[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aasta|kümme s 1. desmitgade ∙ 19. saj. viimasel aastakümnel 19. gs. pēdējā desmitgadē 2. gadu desmits ∙ nii võib see jääda aastakümneteks tā tas var palikt gadu desmitiem

aduma v apjaust ∙ adusin, mida see otsus mulle tähendab apjautu, ko šis lēmums man nozīmē

algselt adv sākotnēji ∙ ei ole teada, mis see sõna algselt tähendas nav zināms, ko šis vārds sākotnēji nozīmējis

`antud p → `andmadotais, šis ∙ antud juhul šajā gadījumā; antud aastal šajā gadā

avaldis s {avaldise, avaldist, avaldisi} 1. izpausme ∙ see teos on uuema kunstisuuna avaldis šis darbs ir jaunākā mākslas virziena izpausme 2. mat izteiksme ∙ algebraline avaldis algebriska izteiksme

edasi adv 1. uz priekšu ∙ minge otse edasi ejiet taisni uz priekšu; ta püüab elus edasi saada viņš cenšas tikt dzīvē uz priekšu 2. tālāk ∙ kuidas edasi elada? kā dzīvot tālāk?; ja nii edasi un tā tālāk; pärast arutame edasi pēc tam spriedīsim tālāk 3. joprojām ∙ see seadus on edasi jõus šis likums joprojām ir spēkā

eeldama v 1. (par priekšnoteikumu) prasīt, paredzēt ∙ see töö eeldab eriettevalmistust šis darbs prasa īpašu sagatavotību 2. (iepriekš) pieņemt, pieļaut varbūtību ∙ hea inimene eeldab, et teisedki on samasugused labs cilvēks pieņem, ka arī citi ir tādi paši

eelmine adj {eelmise, eelmist, eelmisi} iepriekšējs, pagājis ◦ üle-eelmine aizpagājušais ∙ eelmisel leheküljel iepriekšējā lappusē; see korter on eelmisest palju suurem šis dzīvoklis ir daudz lielāks par iepriekšējo; kogu eelmise öö sadas visu pagājušo nakti lija; eelmisel nädalal pagājušajā nedēļā

ei a adv 1. ne- ∙ ei iialgi nemūžam; töö oli korralik, ei ühtki viga darbs bija kārtīgs, nevienas kļūdas 2. nē ∙ ei, seda ma ei tee nē, to es nedarīšu; ei, see võimalus langeb ära nē, šī iespēja atkrīt; sajad, ei, tuhanded hukkusid simti, nē, tūkstoši gāja bojā 3. ne, nedz ∙ ei mütsi peas, ei saapaid jalas ne cepures galvā, ne zābaku kājās; ei see ega teine ne šis, ne tas 4. (izsauksmes vārda nozīmē) nē, eh ∙ ei, oli see alles sõit! nē, tas tik bija brauciens!

elu|aegne adj mūžīgs, uz mūžu, mūža- ∙ eluaegne sõprus mūžīga draudzība; see ametikoht on eluaegne šis amats ir uz mūžu; talle määrati eluaegne pension viņam piešķīra mūža pensiju

elu|ase s 1. mājvieta ∙ saime ajutise eluaseme aita dabūjām pagaidu mājvietu klētī 2. mājoklis ◦ eluasemelaen mājokļa kredīts ∙ perekonnale jääb see eluase kitsaks ģimenei šis mājoklis kļūst par šauru

erinema v atšķirties ∙ see mudel erineb teistest nii suuruse kui ka värvi poolest šis modelis atšķiras no citiem gan ar lielumu, gan krāsu

`film s {filmi, `filmi, `filme} 1. (kino) filma ◦ dokumentaalfilm dokumentāla filma; filmiversioon filmas versija; lühifilm īsfilma ∙ populaarteaduslik film populārzinātniska filma; filmi vaatama skatīties filmu; Eesti filmide nädal Igaunijas filmu nedēļa; see näitleja on mänginud mitmes filmis šis aktieris ir spēlējis vairākās filmās 2. (materiāls) filma, filmiņa ◦ fotofilm fotofilma; mikrofilm mikrofilma ∙ filmi ilmutama attīstīt filmu

füüsiliselt adv fiziski ∙ füüsiliselt tugev fiziski spēcīgs; see töö on füüsiliselt raske šis darbs ir fiziski smags

`giid s {giidi, `giidi, `giide} gids ◦ audiogiid audiogids ∙ muuseumi giid muzeja gids

`haarama v {haarata, `haaran} 1. tvert ∙ tangidega haarama satvert ar stangām; haaras pliiatsi ja hakkas kirjutama satvēra zīmuli un sāka rakstīt 2. kampt ∙ koer haaras kondi suhu suns pakampa kaulu mutē 3. sagrābt, pārņemt ∙ võimu haarama sagrābt varu; teda haaras hirm viņu sagrāba bailes; leegid haarasid tallikatuse liesmas pārņēma staļļa jumtu 4. aizraut ∙ haarav spordiala aizraujošs sporta veids; see töö haaras mind šis darbs mani aizrāva 5. mil ielenkt ∆ härjal sarvist haarama ķerties vērsim pie ragiem; ohje enda kätte haarama ņemt grožus savās rokās; sõnasabast kinni haarama pieķerties vārdiem

harguma v 1. šķirties, sazaroties ∙ tee hargub kaheks ceļš sazarojas divos 2. irt ∙ see riie hargub kergesti šis audums viegli irst

ära harjuma pierast ∙ kui ära harjud, hakkab seegi töö meeldima kad pierodi, arī šis darbs iepatīkas

heidik s {heidiku, heidikut, heidikuid} atstumtais, pamestais, pabērns ∙ ühiskonna heidikud sabiedrības atstumtie; see koer on heidik šis suns ir pamests; saatuse heidik likteņa pabērns

`hing b s {hinge, `hinge, `hingi} 1. elpa, dvaša ∙ hoidsin hinge kinni aizturēju elpu; kuumus lõi hinge kinni karstums aizsita elpu 2. dvēsele, gars ◦ sugulashing radniecīga dvēsele ∙ hinge ilu dvēseles skaistums; ülla hingega inimene cilvēks ar cēlu dvēseli; hinge surematus dvēseles nemirstība; patune hing grēcīga dvēsele; ürituse hing pasākuma dvēsele; mis sul hingel on? kas tev ir uz sirds? 3. dvēsele, cilvēks ∙ mitte kusagil ainustki elavat hinge nekur nevienas dzīvas dvēseles; ta on kuldne hing viņš ir zelta cilvēks; perekonnas oli kuus hinge ģimenē bija seši cilvēki; mis sa hing teed! ko tu, cilvēks, padarīsi! 4. dzīvība ∙ kassil on visa hing kaķim ir sīksta dzīvība; hinge kallale kippuma ķerties pie dzīvības; keegi ei jäänud hinge neviens nepalika dzīvs 5. sirdsapziņa ∙ see kuritegu lasus tema hingel šis noziegums gūlās uz viņa sirdsapziņas ∆ hinge heitma izlaist garu; hinge pidades aizturētu elpu; hinge sisse puhuma iedvest dzīvību; hinge sees hoidma uzturēt pie dzīvības; hinge tõmbama atvilkt elpu; hing on täis sirds ir pilna; hinge vaakuma svārstīties starp dzīvību un nāvi; kogu hingest no visas sirds; hinge puistama kratīt sirdi; ühe hingega vienā elpas vilcienā

`hirm s {hirmu, `hirmu, `hirme} 1. bailes ◦ surmahirm nāves bailes ∙ naist haaras hirm sievieti sagrāba bailes; hirmu maha suruma apspiest bailes; hirmust värisema bailēs drebēt; hirmust kangeks jääma sastingt no bailēm; hirmul on suured silmad bailēm lielas acis; mul on hirm man ir bail 2. bieds ∙ see koer on hirmuks kogu külale šis suns ir visa ciema bieds; poiss hoidis terve klassi oma hirmu all zēns terorizēja visu klasi

hirmutama v baidīt, biedēt ∙ see otsus hirmutas mind šis lēmums mani baidīja; perenaine hirmutab hernestest kanu saimniece baida vistas laukā no zirņiem

iga|kord adv ikreiz, katru reizi ∙ igakord ei tarvitse see reegel kehtidagi ikreiz šis likums var arī nedarboties

ilma|valgus s dienasgaisma, saules gaisma ∙ see leiutis nägi ainult juhuse tõttu ilmavalgust šis izgudrojums ieraudzīja saules gaismu tikai sagadīšanās pēc

istuma v 1. sēdēt ∙ istusime lõkke ääres sēdējām pie ugunskura; laev istus madalikul kuģis sēdēja uz sēkļa; ta ei saanud tööd ja istus kodus viņš nedabūja darbu un sēdēja mājās; vangis istuma sēdēt cietumā 2. sēsties ∙ istusin esimesse ritta apsēdos pirmajā rindā 3. sar derēt, piestāvēt ∙ see töö ei istu talle šis darbs viņam neder; kleit istus nagu valatud kleita derēja kā uzlieta; habe sulle ei istu bārda tev nepiestāv 4. sar veikties, sekmēties ∙ töö ei istu täna darbs šodien neveicas 5. sar patikt, garšot ∙ mulle see jook ei istu man šis dzēriens negaršo

jõu|mees s stiprinieks, atlēts ∙ sellest poisist kasvab jõumees šis puisis izaugs par stiprinieku

jäljendus s {jäljenduse, jäljendust, jäljendusi} 1. atdarināšana, kopēšana ∙ ta töödes on tunda suurte meistrite jäljendust viņa darbos jaušama lielo meistaru atdarināšana 2. atdarinājums, imitācija, kopija ∙ see vaip on gobelääni jäljendus šis paklājs ir gobelēna imitācija

jämedalt adv 1. rupji ∙ jämedalt riivitud porgand rupji rīvēts burkāns; jämedalt seadusi rikkuma rupji pārkāpt likumu; vihma sadas ikka jämedamalt lietus lija arvien spēcīgāk 2. trekni, treknināti ∙ jämedalt trükitud sõna trekni iespiests vārds 3. vispārīgi, lielos vilcienos, galvenokārt ∙ see lahus koosneb jämedalt võetuna veest ja sooladest šis šķīdums sastāv galvenokārt no ūdens un sāļiem

kaduma v {kaduda, `kaon} zust ∙ noorus kaob märkamatult jaunība zūd nemanāmi; keel oli igaveseks kadunud valoda bija zudusi uz visiem laikiem; lõpuks mu kannatus kadus beigās mana pacietība zuda; temas on õpetaja kaduma läinud viņā ir zudis skolotājs; pliiats on kadunud zīmulis ir pazudis; poiss oli mitu päeva kadunud puisis bija pazudis vairākas dienas; tee kaob kaugusse ceļš izzūd tālumā; ta oskab õigel ajal kaduda viņš prot pazust īstajā laikā; see sõna on tarvituselt kadumas šis vārds izzūd no lietojuma; kadunud aeg zudušais laiks

`kandma v {`kanda, kannan} 1. nest, nēsāt ∙ ta kannab kaste viņš nes kastes; jõed kannavad liiva merre upes nes smiltis uz jūru; demonstrandid kandsid loosungeid demonstranti nesa lozungus; road kanti lauale ēdienus nesa galdā; vastutust kandma būt atbildīgam 2. vest ∙ laevad kandsid kalleid laste kuģi veda dārgas kravas; rong kannab meid lõuna suunas vilciens ved mūs dienvidu virzienā 3. nest, balstīt ∙ kandvad seinad nesošās sienas; templi lage kandsid võimsad sambad tempļa griestus balstīja varenas kolonnas 4. nest, turēt ∙ noor jää ei kanna veel jauns ledus vēl netur 5. nest, glabāt, atrasties uz ∙ käskkiri kandis direktori allkirja uz pavēles bija direktora paraksts; raha kandis keisri kujutist uz naudas bija ķeizara attēls; see inimene kannab hinges kurja šis cilvēks glabā dvēselē ļaunumu; negatiivset laengut kandev elementaarosake elementārdaļiņa ar negatīvu lādiņu 6. valkāt, nēsāt ∙ ma kannan talvel kasukat ziemā es valkāju kažoku; ta kannab tumedat ülikonda viņš valkā melnu uzvalku; vähe kantud püksid maz valkātas bikses; mõõka kandma nēsāt zobenu 7. reģistrēt, ierakstīt, iezīmēt ∙ ettepanek kanti protokolli priekšlikums tika ierakstīts protokolā; vaatlusandmed kantakse vastavasse vihikusse novērojumu datus reģistrē atbilstošā burtnīcā; kaardile olid kantud vaid suuremad asulad kartē bija iezīmētas tikai lielākās apdzīvotās vietas 8. uzklāt ∙ peits kantakse mööbliesemetele beici uzklāj mēbelēm; värvid on lõuendile kantud hoogsate pintslilöökidega krāsas ir uzklātas audeklam ar straujiem otas triepieniem; toitekreem kantakse nahale barojošu krēmu uzklāj uz ādas 9. (grūtniecības laikā) iznēsāt ∙ ta on kandnud ja sünnitanud neli last viņa ir iznēsājusi un dzemdējusi četrus bērnus 10. panest, izturēt ∙ vanemate kaotust oli lastel raske kanda vecāku zaudējumu bērniem bija grūti panest; ta sõi nagu vats vähegi kandis viņš ēda, cik vien vēders varēja turēt 11. ciest ∙ tehas kandis praagi tõttu kahju brāķa dēļ rūpnīca cieta zaudējumus; üksus kandis raskeid kaotusi vienība cieta smagus zaudējumus 12. segt ∙ lähetuskulud kannab lähetav asutus komandējuma izdevumus sedz komandējošā iestāde 13. dot, ražot ∙ noored õunapuud kandsid tänavu juba õunu jaunās ābeles šogad jau ražoja ābolus; töö on head vilja kandnud darbs ir devis labus augļus 14. iespaidot, caurvīt ∙ ta tegutses kättemaksuihast kantuna viņš darbojās, atriebības alku dzīts; romaani kandev teema romāna caurviju tēma

ära kaotama 1. nozaudēt ∙ ma olen oma rahakoti ära kaotanud es esmu nozaudējis savu maku 2. (pavisam) atcelt ∙ see kohustus kaotati uue seadusega ära šis pienākums ar jauno likumu tika atcelts

`karjuma v {`karjuda, karjun} 1. kliegt, bļaut ∙ ta karjub valu pärast viņš kliedz no sāpēm; ülemused karjusid tööliste peale priekšnieki kliedza uz strādniekiem 2. klaigāt ∙ kajakad karjuvad mere kohal kaijas klaigā virs jūras 3. brēkt, saukt ∙ laps ehmatas ja jooksis karjudes ema juurde bērns nobijās un brēkdams skrēja pie mātes; keegi karjub appi kāds sauc palīgā; see tegu karjub kättemaksu järele šis nodarījums sauc pēc atriebības

kasu`lik adj {kasuliku, kasu`likku, kasu`likke} 1. noderīgs ◦ üldkasulik vispārīgi noderīgs; ülikasulik īpaši noderīgs ∙ kasulik nõuanne noderīgs padoms; see toit on tervisele kasulik šis ēdiens ir veselīgs; nõupidamisel ma kuulsin palju kasulikku apspriedē es dzirdēju daudz noderīga 2. lietderīgs ∙ kasulik pind lietderīgā platība; kasulik koormus lietderīgā slodze 3. izdevīgs

kaude adv 1. netieši ∙ see sündmus puudutab kaude meid kõiki šis notikums netieši skar mūs visus 2. pa apkārtceļu, apkārt ∙ sinna saaks ka kaude minna turp varētu aiziet arī pa apkārtceļu

`kestma v {`kesta, kestan} 1. ilgt, turpināties ∙ õppeaeg kestab kuus kuud mācības ilgst sešus mēnešus; aastaid kestnud sõprus gadiem ilgusi draudzība; kauem see edasi kesta ei või ilgāk tā vairs nevar turpināties 2. būt izturīgam, saglabāties ∙ see riie kestab kaua šis audums ir izturīgs; läbi aegade kestma jäänud tõed cauri laikiem saglabājušās patiesības

kibe|kiire a s liela steiga ∙ selle tööga ei ole kibekiiret šis darbs nav ļoti steidzams

kiire b s {`kiire, kiiret, `kiireid} steiga ∙ mul pole kuskile suurt kiiret man nav lielas steigas; selle tööga on mul kiire šis darbs man ir steidzams

kinni adv 1. ciet ∙ aken on kinni logs ir ciet; silmad vajusid kinni acis slīga ciet; kraav aeti kinni grāvi aizbēra; nina on kinni deguns ir ciet; jõgi külmus kinni upe aizsala; arst käskis hinge kinni pidada ārsts lika aizturēt elpu; kass püüdis hiire kinni kaķis noķēra peli; pigista nina kinni aizspied degunu; ta maksis võla kinni viņš samaksāja parādu; ta pandi kolmeks aastaks kinni viņu apcietināja uz trijiem gadiem 2. pie, ciet ∙ linnas on maja majas kinni pilsētā ir māja pie mājas; laps hoiab emal käest kinni bērns turas mātei pie rokas 3. aizņemts ∙ tänane õhtu on mul juba kinni šis vakars man jau ir aizņemts 4. miera stāvoklī ∙ auto pidas hetkeks kinni automašīna uz mirkli pieturēja; pea kinni, ma tulen ka! apstājies, es arī nāku! 5. (par govi) ciet ∙ lehm oli kinni govs bija ciet

kivi s {kivi, kivi, kive} 1. akmens ∙ kividest laotud aed no akmeņiem krauta sēta; kivist müür akmens mūris; see ülesanne oli mul nagu kivi kaelas šis uzdevums man ir kā akmens kaklā 2. akmens, dārgakmens ∙ kividega kaunistatud käevõru ar akmeņiem greznota rokassprādze 3. kauliņš ∙ kivideta kirsikeedis ķiršu ievārījums bez kauliņiem 4. med akmens ◦ sapikivi žultsakmens

`klappima a v {`klappida, klapin} 1. sar saskanēt, saderēt kopā, pasēt ∙ nende arvamused ei klapi viņu viedokļi nesaskan; poisid klapivad üksteisega hästi zēniem labi saskan 2. sar derēt, būt piemērotam ∙ see kellaaeg mulle ei klapi hästi šis laiks man īsti neder 3. sar vesties ∙ töö ei klapi täna kuidagi darbs šodien nekādi nevedas 4. sar samest, samesties ∙ viinaraha klappima samesties degvīnam

kodu|käsitöö s 1. mājamatniecība 2. mājamatniecības izstrādājums, rokdarbs ∙ see laudlina on kodukäsitöö šis galdauts ir mājamatniecības izstrādājums

kuhu adv (virziens) kur, kurp, uz kurieni ∙ kuhu ta raamatu pani? kur viņš nolika grāmatu?; kuhu see tee viib? kurp ved šis ceļš?; ma ei näinud, kuhu ta läks es neredzēju, uz kurieni viņš aizgāja; lähen siit ükskõik kuhu no šejienes iešu vienalga uz kurieni; kuhu see kõlbab! kur tas der!

kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu

kõige a adv vis-, pats ∙ ma elan kõige tavalisemat elu es dzīvoju visparastāko dzīvi; ta on järjekorras kõige esimene viņš ir pats pirmais rindā; kõige esmalt õpetaja kontrollis õpilaste teadmisi vispirms skolotājs pārbaudīja skolēnu zināšanas

kõlama v skanēt ∙ kõlab laul skan dziesma; õpetaja hääl kõlas sõbralikult skolotāja balss skanēja draudzīgi; tõlkes võiks see lause kõlada umbes sedamoodi tulkojumā šis teikums varētu skanēt apmēram šādi; kunstnik on osanud iga värvi kõlama panna mākslinieks ir pratis likt skanēt katrai krāsai

kõne|alune adj 1. tāds, par ko runā, runātais ∙ kõnealune küsimus apspriežamais jautājums; kõnealune ise istus osavõtmatu näoga pat tas, par kuru tika runāts, sēdēja ar atsvešinātu sejas izteiksmi 2. šis ∙ kõnealusel juhul šajā gadījumā

käes|olev p (konkrētais) šis ∙ käesolev hooaeg šī sezona; tähtaeg saab täis käesoleval sügisel termiņš beigsies šajā rudenī; käesolevate ridade kirjutaja šo rindu rakstītājs; käesolevaga palun mind seltsi liikmeskonnast välja arvata ar šo lūdzu mani atskaitīt no biedrības locekļu vidus

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

ümber käima 1. iet apkārt, iet uz riņķi ∙ pea käib ümber galva iet uz riņķi 2. sar apieties ∙ vangidega käidi halvasti ümber ar ieslodzītajiem apgājās slikti; see mees oskab rahaga ümber käia šis vīrs prot apieties ar naudu; kas sa oskad fotoaparaadiga ümber käia? vai tu proti apieties ar fotoaparātu?

kärbes s {`kärbse, kärbest, `kärbseid} (Muscidae) muša ∙ kärbes istus seinale muša apsēdās uz sienas; see mees ei tee kärbselegi liiga šis vīrs pat mušai nedarīs pāri ∆ kaks kärbest ühe hoobiga divi zaķi ar vienu šāvienu; kärbseid pähe ajama karināt makaronus uz ausīm; kärbes hammustas muša iekodusi

käsitsi adv 1. ar rokām ∙ lapsed solistasid käsitsi külmas vees bērni ar rokām kūlās pa ūdeni; ta tormas vastasele käsitsi kallale viņš brāzās pretiniekam virsū ar rokām 2. manuāli, ar rokām ∙ see töö tuleb käsitsi teha šis darbs jāveic manuāli; vagunid laaditi käsitsi vagonus krāva ar rokām

käänduma v 1. griezties, pagriezties ∙ ta käändus näoga mere poole viņš pagriezās ar seju uz jūras pusi; raudtee käändus paremale dzelzceļš griežas pa labi; tuul käändus lõunasse vējš iegriezās dienvidos 2. liekties, saliekties ∙ mõõgatera käändus lüües kahekorra zobena asmens sitot saliecās uz pusēm 3. val locīties ∙ see sõna ei käändu šis vārds nelokās

laagerdama v 1. nogatavināt, nostāvināt ∙ juustu laagerdama nostāvināt sieru 2. nometināt nometnē ∙ sõjapõgenikud laagerdati bēgļus nometināja nometnē 3. sar nogatavināties, nostāvēties ∙ see konjak on kümme aastat laagerdanud šis konjaks ir nostāvējies desmit gadus 4. sar apmesties nometnē, mitināties nometnē ∙ laagerdasime järve kaldal apmetāmies nometnē ezera krastā

lahendus s {lahenduse, lahendust, lahendusi} 1. risinājums ◦ hädalahendus ārkārtas risinājums ∙ probleemile lahendust otsima meklēt problēmas risinājumu; see lahendus ei ole parim šis risinājums nav labākais 2. atrisinājums ∙ õige lahendus pareizs atrisinājums 3. tehn izlāde ◦ kaarlahendus lokizlāde ∙ välk on vastasmärgiliste laengute lahendus zibens ir pretēji lādētu lādiņu izlāde

ära langema atkrist, izzust ∙ see oletus langes ära šis pieņēmums atkrita

lapse|mäng s bērnu spēle, bērnu rotaļa ∙ tema jaoks on see töö lapsemäng viņam šis darbs ir bērnu spēle

liha s {liha, liha, lihasid} 1. gaļa ◦ keeduliha vārīta gaļa; lihakombinaat gaļas kombināts; lihakonserv gaļas konservi; lihapirukas gaļas pīrāgs; lihasalat gaļas salāti; lihasupp gaļas zupa; veiseliha liellopu gaļa ∙ lihaga kapsasupp kāpostu zupa ar gaļu; liha haudub gaļa sautējas 2. miesa ∙ küüs on lihasse kasvanud nags ieaudzis miesā; tal on liha luude peal viņam ir miesa uz kauliem 3. (augu sulīgā daļa) mīkstums ◦ arbuusiliha arbūza mīkstums ∙ kõrvitsal on kollane liha ķirbim ir dzeltens mīkstums ∆ ei liha ega kala ne šis, ne tas; kellegi liha ja veri kāda miesa un asinis; liha lihast ja luu luust miesa no miesas un kauls no kaula; lihasse ja luusse minema ieiet miesā un asinīs; liha suretama mērdēt miesu; kõige liha teed minema pārvērsties pīšļos

lõbu s {lõbu, lõbu, lõbusid} jautrība, prieks, izprieca ∙ lastel on lõbu laialt bērniem ir lieli prieki; see töö ei valmista mulle mingit lõbu šis darbs nesagādā man nekādu prieku; enne töö, siis lõbu vispirms darbs, tad izpriecas

läbi a adv cauri ∙ tuli läbi minna kahest toast bija jāiet cauri divām istabām; see nali ei lähe sul läbi šis joks tev neies cauri; jooksin kõik kauplused läbi apskrēju visus veikalus; raha on läbi nauda ir cauri; rääkisime asja omavahel läbi izrunājām lietu savā starpā ∆ läbi ja lõhki caur un cauri

maksev p {maksva, maksvat, maksvaid} derīgs, spēkā esošs ∙ see dokument ei ole maksev šis dokuments nav derīgs

maksimaalne adj {maksimaalse, maksimaalset, maksimaalseid} maksimāls ∙ see töö nõuab maksimaalset pingutust šis darbs prasa maksimālu piepūli; maksimaalne kiirus maksimālais ātrums

mani`akk s {maniaki, mani`akki, mani`akke} maniaks ∙ see pole normaalne inimene, vaid maniakk tas nav vis normāls cilvēks, bet gan maniaks

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

läbi minema 1. iet cauri ∙ läksime metsast läbi gājām cauri mežam; nõel ei lähe nahast läbi adata neiet cauri ādai 2. (uz brīdi) ieiet, ieskriet ∙ ma lähen sõbra poolt läbi es ieskriešu pie drauga 3. sar nolietoties, izdilt ∙ pükstel on põlveotsad läbi läinud biksēm ceļgali ir izdiluši 4. iet cauri, izdoties ∙ plaan läks läbi plāns izdevās; see number ei lähe sul läbi šis numurs tev neies cauri

minu|sugune pr tāds kā es, līdzīgs man ∙ minusugune mees juba nii kergesti alla ei anna tāds vīrs kā es tik viegli vis nepadodas

`miss s {missi, `missi, `misse} mis ∙ miss Smith mis Smita; miss Euroopa mis Eiropa

monstrum s {monstrumi, monstrumit, monstrumeid} monstrs, briesmonis, nezvērs ∙ muinasjuttude lohed ja teised monstrumid pasaku pūķi un citi monstri; see monstrum on uus pangahoone šis monstrs ir jaunā bankas ēka

välja mõtlema izdomāt, izgudrot ∙ kas see lugu on välja mõeldud? šis stāsts ir izdomāts?; mõtleme midagi välja kaut ko izdomāsim

mälu s {mälu, mälu, mälusid} 1. atmiņa ◦ nägemismälu redzes atmiņa; kultuurimälu kultūratmiņa ∙ halb mälu slikta atmiņa; mälu pole mul enam see mis koolipõlves atmiņa man vairs nav tāda kā skolas laikā; mälu võib petta atmiņa var pievilt; see sündmus on mällu sööbinud šis notikums ir iespiedies atmiņā 2. inf atmiņa ◦ püsimälu pastāvīgā atmiņa ∙ arvuti mälusse salvestatud info datora atmiņā saglabātā informācija

mängult adv pa jokam ∙ see tool on mängult auto šis krēsls pa jokam ir automobilis

neurootiline adj {neurootilise, neurootilist, neurootilisi} neirotisks ∙ neurootiline hirm neirotiskas bailes; see inimene on neurootiline šis cilvēks ir neirotisks

`nipp a s {nipi, `nippi, `nippe} triks, āķis, knifs ◦ reklaaminipp reklāmas triks ∙ kaval nipp viltīgs triks; nipiga ülesanne āķīgs uzdevums; see nipp ei lähe sul läbi šis triks tev neies cauri

noor|eestlane s (19. gs. beigu igauņu nacionālās kustības dalībnieks) jaunigaunis

number s {numbri, numbrit, numbreid} 1. cipars ∙ Araabia numbrid arābu cipari; laps tunneb juba numbreid bērns jau pazīst ciparus; summa sõnade ja numbritega summa vārdiem un cipariem 2. numurs ◦ registreerimisnumber reģistrācijas numurs ∙ arve number rēķina numurs; maja number on viis mājas numurs ir pieci; probleem number üks problēma numur viens 3. (numurēts objekts) numurs ∙ helistasin mitu korda, aga number ei vasta zvanīju vairākas reizes, bet numurs neatbild; ajalehe laupäevane number laikraksta sestdienas numurs; hotellis polnud ühtki vaba numbrit viesnīcā nebija neviena brīva numura; Läti numbriga auto automašīna ar Latvijas numuru 4. izmērs, numurs ∙ kleidi number kleitas izmērs; kingad on kaks numbrit suured kurpes ir divus izmērus par lielu 5. numurs, priekšnesums ◦ soolonumber solo numurs ∙ mitmeid numbreid tuli korrata vairāki numuri bija jāatkārto 6. sar numurs, triks, gājiens ∙ see number ei lähe sul läbi šis numurs tev neies cauri ∆ numbrit tegema taisīt problēmu

nutikus s {nutikuse, nutikust, nutikusi} atjautība, apķērība, attapība ∙ see töö ei nõua erilist nutikust šis darbs neprasa īpašu apķērību

ette nägema 1. redzēt uz priekšu ∙ udu tõttu polnud võimalik kuigi kaugele ette näha miglas dēļ necik tālu uz priekšu nevarēja redzēt 2. paredzēt, pareģot ∙ kõike on võimatu ette näha visu ir neiespējami paredzēt 3. paredzēt, noteikt ∙ see paragrahv näeb ette vabadusekaotuse šis pants paredz brīvības atņemšanu 4. paredzēt, plānot ∙ suveks on ette nähtud tänavate remont vasarā plānots ielu remonts

oht`lik adj {ohtliku, oht`likku, oht`likke} bīstams ∙ ohtlik vaenlane bīstams ienaidnieks; see haav pole ohtlik šis ievainojums nav bīstams

otseselt adv 1. tieši, nepastarpināti ∙ teda see küsimus otseselt ei puudutanud viņu šis jautājums tieši neskāra; küsi otseselt, mis sind huvitab jautā tieši, kas tevi interesē 2. gluži ∙ otseselt kohustuslik see ei ole gluži obligāti tas nav; otseselt sõbrad pole me kunagi olnud draugi mēs nekad neesam bijuši

painduma v 1. liekties ∙ laud otse paindus roogade külluse all galds gluži vai liecās no ēdienu pārpilnības; ettepoole paindunud keha uz priekšu noliekts ķermenis; ornament paindus sümmeetriliselt mõlemale poole ornaments simetriski liecās uz abām pusēm; see mees pigem murdub kui paindub šis vīrs drīzāk lūzīs nekā lieksies 2. līkt ∙ oja kohale paindunud paju pār strautu nolīcis vītols

`pakkuma v {`pakkuda, pakun} 1. piedāvāt, solīt ∙ ema pakkus pojale raha māte piedāvāja dēlam naudu; iga kaupmees pakkus oma kaupa katrs tirgotājs piedāvāja savu preci; ta pakkus lepitust viņš piedāvāja izlīgumu; ta pakkus end meile appi viņš piedāvājās nākt mums palīgā 2. piedāvāt, pasniegt ∙ kalaroad pakutakse enne liharoogi zivju ēdienus pasniedz pirms gaļas ēdieniem; mida ma võin teile pakkuda? ko varu jums piedāvāt? 3. sniegt, dot ∙ ta teretas ja pakkus kõigile kätt viņš sveicināja un sniedza visiem roku 4. sniegt, minēt, piedāvāt ∙ leksikonis pakutud andmed on ebatäpsed leksikonā minētie dati ir neprecīzi 5. sniegt, sagādāt ∙ töö pakub mulle rõõmu darbs man sniedz prieku; tehas pakub tööd kogu linnale rūpnīca sagādā darbu visai pilsētai; see kirjutis pakub mulle huvi šis raksts mani interesē

vastu panema 1. pretoties ∙ vaenlasele vastu panema pretoties ienaidniekam; kiusatusele vastu panema pretoties kārdinājumam 2. izturēt ∙ see katus paneb igale ilmale vastu šis jumts iztur jebkādus laika apstākļus 3. likt pretī ∙ meil pole nende töötulemustele midagi vastu panna mums nav ko likt pretī viņu darba rezultātiem

paras|jagu adv 1. diezgan ∙ tänavune sügis on parasjagu kuiv ja parasjagu tuuline šis rudens ir diezgan silts un diezgan vējains 2. pietiekami, pietiekamā daudzumā ∙ istmeid jätkus parasjagu sēdekļu pietika 3. visai ∙ oli juba parasjagu pime, kui koju jõudsime bija jau visai tumšs, kad nonācām mājās 4. patlaban, tieši ∙ mul on parasjagu töö pooleli patlaban man ir darbs pusratā; parasjagu oli pärnade õitsemise aeg tieši bija liepu ziedēšanas laiks 5. nupat ∙ olin töö just parasjagu lõpetanud nupat biju pabeidzis darbu

peale c pop 1. (virziens) uz ∙ sa astusid mu jala peale tu uzkāpi man uz kājas; ta tõttas rongi peale viņš steidzās uz vilcienu; ta on kõik lapsed aidanud otsa peale viņš palīdzējis nostāties uz kājām visiem bērniem; koerad haukusid võõra peale suņi rēja uz svešinieku; see tee läheb Pärnu peale šis ceļš iet uz Pērnavu; ta läks inglise keele peale üle viņš pārgāja uz angļu valodu; hea õnne peale uz labu laimi; kära peale jooksis palju rahvast kokku uz traci saskrēja daudz ļaužu 2. (virziens) virsū, virs ∙ koor kerkib piima peale krējums paceļas virs piena 3. attālumā ∙ oli nii pime, et paari sammu peale polnud midagi näha bija tik tumšs, ka pāris soļu attālumā nekas nebija redzams 4. no, pēc ∙ ärkasin uksekella helistamise peale pamodos no durvju zvana zvanīšanas; ta tegi seda minu nõudmise peale viņš to izdarīja pēc mana pieprasījuma 5. par ∙ ta mõtleb tuleviku peale viņš domā par nākotni 6. līdz ∙ ta jõi oma klaasi poole peale viņš izdzēra savu glāzi līdz pusei 7. kopš, no ∙ eilsest peale sajab kopš vakardienas līst; sellest ajast peale kopš tā laika; tuleb uuesti otsast peale alata jāsāk atkal no sākuma

pehmelt adv 1. mīksti ∙ kosmoseaparaat laskus pehmelt Kuu pinnale kosmosa aparāts mīksti nolaidās uz Mēness virsmas 2. maigi ∙ pehmelt öeldes on kogu see lugu kahtlane maigi izsakoties, viss šis stāsts ir aizdomīgs; päike paistis pehmelt saule maigi spīdēja

pinge s {`pinge, pinget, `pingeid} 1. spriedze, sasprindzinājums, spraigums ◦ pingelangus spriedzes kritums ∙ vaimne pinge garīga spriedze; ta elab suures pinges viņš dzīvo lielā spriedzē; see sündmus süvendab pinget šis notikums padziļina spriedzi; see ei paku mulle pinget tas mani neinteresē; vibunöör on pinges loka stiegra ir uzvilkta 2. spriegums ◦ kõrgepinge augstspriegums ∙ pinge võnkumine sprieguma svārstības; lubatav pinge pieļaujamais spriegums

pisuke[ne] adj {pisukese, pisukest, pisukesi} 1. mazs, maziņš, neliels ∙ ta veel nii pisuke, et ema võtab vahel sülle viņš vēl tik maziņš, ka māte reizēm ņem klēpī; pisukene taskukalender neliels kabatas kalendārs 2. niecīgs ∙ see tervisehäire tundus algul pisukesena šis veselības traucējums sākotnēji šķita niecīgs; see oli pisuke liialdus tas bija viegls pārspīlējums

`plaan s {plaani, `plaani,`plaane} 1. plāns ◦ arenguplaan attīstības plāns; tegevusplaan rīcības plāns; äriplaan biznesa plāns ∙ tal on hiilgav plaan viņam ir spīdošs plāns; see plaan on teostamatu šis plāns ir nerealizējams; plaani korrigeerima koriģēt plānu 2. plāns, saraksts, grafiks ◦ sõiduplaan kustības saraksts ∙ eksamite plaan eksāmenu plāns; rongid väljuvad plaani järgi vilcieni kursē pēc saraksta 3. plāns, plānojums, shēma ◦ detailplaan detaļplānojums ∙ topograafiline plaan topogrāfiskais plāns; maja plaan mājas plāns 4. skatījums, aspekts ∙ ta käsitleb nähtust ajaloolises plaanis viņš aplūko parādību vēsturiskā skatījumā 5. (izvietojums, attēlojuma veids) plāns ◦ esiplaan priekšplāns ∙ meest filmiti suures plaanis vīrieti filmēja tuvplānā; perekond jäi teisele plaanile ģimene palika otrā plānā 6. sar skats, izskats ∙ plaani poolest ta mulle meeldib no skata viņš man patīk; poeg on oma isa plaani dēls ir līdzīgs savam tēvam ∆ plaani pidama kalt plānus ~ flirtēt; plaani välja andma līdzināties

poolenisti adv 1. pa pusei ∙ ta on alles poolenisti laps viņš vēl pa pusei ir bērns 2. puslīdz ∙ see jutt pole poolenistigi õige šis stāsts nav pat puslīdz patiess 3. līdz pusei ∙ poolenisti täis buss līdz pusei pilns autobuss; männid varjavad maja poolenisti priedes līdz pusei aizsedz māju

pudi-|padi s kaut kas, šis un tas, nieki ∙ laud on igasugust pudi-padi täis galds ir pilns ar visādiem niekiem; pudi-padi pood sīkpreču veikaliņš

`punkt a s {punkti, `punkti, `punkte} 1. (zīme) punkts ∙ lause lõppu tuleb panna punkt teikuma beigās jāliek punkts; see oli punkt ta senisele elule tas bija punkts viņa līdzšinējai dzīvei; kotkas taeva all näis väikese punktina ērglis debesīs izskatījās kā mazs punkts 2. (vieta) punkts ◦ piiripunkt robežpunkts; traumapunkt traumpunkts; valuutavahetuspunkt valūtas maiņas punkts ∙ geograafilised punktid ģeogrāfiskie punkti; sporditarvete laenutuse punkt sporta inventāra nomas punkts 3. punkts, aspekts ∙ see punkt tuleb meil selgeks vaielda šis punkts mums jāizdiskutē; ta on igas punktis sobiv kandidaat viņš ir visiem aspektiem atbilstošs kandidāts 4. (sadaļa) punkts ◦ alapunkt apakšpunkts; süüdistuspunkt apsūdzības punkts ∙ lepingu punkt līguma punkts; põhikirja võeti kaks uut punkti statūtos iekļāva divus jaunus punktus; punkt punkti järel punktu pa punktam 5. (vienība) punkts ◦ ainepunkt kredītpunkts ∙ punktide summa punktu summa; sisseastumis­eksamitel jäi mul ainult kaks punkti puudu iestājeksāmenos man pietrūka tikai divu punktu 6. mat punkts ◦ keskpunkt viduspunkts ∙ punkti koordinaadid punkta koordinātas; sirged lõikuvad punktis taisnes krustojas punktā ∆ i-le punkti panema uzlikt punktu uz i; punkti panema pielikt punktu

pussitama v (savainot) sadurt ∙ poisid pussitasid üksteist zēni sadūra viens otru; seda patsienti on kergelt pussitatud šis pacients ir viegli sadurts

putukas s {putuka, putukat, putukaid} 1. kukainis ∙ pääsukesed püüavad putukaid õhust bezdelīgas ķer kukaiņus gaisā; see vahend hävitab kõik putukad šis līdzeklis iznīcina visus kukaiņus 2. pārn kukainītis, radījums ∙ tormi meelevallas on inimene tühine putukas vētras varā cilvēks ir sīks kukainītis

põruma v 1. kratīties, drebēt, drebināties ∙ vanker põrub üle kivide sõites rati kratās, braucot pāri akmeņiem; uks langeb kinni, et seinad põruvad durvis aizkrīt tā, ka sienas dreb; kruvid põrusid lahti skrūves atnāca vaļā; klaasid on transportimisel katki põrunud transportējot stikli ir sakratījušies un saplīsuši 2. sajukt prātā ∙ põrunud aruga inimene jucis cilvēks; see mees on päris põrunud šis vīrs ir pavisam jucis

päeva|kord s 1. dienaskārtība ∙ kinnitati koosoleku päevakord apstiprināja sapulces dienaskārtību; see küsimus on meil päevakorral olnud šis jautājums ir bijis mūsu dienaskārtībā 2. novec iekšējā kārtība ∙ haigla päevakord slimnīcas iekšējā kārtība

pähkel s {pähkli, pähklit, pähkleid} 1. rieksts ◦ metspähkel lazdu rieksts; muskaatpähkel muskatrieksts ∙ pähklid on alles rohelised rieksti ir vēl zaļi; eile käisime pähklil vakar bijām riekstot; see küsimus on kõvaks pähkliks osutunud izrādījies, ka šis jautājums ir ciets rieksts 2. sar riekstkoks ∙ pähklist mööbel riekstkoka mēbeles

pärinema v celties, nākt, rasties ∙ ta pärineb jõukast perekonnast viņš nāk no turīgas ģimenes; see sõna pärineb kreeka keelest šis vārds nāk no grieķu valodas; need järved pärinevad jääajast šie ezeri ir radušies ledus laikmetā

pöörduma v 1. griezties, vērsties ∙ võti pöördus lukus atslēga slēdzenē pagriezās; ta pöördus näoga akna poole viņš pagriezās ar seju pret logu; haige pöördus arsti poole slimnieks vērsās pie ārsta; ta pöördus katoliku usku viņš pievērsās katoļticībai; näib, et kõik pöördub siiski heaks šķiet, ka viss tomēr vērsīsies par labu 2. val būt lokāmam, būt konjugējamam ∙ kuidas see verb pöördub? kā šis darbības vārds lokāms?

rari`teet s {rariteedi, rari`teeti, rari`teete} raritāte ∙ see teos on muutunud juba rariteediks šis darbs jau ir kļuvis par raritāti

reisi|juht s 1. ceļvedis, gids ∙ Kreeka-sõidul sattus meile väga hea reisijuht Grieķijas ceļojumā mums gadījās ļoti labs gids 2. (grāmata) ceļvedis ∙ Eesti läänerannikut tutvustav reisijuht sisaldab kaarte ja turismimarsruute ceļvedis, kas iepazīstina ar Igaunijas rietumu piekrasti, ietver kartes un tūrisma maršrutus

reliikvia s {reliikvia, reliikviat, reliikviaid} relikvija ∙ imettegevad reliikviad brīnumdarītājas relikvijas; reliikviate austamine relikviju godināšana; see vana kell on meie perekondlik reliikvia šis vecais pulkstenis ir mūsu ģimenes relikvija