[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 333 artiklit, väljastan 100
administratiiv- administratīvais ◦ administratiivhoone administratīvā ēka; administratiivkaristus administratīvais sods; administratiivkulu administratīvie izdevumi
arteesia adj {indekl.} artēzisks ∙ arteesia kaev artēziskā aka
aru|saadavalt adv saprotami ∙ räägi arusaadavalt! runā saprotami!; arusaadavalt aitavad subtiitrid keeleoskuse parandamisele kaasa saprotams, ka subtitri palīdz uzlabot valodas zināšanas
`arvama v {arvata, `arvan} 1. uzskatīt ∙ arvatakse, et ta hukkus uzskata, ka viņš gājis bojā; ta on enda arvates väga tähtis mees viņš uzskata sevi par ļoti svarīgu vīru; mis sa sellest ettepanekust arvad? ko tu domā par šo priekšlikumu?; arvad, et ma ei tea, kus sa olid? domā, ka es nezinu, kur tu biji? 2. minēt ∙ mis seal arvata, see on kindel ko tur minēt, tas ir droši; ma püüdsin arvata, mida ta mõtleb es centos uzminēt, ko viņš domā 3. iekļaut ∙ meeskonda arvatud jalgpallurid komandā iekļautie futbolisti 4. skaitīt ∙ volikiri kehtib aasta jooksul, arvates selle tegemise päevast pilnvara ir spēkā gadu no tās sastādīšanas dienas
ette arvama (iepriekš) paredzēt ∙ ma arvasin ette, et nii see läheb es paredzēju, ka tas tā notiks
arvestama v 1. ņemt vērā, rēķināties ∙ tema töökust arvestades usume, et ta tuleb ülesandega toime ņemot vērā viņa strādīgumu, mēs ticam, ka viņš tiks galā ar uzdevumu; tõsiasju ei saa arvestamata jätta faktus nevar neņemt vērā; arvestatav tulemus vērā ņemams rezultāts 2. ieskaitīt ∙ kohtunikud arvestasid kaotuse tiesneši ieskaitīja zaudējumu; sissemakstud raha arvestati võla katteks iemaksātā nauda tika ieskaitīta parāda segšanai 3. rēķināt ∙ ma arvestan iga inimese kohta kaks pudelit veini es rēķinu divas pudeles vīna uz katru cilvēku; külmalt arvestav inimene auksta aprēķina cilvēks; võta paber ning arvesta! paņem papīru un sarēķini!
asja|lugu s situācija, lieta ∙ asjalugu on selline, et varsti saame uue korteri situācija ir tāda, ka drīzumā saņemsim jaunu dzīvokli; nõndamoodi on asjalood! tādas tās lietiņas!
au s {au, au, ausid} 1. gods ◦ sõjameheau karavīra gods ∙ ta vannub oma au nimel, et see on tõsi viņš zvēr pie sava goda, ka tā ir taisnība; igaühele on kallis oma perekonna au ikvienam ir dārgs savas ģimenes gods; mõisahärra oli röövinud talupoja mõrsja au muižnieks bija nolaupījis zemnieka līgavas godu; juubeli auks par godu jubilejai; ta oli klassi au ja uhkus viņš bija klases gods un lepnums 2. cieņa ∙ talle on tähtis au ja kuulsus viņam ir svarīga cieņa un slava; antud lubaduse täitsid nad auga doto solījumu viņi ar cieņu izpildīja ∆ au andma atdot godu
büroo|hoone s biroju ēka
deka- deka-
doktor s {doktori, doktorit, doktoreid} 1. doktors ◦ ajaloodoktor vēstures doktors; audoktor goda doktors; doktorikraad doktora grāds ∙ ta on nüüd doktor ja professor viņš tagad ir doktors un profesors 2. ārsts, dakteris ∙ doktor ütles, et haige paraneb varsti ārsts teica, ka slimnieks drīz atlabs
eba|tõenäoline adj maz iespējams, maz ticams ∙ on ebatõenäoline, et ta nii hilja veel meile tuleb maz ticams, ka viņš tik vēlu vēl pie mums atnāks
edasi|pääs s iespēja doties tālāk, nokļūšana tālāk ∙ käik lõppes, edasipääsu polnud eja beidzās, tālāk tikt nevarēja; edasipääs järgmisesse vooru iekļūšana nākamajā posmā
eeh intj ek ∙ eeh, mis sest rääkida! ek, ko par to runāt!
eeldama v 1. (par priekšnoteikumu) prasīt, paredzēt ∙ see töö eeldab eriettevalmistust šis darbs prasa īpašu sagatavotību 2. (iepriekš) pieņemt, pieļaut varbūtību ∙ hea inimene eeldab, et teisedki on samasugused labs cilvēks pieņem, ka arī citi ir tādi paši
eelistama v dot priekšroku, uzskatīt par labāku ∙ ta eelistab kerget muusikat viņš dod priekšroku vieglajai mūzikai; ma eelistan sellest vaikida es uzskatu, ka man par to labāk klusēt
eel|teadmine s 1. (iepriekšēja) pārliecība, zināšana ∙ läksime võistlusele kindla eelteadmisega, et võidame devāmies uz sacīkstēm ar drošu pārliecību, ka uzvarēsim 2. priekšzināšanas ∙ puudulikud eelteadmised nepietiekamas priekšzināšanas
eh intj ek, eh ∙ eh, vastik elu! ek, pretīgā dzīve!; eh, kui kõik juba möödas oleks! ek, kaut viss jau būtu galā!
ehh intj eh, ek
ehitus|järk s 1. būvniecības kārta ∙ sadama teine ehitusjärk ostas būvniecības otrā kārta 2. būvniecības stadija ∙ ehitusjärgus hoone ēka būvniecības stadijā
ehmuma v nobīties, izbīties ∙ ta ehmus ootamatust helist viņš izbijās no negaidītas skaņas; ehmusin nii, et ei saanud sõna suust nobijos tā, ka nevarēju ne vārda dabūt pār lūpām
eine s {`eine, einet, `eineid} 1. maltīte ∙ meile pakuti einet mums piedāvāja maltīti; oli nii kiire, et einegi jäi söömata bija tāda steiga, ka pat maltīte palika neēsta 2. (ātrās ēdināšanas uzņēmumos) komplekts ∙ juustuburgeri eine siera burgera komplekts 3. brokastis ◦ einevõileib brokastu sviestmaize
eks- b kādreizējais, bijušais, eks- ◦ eksabikaasa bijušais dzīvesbiedrs; eksjuht kādreizējais vadītājs, bijušais vadītājs; ekskommunist kādreizējais komunists, ekskomunists; ekslinnapea bijušais mērs, eksmērs; eksminister bijušais ministrs, eksministrs
eks`lik adj {eksliku, eks`likku, eks`likku} 1. maldīgs, kļūdains ∙ ekslik järeldus maldīgs secinājums 2. maldīgi, kļūdaini ∙ ekslik oleks arvata, et mind laias maailmas toimuvad asjad ei puuduta būtu maldīgi uzskatīt, ka mani neskar visā pasaulē notiekošais 3. tāds, kas kļūdās ∙ inimene on ekslik cilvēks nav nekļūdīgs
elamu s {elamu, elamut, elamuid} dzīvojamā ēka, dzīvojamā māja ◦ individuaalelamu individuālā dzīvojamā māja ∙ kahekorruseline elamu divstāvu dzīvojamā ēka
elu|hoone s dzīvojamā ēka
esile adv (virziens) laukā, uz āru, iz- ∙ pisaraid esile kutsuma izsaukt asaras; puudusi esile tooma izcelt trūkumus; ta oli nii kõhn, et roided tungisid esile viņš bija tik vājš, ka ribas izspiedās; tapeedi alt tuleb esile krohv zem tapetēm parādās apmetums
esindus s {esinduse, esindust, esindusi} 1. pārstāvniecība, pārstāvība ◦ esindusorgan pārstāvniecības orgāns; konsulaaresindus konsulārā pārstāvniecība; rahvaesindus tautas pārstāvība ∙ diplomaatiline esindus diplomātiskā pārstāvniecība; ta töötab ühe Eesti firma esinduses viņš strādā kādas Igaunijas firmas pārstāvniecībā 2. reprezentācija ◦ esinduskulu reprezentācijas izdevumi ∙ see hoone on peamiselt esinduseks šī ēka ir galvenokārt reprezentācijai
et knj 1. ka ∙ võimalik, et ilm päeva jooksul muutub iespējams, ka laiks dienas gaitā mainīsies 2. lai ∙ ta võttis raamatu, et natuke aega lugeda viņš paņēma grāmatu, lai brīdi palasītu; et see homseks tehtud oleks! lai tas līdz rītam būtu izdarīts! 3. tā kā ∙ et tal midagi teha ei olnud, läks ta metsa jalutama tā kā viņam nebija ko darīt, viņš devās uz mežu pastaigāties
peale hakkama 1. sākt, iesākt ∙ hakkame prooviga peale sākam mēģinājumu 2. sākties, iesākties ∙ tants oli juba peale hakanud deja bija jau sākusies 3. darīt, iesākt ∙ mida sa pärast kooli lõpetamist peale hakkad? ko tu darīsi pēc skolas beigšanas? 4. (parasti noliegumā) ņemt, iedarboties ∙ puu on nii kõva, et kirves ei hakka peale koks ir tik ciets, ka cirvis neņem
`halb b adj {halva, `halba, `halbu} 1. slikts ∙ halb toit slikts ēdiens; halb nägemine slikta redze; halvad harjumused slikti ieradumi; halvaks minema sabojāties; ta krimpsutas halvaks pannes nina viņš nievājoši rauca degunu 2. neērts, grūts ∙ linakitkumine on halb töö linu plūkšana ir grūts darbs 3. slikti ∙ tal hakkas bussis halb viņam autobusā kļuva slikti 4. neērti, grūti ∙ kõval asemel on halb magada cietā gultā ir neērti gulēt; tee oli nii porine, et oli halb käia ceļš bija tik dubļains, ka bija grūti paiet ∆ halvaks panema ņemt ļaunā; halvim lahendus sliktākais risinājums
haldus- b administratīvais ◦ haldusakt administratīvais akts; haldusasi administratīvā lieta; haldusasutus administratīvā iestāde; haldusdirektor administratīvais direktors; haldushoone administratīvā ēka; haldusjaotus administratīvais iedalījums; halduskaart administratīvā karte; halduskaristus administratīvais sods; halduskeskus administratīvais centrs; halduskohus administratīvā tiesa; haldusterritoorium administratīvā teritorija; haldusvastutus administratīvā atbildība; haldusõigusrikkumine administratīvais tiesību pārkāpums; haldusüksus administratīvā vienība
hallitama v pelēt ∙ hallitanud leib sapelējusi maize; moos on hallitanud ievārījums ir sapelējis; ime, et ta pole igavusest hallitama läinud brīnums, ka viņš no garlaicības nav sācis pelēt
haruldane adj {haruldase, haruldast, haruldasi} 1. rets, neparasts ∙ haruldane taim rets augs; haruldane käsikiri rets manuskripts; tal on haruldane mälu viņam ir neparasta atmiņa 2. neparasti ∙ lihtsalt haruldane, et kõik nii hästi laabub vienkārši neparasti, ka viss veicas tik labi
hilinema v 1. kavēt ∙ poiss hilines tundi zēns nokavēja mācību stundu; vabandage, et hilinesin piedodiet, ka nokavēju 2. kavēties ∙ kevad hilineb pavasaris kavējas; ta tuli hilinemisega viņš atnāca ar nokavēšanos
hinge|aur s dvaša ∙ tuba oli nii külm, et hingeaurgi oli näha istaba bija tik auksta, ka varēja pat redzēt dvašu
hinge|põhi s dvēseles dziļumi, sirds dziļumi ∙ ta on hingepõhjani solvunud viņš ir apvainojies līdz dvēseles dziļumiem; hingepõhjas lootis ta, et ma nõustun sirds dziļumos viņš cerēja, ka es piekritīšu
ette hoiatama brīdināt iepriekš ∙ meid hoiatati ette, et tuleb äike mūs brīdināja, ka būs negaiss
`hoolima v {`hoolida, hoolin} 1. rūpēties, gādāt ∙ sa peaksid oma lastest rohkem hoolima tev vajadzētu vairāk rūpēties par saviem bērniem 2. just patiku, interesēties, likties zinis ∙ ta taipas, et tüdruk ei hooli temast sugugi viņš saprata, ka meitene neliekas par viņu ne zinis 3. ņemt vērā, pievērst uzmanību ∙ ta ei hooli eeskirjadest viņš nepievērš uzmanību noteikumiem; ma ei hooli sellest mitte põrmugi man tas ir pilnīgi vienalga
hoone s {`hoone, hoonet, `hooneid} ēka ◦ eluhoone dzīvojamā ēka; mõisahoone muižas ēka; puuhoone koka ēka ∙ hoonest oli järel ainult vundament no ēkas bija palikuši tikai pamati
hulluma v 1. sajukt prātā ∙ kartsin, et naine murest hullub baidījos, ka sieva no raizēm sajuks prātā 2. satrakoties, aptrakt ∙ raevust hullunud mees no dusmām satrakojies vīrs; püssipaukudest hullunud hobused no bises šāvieniem satrakojušies zirgi
`hõikama v {hõigata, `hõikan} saukt ∙ hõikasin kõigest jõust, kuid keegi ei vastanud saucu no visa spēka, taču neviens neatbildēja; mine, hõika ta kohe siia! ej, pasauc viņu tūlīt šurp!; pootsman hõikas, et maa paistab bocmanis sauca, ka ir redzama zeme
imelikult adv dīvaini, savādi ∙ koolimaja jäi imelikult vaikseks skolas ēka kļuva savādi klusa
ära jagama 1. sadalīt ∙ me jagasime maa ära mēs zemi sadalījām 2. sar saprast, apjēgt ∙ ta jagas kohe ära, et kaup on talle kasulik viņš uzreiz apjēdza, ka darījums ir viņam izdevīgs
jube a adj {jubeda, jubedat, jubedaid} 1. baigs, baiss, briesmīgs ∙ jube mõrv baisa slepkavība; mul on jube häbi man ir briesmīgs kauns 2. baigi, baisi, briesmīgi ∙ seda on jube kuulda dzirdēt to ir briesmīgi; oli nii jube, et külm judin jooksis üle selja bija tik baisi, ka auksti šermuļi skrēja pār muguru
juhus`lik adj {juhusliku, juhus`likku, juhus`likke} 1. nejaušs, gadījuma- ∙ juhuslik sündmus nejaušs notikums; juhuslik töö gadījuma darbs 2. nejauši ∙ see ei ole juhuslik, et need taimed on hakanud just siin kasvama tas nav nejauši, ka šie augi sākuši augt tieši te
julge adj {julge, julget, julgeid} 1. drosmīgs, drošs ◦ hulljulge pārdrošs ∙ haruldaselt julge neparasti drosmīgs; julge mõte drosmīga doma; mine üksi, kui sa nii julge oled ej viens, ja tu esi tik drosmīgs 2. drošs, pārliecināts ∙ võid olla julge, et tal on head kavatsused vari būt drošs, ka viņam ir labi nodomi
jõrisema v 1. dūkt, dudināt ∙ pasunad jõrisesid bazūnes dūca 2. rūkt ∙ suur koer jõriseb liels suns rūc; peremees jõrises vahel, et sulane ei tööta korralikult saimnieks reizēm rūca, ka sulainis nestrādā kārtīgi
jälitama v vajāt, sekot ∙ põgenikku jälitama vajāt bēgli; varas märkas, et teda jälitatakse zaglis pamanīja, ka viņam seko; üks mõte jälitab mind mani vajā viena doma
järel|kontroll s atkārtota pārbaude, pēckontrole ∙ järelkontroll näitas, et avastatud puudused on kõrvaldatud atkārtota pārbaude parādīja, ka atklātie trūkumi ir novērsti
kõrvale jääma 1. nepiedalīties, neiesaistīties ∙ poisid jäid klassiõhtu ettevalmistustest kõrvale zēni nepiedalījās klases vakara sagatavošanā 2. palikt malā, palikt novārtā ∙ aega on praegu nii vähe, et hobid peavad kõrvale jääma laika pašlaik ir tik maz, ka hobijiem jāpaliek malā 3. atrasties atstatu ∙ küla jääb raudteest umbes kolm kilomeetrit kõrvale ciems atrodas apmēram trīs kilometrus no dzelzceļa
`kaev s {kaevu, `kaevu, `kaeve} aka ◦ kaevuvõll akas grieztuve ∙ ta käis kaevul vett toomas viņš gāja uz aku pēc ūdens ∆ häda ajab härja kaevu bada laikā velns pat mušas ēd
kaevand s {kaevandi, kaevandit, kaevandeid} 1. rakums 2. (kukaiņa, kāpura) eja
kaevus s {kaevuse, kaevust, kaevuseid} šahta, aka
kaitse|vägi s 1. bruņotie spēki ∙ Eesti kaitsevägi Igaunijas bruņotie spēki 2. sargājošs spēks ∙ mitmesugustel esemetel arvati olevat maagiline kaitsevägi tika uzskatīts, ka daudziem priekšmetiem piemīt maģisks sargājošs spēks
kalduma v 1. svērties ∙ paat kaldus viltu laiva sasvērās šķībi; koorem hakkas vasakule kalduma vezums sāka svērties pa kreisi; vaekauss kaldus meie kasuks svaru kauss nosvērās mums par labu 2. virzīties ∙ jutt kaldub poliitikale saruna virzās uz politiku; päev kaldus juba õhtule diena jau virzījās uz vakaru; lennuk muudab kurssi, kaldudes põhja poole lidmašīna maina kursu, novirzoties uz ziemeļiem; auto kaldus vastassuuna vööndisse automašīna iebrauca pretējā satiksmes joslā 3. sliekties ∙ kaldun arvama, et see võib tõesti nõnda olla sliecos uzskatīt, ka tas patiešām var tā būt
kallistama v apskaut, apmīļot ∙ olen nii rõõmus, et kallistaksin kogu maailma esmu tik priecīgs, ka apskautu visu pasauli; ema kallistab lapsi māte apmīļo bērnus
ette kandma 1. izpildīt, atskaņot, izrādīt ∙ ta kandis oma referaadi koosolekul ette viņš nolasīja savu referātu sapulcē; ma kandsin klaveril ette paar pala es atskaņoju dažus gabalus uz klavierēm; näidendit kanti ette paljudes kohtades izrāde tika izrādīta daudzās vietās; luuletusi ette kandma deklamēt dzejoļus 2. ziņot ∙ komisjon kandis nõukogule ette revideerimise tulemustest komisija ziņoja padomei par revīzijas rezultātiem; luurajad kandsid ette, et metsa taga on vaenlane izlūki ziņoja, ka aiz meža ir ienaidnieks 3. servēt, pasniegt ∙ ettekandjad kannavad toidu ette viesmīļi servē ēdienu
kannatama v 1. ciest ∙ ta on elus palju kannatanud dzīvē viņš ir daudz cietis; ma kannatan süütunde all es ciešu no vainas apziņas; tulekahjus sai kannatada kogu hoone ugunsgrēkā cieta visa ēka; kahju kannatama ciest zaudējumus 2. ciest, ieredzēt, izturēt ∙ ta ei kannata pikki kõnesid viņš necieš garas runas; nad ei kannata teineteist silmaotsaski viņi neieredz viens otru ne acu galā; näljast raskem oli kannatada magamatust grūtāk par badu bija izturēt negulēšanu 3. ciesties ∙ kannata pisut, ma seletan sulle kõik! pacieties drusku, es tev visu paskaidrošu!
kardetavasti adv jābaidās, jābīstas ∙ kardetavasti jääb see probleem lahendamata jābīstas, ka šī problēma netiks atrisināta
`kartma v {`karta, kardan} baidīties, bīties ∙ naine kartis hiiri sieviete baidījās no pelēm; ta kartis üksi koju minna viņš baidījās iet mājās viens; kardan oma tervise pärast es baidos par savu veselību; parem karta kui kahetseda labāk bīties nekā nožēlot; kardan, et ta ei tule selle ülesandega toime bīstos, ka viņš netiks ar šo uzdevumu galā; mõned kardavad igasuguseid uuendusi daži baidās no jebkādiem jauninājumiem; klaas ei karda happeid stikls nebaidās no skābēm
kasutama v lietot, izmantot ∙ seadmeid kasutama lietot ierīces; söömisel kasutame nuga ja kahvlit ēdot izmantojam nazi un dakšiņu; haige kasutas ravimeid slimnieks lietoja zāles; hoone seisab kasutamata ēka stāv neizmantota; sissetulekuid kasutatakse ettevõtte laiendamiseks ienākumus izlieto uzņēmuma paplašināšanai; tuleb osata aega otstarbekalt kasutada laiku jāprot izmantot lietderīgi; nad kasutavad teaduse ja tehnika uusimaid saavutusi viņi izmanto zinātnes un tehnikas jaunākos sasniegumus; omavahelises vestluses kasutasid nad saksa keelt savstarpējā sarunā viņi lietoja vācu valodu
kasutu adj {kasutu, kasutut, kasutuid} 1. veltīgs ∙ kasutu töö veltīgs darbs 2. neizmantots ∙ vana kasutu hoone veca neizmantota ēka 3. veltīgi ∙ temaga sellest rääkida on täiesti kasutu ar viņu par to runāt ir pilnīgi veltīgi
kokku kasvama 1. saaugt ∙ kaks puud on kokku kasvanud divi koki ir saauguši kopā; nende ruumidega oleme nii kokku kasvanud, et kahju on lahkuda ar šīm telpām esam tā saauguši, ka žēl doties projām 2. saplūst ∙ asulad on üksteisega kokku kasvanud apdzīvotās vietas ir saplūdušas cita ar citu
keema v 1. vārīties ∙ supp keeb zupa vārās; vesi läks keema ūdens uzvārījās; teekann keeb tulel tējkanna vārās uz uguns; mehe süda keeb vihast vīra sirds vārās no naida 2. mutuļot, šķīst ∙ vesi kees kalaparvedest ūdens mutuļoja no zivju bariem; suusataja laskus mäest, nii et lumi kees slēpotājs laidās no kalna tā, ka sniegs šķīda 3. iet vaļā ∙ igal pool kees töö visur gāja vaļā darbs; kogu rindel keeb lahing visā frontē iet vaļā kauja
kindel adj {kindla, kindlat, kindlaid} 1. drošs, stingrs ∙ jää pole enam kuigi kindel ledus vairs nav diez cik drošs; kindla kaanega purk burka ar stingru vāku; kindla tahtega inimene cilvēks ar stingru gribu; ta juhtis tööd kindla käega viņš vadīja darbu ar stingru roku 2. drošs, uzticams ∙ see on kindel vahend tas ir drošs līdzeklis; ta peitis raha kindlasse kohta viņš noslēpa naudu drošā vietā 3. pastāvīgs, stabils ∙ tal pole kindlat töökohta viņam nav pastāvīgas darba vietas; kindel tugi stabils atbalsts 4. pārliecinošs ∙ kindlad tõendid pārliecinoši pierādījumi; kindel ülekaal pārliecinošs pārsvars; ma olen kindel, et ta tuleb esmu drošs, ka viņš atnāks 5. noteikts ∙ kindel tähtaeg noteikts termiņš; igal mõistel on kindel sisu katram jēdzienam ir noteikts saturs; kindel kõneviis īstenības izteiksme ∆ kindel kui aamen kirikus kā āmen baznīcā; kindel pind jalge all pamats zem kājām
kindlalt adv 1. stingri, droši ∙ ma olen kindlalt otsustanud, et ma ei lähe esmu stingri nolēmis, ka neiešu; müürid seisid kindlalt aastasadu mūri droši stāvēja gadu simteņiem 2. cieši ∙ uksed on kindlalt suletud durvis ir cieši aizslēgtas; mees püsis kindlalt sadulas vīrs cieši turējās seglos; ma olen selles kindlalt veendunud esmu par to cieši pārliecināts 3. noteikti, skaidri ∙ kindlalt piiritletud ala skaidri norobežota teritorija
kinnitama v 1. stiprināt, piestiprināt ∙ riie kinnitati raamile audumu piestiprināja pie rāmja 2. stiprināt, nostiprināt ∙ ta kinnitas oma jõudu puhkehetkega viņš atjaunoja savus spēkus atpūšoties 3. pievilkt, nostiprināt ∙ kruvid liiguvad, neid peab kinnitama skrūves kustas, tās jāpievelk 4. apstiprināt ∙ direktor kinnitas tööplaani direktors apstiprināja darba plānu; ta kinnitas, et teeb kõik, mis tema võimuses viņš apstiprināja, ka darīs visu, kas viņa spēkos; katsetulemused kinnitasid oletust izmēģinājumu rezultāti apstiprināja pieņēmumu 5. apliecināt ∙ notariaalselt kinnitatud ärakiri notariāli apliecināts noraksts
kino|maja s (ēka) kino, kinoteātris
kirjutama v 1. rakstīt ∙ mees ei oska lugeda ega kirjutada vīrs neprot ne lasīt, ne rakstīt; poeg kirjutab, et elab hästi dēls raksta, ka viņš dzīvo labi; ta kirjutab parajasti väitekirja viņš patlaban raksta disertāciju; sellest sündmusest kirjutavad kõik ajalehed par šo notikumu raksta visi laikraksti 2. (reģistrēt) pārrakstīt, norakstīt ∙ peremees kirjutas talu poja nimele saimnieks pārrakstīja sētu uz dēla vārda; õnnetus tuli kirjutada juhuse arvele negadījums bija jānoraksta uz sagadīšanos 3. izrakstīt ∙ arst kirjutas rohtu ārsts izrakstīja zāles
`kleepima v {`kleepida, kleebin} 1. līmēt ∙ liim kleebib hästi līme līmē labi; linoleum kleebiti põrandale linoleju pielīmēja pie grīdas 2. sar būt lipīgam ∙ siirup kleebib sīrups ir lipīgs; tundsin, et käsi kleebib jutu, ka roka ir lipīga
`koer a s {koera, `koera, `koeri} suns ∙ koer ajab jänese jälgi suns dzen pēdas zaķim; olen väsinud kui koer esmu noguris kā suns; koerale koera palk sunim suņa alga; tema, koer, julgeb veel kaevata, et talle on liiga tehtud! viņš, suns tāds, vēl iedrošinās sūdzēties, ka viņam ir darījuši pāri! ∆ kes koera saba kergitab, kui koer ise kas sunim asti cels, ja ne pats; nagu kirjut koera tundma pazīt kā raibu suni; kirju koer saldā šokolādes desa ~ saldā brunete
kohemaid adv uzreiz, tūlīt, uz karstām pēdām ∙ märkasin kohemaid, et minu äraolekul oli midagi juhtunud uzreiz pamanīju, ka manā prombūtnē kaut kas ir noticis; ta teeb seda kohemaid, ilma viivituseta viņš to dara tūlīt, bez kavēšanās; vilet kuuldes kadusid pahategijad kohemaid dzirdot svilpi, ļaundari pazuda uz karstām pēdām
kohustama v uzlikt pienākumu, noteikt pienākumu ∙ leping kohustab tööd õigeaegselt lõpetama līgums uzliek pienākumu savlaikus pabeigt darbu; süüdlane on kohustatud hüvitama tekitatud kahju vainīgajam ir pienākums kompensēt nodarītos zaudējumus; arvasin, et olen kohustatud seda teile teatama uzskatīju, ka man ir pienākums to jums paziņot
kokku adv 1. (virziens) kopā ∙ sinuga kokku on meid kuus kopā ar tevi mēs esam seši; ta teab rohkem kui meie mõlemad kokku viņš zina vairāk nekā mēs abi kopā; kahe peale kokku saime tööga toime divatā tikām ar darbu galā 2. kopā, sa- ∙ nende õlad puutusid kokku viņu pleci saskārās; koosolek kutsuti kokku sapulce tika sasaukta; plaanid varisesid kokku plāni sabruka; tuleb end kokku võtta jāsaņemas; tema teod ei lähe alati sõnadega kokku viņa rīcība nesaskan ar darbiem; ta pakib oma asjad kokku viņš saiņo savas mantas 3. ar, būt notraipītam ar ∙ riided said poriga kokku apģērbs notraipījās ar dubļiem 4. savstarpēji, no- ∙ nad leppisid hinna suhtes kokku viņi vienojās par cenu; räägiti kokku, et asutakse varakult teele tika norunāts, ka ceļā dosies agri
kolu c s {kolu, kolu, kolusid} sar pauris, galva ∙ sai niisuguse hoobi, et kolu kumiseb dabūja tādu sitienu, ka pauris dun
kontserdi|maja s (ēka) koncertzāle
kooli|maja s (ēka) skola ∙ ehitati uus koolimaja uzbūvēja jaunu skolu
kooner b adj {kooneri, koonerit, koonereid} skops, sīksts ∙ ma poleks uskunud, et sa nii kooner oled! es nebūtu ticējis, ka tu esi tik skops!
korter|elamu s daudzdzīvokļu ēka
korter|maja s daudzdzīvokļu ēka ∙ üheksakorruselised kortermajad deviņstāvu daudzdzīvokļu ēkas
`kuiv b adj {kuiva, `kuiva, `kuivi} 1. sauss ∙ kaev on juba teist aastat kuiv aka ir sausa jau otro gadu; mehed ähvardasid kõrtsi kuivaks juua vīri draudēja izdzert krogu sausu; silmad on kuivaks nutetud acis ir izraudātas sausas; muld on kuiv nagu tuhk augsne ir sausa kā pelni; kuival ajal tekivad kergesti metsatulekahjud sausā laikā viegli sākas meža ugunsgrēki; kuiv vein sauss vīns; kuiv loeng sausa lekcija; ta hääl oli kuiv ja kõlatu viņa balss bija sausa un neskanīga 2. vājš, stiegrains ∙ kuiv kortsuline käsi vāja, grumbaina roka; Araabia hobune on kuiva kehaehitusega arābu rikšotājam ir stiegraina ķermeņa uzbūve 3. sar (apgūstot paņēmienus) mehānisks ∙ suusatajad tegid kuiva trenni slēpotāji veica mehānisku treniņu
`kuivama v {`kuivada, kuivan} 1. žūt ∙ see värv kuivab kiiresti šī krāsa žūst ātri; kaev on kuivanud aka ir izžuvusi 2. rukt ∙ sissetulekud kuivasid üha vähemaks ienākumi aizvien saruka
kummaline adj {kummalise, kummalist, kummalisi} 1. savāds ∙ kummaline lõhn savāda smarža; kummaline nähtus savāda parādība; tal on elust kummalised arusaamad viņam ir savādi priekšstati par dzīvi 2. savādi ∙ kummaline mõelda, et me varem teineteist ei tundnud savādi iedomāties, ka agrāk mēs viens otru nepazinām
kummitama v 1. spokoties, rēgoties ∙ räägitakse, et selles majas kummitab stāsta, ka šajā mājā spokojas 2. vajāt ∙ viimasel ajal kummitasid teda ebaõnnestumised pēdējā laikā viņu vajāja neveiksmes
kunagi adv 1. kaut kad, kādreiz ∙ kunagi aastate eest kaut kad pirms gadiem; kunagi on siin lainetanud meri kādreiz šeit ir viļņojusies jūra 2. (ar noliegumu) nekad ∙ ta ei tee seda kunagi viņš nekad to nedara; tal pole kunagi aega viņam nekad nav laika 3. jebkad ∙ oled sa kunagi kuulnud, et isa valetab? vai tu esi jebkad dzirdējis, ka tēvs melotu?; see on nüüd mulle selgem kui kunagi varem tas tagad man ir skaidrāks nekā jebkad agrāk 4. allaž ∙ võitles nagu julge mees kunagi allaž cīnījās kā drosmīgs vīrs; metssea põrsad on kui põrsad kunagi, ainult et triibulised mežacūkas sivēni ir kā jau sivēni, tikai svītraini
kurgu|nibu s ūvula, ūka
kuru s {kuru, kuru, kurusid} 1. nostūris, nomale ∙ õnn asus metsa sügavas kurus būdiņa atradās dziļā meža nostūrī 2. šaura eja ∙ majadevaheline kuru šaura eja starp mājām 3. pāreja ◦ mäekuru kalnu pāreja ∙ üle kuru viiv tee ceļš pār pāreju
pealt kuulama noklausīties ∙ ma kuulasin teiste juttu huviga pealt es ar interesi noklausījos citu sarunā; ta kartis, et telefonikõnesid võidakse pealt kuulata viņš baidījās, ka telefona sarunas var noklausīties; pidin sageli pealt kuulama, kuidas nad omavahel vaidlesid man bieži bija jānoklausās, kā viņi savā starpā strīdējās
`kuuld s {kuulu, `kuuldu, `kuulde} baumas ∙ tunnen teda rohkem kuulu järgi vairāk pazīstu viņu pēc baumām; kuulu järgi olevat ta rikas mees baumo, ka viņš esot bagāts vīrs
kuuldavasti adv kā dzirdam, pēc nostāstiem, pēc baumām ∙ ta on kuuldavasti tubli arst stāsta, ka viņš esot labs ārsts; kuuldavasti elab ta nüüd Tartus baumo, ka viņš tagad dzīvo Tartu
kuulutama v 1. pasludināt, paziņot ∙ sõda kuulutama pasludināt karu; pärast mitmetunnilist istungit kuulutati vaheaeg pēc vairāku stundu sēdes tika izsludināts pārtraukums; koosolek kuulutati avatuks sapulci pasludināja par atklātu; ta kuulutas, et ei tule homme kaasa viņš paziņoja, ka rītdien nenāks līdzi 2. sludināt ∙ ristiusku kuulutama sludināt kristīgo ticību 3. ievietot sludinājumu, sludināt 4. pareģot ∙ ta kuulutas oma vastastele kadu viņš pareģoja saviem pretiniekiem zaudējumu
kõlakas s {kõlaka, kõlakat, kõlakaid} 1. blieziens ∙ kõlakas vastu pead blieziens pa galvu 2. sar baumas ∙ käivad kõlakad, et vabrik on pankrotis klīst baumas, ka fabrika ir bankrotējusi
kõlisema v šķindēt, džinkstēt ∙ kuljused kõlisevad zvārguļi šķind; lusikas kukkus kõlisedes kivipõrandale karote džinkstot nokrita uz akmens grīdas; tuba on nii tühi, et kõliseb istaba ir tik tukša, ka džinkst
kõmistama v 1. ducināt, dārdināt, rībināties ∙ äike kõmistab metsa taga pērkons ducina aiz meža 2. dārdināties, rībināties ∙ ta kõmistas kaua ukse taga viņš ilgi rībinājās aiz durvīm 3. mēļot ∙ rahvas kõmistas juba ammu, et sõda tuleb tauta jau sen mēļoja, ka būs karš
kõrge adj {kõrge, kõrget, kõrgeid} augsts ∙ kõrge hoone augsta ēka; kõrgete kontsadega kingad kurpes uz augstiem papēžiem; taim on umbes 10 cm kõrge augs ir aptuveni 10 cm augsts; toal on kõrge lagi istabai ir augsti griesti; kõrge rasvasisaldus augsts tauku saturs; rent oli kohutavalt kõrge noma ir šausmīgi augsta; kõrge külaline – Taani kuninganna augsts viesis – Dānijas karaliene; kõrgeim riigivõimuorgan augstākais valsts pārvaldes orgāns; kõrgem matemaatika augstākā matemātika; kõrged toonid augsti toņi; õpilase teadmisi hinnati kõige kõrgema hindega skolēna zināšanas tika novērtētas ar visaugstāko atzīmi; kevadel on vesi jões kõrge pavasarī ūdens upē ir augstu; kõrget kasvu liela auguma
kõrgel adv augstu ∙ pirnid on kõrgel puu otsas bumbieri ir augstu koka galā; lennuk tiirutas kõrgel linna kohal lidmašīna riņķoja augstu virs pilsētas; raamat oli nii kõrgel, et seda oli raske kätte saada grāmata bija tik augstu, ka to nevarēja dabūt rokā; hindu kõrgel hoidma turēt cenas augstā līmenī; ta hoiab oma au kõrgel savu cieņu viņš vērtē augstu
kõrgus s {kõrguse, kõrgust, kõrgusi} 1. augstums ∙ kapi kõrgus skapja augstums; pilvede kõrgus maapinnast mākoņu augstums no zemes; hoone pürib kõrgusse ēka tiecas uz augšu; heli kõrgus skaņas augstums 2. augstība ∙ tema kõrguse käsk viņa augstības pavēle 3. sar augstlēkšana ∙ kõrguses olid kolm paremat USA sportlased augstlēkšanā trīs labākie bija ASV sportisti
kõrvetama v 1. dedzināt, svilināt ∙ ahi on nii kuum, et kõrvetab krāsns ir tik karsta, ka dedzina; kuum supp kõrvetas suud karstā zupa apsvilināja muti; augustipäike kõrvetas turja augusta saule dedzināja muguru; kõrvetav kuumus svelošs karstums 2. grauzdēt ∙ kõrvetatud kohvioad grauzdētas kafijas pupiņas 3. kost, dedzināt, svilināt ∙ soolane vesi kõrvetas silmi sāļais ūdens koda acīs; nõges kõrvetas jalga nātre apsvilināja kāju; pipar kõrvetab suud pipari dedzina muti 4. sar bliezt ∙ küll ma sulle vastu kõrvetan gan es tev iebliezīšu pretī; vaenlane kõrvetas tükk aega suurtükkidest ienaidnieks labu laiku blieza ar lielgabaliem; ma pidin otsekohe siia kõrvetama man bija tūlīt jābliež šurp
kõvasti adv 1. stipri ∙ ta pigistas minu kätt nii kõvasti, et hakkas valus viņš saspieda manu roku tik stipri, ka sāka sāpēt; ta tõukas nii kõvasti, et teine kukkus maha viņš pagrūda tik stipri, ka otrs nokrita 2. cieši ∙ tõmba köis kõvasti koormale ümber savelc virvi ap vezumu cieši; ta sidus paki kõvasti kinni viņš cieši aizsēja paku 3. stingri ∙ talupojad seisid kõvasti oma õiguste eest zemnieki stingri iestājās par savām tiesībām; suitsetamine oli kõvasti keelatud smēķēšana bija stingri aizliegta 4. sar skaļi ∙ ära nii kõvasti räägi nerunā tik skaļi; mees hakkas kõvasti norskama vīrs sāka skaļi krākt 5. sar pamatīgi ∙ ta oli kõvasti väsinud viņš bija pamatīgi noguris; sain kõvasti külmetada es pamatīgi apaukstējos; perenaine askeldab kõvasti köögis saimniece pamatīgi ņemas pa virtuvi 6. sar ļoti daudz ∙ tänavu on kõvasti seeni šogad ir ļoti daudz sēņu; rahvast tuli kõvasti kokku sanāca ļoti daudz ļaužu
