[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 20 artiklit
aasta|ringselt adv cauru gadu ∙ pere elab seal aastaringselt ģimene dzīvo tur cauru gadu
arvukas adj {arvuka, arvukat, arvukaid} daudzskaitlīgs ∙ tuli vastata arvukatele küsimustele bija jāatbild uz daudziem jautājumiem; perekond oli arvukas ģimene bija liela
kogu b pr (kopums) viss ∙ kogu maja visa māja; kogu perekond visa ģimene; ta oli kogu selle aja vait viņš visu šo laiku klusēja; ta sikutas kogu jõust viņš vilka no visa spēka
kolme|liikmeline adj ar trijiem locekļiem ∙ kolmeliikmeline perekond ģimene ar trijiem locekļiem; kolmeliikmeline komisjon komisija ar trijiem dalībniekiem
kuna c knj 1. jo ∙ ma pean seda tegema, kuna olen lubanud man tas ir jādara, jo esmu apsolījis; ta ei saanud tulla, kuna oli haige viņš nevarēja atnākt, jo bija slims 2. tā kā ∙ kuna aeg on hiline, tuleb laagrisse jääda tā kā laiks ir vēls, jāpaliek nometnē; kuna ta oli haige, ei saanud ta koosolekust osa võtta tā kā viņš bija slims, viņš nevarēja piedalīties sapulcē 3. kamēr ∙ ema tõusis hommikul varakult, kuna pere jäi veel magama māte cēlās agri no rīta, kamēr ģimene vēl palika guļam; linna piiras järv, teiselt poolt tumeroheline mets, kuna mujal laiusid nurmed pilsētu ietvēra ezers un zaļš mežs, tālāk pletās lauki
lagunema v 1. brukt, irt, jukt ∙ vanad hooned lagunevad vecas ēkas brūk; teed hakkasid lagunema ceļi sāka brukt; perekond lagunes ģimene izjuka; pilved lagunesid mākoņi izklīda 2. sadalīties, trūdēt ∙ kuumutamisel hape laguneb karsējot skābe sadalās; laip laguneb līķis sadalās 3. sar izplatīties ∙ kuulujutud lagunesid üle kogu kihelkonna baumas izplatījās pa visu draudzi
pere s {pere, peret, peresid} 1. ģimene, saime, mājinieki ◦ kasupere audžuģimene ∙ lapserikas pere daudzbērnu ģimene; pere sissetulek ģimenes ienākumi; peret soetama dibināt ģimeni; peret üleval pidama uzturēt ģimeni 2. sēta, saimniecība, lauku mājas ∙ külas on üheksa peret ciematā ir deviņas saimniecības; käisin paaris peres sees teed küsimas iegriezos pāris sētās pavaicāt ceļu 3. saime, kolektīvs, pulks ◦ laevapere kuģa ekipāža; keeltepere valodu saime ∙ teatri pere teātra saime; Euroopa riikide pere Eiropas valstu saime 4. (bišu) saime, spiets ◦ mesilaspere bišu spiets ∙ tugev pere spēcīga saime; peret heitma spietot
pere`kond s {perekonna, pere`konda, pere`kondi} 1. ģimene, saime ∙ kolmelapseline perekond trīs bērnu ģimene; neil on oodata perekonna juurdekasvu viņiem gaidāms ģimenes pieaugums; ta on pärit haritud perekonnast viņš ir cēlies no inteliģentas ģimenes 2. biol ģints ∙ putukate perekonnad kukaiņu ģintis
`plaan s {plaani, `plaani,`plaane} 1. plāns ◦ arenguplaan attīstības plāns; tegevusplaan rīcības plāns; äriplaan biznesa plāns ∙ tal on hiilgav plaan viņam ir spīdošs plāns; see plaan on teostamatu šis plāns ir nerealizējams; plaani korrigeerima koriģēt plānu 2. plāns, saraksts, grafiks ◦ sõiduplaan kustības saraksts ∙ eksamite plaan eksāmenu plāns; rongid väljuvad plaani järgi vilcieni kursē pēc saraksta 3. plāns, plānojums, shēma ◦ detailplaan detaļplānojums ∙ topograafiline plaan topogrāfiskais plāns; maja plaan mājas plāns 4. skatījums, aspekts ∙ ta käsitleb nähtust ajaloolises plaanis viņš aplūko parādību vēsturiskā skatījumā 5. (izvietojums, attēlojuma veids) plāns ◦ esiplaan priekšplāns ∙ meest filmiti suures plaanis vīrieti filmēja tuvplānā; perekond jäi teisele plaanile ģimene palika otrā plānā 6. sar skats, izskats ∙ plaani poolest ta mulle meeldib no skata viņš man patīk; poeg on oma isa plaani dēls ir līdzīgs savam tēvam ∆ plaani pidama kalt plānus ~ flirtēt; plaani välja andma līdzināties
päralt pop 1. priekš, piederot ∙ sa ei ole ainult enese päralt, sul on perekond tu nepiederi tikai sev, tev ir ģimene; noorte päralt on tulevik jaunajiem pieder nākotne 2. (lādējoties) pēc ∙ kuradi päralt velna pēc
rohke|arvuline adj daudzskaitlīgs, liels ∙ rohkearvuline pere liela ģimene; rohkearvulised uurimused daudzi pētījumi
sotsiali`seerima v {sotsiali`seerida, sotsialiseerin} socializēt ∙ last sotsialiseerib nii kool kui perekond bērnu socializē gan skola, gan ģimene
suur|pere s 1. dižģimene, daudzbērnu ģimene 2. (etnogrāfijā) lielģimene, lielā saime
talu|pere s zemnieka ģimene, lauku sētas saime
tegutsema v 1. rīkoties, darboties ∙ aitab unistamisest, aeg on tegutseda! pietiek sapņot, laiks rīkoties! 2. darboties, strādāt ∙ terve pere tegutses aias visa ģimene darbojās dārzā; linnas tegutseb kolm raamatukogu pilsētā darbojas trīs bibliotēkas
tähendama v 1. nozīmēt ∙ mida see sõna tähendab? ko šis vārds nozīmē?; pere tähendab talle palju ģimene viņam nozīmē daudz; pileteid pole, tähendab, me ei sõida biļešu nav, tātad mēs nebraucam; soetasin endale, see tähendab sain päranduseks, suvila iegādājos, tas ir, saņēmu mantojumā vasarnīcu 2. atzīmēt, piezīmēt, pierakstīt ∙ ta tähendas aadressi oma märkmikku viņš pierakstīja adresi savā piezīmju grāmatiņā 3. atzīmēt, piezīmēt, bilst ∙ lubage tähendada, te olete kaotanud atļaujiet piezīmēt, jūs esat zaudējis 4. norādīt ∙ läksime tähendatud suunas gājām norādītajā virzienā
virelema v nīkt, nīkuļot ∙ pere vireles äärmises vaesuses ģimene nīka ārkārtējā nabadzībā; muudkui vireleb, ei ela ega sure nīkuļo vien, nedzīvo un nemirst; sõidutee ääres virelev puu blakus brauktuvei nīkuļojošs koks
ärkamis|aeg s 1. mošanās laiks ∙ pere tavaline ärkamisaeg on kell kuus parasti ģimene modās pulksten sešos 2. atmodas laiks ∙ ärkamisaja tegelased atmodas laika darboņi
üksi|päini adv 1. vienatnē, viens, viens pats ∙ teatris käis ta enamasti üksipäini teātri viņš lielākoties apmeklēja vienatnē; olin eile jumala üksipäini kodus vakar es biju mājās pavisam viens 2. vien, tikai ∙ seda teadis üksipäini meie perekond to zināja vien mūsu ģimene
ütlemine s {ütlemise, ütlemist, ütlemisi} 1. runa, runas veids ∙ ta oli väga järsk oma ütlemistes viņš bija ļoti ass savā runā; lugemisel nautisin kirjaniku toredat ütlemist lasot baudīju rakstnieka jauko runas veidu 2. izrunāšanās ∙ see oli täiesti taktitu ütlemine tā bija pavisam netaktiska izrunāšanās 3. rāšanās, bāršanās ∙ laste pärast tuli pererahvaga ütlemist bērnu dēļ bija jāsarāj ģimene; küsi isalt luba, muidu tuleb jälle ütlemist paprasi tēvam atļauju, citādi atkal būs bāršanās 4. teiciens ∙ rahvapärased ütlemised tautā lietoti teicieni
