[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aeguma v 1. novecot, zust laika gaitā ∙ informatsioon aegub tänapäeval väga kiiresti informācija mūsdienās noveco ļoti ātri 2. jur noilgt, zaudēt derīgumu pēc noteikta termiņa ∙ hagi on aegunud iestājies prasības noilgums; pass on aegunud pases derīguma termiņš ir beidzies

ahetama v svīst, aust ∙ oli ahetama hakanud bija sākusi svīst gaisma

alandus s {alanduse, alandust, alandusi} 1. pazemojums ∙ alandust ja häbi tundma just pazemojumu un kaunu 2. samazinājums, pazeminājums ∙ on oodata hindade alandust ir gaidāms cenu samazinājums

ala|väärsus s {-väärsuse, -väärsust, -väärsusi} mazvērtība ◦ alaväärsuskompleks mazvērtības komplekss; alaväärsustunne mazvērtības sajūta ∙ alaväärsust tundma just mazvērtību

kaasa elama dzīvot līdzi, just līdzi ∙ teiste rõõmudele ja muredele kaasa elama dzīvot līdzi citu priekiem un raizēm; spordivõistlusele kaasa elama just līdzi sporta sacīkstēm

haletsema v žēlot, just līdzi ∙ ta haletses ennast viņš žēloja sevi; kõik haletsesid õnnetut perekonda visi juta līdzi nelaimīgajai ģimenei

hauduma b v {haududa, haudun} 1. sautēties, sust ∙ praeahjus haudub part cepeškrāsnī sautējas pīle; jalad kummikutes hauduvad kājas gumijniekos sūt 2. tikt perētam ∙ hauduma pandud munad olas, kas noliktas perēt

hellus s {helluse, hellust, hellusi} 1. maigums ◦ hellushoog maiguma uzplūdi ∙ kellegi vastu hellust tundma just pret kādu maigumu 2. jūtīgums ∙ hellus kriitika vastu jūtīgums pret kritiku

hommik s {hommiku, hommikut, hommikuid} 1. rīts ◦ eluhommik dzīves rīts; hommikuleht rīta laikraksts; hommikupoolik rīta puse; hommikuvalgus rīta gaisma; lastehommik bērnu rīts; talvehommik ziemas rīts ∙ varajane hommik agrs rīts; tule homme hommikul atnāc rīt no rīta; päev on alles hommikus diena ir tikko sākusies; tere hommikust! labrīt! 2. rīti, austrumi ∙ päike tõuseb hommikust saule aust austrumos

`hoolima v {`hoolida, hoolin} 1. rūpēties, gādāt ∙ sa peaksid oma lastest rohkem hoolima tev vajadzētu vairāk rūpēties par saviem bērniem 2. just patiku, interesēties, likties zinis ∙ ta taipas, et tüdruk ei hooli temast sugugi viņš saprata, ka meitene neliekas par viņu ne zinis 3. ņemt vērā, pievērst uzmanību ∙ ta ei hooli eeskirjadest viņš nepievērš uzmanību noteikumiem; ma ei hooli sellest mitte põrmugi man tas ir pilnīgi vienalga

jälestama v just riebumu, just pretīgumu ∙ jälestan purjus inimesi man riebjas piedzērušies cilvēki

kaduma v {kaduda, `kaon} zust ∙ noorus kaob märkamatult jaunība zūd nemanāmi; keel oli igaveseks kadunud valoda bija zudusi uz visiem laikiem; lõpuks mu kannatus kadus beigās mana pacietība zuda; temas on õpetaja kaduma läinud viņā ir zudis skolotājs; pliiats on kadunud zīmulis ir pazudis; poiss oli mitu päeva kadunud puisis bija pazudis vairākas dienas; tee kaob kaugusse ceļš izzūd tālumā; ta oskab õigel ajal kaduda viņš prot pazust īstajā laikā; see sõna on tarvituselt kadumas šis vārds izzūd no lietojuma; kadunud aeg zudušais laiks

kahju s {kahju, kahju, kahjusid} 1. kaitējums, posts ∙ külm tegi õunapuudele kahju sals kaitēja ābelēm; ta teeb oma tervisele kahju viņš nodara postu savai veselībai; temast on rohkem kahju kui kasu no viņa vairāk ļaunuma nekā labuma; matši seis oli 6:10 tallinlaste kahjuks mača rezultāts bija 6:10 par sliktu talliniešiem 2. zaudējumi ∙ kahju tegema nodarīt zaudējumus; kahju kannatama ciest zaudējumus; kahju hüvitama atlīdzināt zaudējumus 3. žēlums ∙ kahju tundma just žēlumu 4. žēl ∙ mul on temast kahju man viņa žēl; kui kahju! cik žēl!

kevad|talv s ziemas izskaņa, ziemas nogale ∙ kevadtalvel hakkasin tundma väsimust ziemas izskaņā sāku just nogurumu

kitsikus s {kitsikuse, kitsikust, kitsikusi} 1. grūtības ∙ sattusin kitsikusse nonācu grūtībās 2. trūkums ∙ vaeste vanemate lapsena sai ta sageli kitsikust tunda kā nabadzīgu vecāku bērnam viņam bieži nācās just trūkumu 3. šaurība ∙ elamispinna kitsikus dzīvojamās platības šaurība

kohmetus s {kohmetuse, kohmetust, kohmetusi} 1. neveiklība, nedrošība ∙ kohmetust tundma just neveiklību; lõi pilgu kohmetuses maha nedrošībā nodūra skatienu 2. stingums

`koitma v {`koita, koidan} 1. aust, sākties ∙ hakkas juba koitma jau ausa rīts; järgmine päev koitis selgena nākamā diena uzausa skaidra; koitsid uued ajad pienāca jauni laiki; koitis õnnehetk uzausa laimes brīdis 2. sar kļūt saprotamam ∙ mulle hakkab koitma, kuhu ta sihib es sāku saprast, uz ko viņš mērķē; ei hakanud teisel kuidagi koitma viņam neparko nepielēca

kuduma v {kududa, `koon} 1. adīt ∙ kindaid kuduma adīt cimdus; jämedast lõngast kootud sokid no rupjas dzijas adītas zeķes 2. aust ∙ kalavõrke kuduma aust tīklus; siidiussi röövik koob kookoni zīdtārpiņa kāpurs auž kokonu; kudusin mõttes igasuguseid plaane domās audu dažādus plānus

`lõõskama v {lõõsata, `lõõskan} 1. liesmot, kvēlot, zvērot ∙ tuli lõõskab uguns liesmo; silmad lõõskavad raevust acis niknumā zvēro 2. pūst, gaudot, svilpot ∙ siin lagendikul lõõskavad alati tuuled te klajumā vienmēr gaudo vēji 3. gulēt, sust ∙ ta lõõskas lõunani viņš suta līdz pusdienai

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

`närtsima v {`närtsida, närtsin} 1. vīst ∙ rohi on närtsinud zāle ir savītusi; enneaegu närtsinud naine priekšlaikus savītusi sieviete 2. gurt, zust ∙ süda närtsib kuumusest sirds gurst no karstuma; närtsinud lootused zudušas cerības

osa s {osa, osa, osasid} 1. daļa, tiesa ◦ lääneosa rietumu daļa; majaosa mājas daļa; turuosa tirgus daļa ∙ osade kaupa pa daļām; kontserdi teine osa koncerta otrā daļa; võta kaks osa piima ja kolmas osa vett ņem divas daļas piena un vienu daļu ūdens; nädala osa toitu nedēļas tiesa ēdiena; valdav osa lielākā tiesa; suures osas lielākoties; talle ei olnud osaks antud kuulsaks saada viņam nebija lemts kļūt slavenam; hinna osas lepiti kokku par cenu vienojās 2. daļa, detaļa ∙ jalgratta osad velosipēda detaļas 3. loma ◦ kõrvalosa otrā plāna loma; peaosa galvenā loma ∙ juhtiv osa vadošā loma; osasse sisse elama iedzīvoties lomā; osast välja langema izkrist no lomas; kunsti osa elus mākslas loma dzīvē; milline osa tal selles asjas on? kāda ir viņa loma šajā lietā? ∆ osa etendama spēlēt lomu; osa saama piedalīties ~ izjust; osa võtma piedalīties ~ just līdzi

paha|meel s nepatika, īgnums ∙ pahameelt tundma just nepatiku; oma pahameelt avaldama paust savu nepatiku

`pistma v {`pista, pistan} 1. durt ∙ ta pistis nõela kera sisse viņš iedūra adatu kamolā; südames pistab sirdī dur 2. dzelt ∙ parmud pistavad valusasti dunduri sāpīgi dzeļ; ta on terava keelega, oskab päris peenelt pista viņam ir asa mēle, māk itin smalki iedzelt 3. iedurties ∙ mingi okas pistis sõrme kaut kāds ērkšķis iedūrās pirkstā 4. bāzt, likt ∙ ta pistis käe taskusse viņš iebāza roku kabatā; viimane aeg on praad ahju pista pēdējais laiks likt cepeti krāsnī; ta pistab kindad kätte viņš velk cimdus rokā 5. (par darbību) ierosināt, paveikt ∙ ta pistis tule pliidi alla viņš iekūra plīti; pista uks ketti! pieliec durvīm ķēdi!; pista raadio mängima! ieslēdz radio!; ladu oli põlema pistetud noliktava bija aizdedzināta 6. sar tiesāt, locīt iekšā, tukšot ∙ ta pistis nahka mitu taldrikutäit suppi viņš notiesāja vairākus šķīvjus zupas; mehed pistavad ühe topka teise järel vīri tukšo vienu glāzīti pēc otras 7. sar jozt ∙ poiss pistis metsa zēns joza uz mežu; plehku pistma laisties lapās 8. sar mesties ∙ ta pistis jooksu viņš metās skriet; kõik pistsid laginal naerma visi metās skaļi smieties 9. sar iekukuļot ∙ kohtunikule tuleks natuke pista tiesnesim vajadzētu mazliet iekukuļot

`puhkama v {puhata, `puhkan} 1. atpūsties ∙ aktiivselt puhkama aktīvi atpūsties; aeg on puhkama minna ir laiks iet atpūsties 2. atpūtināt ∙ jalgu puhkama atpūtināt kājas 3. dusēt, atdusēties ∙ mets puhkab lumevaiba all mežs dus zem sniega segas; puhka issanda rahus dusi dieva mierā

`põõnama v {põõnata, `põõnan} 1. sust, gulēt ∙ ta keeras teise külje ja põõnas edasi viņš pagrieza otru sānu un suta tālāk 2. gulšņāt, vāļāties

päike[ne] s {päikese, päikest, päikesi} saule ◦ päikeseenergia saules enerģija; päikese­kalender saules kalendārs; päikesekell saules pulkstenis; päikesekiirgus saules starojums; päikesepatarei saules baterija; päikesesoojus saules siltums; päikesevalgus saules gaisma; päikesevarjutus saules aptumsums ∙ päike tõuseb saule aust; tuba on päikest täis istaba ir pilna saules; Maa tiirleb ümber Päikese Zeme riņķo ap Sauli; päikest võtma sauļoties

raugema v 1. atslābt, norimt ∙ torm rauges vētra norima 2. zust, apsīkt, gaist ∙ jõud raugeb spēki zūd; esialgne huvi rauges peagi sākotnējā interese drīz pagaisa; unne raugema ieslīgt miegā

riie s {`riide, riiet, `riideid} audums, audekls ◦ kotiriie maisaudums; purjeriie buraudekls; riideriba auduma strēmele; riidevärv auduma krāsa ∙ ruuduline riie rūtains audums; riiet kuduma aust audumu

`siid s {siidi, `siidi, `siide} zīds ◦ kunstsiid mākslīgais zīds; siidkleit zīda kleita; siidniit zīda diegs; siidrätik zīda lakats; siidsall zīda šalle; siidsamet zīda samts; siidsukk zīda zeķe; siidsärk zīda krekls ∙ looduslik siid dabīgais zīds; siidi kuduma aust zīdu; nahk nagu siid āda kā zīds ∆ siidi vedama (slinkot) stiept gumiju

sulama v 1. kust ∙ kevadel sulab lumi pavasarī kūst sniegs; süda sulab õnnest sirds kūst no laimes; raha sulab ta käes nauda viņa rokās kūst 2. zust, gaist, izplūst ∙ kallas sulab õhtuhämarusse krasts izgaist vakara krēslā

sümpati`seerima v {sümpati`seerida, sümpatiseerin} 1. būt simpātiskam, patikt ∙ ma sümpatiseerin teile es jums patīku 2. simpatizēt, just simpātiju ∙ ma sümpatiseerin teda es viņam simpatizēju

teljed s pl {`telgede, `telgi} stelles ∙ telgedel kuduma aust uz stellēm

`torkama v {torgata, `torkan} 1. durt, bakstīt ∙ torkasin endale kogemata nõelaga sõrme nejauši iedūru pirkstā ar adatu; paremas küljes torkab aeg-ajalt labajā sānā laiku pa laikam dur; ta torkas mind küünarnukiga viņš piebakstīja man ar elkoni 2. bāzt, spraust ∙ ta torkas käe tasku viņš iebāza roku kabatā; kiri oli torgatud ukse vahele vēstule bija iesprausta durvīs; poiss torkas mütsi pähe zēns uzbāza cepuri galvā; torka lambi pistik seinakontakti iespraud lampas kontaktdakšu sienas kontaktligzdā 3. iedurties ∙ okas torkas sõrme ērkšķis iedūrās pirkstā 4. ienākt, iešauties ∙ järsku torkas talle isa meelde pēkšņi viņam iešāvās prātā tēvs 5. (runājot) iedzelt, ieknābt ∙ tal on torkav keel viņam ir dzēlīga mēle

`tossama v {tossata, `tossan} 1. kūpēt, dūmot, garot ∙ majade korstnad tossavad māju skursteņi kūp; panin ahju tossama iekūru krāsni; ta pani piibu tossama viņš aizkūpināja pīpi 2. sar sust, gulēt

`tundma v {`tunda, tunnen} 1. just, manīt ∙ tunnen seljas valu jūtu sāpes mugurā; kuidas sa ennast tunned? kā tu jūties?; õhus on tunda kevadet gaisā jūtams pavasaris; tunnen sinust puudust man tevis trūkst; huvi tundma interesēties; tunda andma likt manīt 2. pazīt, pārzināt ∙ laps tunneb juba tähti bērns jau pazīst burtus; seadusi tundma pārzināt likumus; soovin teda paremini tundma õppida vēlos viņu labāk iepazīt

kaasa tundma just līdzi ∙ kannatanuile kaasa tundma just līdzi cietušajiem; tunnen sulle südamest kaasa! no sirds jūtu tev līdzi!

tunnetama v 1. just, jaust ∙ luuletaja tunnetab hästi rütmi dzejnieks labi jūt ritmu 2. izzināt ∙ nähtuste olemust tunnetama izzināt parādību būtību

`tõmbama v {tõmmata, `tõmban} 1. vilkt ∙ ta tõmbas tooli lauale lähemale viņš pievilka krēslu tuvāk galdam; tõmbasin kardina eest atvilku aizkaru; ta tõmbas kindad kätte viņš uzvilka cimdus; lõuendit raami peale tõmbama uzvilkt audeklu uz rāmja; tõmbasin kopsudesse niisket mereõhku ievilku plaušās mitro jūras gaisu; ahi tõmbab halvasti krāsns slikti velk; mind tõmbab mere äärde mani velk pie jūras; pane uks kinni, tuul tõmbab aizver durvis, vējš velk 2. vilkties, veidoties, kļūt ∙ kohv on juba tõmmanud kafija ir jau ievilkusies; tõmbab pimedaks tumst 3. sūkt, smēķēt ∙ ta tõmbab piipu viņš smēķē pīpi 4. sar vilkt, gāzt, raut ∙ võta relv ja tõmba! ņem ieroci un gāz!; tõmbasime kumbki tubli lonksu rummi ierāvām abi pa krietnam ruma malkam; vaat kui tõmban sulle vastu vahtimist! ka vilkšu tev pa ģīmi! 5. sar (par enerģisku darbību) rauties, sisties, plēsties ∙ ta tõmbab töötada kahe koha peal viņš raujas divos darbos; ta tõmbab magada viņš guļ kā nosists 6. sar zust, tīties ∙ tõmmake uttu, poisid! zūdiet miglā, zēni! 7. sar izvilkt, aizvilkt, nozagt ∙ bussis tõmmati mul rahakott ära autobusā man izvilka naudasmaku; jalgratas tõmmati ära velosipēdu nozaga 8. sar krāpt, mānīt ∙ sain viie euroga tõmmata mani apkrāpa par pieciem eiro; teisi ninast tõmbama vazāt citus aiz deguna 9. sar āzēt, vilkt uz zoba ∙ sõbrad tõmbasid teda vahel, aga mitte pahatahtlikult draugi reizēm vilka viņu uz zoba, bet ne ļaunprātīgi

õudus s {õuduse, õudust, õudusi} šausmas ◦ õudusfilm šausmu filma; õudusjutt šausmu stāsts ∙ õudust tundma just šausmas; õudusest keeletu bez valodas no šausmām; okupatsiooniaja õudused okupācijas laiku šausmas