[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`hakkama v {hakata, `hakkan} 1. sākt ∙ lugema hakkama sākt lasīt; poiss hakkas kogelema zēns sāka stostīties 2. sākties ∙ koosolek hakkab kell kolm sapulce sāksies pulksten trijos 3. kļūt, tapt ∙ hakkab hale kļūst žēl; hakkab külm kļūst auksti; haigel hakkab juba parem slimniekam jau kļūst labāk 4. (par amatu vai attiecībām) kļūt, stāties ∙ autojuhiks hakkama kļūt par šoferi; paari hakkama kļūt par pāri; ametisse hakkama stāties amatā 5. ķerties, lipt ∙ kala hakkab õnge zivs ķeras uz āķa; koer hakkas hammastega püksisäärde suns ar zobiem ieķērās bikšu starā; tütar hakkas emale kaela meita apķērās mātei ap kaklu; külm hakkas sõrmedesse aukstums ķērās pie pirkstiem; ema ärevus hakkab lastessegi mātes nemiers pielīp arī bērniem 6. iedarboties, ietekmēt ∙ ränk töö hakkab tervise peale smags darbs ietekmē veselību; hea sõna tema peale ei hakka labs vārds uz viņu neiedarbojas; kaugelt hakkas kõrvu automürin no tālienes bija dzirdama automašīnu rūkoņa 7. piestāvēt ∙ see soeng ei hakka mulle šī frizūra man nepiestāv ∆ hakkama panema uzlikt gatavoties; hakkama saama tikt galā

saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus

muutuma v 1. mainīties, pārvērsties, kļūt ∙ olukord muutus pidevalt situācija nemitīgi mainījās; tärklis muutub suhkruks ciete pārvēršas cukurā; teiseks muutuma kļūt citādam; paremaks muutuma uzlaboties; halvemaks muutuma pasliktināties 2. val būt lokāmam ∙ muutuvad sõnaliigid lokāmas vārdšķiras

välja jõudma 1. iziet, izkļūt ∙ jõudsime viimaks metsast välja beidzot izkļuvām no meža; olime raba äärde välja jõudnud bijām izgājuši purva malā 2. (sasniegt kādu stāvokli) tikt, kļūt ∙ hoolas õpipoiss jõudis meistrini välja uzcītīgais māceklis tika par meistaru

tihenema v 1. blīvēties, biezēt ∙ udu tiheneb migla sabiezē 2. kļūt biežākam, kļūt intensīvākam ∙ tihenenud hingamine paātrināta elpošana 3. pastiprināties, saasināties, kļūt intensīvākam ∙ tuul tiheneb vējš pastiprinās; konkurents tiheneb konkurence kļūst intensīvāka

valjenema v 1. pastiprināties, kļūt skaļākam ∙ hääled valjenesid balsis kļuva skaļākas 2. pastiprināties, pieņemties spēkā ∙ tuul valjeneb vējš pieņemas spēkā 3. kļūt bargākam, kļūt nežēlīgākam ∙ riigis valitsev diktatuur oli veelgi valjenenud valstī valdošā diktatūra bija kļuvusi vēl nežēlīgāka

ähmastuma v 1. kļūt nespodram, kļūt blāvam 2. kļūt neskaidram, apmigloties ∙ mälestused ähmastuvad ajapikku atmiņas laika gaitā kļūst neskaidras; kirjanduse žanripiirid ähmastuvad literatūras žanru robežas izplūst; aken ähmastus veeaurust no ūdens tvaikiem logs apmiglojās

jääma v 1. palikt ∙ ma jään koju es palikšu mājās; ta jäi vastuse võlgu viņš palika atbildi parādā; hiljaks jääma kavēt; kell jäi seisma pulkstenis apstājās; jää jumalaga! ardievu!; jää terveks! paliec sveiks! 2. kļūt ∙ korter on perekonnale väikeseks jäänud ģimenei dzīvoklis ir kļuvis par mazu; haigeks jääma saslimt

lööma v {lüüa, löön} 1. sist ∙ ta lööb kõigest jõust viņš sit no visa spēka; meeskond lõi kolm väravat komanda iesita trīs vārtus; katust lööma sist jumtu; trummi lööma sist bungas; kell lõi südaöötundi pulkstenis nosita pusnakts stundu 2. sisties, triekties ∙ lained löövad vastu kaldakive viļņi sitas pret krasta akmeņiem; mehed hakkavad lööma vīri taisās sisties 3. triekt, mest ∙ lapsed löödi hommikul vara maast lahti bērnus agri no rīta trieca augšā; ta lõi kaardid lauale viņš cirta kārtis galdā; ta lõi silmad uksele viņš uzmeta acis durvīm; tantsu lööma dejot; kass lööb nurru kaķis murrā 4. mesties, kļūt, sākt ∙ silmade ees lõi mustaks sametās tumšs gar acīm; kramp lõi jalga kājā iemetās krampis; mets lõi rohetama mežs sazaļoja; ma lõin kartma es nobijos

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

`tõmbama v {tõmmata, `tõmban} 1. vilkt ∙ ta tõmbas tooli lauale lähemale viņš pievilka krēslu tuvāk galdam; tõmbasin kardina eest atvilku aizkaru; ta tõmbas kindad kätte viņš uzvilka cimdus; lõuendit raami peale tõmbama uzvilkt audeklu uz rāmja; tõmbasin kopsudesse niisket mereõhku ievilku plaušās mitro jūras gaisu; ahi tõmbab halvasti krāsns slikti velk; mind tõmbab mere äärde mani velk pie jūras; pane uks kinni, tuul tõmbab aizver durvis, vējš velk 2. vilkties, veidoties, kļūt ∙ kohv on juba tõmmanud kafija ir jau ievilkusies; tõmbab pimedaks tumst 3. sūkt, smēķēt ∙ ta tõmbab piipu viņš smēķē pīpi 4. sar vilkt, gāzt, raut ∙ võta relv ja tõmba! ņem ieroci un gāz!; tõmbasime kumbki tubli lonksu rummi ierāvām abi pa krietnam ruma malkam; vaat kui tõmban sulle vastu vahtimist! ka vilkšu tev pa ģīmi! 5. sar (par enerģisku darbību) rauties, sisties, plēsties ∙ ta tõmbab töötada kahe koha peal viņš raujas divos darbos; ta tõmbab magada viņš guļ kā nosists 6. sar zust, tīties ∙ tõmmake uttu, poisid! zūdiet miglā, zēni! 7. sar izvilkt, aizvilkt, nozagt ∙ bussis tõmmati mul rahakott ära autobusā man izvilka naudasmaku; jalgratas tõmmati ära velosipēdu nozaga 8. sar krāpt, mānīt ∙ sain viie euroga tõmmata mani apkrāpa par pieciem eiro; teisi ninast tõmbama vazāt citus aiz deguna 9. sar āzēt, vilkt uz zoba ∙ sõbrad tõmbasid teda vahel, aga mitte pahatahtlikult draugi reizēm vilka viņu uz zoba, bet ne ļaunprātīgi

tõmbuma v 1. rauties, atrauties, ierauties ∙ ta tõmbus nelja seina vahele viņš ierāvās četrās sienās; tõmbusin aknast eemale atrāvos no loga 2. pievilkties ∙ erinimelised laengud tõmbuvad pretēju zīmju lādiņi pievelkas 3. kļūt, tapt, vērsties ∙ käed tõmbusid külmast siniseks rokas no aukstuma kļuva zilas; juuksed on hakanud halliks tõmbuma mati ir sākuši sirmot; niiskeks tõmbunud sool samircis sāls; nägu tõmbus naerule seja savilkās smaidā

`tõusma v {`tõusta, tõusen} 1. kāpt, celties ∙ tõuseme mäele kāpjam kalnā; korstnast tõuseb suitsu no skursteņa kāpj dūmi; meri tõuseb jūra kāpj; veri tõuseb pähe asinis sakāpj galvā; puna tõusis palgesse sārtums sakāpa vaigos; tõusev intonatsioon kāpjoša intonācija 2. celties, piecelties ∙ ta tundis, et ei suuda jalule tõusta viņš juta, ka nespēj piecelties kājās; meie peres tõustakse vara mūsu ģimenē ceļas agri; ellu tõusma atdzīvoties 3. slieties, sniegties, pacelties ∙ laevamastid tõusid taevasse kuģu masti slējās debesīs; hanged tõusevad rinnuni kupenas sniedzas līdz krūtīm 4. pieaugt, palielināties ∙ palk tõusis alga pieauga; ta viha aina tõusis viņa dusmas arvien auga 5. uzlaboties ∙ enesetunne hakkas tõusma pašsajūta sāka uzlaboties 6. celties, rasties, nākt ∙ meie keskelt tõusnud luuletaja no mūsu vidus cēlies dzejnieks; meelde tõusid vanaema sõnad prātā nāca vecmāmiņas vārdi 7. kļūt, izvirzīties ∙ ta tõusis edukaks firmajuhiks viņš kļuva par veiksmīgu firmas vadītāju; meeskond tõusis liidriks komanda kļuva par līderi 8. dīgt ∙ sel aastal seeme ei tõusnudki šogad sēkla nemaz nesadīga 9. (astronomijā) lēkt ∙ päike tõuseb täna kell üheksa saule šodien lec pulksten deviņos

hallinema v 1. kļūt pelēkam, kļūt pelēcīgam ∙ taevas hallineb debesis kļūst pelēcīgas 2. sirmot ∙ habe hakkas hallinema bārda sāka sirmot

harvenema v retināties, kļūt retākam, kļūt skrajākam ∙ mets harvenes mežs kļuva skrajāks

jahenema v kļūt vēsam, kļūt vēsākam, atdzist ∙ õhk jaheneb gaiss kļūst vēsāks; nende sõprus jahenes viņu draudzība atvēsa

jultuma v kļūt nekaunīgam, kļūt bezkaunīgam ∙ näljased hundid jultuvad izbadējušies vilki kļūst nekaunīgi; ta jultub veel teisi õpetama viņam vēl pietiek nekaunības citus mācīt

kalgistuma v 1. sastingt, kļūt stīvam ∙ nägu kalgistub seja sastingst 2. nocietināties, kļūt cietsirdīgam ∙ kalgistunud südamega inimene cietsirdīgs cilvēks

karmistuma v 1. kļūt skarbākam 2. kļūt stingrākam

linnastuma v 1. urbanizēties, tikt urbanizētam ∙ linnastuv ühiskond urbanizēta sabiedrība 2. kļūt par pilsētnieku, kļūt pilsētnieciskam ∙ poiss linnastus kiiresti zēns ātri kļuva par pilsētnieku

loiduma v kļūt ļenganam, kļūt kūtram

lõtvuma v atslābt, kļūt ļenganam, kļūt vaļīgam ∙ lihased lõtvusid muskuļi atslāba; tross lõtvub trose kļūst vaļīga

madalduma v 1. pazemināties, kļūt zemākam ∙ mäed on madaldunud kalni ir kļuvuši zemāki 2. kļūt seklākam ∙ jõgi madaldub upe kļūst seklāka

metsistuma v 1. kļūt mežonīgam, kļūt zvērīgam ∙ metsistunud bandiidid mežonīgi bandīti 2. aizaugt ∙ metsistunud aed aizaudzis dārzs

murenema v kļūt drupanam, kļūt irdenam ∙ krohv on murenenud apmetums ir sadrupis

mustuma v 1. nomelnēt, kļūt melnam ∙ mustunud lagi nomelnējuši griesti 2. nosmērēties, novārtīties, kļūt netīram ∙ rõivad mustuvad tolmust drēbes nosmērējas ar putekļiem

raskenema v 1. kļūt smagākam ∙ ranits on justkui raskenenud mugursoma ir it kā kļuvusi smagāka 2. kļūt grūtākam, sarežģīties, pasliktināties ∙ majanduslik olukord võib veel raskeneda ekonomiskā situācija var vēl pasliktināties

rikastuma v 1. kļūt bagātam, iedzīvoties ∙ ta rikastus äritsemisega viņš kļuva bagāts ar tirgošanos 2. bagātināties, kļūt bagātākam ∙ fotosünteesi tõttu rikastub vesi hapnikuga fotosintēzē ūdens bagātinās ar skābekli; kollektiiv on rikastunud kolme uue töötajaga kolektīvs ir kļuvis par trim jauniem darbiniekiem bagātāks

selgima v skaidroties, kļūt skaidram, kļūt dzidram ∙ ilm selgis laiks noskaidrojās; sogane vesi selgis duļķainais ūdens noskaidrojās; olukord selgis situācija noskaidrojās

selginema v skaidroties, kļūt skaidrākam, kļūt dzidrākam ∙ taevas selgines pärast vihma pēc lietus debesis noskaidrojās; haige teadvus selgines slimnieka apziņa noskaidrojās

tõsinema v kļūt nopietnam, kļūt nopietnākam ∙ aastatega on ta tõsinenud gadu gaitā viņš ir kļuvis nopietns

vaesuma v kļūt nabagam, kļūt nabadzīgākam ∙ paljud inimesed vaesusid daudzi cilvēki kļuva nabagi

valmima v 1. kļūt gatavam, kļūt pabeigtam ∙ maja valmib sügiseks māja būs gatava rudenī 2. briest, nogatavoties, ienākties ∙ pohlad on juba valminud brūklenes ir jau gatavas; teda peetakse juba valminud kunstnikuks viņu uzskata par jau nobriedušu mākslinieku

bürokraadistuma v kļūt par birokrātu, birokratizēties

bürokratiseeruma v kļūt birokrātiskam, birokratizēties

elavnema v atdzīvoties, aktivizēties, kļūt dzīvīgākam ∙ elavnenud kaubandus atdzīvojusies tirdzniecība; värske õhu toimel elavneb ainevahetus svaiga gaisa iedarbībā vielmaiņa kļūst dzīvīgāka

ema s {ema, ema, emasid} māte ◦ emapiim mātes piens; kasuema audžumāte; võõrasema pamāte ∙ mitme lapse ema vairāku bērnu māte; emaks saama kļūt par māti; tibud magasid ema tiiva all cālēni gulēja zem mātes spārna; vaimne ema garīgā māte; Eesti teatrikunsti ema Lydia Koidula Igaunijas dramaturģijas māte Lidija Koidula ∆ (nagu) ema suust kukkunud (kā) izspļauta māte

euroopastuma v kļūt eiropeiskam, eiropeizēties

hahkuma v kļūt pelēcīgam

harduma v kļūt bijīgam ∙ muusika paneb mind harduma mūzika man izraisa bijību

sisse harjuma ierast, kļūt ierastam ∙ sisseharjunud käeliigutus ierasta rokas kustība

harjumus s {harjumuse, harjumust, harjumusi} ieradums, paradums ∙ kahjulik harjumus kaitīgs ieradums; harjumuseks saama kļūt par ieradumu; harjumusest loobuma atteikties no ieraduma

harjumus|pärane adj ierasts ∙ harjumuspärane liigutus ierasta kustība; harjumuspäraseks saama kļūt ierastam

haruldus s {harulduse, haruldust, haruldusi} retums ◦ muuseumiharuldus muzeja retums ∙ harulduseks saama kļūt par retumu; tema margikogus on palju haruldusi viņa marku kolekcijā ir daudz retumu

heldima v 1. justies aizkustinātam, kļūt aizkustinātam ∙ pisarateni heldinud aizkustināts līdz asarām; heldinud näoilme aizkustināta sejas izteiksme; ta heldis sõbralikest sõnadest viņu aizkustināja draudzīgie vārdi 2. atmaigt ∙ süda heldib sirds atmaigst

helenema v kļūt gaišākam, blāvot ∙ mehe nägu helenes vīra seja kļuva gaišāka; idataevas heleneb austrumu debesis blāvo

hoogustuma v 1. pasteidzināties, paātrināties ∙ hoogustuv tempo temps, kas paātrinās 2. pastiprināties, kļūt intensīvākam ∙ vihm hoogustub lietus pastiprinās

hõrenema v retināties, retoties, kļūt skrajākam ∙ kõrguses õhk hõreneb augstumā gaiss retinās; udu hõreneb migla retinās; ta juuksed hakkasid juba hõrenema viņa mati jau sāka retoties; mets hakkas hõrenema mežs kļuva skrajāks

hägustuma v kļūt neskaidram, izplūdušam ∙ hägustunud vesi dzidrumu zaudējis ūdens

ihnuma v kļūt skopam

ilmestuma v kļūt izteiksmīgam, atdzīvoties ∙ ta nägu ilmestus viņa seja atdzīvojās

intensiivistuma v kļūt intensīvākam, intensificēties ∙ järjest intensiivistuv linnastumine arvien intensīvāka pārcelšanās uz pilsētām

invaliidistuma v kļūt par invalīdu

joonistuma v iezīmēties, parādīties, kļūt redzamam ∙ mere taustale joonistusid majade siluetid uz jūras fona iezīmējās ēku silueti; kajaloodi lindile joonistus siksak uz eholotes kļuva redzams zigzags

jõukas adj {jõuka, jõukat, jõukaid} turīgs, pārticis ∙ jõukas riik turīga valsts; jõukate vanemate laps turīgu vecāku bērns; jõukaks saama kļūt turīgam

jäigastuma v sastingt, kļūt stīvam ∙ reumast jäigastunud liigesed no reimatisma stīvas locītavas; pilk jäigastus skatiens sastinga

jämenema v kļūt resnākam, paresnināties ∙ jämenenud liigesed paresninātas locītavas; vihm jämeneb lietus kļūst spēcīgāks

järsenema v kļūt stāvākam ∙ kallas järseneb krasts kļūst stāvāks

kalestuma v 1. nocietināties, kļūt saltam ∙ hing kalestub dvēsele nocietinās 2. tehn cietēt, rūdīties, tikt rūdītam

kanguma v kļūt stīvam, stingt ∙ külmast kangunud liikmed no aukstuma sastinguši locekļi

karestuma v kļūt raupjam ∙ käed karestusid tööga rokas strādājot kļuva raupjas

kehvenema v 1. pavājināties, pasliktināties 2. kļūt trūcīgākam

kergenema v kļūt vieglākam, uzlaboties ∙ majanduslik olukord kergeneb saimnieciskais stāvoklis uzlabojas

kibestuma v būt sarūgtinātam, kļūt sarūgtinātam ∙ elus kibestunud inimene dzīves sarūgtināts cilvēks; ta kibestus viņš kļuva sarūgtināts

kirgastuma v kļūt dzidram, skaidroties ∙ taevas kirgastus debesis noskaidrojās

klaasistuma v 1. pārstikloties ∙ klaasistuv aine viela, kas pārstiklojas 2. kļūt stiklainam ∙ surnu klaasistunud silmad mirušā stiklainās acis

komplitseeruma v kļūt komplicētam ∙ olukord komplitseerus stāvoklis kļuva komplicēts

kuhtuma v 1. gurt, kļūt nespēcīgam 2. vīst

kultuuristuma v kļūt kulturālam

kurdistuma v kļūt kurlam

kõhnenema v novājēt, kļūt vājākam ∙ haige kõhnenes iga päevaga slimnieks kļuva ar katru dienu vājāks

kõhrestuma v pārveidoties par skrimšļaudiem, kļūt skrimšļainam

külmenema v kļūt aukstākam ∙ ilm külmeneb laiks kļūst aukstāks

lapsestuma v kļūt bērnišķīgam ∙ vanainimene lapsestub vecs cilvēks kļūst bērnišķīgs

leiguma v atsalt, kļūt vienaldzīgam

`lesk s {lese, `leske, `leski} 1. atraitnis ∙ leseks jääma kļūt atraitnim; noor lastega lesk jauns atraitnis ar bērniem 2. biol trans ∙ mesilasperes on ema, töömesilased ja lesed bišu saimē ir māte, darba bites un trani

lihtsustuma v vienkāršoties, kļūt vienkāršākam ∙ keelereeglid on lihtsustunud valodas likumi ir kļuvuši vienkāršāki

lõdvenema v 1. atslābt, relaksēties ∙ lihased lõdvenesid muskuļi atslāba 2. kļūt vaļīgākam

lühenema v saīsināties, kļūt īsākam ∙ tööaeg lühenes darbalaiks kļuva īsāks; varjud lühenevad ēnas kļūst īsākas

mahenema v kļūt mīkstākam, atmaigt ∙ tuul pööras, ilm mahenes vējš pagriezās, laiks kļuva mīkstāks; mehe hääl mahenes vīrieša balss atmaiga

masenduma v sadrūmt, kļūt nomāktam ∙ ta oli ebaõnnestumisest väga masendunud viņš bija ļoti nomākts par neveiksmi

niiskuma v kļūt mitram, savilgt ∙ aknaklaasid niiskuvad aurust logu rūtis kļūst mitras no tvaikiem; niiskunud hein savildzis siens

noorenema v kļūt jaunākam ∙ kõik vananeme, keegi meist ei noorene visi novecojam, neviens no mums nekļūst jaunāks

nõrgenema v kļūt vājākam, vājināties, mazināties ∙ kuulmine nõrgeneb dzirde pavājinās; haige nõrgenes iga päevaga ar katru dienu slimnieks kļuva nespēcīgāks; vihm nõrgenes lietus pierima

odavnema v palētināties, kļūt lētākam ∙ puuvili odavnes augļi kļuva lētāki

paksenema v sabiezēt, kļūt blīvākam ∙ kaste kuumutatakse, kuni see pakseneb mērci karsē, kamēr tā sabiezē; suits paksenes dūmi sabiezēja

parkuma v 1. tikt miecētam ∙ tõrtes parkusid nahad toveros tika miecētas ādas 2. kļūt raupjam, tikt aprautam ∙ kartulikoorimisest parkunud käed no kartupeļu mizošanas nomelnējušas rokas; tuulest ja päikesest parkunud nahk vējā un saulē aprauta āda

pingestuma v 1. kļūt saspringtam ∙ olukord pingestus situācija kļuva saspringta 2. saspringt, sasprindzināties ∙ ta lihased pingestusid viņa muskuļi saspringa 3. būt nospriegotam ∙ pingestunud metallesemed nospriegoti metāla priekšmeti

rahvus|vahelistuma v kļūt starptautiskam

rasestuma v kļūt grūtai, palikt stāvoklī ∙ ta rasestus oma armukesest viņa palika stāvoklī no sava mīļākā

roosatama v kļūt rozā, sārtoties, sarkt ∙ idataevas roosatab debesis austrumos sārtojas; nägu lõi roosatama seja piesarka

saastuma v tikt piesārņotam, kļūt netīram ∙ herbitsiididega saastunud muld ar herbicīdiem piesārņota augsne; saastunud lumi netīrs sniegs

sagenema v kļūt biežākam ∙ viimasel ajal on korterivargused sagenenud pēdējā laikā dzīvokļu zādzības notiek biežāk

`sant a s {sandi, `santi, `sante} 1. ubags ∙ ta andis sandile 20 senti viņš iedeva ubagam 20 centus 2. kroplis ∙ sandiks jääma kļūt par kropli 3. ķekatnieks, budēlis ◦ mardisant Mārtiņdienas ķekatnieks

selguma v noskaidroties, kļūt zināmam, izrādīties ∙ võitja selgub homme uzvarētājs noskaidrosies rīt

soojenema v silt, kļūt siltākam ∙ vesi soojeneb pliidil ūdens silst uz plīts; las mootor soojeneb lai motors iesilst; ta pilk soojenes viņa skatiens kļuva siltāks

suureline adj {suurelise, suurelist, suurelisi} uzpūtīgs, augstprātīgs, iedomīgs ∙ suureline toon augstprātīgs tonis; suureliseks minema kļūt iedomīgam

targenema v kļūt gudrākam ∙ laps kasvab ja targeneb bērns aug un kļūst gudrāks

teisenema v mainīties, pārveidoties, kļūt citādam ∙ maailm teiseneb pasaule mainās

teravnema v saasināties, kļūt asākam ∙ valu jalas aina teravneb sāpes kājā kļūst arvien asākas; poliitiline olukord on teravnenud politiskā situācija ir saasinājusies