[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

abitult adv bezpalīdzīgi ∙ abitult lamama bezpalīdzīgi gulēt

`halb b adj {halva, `halba, `halbu} 1. slikts ∙ halb toit slikts ēdiens; halb nägemine slikta redze; halvad harjumused slikti ieradumi; halvaks minema sabojāties; ta krimpsutas halvaks pannes nina viņš nievājoši rauca degunu 2. neērts, grūts ∙ linakitkumine on halb töö linu plūkšana ir grūts darbs 3. slikti ∙ tal hakkas bussis halb viņam autobusā kļuva slikti 4. neērti, grūti ∙ kõval asemel on halb magada cietā gultā ir neērti gulēt; tee oli nii porine, et oli halb käia ceļš bija tik dubļains, ka bija grūti paiet ∆ halvaks panema ņemt ļaunā; halvim lahendus sliktākais risinājums

harjumatu adj {harjumatu, harjumatut, harjumatuid} 1. nepierasts, neierasts ∙ harjumatu vaikus nepierasts klusums 2. nepierasti ∙ uues korteris oli harjumatu magada jaunajā dzīvoklī gulēt bija nepierasti

`heitma v {`heita, heidan} 1. mest, sviest ∙ ketast heitma mest disku; silma peale heitma uzmest aci; ta heitis tulle kuivi oksi viņš meta ugunī sausus zarus; mees heideti vangi vīrieti iemeta cietumā; puud heitsid kuuvalgel pikki varje koki mēnesgaismā meta garas ēnas; ta heitis ainult mõne sõna teiste jutu sekka viņš iemeta citu sarunā tikai dažus vārdus; nalja heitma jokot; hinge heitma nomirt 2. mesties, novietoties kādā stāvoklī ∙ kõhuli heitma mesties uz vēdera; põlvili heitma mesties uz ceļiem; magama heitma iet gulēt; istuma heitma apsēsties 3. mesties, saiet kopā ∙ paari heitma saiet pārī; abiellu heitma apprecēties

hirmsasti adv briesmīgi, ļoti ∙ tahan hirmsasti magada man briesmīgi gribas gulēt

hommikuti adv rītos ∙ ta armastab hommikuti kaua magada viņam patīk rītos ilgi gulēt

hoopiski adv 1. pavisam, galīgi ∙ kujutlesin teda hoopiski teistsugusena iedomājos viņu pavisam citādu 2. daudz, ievērojami ∙ sul on hoopiski olulisem õppida kui tööl käia tev ir daudz svarīgāk mācīties nekā strādāt 3. turpretim, citādi ∙ peaksin rõõmustama, aga hoopiski muretsen man būtu jāpriecājas, bet es raizējos; ta õppis hoopiski arstiks viņš izmācījās citādi – par ārstu 4. nemaz, nepavisam ∙ ma ei taha hoopiski magada es nemaz negribu gulēt; ta pole hoopiski mitte halb inimene viņš nemaz nav slikts cilvēks

`kaiss s {kaisu, `kaissu, `kaissusid} skavas, apskāviens ∙ laps on ema kaisus bērns ir mātes skavās; une kaissu vajuma ieslīgt miega skavās; laps võttis nuku kaissu bērns, gulēt ejot, apskāva lelli

kerima v 1. tīt ∙ ta keris nööri ümber käe viņš aptina virvi ap roku; mõttelõnga kerima tīt domas pavedienu 2. saritināties ∙ kass keris end kerra kaķis saritinājās kamolā 3. sar likties, doties ∙ sõi ja keris kohe magama paēda un uzreiz likās gulēt

kohmitsema v knibināties, ņemties, rosīties ∙ auto kallal kohmitsema knibināties ap automašīnu; teised heitsid magama, tema jäi veel üles kohmitsema citi devās gulēt, viņš vēl palika rosīdamies augšā

kohutavalt adv 1. briesmīgi, šausmīgi ∙ tahan kohutavalt magada briesmīgi gribu gulēt; poiss oli kohutavalt kõhn puisis bija šausmīgi tievs; kohutavalt vähe rahvast šausmīgi maz cilvēku 2. šausminoši ∙ ma ei suuda seda nii kohutavalt kirjeldada es nespēju to tik šausminoši aprakstīt

`kont s {kondi, `konti, `konte} 1. kauls ∙ koer närib konti suns grauž kaulu; kondid jäid õnneks terveks kauli par laimi palika veseli; tugeva kondiga inimene cilvēks ar lieliem kauliem; väsimus on kontides kaulos ir nogurums 2. sar kaulu kambaris ∙ vana kont vecais kaulu kambaris ∆ töö konti ei murra darbs kaulus nelauž; konti mööda pa prātam; konte hunnikusse heitma nolikties gulēt; oma konte kokku korjama aizvākties

`käskima v {`käskida, käsin} likt, pavēlēt ∙ arst käskis haigel lamada ārsts lika slimniekam gulēt; ta teeb, mis kästud viņš dara to, kas pavēlēts; kes mul käskis seda öelda! kas man lika to teikt!

`käänama v {käänata, `käänan} 1. griezt, vērst ∙ magaja käänas teise külje gulētājs pagrieza otru sānu; ta käänab pea kõrvale viņš novērš galvu 2. tīt ∙ rulli käänama satīt rullī; ta käänas raamatud paberisse viņš ietina grāmatas papīrā; varrukaotsad käänata uzrotīt piedurkņu galus 3. pagriezt, apvērst, pārvērst ∙ käänas jutu teisele teemale pagrieza sarunu uz citu pusi; ta püüdis kõike naljaks käänata viņš centās visu pārvērst jokā 4. pagriezties, nogriezties ∙ nad käänasid varsti paremale viņi nepareizi pagriezās pa labi; auto käänas varsti külavaheteele automašīna drīz nogriezās uz ciema ceļa; orust käänas maantee läände no ielejas šoseja pagriezās uz rietumiem 5. val locīt ∙ sõnade käänamine vārdu locīšana 6. sar griezt ∙ kääna kraan kinni! aizgriez krānu! 7. sar nomesties, nolikties ∙ ta sõi kõhu täis ja käänas magama viņš pieēda pilnu vēderu un nolikās gulēt

külitama v 1. (uz sāniem, sāniski) atrasties, gulēt ∙ voodis külitama gulēt gultā uz sāniem; paadid külitavad rannal laivas guļ krastā sāniski 2. (sāniski) nomesties

lamama v (nomodā) gulēt ∙ haiglas lamama gulēt slimnīcā; laual lamas avatud raamat uz galda gulēja atvērta grāmata; jõe kohal lamab piimjas udu virs upes guļ pienaina migla

`laskma v {`lasta, lasen} 1. ļaut ∙ ärge laske tal midagi rasket tõsta neļaujiet viņam celt neko smagu; sa ei lase teisi magada tu neļauj citiem gulēt 2. laist ∙ poiss laskis ämbri kaevu zēns ielaida spaini akā; kraanist vett laskma laist ūdeni no krāna; haige juurde ei lastud kedagi pie slimnieka nevienu nelaida 3. (skaņu) laist, radīt, veidot ∙ vilet laskma svilpot; ta laseb laulu viņš dzied; ta laseb juba ladusasti saksa keelt viņš jau tekoši laiž vāciski 4. skraidīt, skriet ∙ päev läbi lasksime kauplusi mööda visu dienu skraidījām pa veikaliem; ta laseb nagu orav rattas viņš skrien kā vāvere ritenī 5. likt, lūgt ∙ tädi laseb teid kõiki tervitada tante liek jūs visus sveicināt 6. šaut ∙ märki laskma šaut mērķī; ta laskis hoiatuspaugu õhku viņš izšāva brīdinājuma šāvienu gaisā

lasuma v 1. gulēt, spiest ∙ paks lumi lasub okstel biezs sniegs guļ uz zariem 2. gulties ∙ kogu vastutus lasub temal visa atbildība gulstas uz viņu

lebama v (atrasties) gulēt ∙ diivanil lebama gulēt uz dīvāna; raamat lebab laual grāmata guļ uz galda

lesima v gulēt, zvilnēt ∙ ta lesib mõnusalt diivanil viņš ērti zviln uz dīvāna; kass lesib päikese käes kaķis zviln saulē

`lõõskama v {lõõsata, `lõõskan} 1. liesmot, kvēlot, zvērot ∙ tuli lõõskab uguns liesmo; silmad lõõskavad raevust acis niknumā zvēro 2. pūst, gaudot, svilpot ∙ siin lagendikul lõõskavad alati tuuled te klajumā vienmēr gaudo vēji 3. gulēt, sust ∙ ta lõõskas lõunani viņš suta līdz pusdienai

magama v 1. (miegā) gulēt ∙ magama heitma likties gulēt; ta jäi kohe magama viņš uzreiz aizmiga; ta magab sügavat und viņš guļ dziļā miegā; ma magasin une täis es izgulējos; astu rutemini, ära maga! soļo ātrāk, neguli! 2. sar (par dzimumattiecībām) gulēt ∙ ta on mitme tüdrukuga maganud viņš ir gulējis ar vairākām meitenēm ∆ magama panema izsviest vējā

magatama v 1. guldīt, midzināt ∙ last magatama midzināt bērnu 2. piegulēt, gulēt ∙ mees joob ja magatab teisi naisi vīrs dzer un guļ ar citām sievietēm

marss c intj marš ∙ sammu marss! soļos – marš!; marss magama! marš, gulēt!

minek s {mineku, minekut, minekuid} 1. iešana, došanās ◦ kojuminek došanās mājup; magamaminek gulētiešana; jääminek ledus iešana ∙ olin magama minekul, kui helises uksekell taisījos iet gulēt, kad zvanīja durvju zvans; ta pani mineku peal mantlinööpe kinni viņš iedams pogāja ciet mēteli; pensionile minek aiziešana pensijā 2. atiešana, aiziešana ∙ külaline juba asutab minekut ciemiņš jau taisās iet projām; bussi minekuni on veel aega līdz autobusa atiešanai vēl ir laiks 3. noiets, pieprasījums ∙ kauba minek preces noiets 4. aiziešana, nāve ∙ kas ta minek oli kerge? vai viņa aiziešana bija viegla? 5. sākšana ∙ pojengide õitsema minek peoniju uzziedēšana 6. spars, atvēziens ∙ jutul oli juba hea minek saruna jau ritēja pilnā sparā 7. piekrišana ∙ tal pole naiste juures minekut viņam nav piekrišanas pie sievietēm

panema v {`panna, panen} 1. likt, novietot ∙ ta pani raamatu lauale viņš nolika grāmatu uz galda; panin raha tasku ieliku naudu kabatā; panin kuulutuse lehte ieliku sludinājumu avīzē; ta pani mantli selga viņš uzvilka mēteli; kurjategija pandi vangi noziedznieku ielika cietumā; lapsed pandi varakult magama bērnus nolika gulēt agri; panin kirja posti iemetu vēstuli pastkastē; ta pani mu täbarasse olukorda viņš nostādīja mani neveiklā situācijā; ennast riidesse panema ģērbties; kartuleid panema stādīt kartupeļus 2. likt, piespiest ∙ probleemid panid meid mõtlema problēmas lika mums aizdomāties; neid ei saanud kuidagi rääkima panna nekādi nevarēja piespiest viņus runāt 3. iecelt, ielikt ∙ ta pandi ühistu esimeheks viņu iecēla par kooperatīva priekšsēdētāju 4. likt, noteikt ∙ õpilasele hinnet panema likt skolēnam atzīmi; trahvi panema uzlikt sodu; arst pani vale diagnoosi ārsts noteica nepareizu diagnozi 5. slēgt, darbināt ∙ raadiot kinni panema izslēgt radio; lampi põlema panema iedegt lampu; ust lukku panema aizslēgt durvis 6. sar likt, sist, gāzt ∙ vastu kõrvu panema gāzt pa ausīm 7. sar likties, mesties ∙ ta pani toast välja viņš likās laukā no istabas; buss pani peatusest mööda autobuss aizlikās garām pieturai; poiss pani jooksu zēns metās skriet 8. sar sākt ∙ tüdrukud panid ehmunult kiljuma meitenes sāka spiegt no bailēm; kõik panid laginal naerma visi sāka skaļi smieties

pikutama v gulšņāt, gulēt ∙ ta pikutas voodil viņš gulšņāja gultā; supelrand oli täis liival pikutavaid inimesi pludmale bija pilna smiltīs gulšņājošu cilvēku

`põõnama v {põõnata, `põõnan} 1. sust, gulēt ∙ ta keeras teise külje ja põõnas edasi viņš pagrieza otru sānu un suta tālāk 2. gulšņāt, vāļāties

`saatma v {`saata, saadan} 1. sūtīt ∙ saatsin talle kirja nosūtīju viņam vēstuli; lapsed saadeti magama bērnus aizsūtīja gulēt; ta saatis kõik seenele viņš sūtīja visus bekot 2. sūtīt, mest ∙ ta saatis läbiloetud kirja paberikorvi viņš iemeta izlasīto vēstuli papīrgrozā 3. pavadīt ∙ poiss saatis tüdruku koju zēns pavadīja meiteni mājās 4. (par laiku) vadīt ∙ oma päevi õhtusse saatma vadīt savas dienas 5. mūz pavadīt ∙ lauljat klaveril saatma pavadīt dziedātāju uz klavierēm

sängitama v 1. guldīt, glabāt ∙ lahkunu sängitati maamulda aizgājēju guldīja zemes klēpī 2. ieguldīt, ierakt ∙ postid sängitati maa sisse stabus ieraka zemē 3. novec guldīt, likt gulēt ∙ laps sängitati sohvale bērnu noguldīja uz dīvāna

`tahtma v {`tahta, tahan} 1. gribēt ∙ tahan kohvi gribu kafiju; laps tahab magada bērns grib gulēt; mis tast tahtagi ko gan no viņa var gribēt; uni ei taha tulla nenāk miegs; see töö tuleb tahes või tahtmata ära teha šis darbs gribot negribot jāpadara 2. vajadzēt, būt nepieciešamam ∙ laud tahaks vahel pesta ka galds reizēm būtu arī jāmazgā; kartul tahab võtta kartupeļi jārok 3. grasīties, taisīties ∙ ta tahtis naerust nõrkeda viņš teju ļima no smiekliem

üles tegema 1. saklāt ∙ aeg magama minna, tee voodi üles! laiks iet gulēt, saklāj gultu! 2. iekurt, sakurt ∙ tegime lõkke üles iekūrām ugunskuru

`tossama v {tossata, `tossan} 1. kūpēt, dūmot, garot ∙ majade korstnad tossavad māju skursteņi kūp; panin ahju tossama iekūru krāsni; ta pani piibu tossama viņš aizkūpināja pīpi 2. sar sust, gulēt

vilu a s {vilu, vilu, vilusid} 1. vēsums, dzestrums ∙ kivimüür õhkub head vilu akmens mūris sniedz labu vēsumu; sügisene vilu rudens dzestrums 2. pavēnis, ēna ∙ palmipuude vilu palmu pavēnis; imik pandi vilusse magama zīdaini nolika gulēt ēnā