[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

kunas adv kad ∙ kunas ja kus see juhtus? kad un kur tas notika?; ütle, kunas sa tuled pasaki, kad tu atnāksi; prügikaste tühjendati kunas juhtus atkritumu kastes tukšoja, kad pagadījās; ta käis sageli väljas: kunas kinos, kunas teatris viņš bieži gāja ārā: kad uz kino, kad uz teātri

millal adv kad ∙ millal sa tuled? kad tu nāksi?; ta teadis, millal vait olla viņš zināja, kad paklusēt; jumal teab millal see aeg ükskord tuleb! dievs zina, kad tas laiks reiz pienāks!

kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu

kunagi adv 1. kaut kad, kādreiz ∙ kunagi aastate eest kaut kad pirms gadiem; kunagi on siin lainetanud meri kādreiz šeit ir viļņojusies jūra 2. (ar noliegumu) nekad ∙ ta ei tee seda kunagi viņš nekad to nedara; tal pole kunagi aega viņam nekad nav laika 3. jebkad ∙ oled sa kunagi kuulnud, et isa valetab? vai tu esi jebkad dzirdējis, ka tēvs melotu?; see on nüüd mulle selgem kui kunagi varem tas tagad man ir skaidrāks nekā jebkad agrāk 4. allaž ∙ võitles nagu julge mees kunagi allaž cīnījās kā drosmīgs vīrs; metssea põrsad on kui põrsad kunagi, ainult et triibulised mežacūkas sivēni ir kā jau sivēni, tikai svītraini

kus adv 1. kur ∙ kus sa elad? kur tu dzīvo?; ma lähen vaatan, kus nad on es iešu un apskatīšos, kur viņi ir; kus suitsu, seal tuld kur dūmi, tur uguns; ta ööbib kus juhtub viņš nakšņo, kur pagadās; ta oli oma mõtetega jumal teab kus viņš ar savām domām bija dievs zina kur 2. kad ∙ oli päevi, kus polnud midagi suhu pista bija dienas, kad nebija nekā ēdama; see oli silmapilk, kus kõik oli kaalul tas bija mirklis, kad svaru kausos bija viss 3. nu tik, nu gan, kā ∙ kus siis läksid kõigil silmad suureks! nu tik visiem iepletās acis!; vaata aga, kus poisil pea lõikab! paskat, nu gan puisim galva strādā!; kus ma seda võisin teada! kā es to varēju zināt!; kus ka leidis tuttava! tad nu gan atradis paziņu! 4. sar kurp, uz kurieni ∙ kus sa lähed? kur tu ej?

kuna b adv sar kad ∙ kuna ma siis tulen? kad tad man atnākt?

mil adv 1. kad ∙ tule, mil tahad nāc, kad gribi 2. kam ∙ istusin toolil, mil oli kolm jalga sēdēju uz krēsla, kam bija trīs kājas

millalgi adv 1. kaut kad, kādreiz ∙ millalgi aasta või paar tagasi kaut kad pirms gada vai diviem 2. nekad ∙ ta ei olnud millalgi haige viņš nekad neslimoja

asemel a adv vietā ∙ kui üks väsis, oli kohe teine asemel kad viens nogura, otrs uzreiz bija vietā

ära aurama 1. iztvaikot, izgarot ∙ kui merevesi ära auras, jäi soolakord järele kad jūras ūdens izgaroja, palika pāri sāls kārtiņa 2. sar laisties lapās ∙ õige aeg oleks ära aurata būtu īstais laiks laisties lapās

ära harjuma pierast ∙ kui ära harjud, hakkab seegi töö meeldima kad pierodi, arī šis darbs iepatīkas

peale juhtuma pieķert, uzskriet virsū ∙ ema juhtus peale hetkel, kui tahtsin salaja kodust välja hiilida māte pieķēra brīdī, kad gribēju slepus izlavīties no mājas

juures a adv pie, klāt ∙ ma olin juures, kui see juhtus es biju klāt, kad tas notika; piimal oli mingi võõras maitse juures pienam bija kaut kāda piegarša

küpse b adj {küpse, küpset, küpsesid} sar gatavs ∙ kui toit küpse, siis on aeg süüa kad ēdiens gatavs, ir laiks ēst

ära lugema 1. (līdz beigām) izlasīt, nolasīt ∙ kui oled raamatu ära lugenud, too mulle kohe tagasi kad esi grāmatu izlasījis, nes man tūlīt to atpakaļ 2. saskaitīt ∙ loe ära, mitu õuna kausis on saskaiti, cik ābolu ir bļodā

`meilima v {`meilida, meilin} 1. sūtīt e-pasta vēstuli ∙ kui sul on uudiseid, meili mulle kad tev būs jaunumi, atsūti man e-pasta vēstuli 2. sarakstīties pa e-pastu ∙ nad meilivad tuttavatega viņi sarakstās pa e-pastu ar paziņām

minu|vanune adj mana vecuma-, tik vecs kā es ∙ minuvanune poiss mana vecuma zēns; kui minuvanuseks saad, siis mõistad kad būsi tik vecs kā es, tad sapratīsi

välja otsima sameklēt ∙ ta otsis arhiivist vajalikud andmed välja viņš sameklēja arhīvā nepieciešamās ziņas; kui kevad lähenes, otsiti välja aiatööriistad kad tuvojās pavasaris, tika sameklēti dārza darbarīki

pabistama v uztraukties, nervozēt ∙ pabistasin, kui mind direktori juurde kutsuti uztraucos, kad mani izsauca pie direktora

saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus

tagasi saama 1. atgūt, dabūt atpakaļ ∙ ta sai oma maja tagasi viņš atguva savu māju 2. atgriezties, tikt atpakaļ ∙ oli juba õhtu, kui koju tagasi sain bija jau vakars, kad tiku atpakaļ mājās

sõja|põgenik s kara bēglis ∙ sõjapõgenike laev bēgļu kuģis; kui lahingud lõppesid, pöördus suurem osa sõjapõgenikke koju tagasi kad kaujas beidzās, lielākā daļa bēgļu atgriezās mājās

teisal adv citur, citā vietā ∙ see juhtus siis, kui me alles teisal elasime tas notika tad, kad mēs vēl dzīvojām citā vietā

üles vaatama 1. skatīties uz augšu, pacelt acis ∙ kui ma üles vaatan, näen taevas säramas tähti kad paskatos uz augšu, redzu debesīs mirgojam zvaigznes 2. skatīties uz kādu ar cieņu, godbijību ∙ olen tema nagu jumaluse poole üles vaadanud esmu skatījies uz viņu kā uz dievību

viimati adv 1. pēdējoreiz ∙ ma ei mäletagi, millal ma viimati haige olin es pat neatceros, kad es pēdējoreiz biju slims 2. varbūt, ja nu ∙ võta vihmavari kaasa, viimati hakkab sadama paņem līdzi lietussargu, ja nu sāk līt 3. (iepriekš minēts) pēdējais, iepriekš, nupat ∙ viimati mainitud asjaolu pēdējais minētais apstāklis

asemele a adv (virziens) vietā ∙ soe õhk tõuseb üles ja külm valgub asemele siltais gaiss ceļas augšup un aukstais ieplūst tā vietā; kui tema ära läheb, siis pole kedagi asemele võtta kad viņš aizies projām, nebūs neviena, ko ņemt vietā

eest a adv no priekšas, priekšpusē ∙ ta oli rivis eest viies viņš rindā bija piektais no priekšas; pluus on eest märg blūze priekšpusē ir slapja; ta võtab prillid eest viņš noņem brilles; mantlil on nööp eest ära mētelim notrūkusi poga; eest ära, muidu sõidan otsa! nost no ceļa, citādi uzbraukšu virsū!; ta põgenes mul eest ära viņš aizbēga no manis; kui kohale jõudsime, leidsime seal juba hulga inimesi eest kad nonācām galā, atradām tur jau pulka cilvēku priekšā

juhtuma v 1. notikt, gadīties ∙ juhtus õnnetus notika nelaime; kõike võib juhtuda viss var gadīties 2. gadīties, trāpīties ∙ juhtus ilus päev gadījās skaista diena; ma juhtusin mööda minema es nejauši gāju garām; ühtki inimest ei juhtunud läheduses olema neviens cilvēks negadījās tuvumā ∆ kuhu juhtub kurp pagadās; nagu juhtub kā pagadās; kunas juhtub kad pagadās; kus juhtub kur pagadās

tagasi kutsuma 1. atsaukt, saukt atpakaļ ∙ merelt kutsuti sadamatesse tagasi kõik laevad visus kuģus no jūras atsauca ostās; hakkasin juba minema, kui ta mind tagasi kutsus es jau sāku iet, kad viņš pasauca mani atpakaļ 2. jur atsaukt, atcelt no amata ∙ partei kutsub valitsusest tagasi kõik oma ministrid partija atsauc no valdības visus savus ministrus; välisminister sooviks tagasi kutsuda Eesti suursaadiku ārlietu ministrs vēlētos atsaukt Igaunijas vēstnieku

`kõlkuma v {`kõlkuda, kõlgun} 1. šūpoties ∙ ukse kohal kõlkus latern virs durvīm šūpojās laterna 2. svārstīties ∙ vee hind kõigub Eestis kordades ūdens cena Igaunijā svārstās vairākas reizes 3. sar mētāties, maisīties ∙ mis sa siin kõlgud, hakka juba astuma! ko tu te mētājies, sāc jau iet!; kui teda ei ole vaja, kõlgub ta sul alati jalus kad viņš nav vajadzīgs, viņš vienmēr maisās tev pa kājām

lina s {lina, lina, linu} 1. (Linum) lini ◦ linaligu linu mārks; linaluu linu spaļi ∙ lina kasvatama audzēt linus; lina kitkuma plūkt linus; lina töötlemise vabrik linu apstrādes fabrika 2. palags, galdauts ∙ ta magab puhaste linade vahel viņš guļ tīros palagos 3. ekrāns ∙ millal uus film linale tuleb? kad jaunā filma būs uz ekrāniem?

`maksma v {`maksta, maksan} 1. (norēķināties) maksāt ∙ sularahas maksma maksāt skaidrā naudā; maksime arve samaksājām rēķinu 2. (būt vērtam) maksāt, izmaksāt ∙ mis tomatid maksavad? cik maksā tomāti?; paljas lubadus ei maksa midagi pliks solījums neko nemaksā; selline lohakus võib talle töökoha maksta tāda nolaidība var viņam maksāt darbavietu 3. vajadzēt, būt vērtam ∙ selle saab ära parandada, ei maksa uut osta to var salabot, nevajag pirkt jaunu; ei maksa asjatult riskida nevajag veltīgi riskēt 4. būt spēkā, būt derīgam ∙ millal uus seadus maksma hakkab? kad jaunais likums stāsies spēkā?; ta on kõva korra maksma pannud viņš ir iedibinājis stingru kārtību; ilma allkirja ja pitsatita ei ole dokument maksev bez paraksta un zīmoga dokuments nav derīgs ∆ maksku mis maksab lai maksā ko maksādams

minek s {mineku, minekut, minekuid} 1. iešana, došanās ◦ kojuminek došanās mājup; magamaminek gulētiešana; jääminek ledus iešana ∙ olin magama minekul, kui helises uksekell taisījos iet gulēt, kad zvanīja durvju zvans; ta pani mineku peal mantlinööpe kinni viņš iedams pogāja ciet mēteli; pensionile minek aiziešana pensijā 2. atiešana, aiziešana ∙ külaline juba asutab minekut ciemiņš jau taisās iet projām; bussi minekuni on veel aega līdz autobusa atiešanai vēl ir laiks 3. noiets, pieprasījums ∙ kauba minek preces noiets 4. aiziešana, nāve ∙ kas ta minek oli kerge? vai viņa aiziešana bija viegla? 5. sākšana ∙ pojengide õitsema minek peoniju uzziedēšana 6. spars, atvēziens ∙ jutul oli juba hea minek saruna jau ritēja pilnā sparā 7. piekrišana ∙ tal pole naiste juures minekut viņam nav piekrišanas pie sievietēm

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

oma a s {oma, oma, omi} 1. savs, savējais ∙ oma taga nõudma pieprasīt savu; mõlemad jäid oma juurde abi palika pie sava; lähme sööma, kõht nõuab oma ejam ēst, vēders prasa savu; kui oled omadega valmis, hakkame minema kad esi gatavs, ejam; ta on omadega sees viņš ir iekritis; ta on omadega läbi ar viņu ir cauri 2. savējais ∙ omade peale koer ei haugu uz savējiem suns nerej; meie omad on kõik pulmas mūsējie visi ir kāzās ∆ omaks võtma atzīt par savu ~ uzņemties

paras|jagu adv 1. diezgan ∙ tänavune sügis on parasjagu kuiv ja parasjagu tuuline šis rudens ir diezgan silts un diezgan vējains 2. pietiekami, pietiekamā daudzumā ∙ istmeid jätkus parasjagu sēdekļu pietika 3. visai ∙ oli juba parasjagu pime, kui koju jõudsime bija jau visai tumšs, kad nonācām mājās 4. patlaban, tieši ∙ mul on parasjagu töö pooleli patlaban man ir darbs pusratā; parasjagu oli pärnade õitsemise aeg tieši bija liepu ziedēšanas laiks 5. nupat ∙ olin töö just parasjagu lõpetanud nupat biju pabeidzis darbu

pikne s {pikse, pikset, pikseid} 1. zibens ∙ pikne süütas maja põlema zibens aizdedzināja māju; pikne lõi puusse zibens iespēra kokā 2. pērkons ∙ äkki kärgatas pikne pēkšņi norībēja pērkons 3. negaiss ∙ kui pikne läks mööda, hakkas sadama tihedat vihma kad negaiss aizgāja garām, sāka līt blīvs lietus 4. (dievība) Pērkons

ära saama 1. tikt projām ∙ ma tahan siit ära saada es gribu tikt no šejienes projām 2. dabūt nost, dabūt ārā ∙ ta ei saanud kinga jalast ära viņš nedabūja kurpi nost no kājas; seda plekki on raske ära saada šo traipu ir grūti iztīrīt 3. pabeigt, tikt galā, tikt vaļā ∙ kui rukki ära saame, hakkame otra koristama kad pabeigsim rudzus, sāksim vākt miežus; saaks võlad kaelast ära! kaut dabūtu parādus nost no kakla! 4. saņemt, iegūt ∙ saan kuus oma kümme tuhat ära mēnesī saņemu savus desmit tūkstošus 5. sar zaudēt ∙ meeskond sai kahe punktiga ära komanda zaudēja ar diviem punktiem

`sähvama v {sähvata, `sähvan} 1. uzzibsnīt, noplaiksnīt ∙ mere kohal sähvas välk virs jūras noplaiksnīja zibens 2. iesist, iecirst, uzšaut ∙ ta sähvas hobust piitsaga viņš uzšāva zirgam ar pātagu 3. (par pēkšņu domu) iešauties, ieskriet, pazibēt ∙ millal see idee sulle pähe sähvas? kad tev iešāvās prātā šī ideja? 4. atcirst, skarbi atbildēt ∙ ta sähvas midagi tigedalt viņš kaut ko dusmīgi atcirta

`sättima v {`sättida, sätin} 1. kārtot, gatavot, regulēt ∙ toas on vaja kõik korda sättida istabā viss jāsakārto; dokumendid on valmis sätitud dokumenti ir sagatavoti; jalgrattur peatus, et sadulat sättida riteņbraucējs apstājās, lai noregulētu sēdekli; prille ninale sättima kārtot brilles uz deguna 2. gatavoties, taisīties, posties ∙ lennuk sätib maanduma lidmašīna gatavojas nosēsties; kui kohv joodud, sättisime lahkuma kad kafija bija padzerta, posāmies uz promiešanu

tulek s {tuleku, tulekut, tulekuid} nākšana, atnākšana, ierašanās ◦ kojutulek atgriešanās mājās; turuletulek ienākšana tirgū; võimuletulek nākšana pie varas ∙ minu tulek jäi täna hiljapeale šodien es atnācu vēlu; rongi tulekuni on veel viis minutit līdz vilciena pienākšanai vēl ir palikušas piecas minūtes; kuhu minek, millal tulek? kurp iesi, kad būsi?; talv on tulekul ziema nāk

peale tulema 1. nākt virsū, uzbrukt ∙ põder tuli selja tagant peale briedis nāca virsū no mugurpuses 2. (par transportlīdzekli) iekāpt ∙ selles peatuses tuli peale hulk rahvast šajā pieturā iekāpa daudz cilvēku 3. (par stāvokli) uznākt ∙ janu tuli peale uznāca slāpes 4. uzskriet virsū, pieķert ∙ direktor tuli poistele peale, kui need suitsetasid direktors uzskrēja virsū zēniem, kad viņi smēķēja 5. nākt virsū, tuvoties ∙ talv tuleb peale ziema nāk virsū

ümber vaatama 1. skatīties apkārt, atskatīties ∙ samme kuuldes vaatasin ümber izdzirdot soļus, atskatījos; ma ei jõudnud veel ümbergi vaadata, kui juba olime kohal es nepaguvu vēl ne apkārt apskatīties, kad bijām jau klāt 2. lūkoties apkārt, meklēt ∙ sobiliku sulase järele ümber vaatama lūkoties apkārt pēc piemērota kalpa 3. pārskatīt, skatīt atkārtoti ∙ need otsused tuleb ümber vaadata šie lēmumi jāpārskata

vaevalt adv 1. diezin vai ∙ vaevalt seal kedagi kodus on diezin vai tur kāds ir mājās 2. tikko, tik tikko ∙ jõudsin vaevalt uinuda, kui mind juba äratati tikko paspēju iemigt, kad mani jau modināja; vesi oli vaevalt põlvini ūdens bija tik tikko līdz ceļiem; nõrk, vaevalt kuuldav heli vāja, tikko dzirdama skaņa

virutama v 1. zvelt ∙ ta virutab rusikaga lauale viņš zveļ ar dūri pa galdu; talle virutati noaga sügav haav viņam ar nazi uztaisīja dziļu brūci 2. gāzt ∙ ma virutasin vastase pikali es nogāzu pretinieku gar zemi; viruta veel vett kerisele uzgāz vēl ūdeni uz ceriem 3. kraut ∙ nad virutasid autole kähku koorma peale viņi ātri iekrāva automašīnā kravu; kui sind lüüakse, viruta vastu kad tev sit, krauj pretī 4. taisīt, darīt ∙ artikkel tuleb homseks valmis virutada raksts jāsataisa uz rītdienu; iga päev ei tohi ületunde virutada katru dienu nedrīkst strādāt virsstundas 5. sar spert, zagt ∙ vargad olid suvila tühjaks virutanud zagļi bija izspēruši vasarnīcu tukšu

vähim adj {vähima, vähimat, vähimaid} 1. vismazākais ∙ ta märkas vähimaidki muutusi neiu näos viņš pamanīja vismazākās pārmaiņas meitenes sejā; ta ei mäletanud öistest sündmustest vähimatki par nakts notikumiem viņš neatcerējās pilnīgi neko 2. vismazāk ∙ ta tuli siis, kui teda vähim oodati viņš nāca tad, kad viņu vismazāk gaidīja

väljuma v 1. iziet, iznākt ∙ väljusin uksest izgāju pa durvīm; jõgi väljus kallastest upe izgāja no krastiem 2. iznākt ∙ metsast väljuvad seenelised no meža iznāk sēņotāji; sibulast väljunud võrse no sīpola iznācis asns 3. izkāpt ∙ väljuma autost izkāpt no automašīnas; inimesed kiirustasid bussist väljuma cilvēki steidza izkāpt no autobusa 4. (par satiksmes līdzekļiem) atiet ∙ millal väljub Tartu rong? kad atiet Tartu vilciens?; laev oli juba väljunud kuģis jau bija atgājis

üle|minek s 1. pāreja ◦ üleminekuaeg pārejas laiks; üleminekuiga pārejas vecums; üleminekuperiood pārejas periods; üleminekuühiskond pārejas sabiedrība ∙ üleminek turumajandusele pāreja uz tirgus ekonomiku; üleminek talveajalt suveajale pāreja no ziemas laika uz vasaras laiku 2. šķērsošana ∙ tänavast üleminekuks kasutan ülekäigukohta ielas šķērsošanai izmantoju pāreju 3. pāriešana, beigšanās ∙ ootasime vihma üleminekut gaidījām, kad lietus pāries