[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
Leitud 125 artiklit, väljastan 100
küll b adv 1. gan ∙ küll me saame hakkama gan mēs tiksim galā; nüüd ma pean küll minema tagad gan man jāiet; sihtisin küll, aga ei saanud pihta es gan mērķēju, taču netrāpīju; imelik küll savādi gan; mis meid küll seal ootab? kas gan mūs tur gaida?; küsisin seda küll isalt, küll emalt vaicāju to gan tēvam, gan mātei; küll on tore tas nu gan ir jauki 2. gana ∙ süüa ja juua oli üsna küll ēst un dzert bija gana; mul on aega küll laika man ir gana
kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu
küllap adv 1. droši vien ∙ küllap ta tahtis meid üllatada viņš droši vien vēlējās mūs pārsteigt; küllap sa tunned teda, kuigi ei mäleta nime tu droši vien viņu zini, lai gan neatceries vārdu 2. gan jau ∙ oodake, küllap ta tuleb pagaidiet, gan jau viņš atnāks; küllap ma toon gan jau es atnesīšu
jah b adv 1. jā ∙ jah, ma tulen jā, es nāku 2. gan ∙ oleme jah uhked esam gan lepni
ka adv 1. arī ∙ tema tahab ka õppida viņš arī vēlas mācīties; ka meie olime kunagi noored arī mēs kādreiz bijām jauni; kas tuled sisse ka? vai ienāksi arī iekšā? 2. pat ∙ keegi ei suutnud aidata, ka arst mitte neviens nespēja viņam palīdzēt, pat ne ārsts 3. gan ∙ sa oled ka imelik tu gan esi dīvains
vast adv 1. varbūt, kazi ∙ vast astud tuppa varbūt ienāksi istabā; mul on pisut varusid, vast saame hakkama man ir nedaudz rezervju, varbūt tiksim galā; ma toon vett, vast on neil janu es atnesīšu ūdeni, varbūt viņiem slāpst; vast läheb kõik veel hästi kazi viss vēl būs labi 2. nupat, nule, svaigi ∙ isa oli vast saabunud tēvs bija nupat ieradies 3. tikai ∙ mõistsin seda vast täna sapratu to tikai šodien; ta rääkis ema haigusest vast hiljuti viņš pastāstīja par mātes slimību tikai nesen 4. gan ∙ no nüüd vast saab nalja! nu tagad gan būs joki!
ehkki knj lai gan, kaut gan, lai arī ∙ ta ei tulnud, ehkki lubas viņš neatnāca, kaut gan solīja
kuigi b knj lai gan ∙ mees sõi, kuigi tal isu ei olnud vīrs ēda, lai gan viņam nebija apetītes; kuigi oli käes september, oli väljas veel siiski suviselt soe lai gan bija septembris, ārā vēl bija vasarīgi silts; ta tuli, kuigi hilinemisega viņš ieradās, lai gan ar nokavēšanos
eks a adv 1. taču ∙ eks ma öelnud es taču teicu; eks mingu ja vaadaku ise järele lai taču iet un apskatās pats 2. gan jau ∙ eks rebane kana ära sõi, kes muu gan jau lapsa vistu apēda, kas cits; eks näe (gan jau) redzēsim 3. nu ∙ eks sa vaata nu skaties; eks tee ise nu dari pats 4. vai ne, ja ∙ eks ole? vai ne?; tule siis homme, eks? nāc tad rīt, ja?; eks ole ilus? skaisti, vai ne?
diskrimineerimine s {diskrimineerimise, diskrimineerimist, diskrimineerimisi} diskriminācija, diskriminēšana ∙ nii meeste kui naiste diskrimineerimine gan vīriešu, gan sieviešu diskriminācija
ju adv 1. taču ∙ siis on ju kõik selge tad taču viss ir skaidrs 2. jau, gan jau, droši vien ∙ võib ju olla var jau būt; ju ta midagi kurja ikka tegi gan jau viņš ko ļaunu tomēr darīja
olgugi knj kaut arī, kaut gan, lai gan ∙ poiss on tubli, olgugi et väike zēns ir krietns, kaut arī mazs
sügavuti adv dziļumā ∙ nii sügavuti kui laiuti gan dziļumā, gan plašumā; siin on vaja igakülgset ja sügavuti minevat analüüsi te nepieciešama vispusīga un padziļināta analīze
välis|maa s ārzemes ∙ välismaal käima apmeklēt ārzemes; nii kodu- kui välismaal tunnustatud teadlane gan dzimtenē, gan ārzemēs atzīts zinātnieks
alles adv 1. saglabājies, palicis pāri ∙ kontrollige, kas kõik asjad on alles pārbaudiet, vai visas lietas ir saglabājušās; kogu raha on alles visa nauda ir palikusi; ainult paar maja jäi külas alles ciemā palika pāri tikai pāris māju 2. nupat ∙ tulin alles töölt nupat pārnācu no darba 3. tikai ∙ alles homme tikai rītdien; alles nüüd ma märkan tikai tagad es pamanu 4. vēl ∙ poiss on alles väike zēns vēl ir mazs; töö oli alles pooleli darbs vēl bija pusratā 5. nu gan ∙ oled sina alles rumal tu nu gan esi dumjš; on alles elu ir nu gan dzīve
kus adv 1. kur ∙ kus sa elad? kur tu dzīvo?; ma lähen vaatan, kus nad on es iešu un apskatīšos, kur viņi ir; kus suitsu, seal tuld kur dūmi, tur uguns; ta ööbib kus juhtub viņš nakšņo, kur pagadās; ta oli oma mõtetega jumal teab kus viņš ar savām domām bija dievs zina kur 2. kad ∙ oli päevi, kus polnud midagi suhu pista bija dienas, kad nebija nekā ēdama; see oli silmapilk, kus kõik oli kaalul tas bija mirklis, kad svaru kausos bija viss 3. nu tik, nu gan, kā ∙ kus siis läksid kõigil silmad suureks! nu tik visiem iepletās acis!; vaata aga, kus poisil pea lõikab! paskat, nu gan puisim galva strādā!; kus ma seda võisin teada! kā es to varēju zināt!; kus ka leidis tuttava! tad nu gan atradis paziņu! 4. sar kurp, uz kurieni ∙ kus sa lähed? kur tu ej?
edasi|müüja s izplatītājs, tālākpārdevējs ∙ seminarist võtavad osa nii tootjad kui edasimüüjad seminārā piedalās gan ražotāji, gan izplatītāji
erinema v atšķirties ∙ see mudel erineb teistest nii suuruse kui ka värvi poolest šis modelis atšķiras no citiem gan ar lielumu, gan krāsu
hoolimata b pop lai gan ∙ keelust hoolimata läksid lapsed jääle lai gan tas bija aizliegts, bērni kāpa uz ledus
kesk|ealine a s pusmūža cilvēks ∙ tulnud oli nii noori kui ka keskealisi sanākuši bija gan jaunieši, gan pusmūža cilvēki
`kirjama v {kirjata, `kirjan} izrakstīt ∙ kirjatud vöö izrakstīta josta; puunõusid kirjati nii lõikamise kui ka põletamisega koka traukus izrakstīja gan ar izgriešanu, gan dedzināšanu
`kolkima v {`kolkida, kolgin} 1. dauzīt, sist ∙ ta kolkis rusikatega värava pihta viņš dauzīja ar dūri pa vārtiem; teda kolgiti nii rusikate kui kaigastega viņu sita gan ar dūrēm, gan ar mietiem 2. velēt ∙ pesu kolkima velēt veļu
kõne s {kõne, kõnet, kõnesid} 1. runa ◦ kõnehäire runas traucējums ∙ ta valdab saksa keelt nii kõnes kui kirjas viņš prot vācu valodu gan runā, gan rakstos; kõne areng on seotud mõtlemise arenguga runas attīstība ir saistīta ar domāšanas attīstību; kes su kavalaid kõnesid usub! kas tām tavām viltīgajām runām ticēs!; otsene kõne tiešā runa; kaudne kõne netiešā runa 2. saruna ◦ erakõne privāta saruna ∙ neist asjust pole meil kõnet olnud par to mums saruna nav bijusi; kõnet ümber suunama pāradresēt sarunu 3. uzruna, runa ◦ lauakõne galda runa ∙ presidendi kõnet kuulati suure tähelepanuga prezidenta uzrunu klausījās ar lielu uzmanību; prokuröri kõne kohtus prokurora runa tiesā ∆ kõne alla tulema tikt apspriestam
materiaalselt adv materiāli ∙ olen püüdnud teda toetada nii materiaalselt kui moraalselt esmu centies viņu atbalstīt gan materiāli, gan morāli; materiaalselt vastutav isik materiāli atbildīga persona
nii|pidi adv šādi ∙ tõstame laua niipidi noliksim galdu šādi; ta keelitab niipidi ja naapidi viņš cenšas pierunāt gan šādi, gan tādi
pika|meelne adj 1. pacietīgs ∙ ole haigega pikameelne esi pacietīgs ar slimnieku 2. lēns ∙ pikameelne nii tegudes kui ka mõtlemises lēns gan darbos, gan domāšanā
pilama v 1. izsmiet, apsmiet ∙ ta oskas pilada nii teisi kui ennast viņš prata izsmiet gan citus, gan sevi 2. piesmiet
päeva|aeg s dienas laiks, diena ∙ aknad olid lahti nii päevaajal kui öösel logi bija vaļā gan dienā, gan naktī
sotsiali`seerima v {sotsiali`seerida, sotsialiseerin} socializēt ∙ last sotsialiseerib nii kool kui perekond bērnu socializē gan skola, gan ģimene
tükkis c adv kopā, reizē ∙ lahvandus neelas hobuse ja mehe tükkis lāsmenis aprija gan zirgu, gan vīru
väliselt adv 1. ārēji ∙ väliselt silmapaistmatu mees ārēji neuzkrītošs vīrietis 2. ārīgi ∙ taimeteed tarvitatakse nii joomiseks kui ka väliselt augu tējas lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi
välja|makse s izmaksa, izmaksāšana ∙ pangaarvelt saab teha väljamakseid nii sularahas kui ülekandena no bankas konta var veikt izmaksas gan skaidrā naudā, gan ar pārskaitījumu
väljast|poolt a adv no ārpuses ∙ näitas turistidele kirikut nii seest- kui väljastpoolt parādīja tūristiem baznīcu gan no iekšpuses, gan no ārpuses; uksed on väljastpoolt lukus durvis ir aizslēgtas no ārpuses
üht|aegu adv vienlaikus, vienlaicīgi ∙ ta õppis ühtaegu ära nii saksa kui rootsi keele viņš vienlaikus apguva gan vācu, gan zviedu valodu
ehk b knj 1. jeb ∙ diameeter ehk läbimõõt diametrs jeb caurmērs; 12 hektarit ehk veerand talu maadest 12 hektāri jeb ceturtā daļa saimniecības zemju 2. lai gan ∙ asusime teele, ehk küll sadas kõvasti devāmies ceļā, lai gan stipri lija 3. ja nu, varbūt ∙ raamatud poissi ei huvita, ehk olgu siis seiklusjutud grāmatas zēnu neinteresē, ja nu vienīgi piedzīvojumu stāsti
seest a adv 1. no iekšienes, no iekšpuses, no vidus ∙ seest kostis koera haukumist no iekšienes skanēja suņa rejas; laeva peab värvima nii seest kui väljast kuģis jākrāso gan no iekšpuses, gan ārpuses; leib on seest tooreks jäänud maize palikusi vidū jēla 2. sar iekšā, no iekšas ∙ seest valutab iekšā sāp; sa sööd mu närvid seest tu man nervus sabendēsi; palavus võtab hinge seest no karstuma garu var izlaist
õige b adv 1. visai ∙ selle kohta on andmeid õige napilt ziņu par to ir visai maz; ta ärkas õige vara viņš pamodās visai agri; õige sügav järv visai dziļš ezers 2. nu gan, ar ∙ õige mul varandus, paarsada krooni tad nu gan bagātība, pārsimt kronu; õige mul õpetaja! atradies man skolotājs! 3. nu, kazi ∙ mine sa õige metsa oma jutuga! ej nu dillēs ar savām runām!; keedame täna õige suppi kazi, uzvārīsim šodien zupu
`juur s {juure, `juurt, `juuri} 1. sakne ◦ puujuur koka sakne; hambajuur zoba sakne ∙ jäme juur resna sakne; juuri ajama dzīt saknes; toiduks kasutatakse nii selleri juurt kui lehti pārtikā izmanto gan selerijas sakni, gan lapas; ta sugupuu juured ulatuvad 16. sajandisse viņa ciltskoka saknes iesniedzas 16. gadsimtā; kõige kurja juur visa ļaunuma sakne 2. ieraugs, iejavs ◦ leivajuur maizes ieraugs ∙ eile segasin leiva jaoks juure vakar iemaisīju ieraugu maizei 3. val sakne ∙ sõna juur vārda sakne 4. mat sakne ◦ ruutjuur kvadrātsakne ∙ juurt võtma vilkt sakni
kujutlus s {kujutluse, kujutlust, kujutlusi} 1. priekšstats ∙ visuaalsed kujutlused vizuāli priekšstati; sellest on mul ähmane kujutlus par to man ir miglains priekšstats 2. iedoma ∙ kujutluse vili iedomu auglis; kujutlused võivad tekkida nii tahteliselt kui tahtmatult iedomas var rasties gan apzināti, gan neapzināti 3. iztēle ∙ kirjeldused kaugetest maadest virgutasid mu kujutlust tālu zemju apraksti rosināja manu iztēli
ühes|koos adv 1. kopā, kopīgi ∙ oleme harjunud töötama üheskoos esam pieraduši strādāt kopā; käisime vahel üheskoos jalutamas reizēm kopā gājām pastaigāties 2. vienlaikus, tajā pašā laikā ∙ kingitus kujutas endast kella ja käevõru üheskoos dāvana tajā pašā laikā bija gan pulkstenis, gan rokassprādze
üle|kanne s 1. pārnesums ∙ tähenduse ülekanne nozīmes pārnesums 2. tiešraide ∙ alustame ülekannet Tallinna lauluväljakult sākam tiešraidi no Tallinas dziesmu svētku estrādes 3. ekon pārskaitījums ∙ tasuda saab nii sularahas kui ülekandega maksāt var gan skaidrā naudā, gan ar pārskaitījumu 4. tehn pārnesums, pārvads ◦ jõuülekanne spēka pārvads
ära seadma 1. nolikt vietā, nokārtot ∙ pane need asjad esialgu siia, küll ma sean ise pärast ära noliec tās lietas pagaidām šeit, gan es vēlāk pats nolikšu vietā 2. sar piedzerties, pietempties ∙ mõned mehed olid juba parajalt ära seatud ja kakerdasid ringi daži vīri bija jau diezgan piedzērušies un klumburoja apkārt
hoolimata a prp lai gan, kaut arī
kah adv 1. sar arī 2. sar pat 3. sar gan
ära kannatama paciest, izturēt ∙ valus oli küll, kuid kannatasin ära sāpēja gan, taču es pacietu; me kannatasime kõik raskused nurisemata ära mēs nekurnot pacietām visas grūtības
kinni kasvatama aizaudzēt, aizdziedēt ∙ küll aeg kasvatab haavad kinni gan laiks aizdziedēs visas brūces
katuse|alune a s 1. pajumte ∙ ju ta leiab mingi katusealuse gan jau viņš atradīs kādu pajumti 2. nojume ∙ raudteejaama katusealune dzelzceļa stacijas nojume 3. mansards ∙ maja katusealusesse ehitati paar ärklituba mājas mansardā uzbūvēja pāris bēniņu istabas
`mahtuma v {`mahtuda, mahun} ietilpt, saiet ∙ ühte kotti need kartulid küll ei mahu vienā maisā šie kartupeļi nesaies gan; artikkel mahtus kümnele leheküljele raksts satilpa desmit lappusēs
neh adv sar jā gan, nu jā ∙ meeldis sulle? – meeldis neh tev patika? – nu jā, patika
no|jaa adv nu jā, kā tad, jā gan ∙ nojaa, muidugi kā tad, protams; nojaa, tehke, kuidas tahate nu jā, dariet, kā gribat
no|jah adv nu jā, kā tad, jā gan ∙ nojah, võiks ju tulla nu jā, varētu jau atnākt; nojah, oota sa, et tema sulle võla ära maksab! kā tad, gaidi vien, ka viņš tev atdos parādu!
nuputama v gudrot, prātot ∙ küll me midagi välja nuputame gan mēs kaut ko izgudrosim
näitaja s {näitaja, näitajat, näitajaid} 1. rādītājs ◦ sisunäitaja satura rādītājs; kiirusenäitaja ātruma rādītājs ∙ küll leidub näpuga näitajaid gan atradīsies tādi, kas rādīs ar pirkstu 2. rādītājs, parametrs ∙ mootori tehnilised näitajad motora tehniskie rādītāji
järele sõitma braukšus sekot, braukt pakaļ ∙ me sõidame neile järele gan sekosim viņiem
arutama v 1. spriest, apspriest ∙ hakkasime arutama, mida ette võtta sākām spriest par to, ko darīt; neid probleeme tuleks koosolekul arutada šīs problēmas būtu jāapspriež sapulcē 2. noskaidrot ∙ küll aeg kõik asjad arutab gan laiks visas lietas noskaidros
elu s {elu, elu, elusid} 1. dzīvība ∙ elu tekkimine maakeral dzīvības izcelšanās uz zemes; ta elu on ohus viņa dzīvība ir briesmās; elu ja surma küsimus dzīvības un nāves jautājums; ellu jääma palikt dzīvam; see tõi elu unisesse seltskonda tas miegainajā sabiedrībā ienesa dzīvību 2. dzīve, mūžs ◦ eraelu privātā dzīve; perekonnaelu ģimenes dzīve ∙ lühike elu īsa dzīve; elu mõte dzīves jēga; elu on ilus dzīve ir skaista; küll elu teda õpetab gan dzīve viņu izmācīs; elu möödub kiiresti dzīve paiet ātri; ta ei tee seda eluski viņš nemūžam to nedarīs; ma pole elu sees seda teinud es to nekad mūžā neesmu darījis; eluks ajaks uz mūžu ∆ ellu kutsuma radīt, nodibināt; elu eest visiem spēkiem; elu põletama dedzināt dzīvi; elu sisse puhuma iedvest dzīvību; elu täis ajama sadusmot; elu saab täis kāds sadusmojas
ime`lik adj {imeliku, ime`likku, ime`likke} 1. dīvains, savāds ∙ nad on imelikud inimesed viņi ir dīvaini cilvēki; imelikul kombel dīvainā kārtā 2. dīvaini, savādi ∙ imelik küll, lapsed ei kartnudki dīvaini gan, bērni nemaz nebaidījās
üle jääma 1. (pāri) palikt, atlikt ∙ kui aega üle jääb, siis loen ja paliks laiks, tad palasīšu; toitu jäi ülegi ēdiens pat palika pāri; küll ta nõustub, mis tal muud üle jääb gan jau viņš piekritīs, kas viņam cits atliks 2. pāriet, mitēties ∙ vihm jäi üle lietus pārgāja
kauaks adv 1. ilgi, uz ilgu laiku ∙ ta jäi kauaks ära viņš ilgi bija projām; teda pole enam kauaks meie hulgas viņš vairs nebūs ilgi mūsu vidū; kauaks te külla tulite? uz cik ilgu laiku jūs ieradāties ciemos? 2. cik gan ilgi ∙ kauaks sellest rahast jätkub! cik gan ilgi ar šo naudu pietiks!
ära kuluma 1. nodilt ∙ kingatallad on ära kulunud kurpju zoles ir nodilušas 2. iztērēties ∙ raha kulus ostude peale ära nauda iztērējās pirkumiem; pakk küünlaid kulus ühe õhtuga ära sveču paka iztērējās vienā vakarā 3. noderēt ∙ sulle kuluks uus ülikond ära tev noderētu viens uzvalks; vaheldus kuluks küll ära pārmaiņas noderētu gan
kõrvetama v 1. dedzināt, svilināt ∙ ahi on nii kuum, et kõrvetab krāsns ir tik karsta, ka dedzina; kuum supp kõrvetas suud karstā zupa apsvilināja muti; augustipäike kõrvetas turja augusta saule dedzināja muguru; kõrvetav kuumus svelošs karstums 2. grauzdēt ∙ kõrvetatud kohvioad grauzdētas kafijas pupiņas 3. kost, dedzināt, svilināt ∙ soolane vesi kõrvetas silmi sāļais ūdens koda acīs; nõges kõrvetas jalga nātre apsvilināja kāju; pipar kõrvetab suud pipari dedzina muti 4. sar bliezt ∙ küll ma sulle vastu kõrvetan gan es tev iebliezīšu pretī; vaenlane kõrvetas tükk aega suurtükkidest ienaidnieks labu laiku blieza ar lielgabaliem; ma pidin otsekohe siia kõrvetama man bija tūlīt jābliež šurp
noorus`lik adj {noorusliku, noorus`likku, noorus`likke} jauneklīgs ∙ nooruslik hääl jauneklīga balss; nooruslik pilk jauneklīgs skatiens; noor ta enam pole, aga nooruslik küll jauns viņš vairs nav, bet jauneklīgs gan
pehme adj {pehme, pehmet, pehmeid} 1. mīksts ∙ pehme padi mīksts spilvens; pehme muna mīksta ola; pehme vihmavesi mīksts lietusūdens; pehme mööbel mīkstās mēbeles; pehme suulagi mīkstās aukslējas; kartulid keesid pehmeks kartupeļi izvārījās; tal on keel pehme viņam mēle mīksta; pehme talv mīksta ziema; küll ma ta pehmeks räägin! gan es viņu pierunāšu! 2. maigs ∙ pehme loomuga maigas dabas; pehme hääl maiga balss
`punnima a v {`punnida, punnin} 1. spuroties, pretoties, strīdēties ∙ tule kaasa, mis sa punnid nāc līdzi, ko tu spurojies; ta punnis kaua, enne kui oma eksimuse üles tunnistas viņš ilgi spurojās, līdz atzina savu kļūdu; ei tasu temaga punnida nav vērts ar viņu strīdēties 2. pūlēties, pūlēties izdarīt ∙ mees punnis küll, aga kivi kohalt kangutada ei jaksanud vīrs pūlējās gan, taču akmeni no vietas izkustināt nespēja; ta punnis koti vankrile viņš pūlējās iedabūt maisu ratos
välja rääkima 1. izpļāpāt, izpaust ∙ teda ei saa usaldada, ta räägib kõik saladused välja viņam nevar uzticēties, viņš izpļāpā visus noslēpumus 2. (runājot) glābt, izpestīt ∙ ära karda, küll ma sind ikka kuidagi välja räägin! nebaidies, gan es tevi tomēr kaut kā izpestīšu!; ennast välja rääkima izķepuroties 3. izprasīt, sarunāt ∙ ta aitas vennal pangast laenu välja rääkida viņš palīdzēja brālim izprasīt no bankas aizdevumu 4. val izrunāt ∙ seda sõna on raske välja rääkida šo vārdu ir grūti izrunāt
sõnakas adj {sõnaka, sõnakat, sõnakaid} 1. mutīgs, valodīgs, runātīgs ∙ eriti sõnakas pole ta kunagi olnud viņš nekad nav bijis īpaši runātīgs 2. tāds, kas tur vārdu ∙ ta on sõnakas, küll ta tuleb viņš tur savu vārdu, gan jau viņš atnāks
`tolk s {tolgu, `tolku, `tolke} 1. sar jēga, saprašana ∙ kas said tema jutust tolku? tu saprati viņa teikto? 2. sar jēga, labums ∙ raviti küll, aga tolku mitte üks raas ārstēja gan, bet jēgas nekādas
vanadus s {vanaduse, vanadust, vanadusi} vecums ◦ vanadusnõrkus vecuma nespēks; vanaduspension vecuma pensija ∙ füsioloogiline vanadus fizioloģiskais vecums; eks vanaduses lapsed toetavad gan vecumā bērni atbalstīs
välja vedama 1. izvest ∙ laudast on sõnnik juba välja veetud mēsli no kūts jau izvesti; riik veab välja toiduaineid valsts izved pārtikas produktus 2. izvilkt ∙ ta vedas käed taskust välja viņš izvilka rokas no kabatas; kes meid sellest hädast välja veab? kurš izvilks mūs no šīs nelaimes? 3. iztikt, izvilkt ∙ küll ta selle rahaga välja veab gan jau viņš izvilks ar to naudu 4. sar pavilkt ∙ oleks nagu noorteajakiri, aga päris välja ei vea būtu it kā jauniešu žurnāls, bet īsti nepavelk
õige a adj {õige, õiget, õigeid} 1. pareizs ◦ ainuõige vienīgais pareizais ∙ õige aeg pareizs laiks; ennustus osutus õigeks prognoze izrādījās pareiza; õige mõte pareiza doma; ta seadis paberid õigesse järjekorda viņš sakārtoja papīrus pareizā secībā; tunnistan süüdistuse õigeks atzīstu apsūdzību par pareizu; vali õige sõidukiirus izvēlies pareizo braukšanas ātrumu 2. īsts ∙ õige eestlane īsts igaunis; õiget sõpra tunned hädas īstu draugu iepazīsti nelaimē; ta otsib elus õiget kohta viņš meklē dzīvē īsto vietu; ta pole veel seda õiget leidnud viņš vēl nav atradis to īsto; õige süüdlane jäigi karistamata īstais vaininieks tā arī palika nesodīts; tal on õige süda rinnus viņam ir īsta sirds krūtīs 3. nevainīgs, bez vainas ∙ vaene tehti süüdlaseks ja rikas jäi õigeks nabagu padarīja par vainīgo, un bagātais palika bez vainas; kohtus õigeks mõistma attaisnot tiesā 4. taisns ∙ kõverad naelad taoti õigeks līkas naglas pārkala taisnas; viltuvajunud katus tuleb õigeks ajada sašķiebies jumts ir jāiztaisno; pane pilt seinal õigeks! iztaisno attēlu uz sienas!; õige nina taisns deguns 5. pareizi ∙ õige küll, võlg on tasumata pareizi gan, parāds nav samaksāts; õige ta on, aega on vähe pareizi ir, laika ir maz; last lüüa pole õige bērnam sist nav pareizi; kõik on õige, mis ma räägin viss, ko es saku, ir pareizs
õpetama v mācīt, pasniegt ∙ ema hakkas lapsele tähti õpetama māte sāka mācīt bērnam burtus; ta õpetab ülikoolis kõrgemat matemaatikat viņš pasniedz universitātē augstāko matemātiku; küll ma sind õpetan! gan tu dabūsi no manis mācību!
üks|kord adv 1. vienreiz ∙ ükskord tuli tallu üks võõras vienreiz sētā ieradās svešinieks; jäta mind ükskord ometi rahule! liec mani vienreiz mierā! 2. kādreiz ∙ küll sa seda veel ükskord kahetsed gan tu to vēl kādreiz nožēlosi 3. reiz ∙ kui ta on ükskord nii tark, andku siis head nõu ja reiz viņš ir tik gudrs, lai tad dod labu padomu; ükskord juhtus selline lugu reiz bija tāds gadījums
üle b prp 1. pār, pāri ∙ poiss ronis üle aia zēns kāpa pāri sētai; ta viskas seljakoti üle õla viņš pārmeta mugursomu pār plecu; üks jalg üle teise kāja pār kāju; poisid jooksid üle väljaku zēni skrēja pāri laukumam; mul oli tekk üle pea man bija sega pāri galvai; kell on kümme minutit üle kaheksa pulkstenis ir desmit minūtes pāri astoņiem; üle aegade pāri laikiem 2. pa ∙ küll me üle mitme midagi välja mõtleme gan mēs pa visiem kaut ko izdomāsim 3. visur, visā ∙ teade levis üle maa ziņa izplatījās pa visu zemi; see rahvalaul on tuntud üle Eesti šī tautasdziesma ir pazīstama visā Igaunijā; üle kooli kõige parem õpilane visas skolas labākais skolnieks 4. caur ∙ sõitsime Tallinnasse üle Tartu braucām uz Tallinu caur Tartu 5. pēc ∙ üle pika aja oleme jälle koos pēc ilga laika atkal esam kopā; üle hulga aja sajab lund pēc ilgiem laikiem snieg sniegs 6. katru otro, katru ∙ ta sõitis üle nädala maale katru otro nedēļu viņš brauca uz laukiem; ta käib poes üle kolme-nelja päeva viņš iet uz veikalu katru trešo, ceturto dienu 7. vairāk nekā ∙ siin on üle tuhande krooni šeit ir vairāk nekā tūkstotis kronu
õel adj {õela, õelat, õelaid} 1. ļauns ∙ õel plaan ļauns plāns; vaesus teeb õelaks nabadzība padara ļaunu 2. negants ∙ küll täna on õel ilm šodien gan ir negants laiks
`mõikama v {mõigata, `mõikan} 1. pietikt ∙ tal mõikab raha ja ülbust viņam pietiek naudas un iedomības 2. līdzēt ∙ ükski rohi ei mõiganud nelīdzēja nevienas zāles 3. jēgt, saprast ∙ kuidas ta küll nii lihtsat asja ei mõika! kā gan viņš neapjēdz tik vienkāršu lietu!
pirukas s {piruka, pirukat, pirukaid} 1. pīrāgs ◦ lihapirukas gaļas pīrāgs; moosipirukas ievārījuma pīrāgs ∙ porganditäidisega pirukas pīrāgs ar burkānu pildījumu; ema küpsetas pirukaid māte sacepa pīrāgus; puljong pirukaga buljons ar pīrāgu 2. sar ziepes, nepatikšanas ∙ see on küll pirukas, et eksamil läbi põrusid tās gan ir ziepes, ka tu izkriti eksāmenā
`arm a s {armi, `armi, `arme} rēta ◦ mõõgaarm zobena rēta; põletusarm apdeguma rēta ∙ sügav arm dziļa rēta; haav kasvas küll kinni, kuid arm jäi järele brūce gan aizauga, bet rēta palika
heldeke[ne] intj apžēliņ ∙ heldeke, mis see küll tähendab! apžēliņ, ko gan tas nozīmē!
inimese|loom s sar cilvēks, dzīvnieks ∙ kuhu sel vaesel inimeseloomal ikka minna kur gan tas nabaga cilvēks lai liekas; südametu inimeseloom bezsirdīgais dzīvnieks
jajah adv jā jā ∙ jajah, nii see võis olla küll jā jā, tā tas varēja gan būt
`jampsima v {`jampsida, jampsin} 1. murgot ∙ haige hakkas palavikus jampsima slimnieks sāka drudzī murgot; ära jampsi, nii see küll pole nemurgo, tā nu gan nav 2. sar muļķoties, ņemties, niekoties ∙ ära jampsi tulega nemuļķojies ar uguni
jutu|järg s sarunas pavediens, stāsta pavediens ∙ jutujärge kaotama pazaudēt sarunas pavedienu; jutujärge üles võtma atsākt sarunu; kuhu ma jutujärjega jäingi? kur gan es paliku?
välja kannatama pārciest, izturēt ∙ haige ei kannatanud operatsiooni välja slimnieks nepārcieta operāciju; sellist seltskonda ma küll ei suuda välja kannatada šādu kompāniju es gan nespēju izturēt
kuidas adv kā ∙ kuidas koolis läheb? kā iet skolā?; kuidas sa välja näed! kā tu izskaties!; kuidas siis muidu kā gan citādi; ma küsin sinult, kuidas see on võimalik es tev prasu, kā tas ir iespējams; nüüd on tal selge, kuidas seda teha tagad viņam ir skaidrs, kā to darīt; püüdsin teda lohutada, kuidas oskasin centos viņu mierināt kā pratu; kuidas sina mulle, nõnda mina sulle kā tu man, tā es tev; kuidas töö, nõnda palk kāds darbs, tāda alga; püüa kuidas tahes, kõike ära teha ikka ei jõua centies, kā gribi, visu izdarīt vienalga nevar; ja kuidas ta ootas, kuidas rõõmustas! un kā viņš gaidīja, kā priecājās!; kuidas soovite kā vēlaties
mani`akk s {maniaki, mani`akki, mani`akke} maniaks ∙ see pole normaalne inimene, vaid maniakk tas nav vis normāls cilvēks, bet gan maniaks
muunduma v pārvērsties, pārveidoties ∙ energia ei kao, vaid muundub enerģija nezūd, bet gan pārveidojas
mõeldav p {mõeldava, mõeldavat, mõeldavaid} iedomājams, iespējams ∙ mõeldav see ju on, aga vähe usutav iedomājams tas gan ir, bet maz ticams
oih intj ai, ak, vai ∙ oih, nüüd ma küll ehmatasin! vai, tagad gan es izbijos!
paljuke[ne] pr {paljukese, paljukest, paljukesi} daudz ∙ paljukese siis vanainimene teha jõuab cik daudz gan vecs cilvēks var padarīt
pihid s pl {`pihtide, `pihte} 1. knaibles ◦ sepapihid kalēja knaibles, lūkšas 2. spīles, žņaugi, spaidi ∙ kuidas küll pääseda vaesuse pihtide vahelt? kā gan izrauties no nabadzības spīlēm? ∆ pihtide vahele võtma iedzīt sprukās
pull d adj {pulli} sar jokains, smieklīgs ∙ küll on pull poiss tas gan ir jokains puisis; see on tänase päeva kõige pullim nali tas ir šodienas smieklīgākais joks
`põhk s {põhu, `põhku, `põhke} salmi, stiebri ◦ aluspõhk salmu pakaiši; põhumultš salmu mulča ∙ sületäis põhku klēpis salmu; loed ka igasugust põhku tu nu gan lasi visādas sēnalas ∆ põhku pugema likties uz auss
ratsi`oon s {ratsiooni, ratsi`ooni, ratsi`oone} deva, porcija, norma ◦ söödaratsioon barības deva ∙ ratsioonid on küll suured, aga ühekülgsed devas gan ir lielas, bet vienveidīgas
saadan s {saadana, saadanat, saadanaid} sātans ∙ küll tal saadanal on jõudu! ir nu gan viņam, sātanam, spēks!
sitasti adv vulg sūdīgi ∙ siis on küll sitasti tad nu gan ir sūdīgi
soristama v 1. (ar strūklu) liet ∙ ta soristas vett potti viņš lēja ūdeni katlā; küll soristab sadada nu gan līst 2. čurāt ∙ linnas ei tohi lapski soristada, kuhu juhtub pilsētā pat bērns nedrīkst čurāt, kur pagadās 3. (runājot) bērt, skaitīt ∙ ta soristas peast tulbisorte viņš skaitīja no galvas tulpju šķirnes
spektaakel s {spektaakli, spektaaklit, spektaakleid} sar izrāde ∙ spektaakel linnapargis izrāde pilsētas parkā; oli alles spektaakel! tā nu gan bija izrāde!
`tahtma v {`tahta, tahan} 1. gribēt ∙ tahan kohvi gribu kafiju; laps tahab magada bērns grib gulēt; mis tast tahtagi ko gan no viņa var gribēt; uni ei taha tulla nenāk miegs; see töö tuleb tahes või tahtmata ära teha šis darbs gribot negribot jāpadara 2. vajadzēt, būt nepieciešamam ∙ laud tahaks vahel pesta ka galds reizēm būtu arī jāmazgā; kartul tahab võtta kartupeļi jārok 3. grasīties, taisīties ∙ ta tahtis naerust nõrkeda viņš teju ļima no smiekliem
tarvitsema v vajadzēt ∙ homme ei tarvitse vara tõusta rīt nav agri jāceļas; seda poleks sul küll tarvitsenud ütelda tā gan tev nevajadzēja teikt
tegija b adj {tegija, tegijat, tegijaid} sar darbīgs, izveicīgs, apsviedīgs ∙ ta on küll üks tegija mees viņš nu gan ir viens izveicīgs vīrs
