[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 50 artiklit

Aardla järv e Ārdlas ezers

vastu ajama 1. sliet pretī ∙ siil ajab okkad vastu ezis izslej pretī adatas 2. strīdēties pretī ∙ ta on süüdi, ärgu ajagu vastu viņš ir vainīgs, lai nestrīdas pretī

allikaline adj {allikalise, allikalist, allikalisi} 1. avotains ∙ allikaline järv avotains ezers 2. avotu- ∙ väitekirja allikaline baas disertācijas avotu bāze; vesi on allikalist päritolu ūdens ņemts no avotiem

Baikal e Baikāls, Baikāla ezers

Endla järv e Endlas ezers

ennemalt adv agrāk, senāk ∙ järv olnud ennemalt palju sügavam ezers senāk bijis daudz dziļāks

Ermistu järv e Ermistu ezers

Genfi järv e Ženēvas ezers

heiastama v atspoguļot ∙ järv heiastab taevast ezers atspoguļo debesis

jäle b adv sar briesmīgi, ļoti ∙ jäle sügav järv briesmīgi dziļš ezers

`järv s {järve, `järve, `järvi} ezers ◦ järvekäär ezera ieloks; metsajärv mežezers; tehisjärv mākslīgs ezers ∙ maa-alune järv pazemes ezers; me ujume järves mēs peldamies ezerā; sõitsime paadiga järvele iebraucām ar laivu ezerā

jäänuk|järv s atliku ezers

jäätama v 1. saldēt ∙ pakane on vee panges ära jäätanud sals ir sasaldējis spainī ūdeni 2. aizsalt, apledot ∙ jäätanud järv aizsalis ezers; jäätanud trepiastmed apledojuši trepju pakāpieni

kala|rikas adj zivīm bagāts ∙ kalarikas järv zivīm bagāts ezers

`karst s {karsti, `karsti, `karste} (ģeoloģijā) karsts ◦ karstijärv karsta ezers; karstilohk karsta ieplaka

kinni kasvama 1. aizaugt ∙ järv kasvab kinni ezers aizaug 2. pieaugt, pielipt ∙ jalad olid nagu maa külge kinni kasvanud kājas bija kā pieaugušas pie zemes

kausjas adj {kausja, kausjat, kausjaid} bļodveida- ∙ kausjas järv bļodveida ezers

kera s {kera, kera, kerasid} 1. lode ∙ päikese hõõguv kera kvēlojošā saules lode; arvutage kera ruumala aprēķiniet lodes tilpumu 2. kamols ◦ lõngakera dzijas kamols ∙ siil kiskus end kerra ezis saritinājās kamolā; kass magab keras kaķis guļ, saritinājies kamolā; poiss oli teki all keras zēns bija saritinājies kamolā zem segas 3. ritulis ∙ kera juustu siera ritulis

kuna c knj 1. jo ∙ ma pean seda tegema, kuna olen lubanud man tas ir jādara, jo esmu apsolījis; ta ei saanud tulla, kuna oli haige viņš nevarēja atnākt, jo bija slims 2. tā kā ∙ kuna aeg on hiline, tuleb laagrisse jääda tā kā laiks ir vēls, jāpaliek nometnē; kuna ta oli haige, ei saanud ta koosolekust osa võtta tā kā viņš bija slims, viņš nevarēja piedalīties sapulcē 3. kamēr ∙ ema tõusis hommikul varakult, kuna pere jäi veel magama māte cēlās agri no rīta, kamēr ģimene vēl palika guļam; linna piiras järv, teiselt poolt tumeroheline mets, kuna mujal laiusid nurmed pilsētu ietvēra ezers un zaļš mežs, tālāk pletās lauki

kuu|valge a s mēnesgaisma ∙ järv helgib kuuvalgel mēnesgaismā ezers vizuļo

kõrvuk|siil s (Hemiechinus auritus) ausainais ezis

Laadoga e Lādogas ezers

laiune adj {laiuse, laiust, laiusi} plats ◦ meetrilaiune metru plats ∙ kümne kilomeetri laiune järv desmit kilometrus plats ezers

meteoriidi|kraater s meteorīta krāteris ∙ Kaali järv on meteoriidikraater Kāli ezers ir meteorīta krāteris

mudane adj {mudase, mudast, mudaseid} 1. dūņains ∙ mudane vesi dūņains ūdens; mudase põhjaga järv ezers ar dūņainu dibenu 2. dubļains ∙ kingad on mudased kurpes ir dubļainas

Murati järv e, LV Murata ezers, Murats

mäda b adj {mäda, mäda, mädasid} 1. sapuvis, satrunējis ∙ mäda õun sapuvis ābols; mädad aknaraamid satrunējuši logu rāmji; siin on miski mäda te kaut kas nav lāgā 2. staigns ∙ mäda koht soos staigna vieta purvā; mädade kallastega järv ezers ar staigniem krastiem

nõgu s {`nõo, nõgu, nõgusid} 1. ieplaka, iedobe ∙ järv asub nõos ezers atrodas ieplakā 2. iedobums, ieliekums, padziļinājums ∙ katus on nõkku vajunud jumts ir ieliecies

peegeldama v 1. spoguļot, atspoguļot ∙ järv peegeldab pilvi ezers atspoguļo mākoņus; luuletus peegeldab autori elamusi dzejolis atspoguļo autora pārdzīvojumus 2. atstarot ∙ valgustatud kehad peegeldavad valgust apgaismoti ķermeņi atstaro gaismu 3. sar spoguļoties, skatīties spogulī ∙ naised muudkui peegeldavad sievietes visu laiku spoguļojas

Peipsi järv e Peipuss, Peipusa ezers

Pihkva järv e Pleskavas ezers

ümber piirama 1. ielenkt, aplenkt ∙ meid piirati ümber ja külvati küsimustega üle mūs ielenca un apbēra ar jautājumiem; laager on ümber piiratud nometne ir aplenkta 2. novec norobežot, ieskaut ∙ heinamaadest ümber piiratud järv pļavu ieskauts ezers

pik`lik adj {pikliku, pik`likku, pik`likke} garens ∙ piklik järv garens ezers; piklik laud garens galds

pobisema v 1. murmināt, bubināt ∙ pobisesin poolunes paar sõna nomurmināju pusmiegā dažus vārdus; ta pobiseb midagi arusaamatut viņš bubina kaut ko nesaprotamu 2. pukšķēt ∙ mootor pobiseb motors pukšķ; siil pobiseb põõsa all ezis pukšķ zem krūma

päikese|paiste s saule, saules spīdēšana, saules stari ∙ päikesepaistes helkiv järv saulē vizošs ezers; päikesepaistes küpsenud pohlad saulgozī nogatavojušās brūklenes

rabastuma v pārpurvoties ∙ järv on rabastunud ezers ir pārpurvojies

reostuma v 1. tikt piesārņotam ∙ reostunud järv piesārņots ezers 2. tikt piegānītam

rohtuma v ieaugt zālē, aizaugt ar zāli ∙ jalgrada on rohtunud taka ir ieaugusi zālē; peenrad rohtuvad dobes ieaug nezālēs; rohtunud järv aizaudzis ezers; mälestused ei rohtu atmiņas nenobāl

`siil a s {siili, `siili, `siile} (Erinaceidae) ezis ∙ aias elab siil dārzā dzīvo ezis

soo a s {soo, sood, soid} purvs ◦ soojärv purva ezers; soosaar purva sala; soosammal purva sūna; sooselg purva klajs; soosiht purva stiga; sootraktor purva traktors; turbasoo kūdras purvs ∙ korjasime soos jõhvikaid purvā lasījām dzērvenes; ta läks oma jutuga sohu ja rappa viņš ar savām runām iebrauca galīgā purvā; läbi soo sumpama brist caur purvu

soostuma a v pārpurvoties ∙ järv soostub tasapisi ezers pamazām pārpurvojas; soostunud metsad pārpurvojušies meži

Tamula järv e Tamulas ezers

tehis|järv s mākslīgs ezers

turri adv 1. (virziens) gaisā, sabozts ∙ siil ajab okkad turri ezis slien adatas gaisā 2. (virziens) pikts, īgns, sabozies ∙ tüdruk tõmbus turri meitene sabozās

Tündre järv e Tindres ezers

umbe adv (virziens) ciet, aizsprostojies, aizsērējis ∙ toru läks umbe caurule aizdambējās; lumesadu ajas teed umbe sniegputenis aizputināja ceļus; umbe kasvanud järv aizaudzis ezers

umb|järv s beznoteces ezers

veski|järv s dzirnavu ezers

õige b adv 1. visai ∙ selle kohta on andmeid õige napilt ziņu par to ir visai maz; ta ärkas õige vara viņš pamodās visai agri; õige sügav järv visai dziļš ezers 2. nu gan, ar ∙ õige mul varandus, paarsada krooni tad nu gan bagātība, pārsimt kronu; õige mul õpetaja! atradies man skolotājs! 3. nu, kazi ∙ mine sa õige metsa oma jutuga! ej nu dillēs ar savām runām!; keedame täna õige suppi kazi, uzvārīsim šodien zupu