[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ae intj hei ∙ ae, kus sa oled! hei, kur tu esi!

`ahv s {ahvi, `ahvi, `ahve} pērtiķis, mērkaķis ∙ ahvi aasta pērtiķa gads; mõned ahvid kasutavad saba roomamisel daži mērkaķi izmanto asti kāpelēšanai

alles adv 1. saglabājies, palicis pāri ∙ kontrollige, kas kõik asjad on alles pārbaudiet, vai visas lietas ir saglabājušās; kogu raha on alles visa nauda ir palikusi; ainult paar maja jäi külas alles ciemā palika pāri tikai pāris māju 2. nupat ∙ tulin alles töölt nupat pārnācu no darba 3. tikai ∙ alles homme tikai rītdien; alles nüüd ma märkan tikai tagad es pamanu 4. vēl ∙ poiss on alles väike zēns vēl ir mazs; töö oli alles pooleli darbs vēl bija pusratā 5. nu gan ∙ oled sina alles rumal tu nu gan esi dumjš; on alles elu ir nu gan dzīve

ehedalt adv īsti, autentiski ∙ ehedalt rahvapärane tikand autentiski tautisks izšuvums

ehtsalt adv 1. īsti, autentiski 2. neviltoti, nesamāksloti

ei|keegi s (par dzīvām būtnēm) nekas ∙ sa oled minu jaoks eikeegi tu man esi nekas

ette|vaatlik adj piesardzīgs, uzmanīgs ∙ ettevaatlik inimene piesardzīgs cilvēks; ettevaatlik otsus piesardzīgs lēmums; ole tulega ettevaatlik esi uzmanīgs ar uguni

haa intj ahā, aktā ∙ haa, sa oled juba kohal! ahā, tu jau esi klāt!

haljas adj {`halja, haljast, `haljaid} 1. zaļš ∙ haljas rohi zaļa zāle; sa oled veel liiga noor ja haljas tu vēl esi pārāk jauns un zaļš 2. spīdīgs, nenosūbējis ∙ haljas plekk spīdīgs skārds 3. sar skaidrs ∙ haljas allikavesi skaidrs avota ūdens

`hilp s {hilbu, `hilpu, `hilpe} skranda, kankars, lupata ∙ vanad hilbud seljas vecas skrandas mugurā; ta jahib uusi hilpe viņa medī jaunas lupatas ∆ hilpu lööma (par asti) luncināties

hästi adv 1. labi ∙ kõik on hästi viss ir labi 2. ļoti, labi ∙ hästi suur maja ļoti liela māja 3. (noliegumā) īsti ∙ ma ei saa temast hästi aru es viņu īsti nesaprotu

hööritama v grozīt, griezt, viļāt ∙ puusi hööritama grozīt gurnus; mütsiga hööritama griezt cepuri; koer hööritab saba suns viļā asti

`jamps b adj {jampsi, `jampsi, `jampse} sar muļķīgs, dumjš ∙ see on jamps jutt tās ir muļķības; ega sa jampsiks ole läinud? jucis esi, vai?

`jonnima v {`jonnida, jonnin} 1. spītēties, tiepties ∙ ole mõistlik, ära jonni esi prātīgs, netiepies 2. niķoties ∙ laps jonnib bērns niķojas 3. dīkt ∙ laps jonnis kommi bērns dīca pēc konfektes

julge adj {julge, julget, julgeid} 1. drosmīgs, drošs ◦ hulljulge pārdrošs ∙ haruldaselt julge neparasti drosmīgs; julge mõte drosmīga doma; mine üksi, kui sa nii julge oled ej viens, ja tu esi tik drosmīgs 2. drošs, pārliecināts ∙ võid olla julge, et tal on head kavatsused vari būt drošs, ka viņam ir labi nodomi

jutukas b adj {jutuka, jutukat, jutukaid} runīgs ∙ jutukas inimene runīgs cilvēks; sa oled täna jutukam kui harilikult tu šodien esi runīgāks nekā parasti

ju`veel s {juveeli, ju`veeli, ju`veele} dārgakmens, dārglieta ∙ ehtsad juveelid īsti dārgakmeņi

ka adv 1. arī ∙ tema tahab ka õppida viņš arī vēlas mācīties; ka meie olime kunagi noored arī mēs kādreiz bijām jauni; kas tuled sisse ka? vai ienāksi arī iekšā? 2. pat ∙ keegi ei suutnud aidata, ka arst mitte neviens nespēja viņam palīdzēt, pat ne ārsts 3. gan ∙ sa oled ka imelik tu gan esi dīvains

kallis adj {`kalli, kallist, `kalleid} 1. dārgs ∙ kallis ülikond dārgs uzvalks; tootmine on väga kallis ražošana ir ļoti dārga; praegu on iga minut kallis patlaban katra minūte ir dārga 2. mīļš, dārgs ∙ kas sa ei oleks nii kallis ja ei laenaks mulle selle summa? esi tik mīļš, aizdod man šo summu!; kallid külalised dārgie viesi; oota mind, kallis! gaidi mani, dārgais! ∆ kalliks maksma minema sanākt dārgi maksāt

`kalts s {kaltsu, `kaltsu, `kaltse} lupata, kankars ∙ ta pühkis õlised käed kaltsu sisse puhtaks viņš noslaucīja eļļainās rokas tīras lupatā; pööningul oli hunnik vanu räbalaid ja kaltse bēniņos bija kaudze vecu skrandu un kankaru; räbaldunud kaltsudes sõjavangid karagūstekņi noskrandušos kankaros; sa pole mees, vaid kalts! tu esi nevis vīrs, bet lupata!

`keerlema v {keerelda, `keerlen} 1. griezties, riņķot ∙ propeller keerleb propelleris griežas; keerlesime valsirütmis griezāmies valša ritmā; koer ajas keereldes oma saba taga suns virpuļodams ķēra savu asti; jõe kohal keerlesid kajakad virs upes riņķoja kaijas; see mõte keerleb peas juba ammu šī doma galvā vērpjas jau sen 2. grozīties ∙ vestlus keerles uue filmi ümber saruna grozījās ap jauno filmu 3. vīties ∙ oja keerleb läbi heinamaa strauts vijas cauri pļavai; tee keerles mööda mäekülge ceļš vijās pa kalna nogāzi ∆ keerleb nagu kass palava pudru ümber staigā kā kaķis ap karstu putru; ümber keerlema aplidot

`keetma v {`keeta, keedan} vārīt ∙ perele lõunat keetma vārīt ģimenei pusdienas; putru tuleb keeta tasasel tulel putra jāvāra uz lēnas uguns; pehmeks keedetud riis mīksti izvārīti rīsi; kõvaks keedetud munad cieti vārītas olas; liha tuleb korralikult läbi keeta gaļa kārtīgi jānovāra; marju talveks sisse keetma ievārīt ziemai ogas; liimi keetma vārīt līmi; süstlaid keetma novārīt šļirces; mis asja sa jälle oled kokku keetnud ko tu atkal esi savārījis ∆ putru kokku keetma ievārīt putru

kelgu|nöör s ragaviņu aukla ∙ ole mees, mitte kelgunöör esi vīrieties, nevis lupata

kella|värk s sar pulksteņa mehānisms, pulkstenis ∙ sa oled täpne nagu kellavärk tu esi precīzs kā pulkstenis

kena adj {kena, kena, kenasid} 1. glīts, skaists ∙ ta on kena poiss viņš ir glīts zēns; hobune on kenamaid koduloomi zirgs ir viens no skaistākajiem mājdzīvniekiem; võtsin paar kenamat kleiti kaasa paņēmu līdzi pāris glītāko kleitu; sa näed täna eriti kena välja šodien tu izskaties sevišķi skaista 2. jauks ∙ kas sa oleksid nii kena ja ootaksid pisut esi tik jauks un mazliet uzgaidi; tal on päris kena hääl viņam ir gluži patīkama balss; oleks kena būtu jauki 3. krietns, prāvs ∙ kena patakas raha krietns naudas žūksnis; peatuses oli kena hulk inimesi pieturā bija prāvs ļaužu pulks

kokku kirjutama 1. rakstīt kopā ∙ täiendsõna kirjutatakse neil juhtudel põhisõnaga kokku papildinātājs šajos gadījumos tiek rakstīts kopā ar pamatvārdu 2. (rakstot) apkopot ∙ materjali on piisavalt, on vaja hakata artiklit kokku kirjutama materiālu ir pietiekami, jāapkopo raksts 3. sar savārstīt ∙ näita, mis sa siin tema kohta oled kokku kirjutanud! parādi, ko tu par viņu te esi savārstījis!

`klappima a v {`klappida, klapin} 1. sar saskanēt, saderēt kopā, pasēt ∙ nende arvamused ei klapi viņu viedokļi nesaskan; poisid klapivad üksteisega hästi zēniem labi saskan 2. sar derēt, būt piemērotam ∙ see kellaaeg mulle ei klapi hästi šis laiks man īsti neder 3. sar vesties ∙ töö ei klapi täna kuidagi darbs šodien nekādi nevedas 4. sar samest, samesties ∙ viinaraha klappima samesties degvīnam

`koer a s {koera, `koera, `koeri} suns ∙ koer ajab jänese jälgi suns dzen pēdas zaķim; olen väsinud kui koer esmu noguris kā suns; koerale koera palk sunim suņa alga; tema, koer, julgeb veel kaevata, et talle on liiga tehtud! viņš, suns tāds, vēl iedrošinās sūdzēties, ka viņam ir darījuši pāri! ∆ kes koera saba kergitab, kui koer ise kas sunim asti cels, ja ne pats; nagu kirjut koera tundma pazīt kā raibu suni; kirju koer saldā šokolādes desa ~ saldā brunete

kooner b adj {kooneri, koonerit, koonereid} skops, sīksts ∙ ma poleks uskunud, et sa nii kooner oled! es nebūtu ticējis, ka tu esi tik skops!

välja kraamima sar izkrāmēt, izkravāt ∙ ta kraamib kohvrist välja kingitusi viņš izkrāmē no kofera dāvanas; kraami välja, mis sa sellest kuulnud oled! krāmē ārā, ko tu par to esi dzirdējis!

kui a adv cik ∙ kui vana sa oled? cik vecs tu esi?; kas sa tead, kui mitu kilomeetrit meil veel minna on? vai tu zini, cik kilometru mums vēl jāiet?; kui ilus maja! cik skaista māja!; kui kahju! cik žēl!; ma ei oska öelda, kui suur on tekitatud kahju es nevaru pateikt, cik lieli ir nodarītie zaudējumi; olgu vastane kui tahes tugev, ma tulen temaga toime lai cik stiprs būtu pretinieks, es tikšu ar viņu galā

kunagi adv 1. kaut kad, kādreiz ∙ kunagi aastate eest kaut kad pirms gadiem; kunagi on siin lainetanud meri kādreiz šeit ir viļņojusies jūra 2. (ar noliegumu) nekad ∙ ta ei tee seda kunagi viņš nekad to nedara; tal pole kunagi aega viņam nekad nav laika 3. jebkad ∙ oled sa kunagi kuulnud, et isa valetab? vai tu esi jebkad dzirdējis, ka tēvs melotu?; see on nüüd mulle selgem kui kunagi varem tas tagad man ir skaidrāks nekā jebkad agrāk 4. allaž ∙ võitles nagu julge mees kunagi allaž cīnījās kā drosmīgs vīrs; metssea põrsad on kui põrsad kunagi, ainult et triibulised mežacūkas sivēni ir kā jau sivēni, tikai svītraini

kuss a adv klusu ∙ ole nüüd kuss! esi tagad kluss!

kuulsus s {kuulsuse, kuulsust, kuulsusi} 1. slava ◦ maailmakuulsus pasaules slava ∙ ma ei aja kuulsust taga es nedzenos pēc slavas; tal on õiglase inimese kuulsus viņam ir taisnīga cilvēka slava 2. slavenība ∙ filmis teeb kaasa mitu kuulsust filmā piedalās vairākas slavenības; sinust on saanud kuulsus tu esi kļuvis par slavenību

kõhnuma v notievēt ∙ sa oled tublisti kõhnunud tu esi ievērojami notievējis

kõrval b pop 1. blakus, pie ∙ tee kõrval on metsasalu blakus ceļam ir meža puduris; lauda kõrval on kuur blakus kūtij ir šķūnis; ta oli päev päeva kõrval ametis viņš dienu no dienas bija savā amatā; õlg õla kõrval plecu pie pleca 2. blakus, līdzās ∙ minu töö ei ole sinu oma kõrval midagi mans darbs līdzās tavam nav nekas; mis sina tema kõrval ka oled kas gan tu esi līdzās viņam 3. līdztekus ∙ pedagoogitöö kõrval tegeles ta sordiaretusega līdztekus pedagoga darbam viņš nodarbojās ar selekcionēšanu

küllalt adv 1. gana, diezgan, pietiekami ∙ meil on kõike küllalt mums visa ir gana; sa oled juba küllalt suur, et seda taibata tu jau esi pietiekami liels, lai to aptvertu; mul on sellest juba küllalt! man tas jau ir līdz kaklam! 2. visai ∙ õhtuti on juba küllalt jahe vakaros jau ir visai vēss; tundsin end külas küllalt koduselt viesos jutos visai mājīgi

`lind s {linnu, `lindu, `linde} putns ◦ kodulind mājputns; veelind ūdensputns ∙ linnud teevad pesa putni vij ligzdu; mis lind ta õieti on? kas viņš īsti ir par putnu?

liputama v 1. luncināt, vicināt, plivināt ∙ saba liputama luncināt asti; tuul liputab kardinaid vējš plivina aizkarus 2. sar plātīties, lielīties ∙ mis sa liputad oma uute hilpudega ko tu plāties ar savām jaunajām lupatām

lubama v 1. ļaut ∙ lubatud kiirus atļautais ātrums; luba, ma aitan ļauj, es palīdzēšu; kui ilm lubab, sõidan nädalavahetusel maale ja laiks ļaus, braukšu nedēļas nogalē uz laukiem 2. solīt ∙ ilmateade lubas vihma laika ziņās solīja lietu; kui oled lubanud, siis pea sõna ja esi apsolījis, tad turi vārdu

ära lugema 1. (līdz beigām) izlasīt, nolasīt ∙ kui oled raamatu ära lugenud, too mulle kohe tagasi kad esi grāmatu izlasījis, nes man tūlīt to atpakaļ 2. saskaitīt ∙ loe ära, mitu õuna kausis on saskaiti, cik ābolu ir bļodā

`lõhn s {lõhna, `lõhna, `lõhnu} 1. smarža, smaka ◦ sügiselõhn rudens smarža; vaigulõhn sveķu smarža ∙ köögist tuleb kohvi lõhna no virtuves nāk kafijas smarža; nina on kinni, lõhna ei tunne deguns ir ciet, nejūt smaržu; tehingul oli raha lõhn juures darījums oda pēc naudas 2. (daudzskaitlī) alkohola smaka ∙ kui lõhnad juures, ära rooli taha istu ja esi iedzēris, pie stūres nesēdies ∆ ei ole lõhnagi nav ne smakas; lõhna ninna saama uzost; mitte lõhnalegi laskma nelaist ne tuvumā

lõpuks adv 1. beidzot ∙ lõpuks taipasin, aga siis oli juba hilja beidzot sapratu, bet tad bija jau par vēlu 2. galu galā, īsti ∙ ma ei saa aru, kelle laps ta lõpuks on es nesaprotu, kā bērns viņš galu galā ir

lömitama v 1. pieplakt, sakrist, sašķiebties ∙ koer lömitab maad ligi ja liputab saba suns pieplok pie zemes un luncina asti; nurgas lömitab vana ahi kaktā sašķiebusies veca krāsns 2. pārn pielīst, locīties priekšā ∙ ülemuste ees lömitama pielīst priekšniekiem

maa s {maa, maad, maid} 1. zeme, augsne ◦ maaküsimus zemes jautājums; põllumaa aramzeme; riigimaa valsts zeme ∙ maad harima apstrādāt zemi; maa on porine zeme ir dubļaina; lumi katab maad zemi klāj sniegs; ta kaevab aias maad viņš rok zemi dārzā; varemed tehti maaga tasa drupas nolīdzināja līdz ar zemi 2. zeme, zemeslode ∙ Maa tiirleb ümber Päikese Zeme riņķo ap Sauli; tuiskab nii, et ei näe maa ega taeva vahet putina tā, ka zeme ar debesīm griežas kopā 3. sauszeme, cietzeme ∙ paat lähenes maale laiva tuvojās cietzemei 4. gabals, attālums ∙ meil on pikk maa minna mums tālu jāiet; kauge maa tagant saabunud külalised no tālienes ieradušies viesi; sa oled minust tükk maad noorem tu esi daudz jaunāks par mani 5. lauki ◦ maaelanik lauku iedzīvotājs ∙ ta elab maal viņš dzīvo laukos; suve veetsin maal vasaru pavadīju laukos 6. zeme, valsts ◦ päritolumaa izcelsmes valsts; sisemaa iekšzeme ∙ maailma maad ja rahvad pasaules zemes un tautas; demokraatlik maa demokrātiska valsts; linnud lendavad sügisel soojale maale rudenī putni lido uz siltajām zemēm 7. puse, apvidus ∙ meie mail on palju kauneid paiku mūsu pusē ir daudz skaistu vietu 8. apriņķis ◦ maavalitsus apriņķa valde ∆ maad ja taevast kokku rääkima sarunāt zilus brīnumus; maa alla vajuma ielīst zemē; maad kuulama zondēt augsni; maad võtma izplatīties, pārņemt; maa ja ilm bez gala un malas; maa põleb jalge all zeme deg zem kājām; maa põhja kiruma lādēt no panckām ārā; maast madalast no bērna kājas; maad jagama ķildoties; nagu maa külge naelutatud kā zemē iemiets; nagu maast leitud kā no debesīm nokritis

maha adv 1. (virziens) zemē, lejā ∙ ta viskas kivi käest maha viņš nometa akmeni zemē; roni hobuse seljast maha! kāp lejā no zirga!; ma kukkusin selili maha es nokritu uz muguras; õun kukkus puu otsast maha ābols nokrita no koka; udu langes maha nolaidās migla; astusime bussist maha izkāpām no autobusa 2. (virziens) zemē, augsnē ∙ kartuleid maha panema stādīt kartupeļus zemē; tulbisibulad pannakse maha sügisel tulpju sīpolus stāda zemē rudenī; surnud maeti maha mirušos apglabāja zemē 3. (virziens) nost ∙ müts maha! cepuri nost!; habet maha ajama nodzīt bārdu; poiss laskis püksid maha zēns nolaida bikses; puu laseb sügisel lehed maha koks rudenī nomet lapas; võta mantel maha novelc mēteli; maha sõda! nost ar karu! 4. no- ∙ magasin tervelt pool päeva maha es nogulēju pusi dienas; saun põles maani maha pirts nodega līdz pamatiem; niitsin eile heina maha vakar nopļāvu sienu; tempot maha võtma nomest tempu; ma olen haiguse ajal mitu kilo maha võtnud slimības laikā esmu nometis vairākus kilogramus; kirjutasin valemi tahvlilt maha norakstīju formulu no tāfeles; parem, kui me selle loo maha vaikime labāk, ja mēs šo stāstu noklusēsim 5. galā ∙ kirjanik sai maha uue romaaniga rakstnieks tika galā ar jauno romānu; naine sai priske poisslapsega maha sieviete piedzemdēja veselīgu puiku 6. iepakaļ ∙ ta ei jää sammugi maha viņš neatpaliek ne soli; sa oled elust maha jäänud tu esi atpalicis no dzīves

maias|mokk s kārumnieks, gardēdis ∙ sa oled suur maiasmokk tu esi liels kārumnieks

mannetu adj {mannetu, mannetut, mannetuid} 1. nožēlojams ∙ mannetu argpüks nožēlojams gļēvulis; mannetud majad nožēlojamas mājas 2. nevarīgs, bezspēcīgs ∙ sa oled nagu mannetu putukas tu esi kā nevarīgs kukainītis

`memm s {memme, `memme, `memmi} 1. mamma, māmiņa, māmuļa ∙ kuidas su memme tervis on? kā tavai mammai ar veselību? 2. (par vecu sievieti) māmiņa, vecmāmuļa, večiņa ∙ memmed heietavad mälestusi vecmāmuļas vērpj atmiņas 3. sar (par gļēvu, neizdarīgu vīrieti) bāba ∙ ole mees, ära ole memm! esi vecis, neesi bāba! 4. sniegavīrs

`mest s {mesti, `mesti, `meste} 1. kompānija, bars, pulks ∙ löö meiega mesti nāc pie mums kompānijā; nad on ühes mestis viņi ir uz vienu roku 2. suga, veids ∙ igat mesti sulisid liigub ringi klīst te apkārt visādi blēži; mis mesti mees ta päriselt on? kas viņš īsti ir par vīru?

metslane s {metslase, metslast, metslasi} mežonis ∙ valged suhtusid indiaanlastesse kui metslastesse baltie izturējās pret indiāņiem kā pret mežoņiem; sa oled harimatu metslane tu esi neizglītots mežonis

milline pr {millise, millist, milliseid} kāds, kurš ∙ millistes riikides sa oled käinud? kurās valstīs tu esi bijis?; ma mäletan, milline ta noorena oli es atceros, kāds viņš bija jaunībā; milline tore poiss! kāds jauks zēns!; mind süüdistatakse ei tea millistes pattudes mani apsūdz nez kādos grēkos

mis pr {mille, mida, mida} 1. (par nedzīvām lietām) kas ∙ vaata, mis mul on! skaties, kas man ir!; millega me sõidame? ar ko mēs braucam?; mis lahti? kas notiek?; mis uudist? kas jauns?; mis meil täna lõunasöögiks on? kas mums šodien būs pusdienās?; sa oled laps mis laps tu esi bērns, kas bērns 2. kurš, kāds ∙ mis kohustused teil on? kādi ir jūsu pienākumi?; mis keeli te oskate? kādas valodas jūs protat?; oi, mis üllatus! ak, kāds pārsteigums!; palun ütle, mis päev täna on lūdzu, pasaki, kāda šodien diena; mis kiiret mul ikka on! kur tad man jāsteidzas! 3. ko, kāpēc, kādēļ ∙ mis sa nutad? ko tu raudi? 4. cik ∙ mis kell on? cik ir pulkstenis?; mis maksab? cik maksā?; mis kell rong saabub? cikos pienāk vilciens? 5. ko, vai ne ∙ igav, mis? garlaicīgi, vai ne? ∆ mis seal ikka kas tur vairs

mossis adv saīdzis, drūms ∙ miks sa nii mossis oled? kāpēc tu esi tik saīdzis?; ilm on nii mossis laiks ir tik drūms

muna s {muna, muna, mune} 1. ola ◦ munakoor olas čaumala; vutimuna paipalas ola ∙ putukate munad kukaiņu oliņas; äsja munadest koorunud linnupojad tikko no olām izšķīlušies putnēni; perenaine vahustab mune saimniece puto olas; kõvaks keedetud muna cieti vārīta ola 2. ola, puns ∙ šokolaadist munad šokolādes olas; tal on muna otsaees viņam ir puns pierē 3. sar (sēklinieks) ola ∙ täku munad ērzeļa olas 4. sar neveiklis, ņuņņa ∙ oled ikka igavene muna! tu nu gan esi galīgs ņuņņa!

nahka a adv 1. sar vēderā, ribās, rīklē ∙ lapsed panid kõik pirukad nahka bērni norija visus pīrāgus 2. sar dēlī, postā ∙ ise oled oma elu nahka pannud pats esi savu dzīvi salaidis dēlī

nii|samasugune pr tāds pats ∙ sa oled niisamasugune loll nagu su sõber tu esi tāds pats muļķis kā tavs draugs

`näkk s {näki, `näkki, `näkke} nāra, vārava ∙ kala­sabaga näkk nāra ar zivs asti

okkaline adj {okkalise, okkalist, okkalisi} 1. ērkšķains, dzeloņains, ar skujām ∙ okkalised põõsad ērkšķaini krūmi; okkaline elutee ērkšķains dzīves ceļš; kuuse okkalised oksad skujām pilnie egles zari 2. durstīgs, ass ∙ okkaline habe durstīga bārda 3. pārn dzēlīgs, ass ∙ miks sa nii okkaline oled? kāpēc tu esi tik dzēlīgs?

olemine s {olemise, olemist, olemisi} 1. pastāvēšana, eksitence ∙ võitlus oma olemise eest cīņa par savu eksistenci 2. iedzīve ∙ ta kolis siia sisse kogu oma olemisega viņš te ievācās ar visu savu iedzīvi 3. būtība, raksturs, daba ∙ kurja olemisega vanamoor nikna vecene 4. stāvoklis, situācija ∙ mu olemine pole just kiita es nejūtos īsti labi; pärast sauna oli kohe teine olemine pēc pirts bija pilnīgi cita sajūta 5. pasēdēšana, ballīte ∙ pidulik olemine svinīga pasēdēšana; tuleb väike perekondlik olemine būs neliela ģimeniska pasēdēšana

oma a s {oma, oma, omi} 1. savs, savējais ∙ oma taga nõudma pieprasīt savu; mõlemad jäid oma juurde abi palika pie sava; lähme sööma, kõht nõuab oma ejam ēst, vēders prasa savu; kui oled omadega valmis, hakkame minema kad esi gatavs, ejam; ta on omadega sees viņš ir iekritis; ta on omadega läbi ar viņu ir cauri 2. savējais ∙ omade peale koer ei haugu uz savējiem suns nerej; meie omad on kõik pulmas mūsējie visi ir kāzās ∆ omaks võtma atzīt par savu ~ uzņemties

paaris adv pārī ∙ ole minuga paaris esi ar mani pārī; nad on juba kümme aastat paaris olnud viņi jau desmit gadus ir bijuši pāris

pai b adj {pai, paid, paisid} paklausīgs, labs, mīļš ∙ tiiger nägi välja nagu pai kodukass tīģeris izskatījās kā paklausīgs mājas kaķis; ole pai ja tule kaasa! esi tik labs un nāc līdzi!; tüdrukud püüdsid hästi paid olla meitenes centās būt ļoti mīļas

peo a s {peo, peod, peosid} plauksta, delna, sauja ∙ ta võtab allikast peoga vett viņš iesmeļ plaukstā ūdeni no avota; peod on rakkus delnas ir tulznās; siit paistab küla nagu peo pealt no šejienes ciemats redzams kā uz delnas; nüüd oled mul peos tagad tu esi man rokā ∆ nagu peoga pühkima kā ar roku noņemt

pika|meelne adj 1. pacietīgs ∙ ole haigega pikameelne esi pacietīgs ar slimnieku 2. lēns ∙ pikameelne nii tegudes kui ka mõtlemises lēns gan darbos, gan domāšanā

põrguline s {põrgulise, põrgulist, põrgulisi} 1. nelabais, velns ∙ koer haukus kui põrguline suns rēja kā nelabais; kuhu te, põrgulised, tormate kurp jūs, velni, skrienat 2. velnēns ∙ sa oled mul üks väike põrguline! tu man esi viens mazs velnēns!

päikese|paisteline adj {-paistelise, -paistelist, -paistelisi} saulains ∙ päev oli päikesepaisteline diena bija saulaina; oled täna väga päikesepaistelises meeleolus šodien esi ļoti saulainā noskaņojumā

päris b adv pavisam, pilnīgi, galīgi ∙ päris täpselt ma seda ei tea pilnīgi precīzi es to nezinu; ole päris rahulik esi pavisam mierīgs; teenin päris hästi nopelnu gluži labi

päästja s {päästja, päästjat, päästjaid} glābējs ∙ sa oled mu päästja tu esi mans glābējs

püsti adv 1. stāvus, augšā, kājās ∙ püsti seisma stāvēt kājās; püsti tõusma celties stāvus; püsti kargama lēkt kājās; aita mind püsti palīdzi man nostāties; kass kõnnib, saba püsti kaķis staigā asti izslējis; pea püsti, kõik läheb mööda! galvu augšā, viss pāries! 2. galīgi, pilnīgi, pavisam ∙ ta on vist püsti pime ja kurt viņš laikam ir pilnīgi akls un kurls 3. īsts, pilnīgs, galīgs ∙ need on ju püsti röövlid tie taču ir īsti laupītāji

raskelt adv 1. smagi ∙ kandam vajutas raskelt ta õlgu nasta smagi spieda viņa plecus; sa oled raskelt eksinud tu esi smagi maldījies 2. grūti ∙ raskelt kontrollitav teade grūti pārbaudāma ziņa

reba s {reba, reba, rebasid} ciska, stilbs ∙ tüdrukul nii lühike seelik, et rebad paistavad meitenei ir tik īsi svārki, ka ciskas ir redzamas; koer tõmbas saba rebade vahele suns ievilka asti; püksid on rebadel bikses ir nolaistas

`rehmama v {rehmata, `rehman} 1. atmest, novicināt ∙ ta rehmas käega viņš atmeta ar roku; lehm rehmas sabaga govs novicināja asti 2. atmest, attraukt ∙ mees rehmas midagi hooletult vīrietis kaut ko nevērīgi attrauca

`rokk a s {roka, `rokka, `rokki} 1. (lopiem) dzira ∙ loomadele antakse rokka lopiem dod dziru 2. (raudzēts miltu dzēriens vai putra) dzira, kultenis ∙ soojal ajal joodi haput rokka siltā laikā dzēra skābu dziru 3. (nievājoši) susla, žurga, pļura ∙ see pole supp, see on mingi rokk tā nav zupa, tā ir kaut kāda pļura 4. netīrumi, ķēpa ∙ oled end mingi rokaga määrinud tu esi ar kaut ko noķēpājies

saba s {saba, saba, sabu} 1. aste ◦ sabaots astes gals; sabasulg astes spalva ∙ koer liputas saba suns luncināja asti; saba jalgade vahele tõmbama iemiegt asti kājstarpē; sabas käima staigāt pakaļ; lennuki saba lidmašīnas aste; kleidi ilus, pikk saba oli märg kleitas skaistā, garā aste bija slapja; vagunid haagiti rongile sappa vagonus pieāķēja vilcienam astē 2. sar rinda ◦ kassasaba rinda pie kases; supisaba rinda pēc zupas ∙ sabas seisma stāvēt rindā; koridoris lookles pikk ootajate saba koridorā vijās gara gaidītāju rinda ∆ saba kergitama celt asti; saba liputama luncināt asti; saba selga võtma ņemt kājas pār pleciem

-sabaline adj {-sabalise, -sabalist, -sabalisi} astains, ar asti ◦ pikasabaline ar garu asti

sisse seadma 1. iekārtot, ierīkot ∙ kõik toad on kenasti sisse seatud visas istabas ir glīti iekārtotas; sa oled end selles toakeses hästi sisse seadnud tu esi šai istabiņā labi iekārtojies 2. ieviest ∙ seati sisse uus maksusüsteem tika ieviesta jauna nodokļu sistēma

sõge adj {sõgeda, sõgedat, sõgedaid} 1. akls, neredzīgs 2. stulbs, neprātīgs, dulls ∙ sa oled ikka päris sõge! tu taču esi galīgi stulbs!; sõge armukadedus neprātīga greizsirdība

teine|kord adv citreiz, dažreiz ∙ teinekord ole ettevaatlikum citreiz esi uzmanīgāks

toimetaja s {toimetaja, toimetajat, toimetajaid} 1. redaktors ◦ peatoimetaja galvenais redaktors ∙ ajakirja toimetaja žurnāla redaktors; toimetaja parandused redaktora labojumi 2. darītājs, izpildītājs ∙ vanem vend ei tee õieti midagi, noorem on see põhiline toimetaja vecākais brālis īsti neko nedara, jaunākais ir tas galvenais darītājs

totu s {totu, totut, totusid} sar dumiķītis, muļķītis ∙ oled ikka totu küll! tu nu gan esi muļķītis!

tulev p {tuleva, tulevat, tulevaid} nākamais, nākošais ◦ ületulev aiznākamais ∙ tuleval aastal nākamgad; tuleval korral ole ettevaatlikum nākamreiz esi uzmanīgāks

tundeline adj {tundelise, tundelist, tundelisi} jūtīgs, emocionāls ∙ sa oled liiga tundeline tu esi pārāk jūtīgs

ära tundma pazīt, atpazīt ∙ oled nii muutunud, et ei tunne äragi esi tā mainījies, ka nevar ne pazīt; tundsin ta hääle järgi ära atpazinu viņu pēc balss

tõeliselt adv 1. īstenībā, patiešām, īsti ∙ tõeliselt juhtus kõik teisiti īstenībā viss notika citādi; sa pead teadma, mida sa tõeliselt tahad tev jāzina, ko tu īsti gribi 2. patiesi, pilnībā, pa īstam ∙ tõeliselt haritud inimene patiesi izglītots cilvēks; nüüd võime tööga tõeliselt peale hakata tagad varam ķerties pie darba pa īstam

tõre adj {tõreda, tõredat, tõredaid} īgns, īdzīgs, nelaipns ∙ tõre ametnik īgns ierēdnis; miks sa minuga nii tõre oled? kāpēc tu esi tik nelaipns pret mani?

tähendus`lik adj {tähendusliku, tähendus`likku, tähendus`likke} 1. zīmīgs ∙ tähenduslikud žestid zīmīgi žesti 2. nozīmes-, semantisks ∙ sõnade tähenduslik külg vārdu semantika

täitsa a adj {täitsa, täitsat, täitsasid} sar īsts, jauks, labs ∙ täitsa kutt īsts džeks; ole täitsa ja tee see asi ära esi tik jauks un izdari to

udutama v 1. aizmiglot, apmiglot ∙ aur udutas aknaklaasi tvaiks aizmigloja loga rūti; viinast udutatud pea degvīna apmiglota galva 2. migloties, aizsvīst ∙ prillid udutavad alatasa brilles visu laiku aizsvīst 3. smidzināt, līņāt ∙ õiget sadu enam ei ole, ainult udutab vairs īsti nelīst, tikai smidzina 4. miglaini runāt, pūst miglu ∙ ära uduta, räägi selgelt! nepūt miglu, runā skaidri!

uudis s {uudise, uudist, uudiseid} 1. jaunums ∙ halvad uudised slikti jaunumi; näitusel esitleti autotööstuse uudiseid izstādē tika prezentēti autoindustrijas jaunumi; kas sa viimast uudist oled kuulnud? vai esi dzirdējis pēdējo jaunumu?; mis koolis uudist on? kas jauns skolā? 2. ziņa ∙ reporter läks värskeid uudiseid hankima reportieris devās sagādāt svaigas ziņas; ta vaatab õhtuti kella seitsmesi uudiseid vakaros viņš skatās ziņas pulksten septiņos; uudiste agentuur ziņu aģentūra

va adj sar tāds, gatavais, īsts ∙ va joodik! dzērājs tāds!; oled va hädavares tu esi gatavais nelaimes putns

vahe|peal a adv 1. tikmēr, pa to laiku ∙ ma ei ole sind kaks aastat näinud, küll sa oled vahepeal muutunud es neesmu tevi divus gadus redzējis, tu gan esi pa šo laiku mainījies 2. pa vidu ∙ tõde on kuskil vahepeal patiesība ir kaut kur pa vidu

vaikne adj {vaikse, vaikset, vaikseid} kluss, rāms ◦ hiirvaikne kluss kā pelīte; tuulevaikne bezvējains ∙ vaikne hääl klusa balss; vaikne õhtu kluss vakars; vaikne lootus klusa cerība; miks sa täna nii vaikne oled? kādēļ tu šodien esi tik kluss?; jõe vool on siin hästi vaikne upes straume te ir ļoti rāma ∆ vaikseks tegema pataisīt rāmu

vastaline a s {vastalise, vastalist, vastalisi} 1. sagaidītājs ∙ vastalised said jaamas kõvasti oodata sagaidītājiem stacijā nācās pamatīgi gaidīt 2. pretinieks ∙ sa oled hariduse vastaline tu esi izglītības pretinieks

vastu a adv 1. pretī, pretim ∙ tüdruk jooksis emale vastu meitene skrēja mātei pretī; midagi peaks toidu eest vastu ka andma par ēdienu kaut ko vajadzētu dot arī pretī; akna klaasilt peegeldus vastu mets loga stiklā atspoguļojās mežs; veeta siin kuumas kaua vastu ei pane bez ūdens te karstumā ilgi neizturēsi 2. pret ∙ oled sa poolt või vastu? tu esi par vai pret? 3. uz ∙ tütar vaatas emale vihaselt vastu meita dusmīgi skatījās uz māti

vastu|pidi adv pretēji, otrādi ∙ enne rääkisid nii ja nüüd risti vastupidi agrāk tu runāji tā un nu pilnīgi pretēji; sa oled ju tast noorem, mitte vastupidi tu taču esi jaunāks par viņu, nevis otrādi

välja vedama 1. izvest ∙ laudast on sõnnik juba välja veetud mēsli no kūts jau izvesti; riik veab välja toiduaineid valsts izved pārtikas produktus 2. izvilkt ∙ ta vedas käed taskust välja viņš izvilka rokas no kabatas; kes meid sellest hädast välja veab? kurš izvilks mūs no šīs nelaimes? 3. iztikt, izvilkt ∙ küll ta selle rahaga välja veab gan jau viņš izvilks ar to naudu 4. sar pavilkt ∙ oleks nagu noorteajakiri, aga päris välja ei vea būtu it kā jauniešu žurnāls, bet īsti nepavelk

vemmal s {`vembla, vemmalt, `vemblaid} 1. runga, boze, milna ∙ ta tagus vihaselt vemblaga vastu seina viņš dusmīgi dauzīja ar rungu pa sienu; oled vemmalt väärt tu esi pelnījis pērienu 2. rakaris, palaidnis, nerātnis ∙ see väike vemmal on võtme ära peitnud tas mazais rakaris ir noslēpis atslēgu

vihtuma v {`vihtuda, vihun} 1. vicot, vālēt, dauzīt ∙ pesunaine vihtus pesu veļas mazgātāja dauzīja veļu 2. vicot 3. vicināties ∙ hobune vihub sabaga parme eemale zirgs vicinās ar asti, atgaiņājot dundurus

võngutama v 1. svārstīt, šūpot, vicināt ∙ ta võngutas etteheitvalt pead viņš pārmetoši šūpoja galvu; kass võngutab saba kaķis vicina asti 2. likt vibrēt, tricināt