[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

degeneratsi`oon s {degeneratsiooni, degeneratsi`ooni, degeneratsi`oone} deģenerācija ∙ suguvõsa degeneratsiooni tunnused dzimtas deģenerācijas pazīmes; sisalike jäsemete degeneratsioon ķirzaku ekstremitāšu deģenerācija

nimekas adj {nimeka, nimekat, nimekaid} slavens, ievērojams ∙ nimekas teadlane slavens zinātnieks; ta põlvneb nimekast suguvõsast viņš ir cēlies no slavenas dzimtas

põlvnema v celties, rasties ∙ ta põlvneb kuulsast suguvõsast viņš ir cēlies no slavenas dzimtas; koduhani põlvneb hallist metshanest mājas zoss ir cēlusies no pelēkās meža zoss; rootsi keelest põlvnevad kohanimed Eesti saartel zviedru izcelsmes vietvārdi Igaunijas salās

pärimus s {pärimuse, pärimust, pärimusi} nostāsts, teiksma ∙ suguvõsa pärimused dzimtas nostāsti; rannarootslaste pärimused piekrastes zviedru nostāsti; sellest räägitakse ühes indiaani pärimuses par to vēstīts kādā indiāņu teiksmā

sugu|puu s ciltskoks, dzimtas koks, raduraksti ∙ ma ei ole oma sugupuud eriti uurinud es neesmu īpaši pētījis savu ciltskoku

põline adj {põlise, põlist, põliseid} 1. sens, mūžsens, mūžvecs ∙ põline asulakoht sena apmetne; me oleme põlised tuttavad mēs esam seni paziņas; pargi põlised puud parka mūžvecie koki 2. sens, daudzās paaudzēs pastāvošs ∙ ta pärineb põlisest aadlisoost viņš cēlies no senas aristokrātu dzimtas; olen põline siitkandi inimene esmu šejienietis daudzās paaudzēs

sugu a s {`soo, sugu, sugusid} 1. dzimums ◦ vastassugu pretējais dzimums ∙ ankeeti tuleb märkida ka vanus ja sugu anketā jānorāda arī vecums un dzimums 2. dzimta, cilts ◦ kuningasugu karaļu dzimta ∙ ta on kuulsast soost viņš ir no slavenas dzimtas; sugu jätkama turpināt dzimtu 3. paaudze ◦ järelsugu nākamā paaudze; noorsugu jaunā paaudze 4. val dzimte ◦ meessugu vīriešu dzimte; naissugu sieviešu dzimte ∙ soome-ugri keeltes grammatilisi sugusid pole somugru valodās gramatisku dzimšu nav ∆ sugu tegema vairoties