citā draudzē; igas kihelkonnas kujunes oma murrak katrā novadā izveidojās sava izloksne
kiivus s {kiivuse, kiivust, kiivusi} greizsirdība ∙ naises ärkas kiivus sõbranna vastu sievietē pamodās greizsirdība pret draudzeni
kogudus s {koguduse, kogudust, kogudusi} draudze ◦ koguduseliige draudzes loceklis; vennastekogudus brāļu draudze ∙ adventisti kogudus adventistu draudze
kogudus`lik adj {kogudusliku, kogudus`likku, kogudus`likke} draudzes-, ar draudzi saistīts
`kohtlema v {kohelda, `kohtlen} izturēties, attiekties ∙ kedagi sõbralikult kohtlema izturēties pret kādu draudzīgi; sul pole õigust mind niiviisi kohelda! tev nav tiesību pret mani šādi izturēties!
kohvitama v 1. sar kafijot ∙ sõbrannadega kohvitama kafijot ar draudzenēm 2. sar cienāt ar kafiju ∙ sõbrannasid kohvitama cienāt draudzenes ar kafiju
`kuiv b adj {kuiva, `kuiva, `kuivi} 1. sauss ∙ kaev on juba teist aastat kuiv aka ir sausa jau otro gadu; mehed ähvardasid kõrtsi kuivaks juua vīri draudēja izdzert krogu sausu; silmad on kuivaks nutetud acis ir izraudātas sausas; muld on kuiv nagu tuhk augsne ir sausa kā pelni; kuival ajal tekivad kergesti metsatulekahjud sausā laikā viegli sākas meža ugunsgrēki; kuiv vein sauss vīns; kuiv loeng sausa lekcija; ta hääl oli kuiv ja kõlatu viņa balss bija sausa un neskanīga 2. vājš, stiegrains ∙ kuiv kortsuline käsi vāja, grumbaina roka; Araabia hobune on kuiva kehaehitusega arābu rikšotājam ir stiegraina ķermeņa uzbūve 3. sar (apgūstot paņēmienus) mehānisks ∙ suusatajad tegid kuiva trenni slēpotāji veica mehānisku treniņu
kultuuri|lembeline adj kultūrai draudzīgs, kultūru atbalstošs
kurja|kuulutav p draudīgs, ļaunu vēstošs ∙ kurjakuulutav äikesepilv draudīgs negaisa mākonis; klassis valitses kurjakuulutav vaikus klasē valdīja ļaunu vēstošs klusums
kõlama v skanēt ∙ kõlab laul skan dziesma; õpetaja hääl kõlas sõbralikult skolotāja balss skanēja draudzīgi; tõlkes võiks see lause kõlada umbes sedamoodi tulkojumā šis teikums varētu skanēt apmēram šādi; kunstnik on osanud iga värvi kõlama panna mākslinieks ir pratis likt skanēt katrai krāsai
kõrgelt adv 1. no augstuma ∙ kõrgelt näeb kaugele no augstuma redzams tālu 2. augstu ∙ kõrgelt arenenud tehnika augstu attīstījusies tehnika; ma hindan meie sõprust kõrgemalt kui midagi muud es augstu vērtēju mūsu draudzību; koor laulab kõrgelt koris dzied augstu; kuulid lendasid meist kõrgelt üle lodes lidoja mums augstu pāri
`kätkema v {`kätkeda, kätken} 1. saturēt, slēpt, slēpties ∙ maapõu kätkeb tohutuid rikkusi zemes dzīles slēpj milzīgas bagātības; riigipööre kätkes ohtu demokraatiale valsts apvērsumā slēpās draudi demokrātijai 2. ielikt, ieslēpt ∙ lihtsaisse värssidesse on kätketud sügav elutõde vienkāršās vārsmās ieslēpta dziļa dzīves patiesība
`köitma v {`köita, köidan} 1. siet ∙ ta köitis vöö keha ümber viņš apsēja jostu ap vidu; rukis köideti vihku rudzus sasēja kūlīšos 2. saistīt ∙ mehi köidavad kauaaegse sõpruse sidemed vīrus saista ilgas draudzības saites 3. piesaistīt, pievilkt ∙ meie tähelepanu köitis uhke hoone mūsu uzmanību piesaistīja lepna ēka; noorukeid köidab tehnika jauniešus pievelk tehnika 4. (poligrāfijā) iesiet ∙ raamatut köitma iesiet grāmatu
lagunema v 1. brukt, irt, jukt ∙ vanad hooned lagunevad vecas ēkas brūk; teed hakkasid lagunema ceļi sāka brukt; perekond lagunes ģimene izjuka; pilved lagunesid mākoņi izklīda 2. sadalīties, trūdēt ∙ kuumutamisel hape laguneb karsējot skābe sadalās; laip laguneb līķis sadalās 3. sar izplatīties ∙ kuulujutud lagunesid üle kogu kihelkonna baumas izplatījās pa visu draudzi
lahe b adj {laheda, lahedat, lahedaid} 1. brīvs, plašs ∙ ta sai lahedama korteri viņš dabūja plašāku dzīvokli; lahedad jalatsid ērti apavi 2. spirgts, svaigs, viegls ∙ lahe tuul spirgts vējš; laheda peaga on parem õppida ar svaigu galvu ir labāk mācīties; suvel tahaks süüa midagi lahedat vasarā gribas ēst kaut ko vieglu 3. patīkams, draudzīgs ∙ lahe inimene patīkams cilvēks 4. nesapinies, nesavijies ∙ kalamehed harutasid võrke lahedaks zvejnieki atpiņķerēja tīklus 5. brīvs, viegls ∙ kodu poole läheb hobune alati lahedama sammuga mājup zirgs vienmēr iet raitākā solī 6. viegli, brīvi ∙ mere ääres on lahe hingata pie jūras ir viegli elpot; vagunis läks lahedamaks vagonā kļuva brīvāk 7. sar lielisks, foršs ∙ lahe mõte lieliska doma; lahe kutt foršs džeks
laste|sõbralik adj 1. draudzīgs pret bērniem ∙ lastesõbralik koer pret bērniem draudzīgs suns 2. bērniem drošs ∙ lastesõbralik pliit bērniem droša plīts
loodus|sõbralik adj dabai draudzīgs
luter`lik adj {luterliku, luter`likku, luter`likke} luterāņu- ∙ luterlik kogudus luterāņu draudze
lävima v saieties, komunicēt ∙ ta on erak, kellegagi ei lävi viņš ir vientuļnieks, ne ar vienu nesaietas; ta oskab kõigiga vabalt, sõbralikult lävida viņš māk ar visiem brīvi, draudzīgi komunicēt
malakas s {malaka, malakat, malakaid} 1. milna, boze ∙ ta ähvardas malakaga viņš draudēja ar bozi 2. pēriens, kāviens ∙ malakat oleks sulle tarvis! tev vajadzētu kāvienu!
meelestama v 1. noskaņot ∙ ta meelestas teised enda vastu viņš noskaņoja citus pret sevi; minu suhtes oli ta sõbralikult meelestatud pret mani viņš bija draudzīgi noskaņots 2. izraisīt noskaņojumu
meelitus s {meelituse, meelitust, meelitusi} 1. vilināšana, kārdināšana ∙ ei aita siin meelitus ega ähvardus te nelīdz ne vilināšana, ne draudi 2. vilinājums, kārdinājums 3. glaimi ∙ meelitusi ütlema sacīt glaimus
mitmeti adv 1. dažādi, daudzos veidos ∙ tööd võib teha mitmeti strādāt var dažādi; mitmeti tõlgitsetav lause dažādi interpretējams teikums 2. daudzējādi, daudzējādā ziņā ∙ nende sõprus oli mitmeti kummaline viņu draudzība bija daudzējādi dīvaina
muutumatult adv nemainīgi, pastāvīgi ∙ ta oli ikka muutumatult sõbralik ja lahke viņš arvien bija nemainīgi draudzīgs un laipns
mõra s {mõra, mõra, mõrasid} plaisa, sprauga ∙ vaasil on mõra sees vāzei ir plaisa; meie sõprusesse hakkas tekkima mõrasid mūsu draudzībā sāka veidoties plaisas
mõõde b s {`mõõtme, mõõdet, `mõõtmeid} mērs, izmērs ∙ mõõtmeid vähendama samazināt mērus; jalgpalliväljaku mõõtmed futbola laukuma izmēri; korruptsioon on võtnud ähvardavad mõõtmed korupcija ir sasniegusi draudīgus apmērus
nimetu adj {nimetu, nimetut, nimetuid} 1. bezvārda-, nezināms, anonīms ∙ nimetud kangelased bezvārda varoņi; ta sai nimetuid ähvarduskirju viņš saņēma anonīmas draudu vēstules 2. neizskaidrojams, nenoteikts, neizsakāms ∙ nimetu hirm neizskaidrojamas bailes
ning knj 1. un, kā arī ∙ ta oli lahke ning sõbralik viņš bija laipns un draudzīgs; vanaisa kasvatas kartuleid ja peete ning tomateid vectēvs audzēja kartupeļus un bietes, kā arī tomātus 2. (pretstatījumā) bet, tomēr, nevis ∙ süüdi on tema ning mitte mina vainīgs ir viņš, nevis es
`oht s {ohu, `ohtu, `ohte} briesmas, draudi ∙ otsene oht tieši draudi; ohtu sattuma nonākt briesmās; siin olete väljaspool ohtu te jums nekas nedraud
omaselt adv 1. raksturīgi, tipiski ∙ autorile omaselt autoram raksturīgi 2. pazīstami, draudzīgi ∙ võõras naeratas väga omaselt svešinieks smaidīja ļoti pazīstami
`otsima v {`otsida, otsin} meklēt ∙ mees otsib prille vīrs meklē brilles; ma pole ta sõprust otsinud es neesmu meklējis viņa draudzību; ta läks kohtusse õigust otsima viņš devās uz tiesu meklēt taisnību; seeni otsides eksis ta metsa ära meklējot sēnes, viņš apmaldījās mežā; ma otsin põhjust naabrite poole minna es meklēju iemeslu, lai dotos pie kaimiņiem; selle probleemi lahendamiseks otsiti uusi meetodeid šīs problēmas risināšanai tika meklētas jaunas metodes; lehm otsib pulli govs meklē bulli
paha|endeline adj draudīgs, nelaimi vēstījošs ∙ pahaendeline vaikus draudīgs klusums; pahaendeline märk nelaimi vēstījoša zīme
paisuma v 1. izplesties ∙ gaasid paisuvad gāzes izplešas 2. briest, blīst ∙ herned paisuvad keetmisel zirņi vārot uzbriest; hästi paisuv jahu labi briestoši milti; varakevadel hakkavad pungad paisuma agrā pavasarī pumpuri sāk piebriest; pilv paisus silmanähtavalt mākonis blīda acīmredzami 3. uzplūst, pārplūst ∙ sadudest paisunud jõgi pēc lietus pārplūdusi upe 4. palielināties, augt ∙ võlg muudkui paisus parāds tikai palielinās; selts paisus kiiresti biedrība ātri auga 5. pāraugt ∙ tuul paisub tormiks vējš pāraug vētrā; väike lahkheli paisus suureks tüliks mazas domstarpības pārauga lielā strīdā; rahulolematus ähvardas paisuda ülestõusuks neapmierinātība draudēja pāraugt par sacelšanos
`pilk s {pilgu, `pilku, `pilke} 1. skatiens, skats ∙ sõbralik pilk draudzīgs skatiens; pilku heitma uzmest skatienu; meie pilgud kohtusid hetkeks mūsu skatieni uz mirkli satikās; ta tõstis pilgu ajalehelt viņš pacēla skatienu no laikraksta 2. mirklis, acumirklis ∙ esimesel pilgul ma ei tundnud teda ära pirmajā mirklī es viņu nepazinu; jäin pilguks ajaks mõttesse uz mirkli aizdomājos
pommi|ähvardus s spridzināšanas draudi
purunema v plīst, lūzt, šķīst ∙ kauss kukkus ja purunes bļoda nokrita un saplīsa; bussil olevat telg purunenud autobusam esot salūzusi ass; sõprus puruneb draudzība irst
pärdik s {pärdiku, pärdikut, pärdikuid} pērtiķis, mērkaķis ∙ leierkastimees pärdikuga leijerkastnieks ar pērtiķi; see karvane pärdik oli mu sõbranna mees tas spalvainais pērtiķis bija manas draudzenes vīrs
ragisema v 1. brikšķēt, brakšķēt ∙ jää ragises ähvardavalt ledus draudīgi brakšķēja 2. čerkstēt, džerkstēt ∙ ta rääkis ragiseva häälega viņš runāja čerkstošā balsī; kaevuketid ragisesid akas ķēdes džerkstēja ∆ nagu ragiseb ka sprakšķ vien
`semmima v {`semmida, semmin} draudzēties, biedroties, saieties ∙ lapsed ei semminud teistega bērni nedraudzējās ar citiem; ta semmis naabripoisiga viņa sagājās ar kaimiņu puisi
side b s {sideme, sidet, sidemeid} 1. saite, apsējs ◦ haavaside pārsējs; marliside marles saite ∙ steriilne side sterilā saite; jalale asetati fikseeriv side kājai uzlika fiksējošu saiti 2. saite, stiprinājums ◦ suusaside slēpju stiprinājums 3. saikne, sakars, saistība ∙ toimunul pole otsest sidet minu kavatsustega notikušajam nav tiešas saistības ar maniem nodomiem 4. saikne, sakars, kontakts ◦ armuside mīlas sakars; sõprusside draudzības saites; otseside tieša saikne; salaside slepens sakars ∙ perekondlikud sidemed ģimeniskas saiknes; vilistlastel on kooliga tihedad sidemed absolventiem ir ciešas saiknes ar skolu 5. ķīm saite ◦ ioonside jonu saite; vesinikside ūdeņraža saite; üksikside vienkāršā saite 6. anat saite
siristama v 1. sisināt, sirsināt ∙ akna taga siristavad rohutirtsud aiz loga sisina sienāži 2. čivināt ∙ varblased siristavad põõsastes krūmos čivina zvirbuļi; tüdruk siristab sõbrataridega meitene čivina ar draudzenēm 3. tecināt ∙ ta siristas paagist vett kruusi viņš ietecināja krūzē ūdeni no tvertnes; katus siristab vett läbi jumts tek 4. sar čurāt ∙ ta läks nurga taha siristama viņš aizgāja aiz stūra pačurāt
sobitama v 1. pielāgot, piemērot ∙ ta sobitab kleidile varrukat otsa viņš pielāgo kleitai piedurkni; vahelt sobitama būt par starpnieku; ma oskan end oludega sobitada es protu piemēroties apstākļiem 2. dibināt, slēgt ∙ sõprust sobitama dibināt draudzību; nad sobitasid kokkuleppe viņi noslēdza vienošanos
soovitama v ieteikt, rekomendēt ∙ mul soovitati sporti teha man ieteica nodarboties ar sportu; ta soovitas juuksurit sõbrannadele viņa ieteica frizieri draudzenēm
suhtuma v 1. attiekties ∙ üks suhtub kahesse nagu kolm kuuesse viens attiecas pret divi kā trīs pret seši 2. izturēties ∙ ta suhtub kõigisse sõbralikult viņš pret visiem izturas draudzīgi
suhtumine s {suhtumise, suhtumist, suhtumisi} attieksme, izturēšanās ∙ sõbralik suhtumine draudzīga attieksme
surma|oht s nāves briesmas, nāves draudi ∙ teda ähvardas surmaoht viņam draudēja nāves briesmas
sõbra`lik adj {sõbraliku, sõbra`likku, sõbra`likke} draudzīgs ◦ lastesõbralik bērniem drošs ∙ sõbralik vestlus draudzīga saruna
sõbralikkus s {sõbralikkuse, sõbralikkust, sõbralikkusi} draudzīgums ∙ südamlik sõbralikkus sirsnīgs draudzīgums
sõbralikult adv draudzīgi ∙ sõbralikult tervitama draudzīgi sveicināt
sõbranna s {sõbranna, sõbrannat, sõbrannasid} draudzene ◦ südamesõbranna sirdsdraudzene ∙ ammused sõbrannad senas draudzenes
sõb`rants s {sõbrantsi, sõb`rantsi, sõb`rantse} sar draudzene ∙ ta läks sõbrantsidega kinno viņa aizgāja ar draudzenēm uz kino
sõbra|suhe s draudzība, draudzīgas attiecības
sõbratar s {sõbratari, sõbratari, sõbratare} draudzene ∙ nad olid juba kooliajal suured sõbratarid viņas jau skolas laikā bija lielas draudzenes
sõbrustama v draudzēties, būt draugos ∙ nad sõbrustasid teineteisega juba lapsepõlves viņi draudzējās jau bērnībā; alkoholiga sõbrustama būt draugos ar alkoholu
sõprus s {sõpruse, sõprust, sõprusi} draudzība ◦ lapsepõlvesõprus bērnības draudzība; sinasõprus tudraudzība; sõprusavaldus draudzības apliecinājums; sõprusmäng draudzības spēle; sõprusside draudzības saites; sõprusõhtu draudzības vakars ∙ meid seob ammune sõprus mūs saista sena draudzība; sõprust pidama draudzēties
sõprus|kohtumine s 1. draudzīga tikšanās ∙ sõpruskohtumine teiste maade delegatsioonidega draudzīga tikšanās ar citu valstu delegācijām 2. draudzības sacensības ∙ koolidevaheline sõpruskohtumine korvpallis skolu draudzības sacensības basketbolā
sõprus|suhted s pl draudzība, draudzības saites
välja taguma 1. izkalt ∙ sepp taob hõõguvast rauast hobuseraudu välja kalējs izkaļ pakavus no kvēlojošas dzelzs 2. izsist, izdauzīt ∙ ta ähvardas mul kõik aknad välja taguda viņš draudēja izdauzīt man visus logus
tapmine s {tapmise, tapmist, tapmisi} 1. nonāvēšana, nogalināšana, kaušana ◦ seatapmine cūkas kaušana 2. jur slepkavība, nonāvēšana ◦ enesetapmine pašnāvība; tapmiskatse slepkavības mēģinājums; tapmisähvardus slepkavības draudi ∙ tahtlik tapmine tīša slepkavība
tervise|oht s veselības apdraudējums, draudi veselībai
tubli adj {tubli, tublit, tublisid} 1. krietns, čakls, spējīgs ∙ tubli töömees krietns strādnieks; meie klassi peetakse füüsikas kõige tublimaks mūsu klasi uzskata par spējīgāko fizikā 2. krietns, pamatīgs ∙ tubli tuulehoog krietna vēja brāzma; tubli saak krietna raža; mees on naisest oma tubli kümme aastat vanem vīrs ir krietnus desmit gadus vecāks par sievu; isa ähvardas anda tubli keretäie tēvs draudēja sadot krietnu pērienu 3. labi ∙ tubli, oleme siis kokku leppinud labi, tad esam vienojušies
tuttav`lik adj {tuttavliku, tuttav`likku, tuttav`likke} 1. pazīstams ∙ nii tuttavlik tundub see maastik tik pazīstama šķiet šī ainava 2. draudzīgs, familiārs ∙ tuttavlikud suhted draudzīgas attiecības
tüdruk|sõber s draudzene, meitene, mīļotā ∙ ta tõi kaasa oma uue tüdruksõbra viņš atveda līdzi savu jauno draudzeni
uputama v 1. slīcināt, gremdēt ∙ suurvesi ähvardas kõiki ära uputada pali draudēja visus noslīcināt; vaenlase poolt uputatud laev ienaidnieka nogremdēts kuģis; tuisk uputas majad hangedesse putenis apraka mājas kupenās; ta uputas end ära viņš noslīcinājās 2. noslīcināt, pārpludināt ∙ suurvesi võib heinamaa uputada pali var pārpludināt pļavu
urahtama v ierūkties, norūkt ∙ koer urahtas ähvardalt suns draudīgi ierūcās
usk`lik a s {uskliku, usk`likku, usk`likke} ticīgais ∙ kogudusse kuulus sadakond usklikku draudzē ietilpa ap simts ticīgo
usuline adj {usulise, usulist, usulisi} ticības-, reliģisks ∙ koguduse usuline tase draudzes ticības līmenis; usulised vaated reliģiski uzskati
usu|tunnistus s 1. ticības apliecinājums, ticības apliecība, kredo ∙ kogudus kordas usutunnistuse sõnu draudze atkārtoja ticības apliecinājuma vārdus 2. ticība, konfesija ∙ ta on usutunnistuselt katoliiklane viņš ir katolis pēc ticības
vaade s {`vaate, vaadet, `vaateid} 1. skats ◦ loodusvaade dabasskats ∙ suurepärane vaade ümbruskonna metsadele lielisks skats uz apkārtnes mežiem; Tartu vaadetega postkaardid pastkartes ar Tartu skatiem 2. skatiens ∙ ema vaade oli sõbralik mātes skatiens bija draudzīgs 3. uzskats, ieskats ◦ maailmavaade pasaules uzskats ∙ ühiskondlik-poliitilised vaated sabiedriski politiskie uzskati 4. tehn skats ◦ perspektiivvaade perspektīvas skats ∙ projektis peab olema hoone kõik neli vaadet projektā jābūt visiem četriem ēkas skatiem
vader s {vaderi, vaderit, vadereid} 1. krustvecāks, kūms ∙ minu poja vaderid mana dēla krustvecāki 2. sar kūmiņš, draudziņš
`vanduma v {`vanduda, vannun} 1. zvērēt ∙ vannu, et sa mind armastad! zvēri, ka tu mani mīli!; nad vandusid üksteisele igavest sõprust viņi zvērēja viens otram mūžīgu draudzību 2. lamāt, lādēt ∙ ta vannub uut korda viņš lād jauno kārtību
vangistama v 1. sagūstīt ∙ poisid on orava vangistanud zēni ir sagūstījuši vāveri 2. ieslodzīt ∙ lumi vangistas neid tuppa sniegs ieslodzīja viņus istabā 3. apcietināt, arestēt ∙ teda ähvardatakse vangistada viņu draud apcietināt 4. piekalt, paralizēt ∙ haigus vangistas teda voodisse slimība piekala viņu gultai; pilt vangistas tähelepanu attēls piekala uzmanību; tugev haare vangistas põgeneja käed stiprs satvēriens paralizēja bēgļa rokas
varisema v 1. brukt, grūt ∙ terved linnad varisevad varemeiks veselas pilsētas sabrūk drupās; lagi ähvardas kaela variseda griesti draudēja uzgrūt uz galvas; varisenud autoriteet sagruvusi autoritāte; väsimusest nõrkenud jooksja varises teele noguruma novārdzināts skrējējs sabruka uz ceļa 2. birt ∙ lapsed korjasid põllult varisenud viljapäid bērni lasīja laukā nobirušās vārpas; õunapuuõied on juba varisemas ābeļziedi jau birst
varisemis|ohtlik adj brūkošs, sabrukt draudošs ∙ varisemisohtlikud lossivaremed brūkošas pilsdrupas; maja tunnistati varisemisohtlikuks ēka tika atzīta par tādu, kurai draud sabrukšana
