[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 38 artiklit
himu s {himu, himu, himusid} kāre, vēlme ◦ kuulsushimu slavaskāre; rahahimu naudaskāre ∙ himu magusa järele kāre pēc kaut kā salda; tuline himu õppida karsta vēlme mācīties; seksuaalne himu seksuāla iekāre
hoiduma v 1. turēties ∙ omaette hoiduma turēties savrup; hoiduge paremale turieties pa labi 2. vairīties, atturēties ∙ ebameeldivustest hoiduma vairīties no nepatikšanām; ema hoidus palava päikese eest māte vairījās no karstas saules 3. glabāties, saglabāties ∙ seened hoiduvad soolatult hästi sālītas sēnes labi saglabājas
`jook s {joogi, `jooki, `jooke} dzēriens ◦ mahlajook sulas dzēriens; rahvusjook nacionālais dzēriens ∙ karastav jook atspirdzinošs dzēriens; kuumad joogid karsti dzērieni
kalda|pealne a s krastmala
kalda|äärne a s piekraste, krastmala ∙ kaldaäärsel kasvasid põõsad piekrastē auga krūmi
`karst s {karsti, `karsti, `karste} (ģeoloģijā) karsts ◦ karstijärv karsta ezers; karstilohk karsta ieplaka
karto|d`room s {-droomi, -d`roomi, -d`roome} kartinga trase, kartodroms
kastan s {kastani, kastanit, kastaneid} 1. (Castanea) kastaņa ∙ kastani söödavad viljad kastaņas ēdamie augļi 2. kastanis ∙ lapsed korjavad pargis kastaneid bērni parkā vāc kastaņus
komp`ress s {kompressi, komp`ressi komp`resse} komprese ∙ kuum kompress karsta komprese; haigele pandi jahe kompress laubale slimniekam uz pieres uzlika vēsu kompresi
`kuum a s {kuuma, `kuuma, `kuumi} karstums ◦ kuumalaine karstuma vilnis ∙ saunas kuuma käes läks selg paremaks pirts karstumā mugurai kļuva labāk; suvised kuumad on veel ees vasaras karstums vēl ir priekšā ∆ ei ole kuuma ega külma nav ne silts, ne auksts
`kuum b adj {kuuma, `kuuma, `kuumi} 1. karsts ∙ kuum aur karsts tvaiks; kuumad suved karstas vasaras; küpsetasime kuumas tuhas kartuleid karstos pelnos cepām kartupeļus; lapsel hakkas paksudes riietes kuum bērnam biezajā apģērbā kļuva karsti; poisi nägu kattus kuuma punaga zēna seja pārklājās ar karstu sārtumu; tal on lõunamaalase kuum veri viņam ir dienvidnieka karstās asinis; kuum suudlus karsts skūpsts 2. sar karsts, aktuāls ∙ kuum bränd karsts zīmols
kuumalt adv karsti ∙ päike paistis kuumalt saule spīdēja karsti; kuumalt armastama karsti mīlēt
`kuumama v {kuumata, `kuuman} izstarot karstumu, karsēt, būt karstam ∙ radiaatorid kuumavad radiatori izstaro karstumu; päike kuumab pilvitus taevas saule karsē debesīs bez mākoņiem; nägu kuumab seja ir karsta
kuuma|rabandus s karstuma trieka, karstuma dūriens
kuum|suitsutama v karsti kūpināt
kõrvetama v 1. dedzināt, svilināt ∙ ahi on nii kuum, et kõrvetab krāsns ir tik karsta, ka dedzina; kuum supp kõrvetas suud karstā zupa apsvilināja muti; augustipäike kõrvetas turja augusta saule dedzināja muguru; kõrvetav kuumus svelošs karstums 2. grauzdēt ∙ kõrvetatud kohvioad grauzdētas kafijas pupiņas 3. kost, dedzināt, svilināt ∙ soolane vesi kõrvetas silmi sāļais ūdens koda acīs; nõges kõrvetas jalga nātre apsvilināja kāju; pipar kõrvetab suud pipari dedzina muti 4. sar bliezt ∙ küll ma sulle vastu kõrvetan gan es tev iebliezīšu pretī; vaenlane kõrvetas tükk aega suurtükkidest ienaidnieks labu laiku blieza ar lielgabaliem; ma pidin otsekohe siia kõrvetama man bija tūlīt jābliež šurp
lehter s {lehtri, lehtrit, lehtreid} piltuve ◦ plastmasslehter plastmasas piltuve; karstilehter karsta piltuve ∙ mahl valati läbi lehtri pudelisse sulu caur piltuvi ielēja pudelē
`lohk a s {lohu, `lohku, `lohke} 1. dobums, iedobums ∙ vesi koguneb lohku ūdens krājas iedobumā; põsed on lohkus vaigi ir iekrituši 2. ieplaka, iedobe ◦ karstilohk karsta ieplaka ∙ maapinna lohud zemes virsmas ieplakas
meeletult adv neprātīgi, traki ∙ meeletult armastama neprātīgi mīlēt; oli meeletult palav bija neprātīgi karsti
`närtsima v {`närtsida, närtsin} 1. vīst ∙ rohi on närtsinud zāle ir savītusi; enneaegu närtsinud naine priekšlaikus savītusi sieviete 2. gurt, zust ∙ süda närtsib kuumusest sirds gurst no karstuma; närtsinud lootused zudušas cerības
palav a s {palava, palavat, palavaid} karstums, svelme, tveice ∙ nägu palavast punane no karstuma sarkana seja; palavaga on hea suplemas käia karstumā ir labi peldēties
palav b adj {palava, palavat, palavaid} 1. karsts, svelmains, tveicīgs ∙ palav suvi karsta vasara; palav pliit karsta plīts 2. karsts, dedzīgs, kvēls ∙ palav veri karstas asinis; palav soov kvēla vēlme; palav võitlus karsta cīņa; vaidlus läks palavaks strīds iekarsa 3. karsti ∙ mul hakkas palav man kļuva karsti
palavalt adv 1. karsti ∙ päike paistis palavalt saule spīdēja karsti; palavalt armastama karsti mīlēt 2. strauji ∙ palavalt abielluda strauji apprecēties
pastel s {`pastla, pastelt, `pastlaid} pastala ∙ parem kaks pastelt kui üks saabas labāk divas pastalas nekā viens zābaks
`pilv s {pilve, `pilve, `pilvi} 1. mākonis ◦ äikesepilv negaisa mākonis; gaasipilv gāzes mākonis; tolmupilv putekļu mākonis ∙ pilved hajusid mākoņi izklīda; kuuma auru pilv karsta tvaika mākonis; ta hõljub pilvedes viņš lidinās pa mākoņiem; taevas on pilves debesis ir apmākušās; ta nägu tõmbus pilve viņa seja apmācās 2. mākonis, bars, pūlis ◦ murepilv raižu mākonis ∙ kärbeste pilv mušu mākonis; värava taga oli inimeste pilv ootamas aiz vārtiem gaidīja cilvēku bars ∆ nagu pilvist kukkunud kā no mākoņiem nokritis
punane b adj {punase, punast, punaseid} 1. sarkans ∙ punane õis sarkans zieds; punased tellised sarkani ķieģeļi; pihlamarjad tõmbusid punaseks pīlādžogas vērtās sarkanas; punane raamat sarkanā grāmata; punased partisanid sarkanie partizāni; kerisekivid olid kuumusest punased ceru akmeņi bija sarkani no karstuma; poiss oli häbi pärast kõrvuni punane zēns no kauna bija nosarcis līdz ausīm 2. ruds ∙ punased juuksed rudi mati
raugus s {rauguse, raugust, raugusi} gurdenums, slābums ∙ kuuma suvepäeva raugus karstas vasaras dienas gurdenums
seest a adv 1. no iekšienes, no iekšpuses, no vidus ∙ seest kostis koera haukumist no iekšienes skanēja suņa rejas; laeva peab värvima nii seest kui väljast kuģis jākrāso gan no iekšpuses, gan ārpuses; leib on seest tooreks jäänud maize palikusi vidū jēla 2. sar iekšā, no iekšas ∙ seest valutab iekšā sāp; sa sööd mu närvid seest tu man nervus sabendēsi; palavus võtab hinge seest no karstuma garu var izlaist
suve|päev s vasaras diena ∙ palav suvepäev karsta vasaras diena
tuli|kuum adj ugunīgi karsts, verdošs ∙ tulikuum vesi verdošs ūdens; tulikuum ahi ugunīgi karsta krāsns
tuline adj {tulise, tulist, tuliseid} 1. karsts, ugunīgs ∙ tuline tee karsta tēja; taevas sähvisid tulised välgud debesīs plaiksnīja ugunīgi zibeņi; tuliseks ajama nokaitēt; tuliseks minema nokaist 2. kvēls, dedzīgs ∙ tuline rõõm kvēls prieks; tuline süda kvēla sirds; puhkesid tulised vaidlused izcēlās dedzīgi strīdi; poiss tormas tulisi jalu minema zēns aizbrāzās, ko kājas nes 3. milzīgs, pilnīgs ∙ majas valitses tuline puudus mājā valdīja milzīgs trūkums; sul on tuline õigus tev ir pilnīga taisnība; tuline kahju, et ta ei saanud tulla gaužām žēl, ka viņš nevarēja atnākt 4. ass, svelošs ∙ tuline hambavalu asas zobu sāpes ∆ tuhat tulist kā velna plēsts
tuliselt adv 1. karsti, ugunīgi ∙ toitu tuleb süüa soojalt, mitte tuliselt ēdiens jāēd silts, nevis karsts 2. karsti, kvēli, dedzīgi ∙ tuliselt vaidlema karsti strīdēties 3. ārkārtīgi, ļoti ∙ mul on seda raha tuliselt vaja man tā nauda ir ļoti vajadzīga
`tusk s {tusa, `tuska, `tuski} 1. īgnums, piktums, dusmas ∙ tusk tuleb peale uznāk dusmas 2. (īslaicīgs) karstuma vilnis
tõotama v 1. solīt, zvērēt ∙ ta tõotas kätte maksta viņš solīja atmaksāt 2. solīt ∙ kohtumine ei tõotanud midagi head tikšanās nesolīja neko labu 3. solīties ∙ päev tõotas tulla palav diena solījās būt karsta
vahe|pala s 1. uzkoda, viegla maltīte ∙ kuumad vahepalad karstas uzkodas 2. starpspēle, intermēdija ∙ lõbus vahepala jautra starpspēle
virvendama v 1. ņirbēt, virmot, mirguļot ∙ tuul pani vee virvendama vējš lika ūdenim ņirbēt; õhk virvendab kuumusest gaiss virmo no karstuma; ekraan virvendab ekrāns mirguļo; peas virvendavad rahutud mõtted galvā ņirb nemierīgas domas 2. sar maisīties ∙ väike õde virvendab kogu aeg jalus mazā māsa visu laiku maisās pa kājām
värin s {värina, värinat, värinaid} 1. trīsas, trīcēšana, drebēšana ◦ rõõmuvärin prieka trīsas; õnnevärin laimes trīsas ∙ värin hääles trīsas balsī; hirmust jooksid värinad üle selja no bailēm pār muguru pārskrēja trīsas; puulehtede värin koka lapu drebēšana 2. drebulis, drebēšana ∙ külmad ja kuumad värinad auksti un karsti drebuļi
`ähkima v {`ähkida, ähin} elst, tusnīt ∙ ähkisime ja puhkisime raskest tööst elsām un pūtām no smagā darba; koerad ähkisid palavaga suņi tusnīja no karstuma; raskelt ähkides vedas vedur rongi smagi elsdama, lokomotīve vilka vilcienu; poiss ähkis zēns ieelsās
