[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aduma v apjaust ∙ adusin, mida see otsus mulle tähendab apjautu, ko šis lēmums man nozīmē

`ahvima v {`ahvida, ahvin} 1. mēdīt ∙ mis sa ahvid teist inimest! ko tu mēdi citu cilvēku! 2. mērkaķoties ∙ kas tasub neile igas asjas järele ahvida? vai ir vērts vienmēr mērkaķoties viņiem pakaļ?

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

ala|ilma adv vienā laidā, vienmēr ∙ mis te alailma vaidlete? ko jūs vienā laidā strīdaties?; siin on alailma tuuline šeit vienmēr ir vējains

algselt adv sākotnēji ∙ ei ole teada, mis see sõna algselt tähendas nav zināms, ko šis vārds sākotnēji nozīmējis

alla|poole a adv 1. (virziens) lejup, lejā ∙ orav jooksis mööda puutüve allapoole vāvere skrēja lejup pa koka stumbru 2. (virziens) zem ∙ temperatuur langes nullist allapoole temperatūra nokritās zem nulles

all|osa s apakšdaļa, apakšējā daļa ∙ puutüve allosa koka stumbra apakšējā daļa

alus a s {aluse, alust, aluseid} 1. pamats ∙ artikli teoreetiline alus raksta teorētiskais pamats; filmi aluseks on ajalooromaan filmas pamatā ir vēsturisks romāns; lepingu alusel uz līguma pamata 2. pamatne ∙ puust alus koka pamatne; keraamilised lillepottide alused keramikas paliktņi puķupodiem 3. mazizmēra kuģis, peldlīdzeklis ◦ patrullalus patruļkuģis ∙ alus ei kuulanud enam rooli kuģis vairs neklausīja stūrei 4. ķīm sārms, bāze 5. val teikuma priekšmets

`andma v {`anda, annan} 1. dot, sniegt ∙ anna mulle käsi dod man roku; anna mulle riiulilt raamat pasniedz man no plaukta grāmatu; verd andma nodot asinis; tööd andma dot darbu; läbirääkimised ei andnud tulemusi sarunas nedeva rezultātu; retsensent annab käsikirja kohta hinnangu recenzents sniedz vērtējumu par manuskriptu; peaminister andis neile audientsi premjerministrs pieņēma viņus audiencē 2. piešķirt ∙ ordeneid andma piešķirt ordeņus; talle anti doktorikraad viņam piešķīra doktora grādu; viimast lihvi andma piešķirt galīgo slīpējumu; sõnadele suuremat kaalu andma piešķirt vārdiem lielāku svaru 3. nodrošināt, sagatavot ∙ katlamaja annab soojust kogu linnaosale katlumāja nodrošina siltumu visai pilsētas daļai; maaülikool annab põllumajanduse spetsialiste lauksaimniecības universitāte sagatavo lauksaimniecības speciālistus 4. būt iespējamam ∙ temaga annab rääkida ar viņu ir iespējams runāt; tegime kõik, mis teha andis darījām visu, ko bija iespējams izdarīt 5. sar sadot ∙ anna talle nii, et mäletab! sadod viņam tā, lai atceras!

arutama v 1. spriest, apspriest ∙ hakkasime arutama, mida ette võtta sākām spriest par to, ko darīt; neid probleeme tuleks koosolekul arutada šīs problēmas būtu jāapspriež sapulcē 2. noskaidrot ∙ küll aeg kõik asjad arutab gan laiks visas lietas noskaidros

`arvama v {arvata, `arvan} 1. uzskatīt ∙ arvatakse, et ta hukkus uzskata, ka viņš gājis bojā; ta on enda arvates väga tähtis mees viņš uzskata sevi par ļoti svarīgu vīru; mis sa sellest ettepanekust arvad? ko tu domā par šo priekšlikumu?; arvad, et ma ei tea, kus sa olid? domā, ka es nezinu, kur tu biji? 2. minēt ∙ mis seal arvata, see on kindel ko tur minēt, tas ir droši; ma püüdsin arvata, mida ta mõtleb es centos uzminēt, ko viņš domā 3. iekļaut ∙ meeskonda arvatud jalgpallurid komandā iekļautie futbolisti 4. skaitīt ∙ volikiri kehtib aasta jooksul, arvates selle tegemise päevast pilnvara ir spēkā gadu no tās sastādīšanas dienas

asemele a adv (virziens) vietā ∙ soe õhk tõuseb üles ja külm valgub asemele siltais gaiss ceļas augšup un aukstais ieplūst tā vietā; kui tema ära läheb, siis pole kedagi asemele võtta kad viņš aizies projām, nebūs neviena, ko ņemt vietā

asetama v 1. novietot ∙ ma asetasin toolid kõrvuti es novietoju krēslus vienu otram blakus; mälestussamba jalamile asetati pärgi pieminekļa pakājē tika novietoti vainagi 2. likt, uzstādīt ∙ me pole sellist eesmärki endale asetanud mēs neesam uzstādījuši sev tādu mērķi; midagi kahtluse alla asetama apšaubīt kaut ko; nii te asetate ohtu oma elu šādi jūs pakļaujat savu dzīvību briesmām; direktor asetas pearõhu toodete kvaliteedile direktors par galveno uzskatīja izstrādājumu kvalitāti

asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta ◦ mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta ∙ igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana ∙ mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā ∆ asja ära ajama kaut kā derēt

asjata b adv 1. bez rezultātiem, lieki ∙ asjata püüdsin meenutada ta nime bez rezultātiem centos atcerēties viņa vārdu; milleks asjata raha kulutada kāpēc lieki tērēt naudu 2. bez iemesla ∙ mis te asjata muretsete! ko jūs bez iemesla raizējaties!

eales adv 1. jebkad, vien ∙ kõige huvitavam inimene, keda eales olen tundnud visinteresantākais cilvēks, kādu jebkad esmu pazinis; mõelgu minust, mis eales tahavad lai viņi domā par mani, ko vien vēlas 2. (noliegumā) nekad, nemūžam ∙ ma ei unusta seda eales es to nemūžam neaizmirsīšu

eba|selge adj neskaidrs, nesaprotams ∙ ebaselged piirjooned neskaidras kontūras; ta pomises midagi ebaselget viņš nomurmināja kaut ko neskaidru

eeh intj ek ∙ eeh, mis sest rääkida! ek, ko par to runāt!

ega b knj ne, nedz, ne arī ∙ sellist raha pole ei sul ega mul tādas naudas nav ne tev, ne man; siin ei ole ühtegi puud ega põõsast te nav neviena koka, ne krūma; tal pole isa, ema ega muid lähemaid omakseid viņam nav ne tēva, ne mātes, ne arī citu tuvāku radinieku; isa ei tulnud ega tulnud tēvs nenāca un nenāca

ehitis s {ehitise, ehitist, ehitisi} būve, celtne ◦ juurdeehitis piebūve; kaitseehitis aizsargbūve; puuehitis koka celtne ∙ ajutine ehitis pagaidu būve; keskaegne ehitis viduslaiku celtne

ehitus a s {ehituse, ehitust, ehitusi} 1. būvniecība, celtniecība, būve ◦ individuaalehitus individuālā celtniecība; masinaehitus mašīnbūve ∙ ehituse kvaliteet būvniecības kvalitāte; kaupluse ehitus veikala celtniecība; kevadel jätkati ehitust uue hooga pavasarī celtniecību turpināja ar jaunu sparu 2. uzbūve, struktūra ◦ kehaehitus ķermeņa uzbūve; lauseehitus teikuma uzbūve ∙ anatoomiline, keemiline, morfoloogiline ehitus anatomiskā, ķīmiskā, morfoloģiskā uzbūve; molekuli ehitus molekulas uzbūve 3. sar būve, celtne ◦ juurdeehitus piebūve; uusehitus jaunceltne ∙ puust ehitus koka būve

ele`ment s {elemendi, ele`menti, ele`mente} elements ◦ dekoratiivelement dekoratīvs elements; kuivelement sausais elements; mikroelement mikroelements; puitelement koka elements ∙ keemiline element ķīmiskais elements; kandev element nesošais elements; kuritegelik element noziedzīgs elements; ta on omas elemendis viņš ir savā elementā; neli looduse elementi četri dabas elementi; elementide perioodilisuse süsteem elementu periodiskā sistēma

elu|puu s (Thuja) tūja, dzīvības koks ◦ elupuuhekk tūju dzīvžogs ∙ harilik elupuu rietumu tūja

elutu adj {elutu, elutut, elutuid} nedzīvs ∙ tormist murtud elutu puu vētras nogāzts nedzīvs koks

enam a adj {enama, enamat, enamaid} 1. vairāk ∙ enam kui sõber vairāk nekā draugs; enamale ma ei pretendeerigi uz kaut ko vairāk es nemaz nepretendēju 2. pārāks, labāks ∙ ta ei ole teistest enam viņš nav pārāks par citiem

enda pr {enda, end} 1. paša-, savs, sevis ∙ ta pomises midagi enda ette viņš kaut ko murmināja pie sevis; enda nimel savā vārdā 2. sevi ∙ kass on enda hästi ära peitnud kaķis ir labi noslēpies

endast|mõistetav p pašsaprotams ∙ midagi endastmõistetavaks pidama uzskatīt kaut ko par pašsaprotamu

eritama v 1. izdalīt ∙ higi eritama izdalīt sviedrus; puu eritab vaiku koks izdala sveķus 2. emitēt ∙ kiirgust eritama emitēt starojumu

et knj 1. ka ∙ võimalik, et ilm päeva jooksul muutub iespējams, ka laiks dienas gaitā mainīsies 2. lai ∙ ta võttis raamatu, et natuke aega lugeda viņš paņēma grāmatu, lai brīdi palasītu; et see homseks tehtud oleks! lai tas līdz rītam būtu izdarīts! 3. tā kā ∙ et tal midagi teha ei olnud, läks ta metsa jalutama tā kā viņam nebija ko darīt, viņš devās uz mežu pastaigāties

ette|tulev p tāds, ar ko jāsastopas ∙ ettetulevad probleemid problēmas, ar kurām jāsastopas

ette|võetud p tāds, ko kāds ir uzņēmies

`hakk a s {haki, `hakki, `hakke} (Corvus monedula) kovārnis ∙ hakid pesitsevad hoonete, müüride ja puude õõntes kovārņi ligzdo ēku, mūru un koku dobumos

peale hakkama 1. sākt, iesākt ∙ hakkame prooviga peale sākam mēģinājumu 2. sākties, iesākties ∙ tants oli juba peale hakanud deja bija jau sākusies 3. darīt, iesākt ∙ mida sa pärast kooli lõpetamist peale hakkad? ko tu darīsi pēc skolas beigšanas? 4. (parasti noliegumā) ņemt, iedarboties ∙ puu on nii kõva, et kirves ei hakka peale koks ir tik ciets, ka cirvis neņem

hammustama v kost ∙ ta hammustas supi kõrvale leiba viņš piekoda pie zupas maizi; haukuja koer ei hammusta suns, kas rej, nekož; pakane hammustab ninaotsa sals kož degungalā

harali adv izplests, ieplests ∙ puu harali oksad koka izplestie zari; lind ajas tiivad harali putns izpleta spārnus; jalad on harali kājas plati

haru s {haru, haru, harusid} 1. zars, atzars ◦ teeharu ceļa atzars ∙ nelja haruga hark četrzaru dakšas; linnupesa oli puu harude vahel putna ligzda atradās koka staklē 2. nozare ◦ teadusharu zinātnes nozare; tootmisharu ražošanas nozare ∙ põllumajanduse harud lauksaimniecības nozares

hea|meel s labs prāts, prieks ∙ heameelt tegema sagādāt prieku; millegi üle heameelt tundma priecāties par kaut ko; heameelega teen seda ise labprāt izdarīšu to pats

`heitma v {`heita, heidan} 1. mest, sviest ∙ ketast heitma mest disku; silma peale heitma uzmest aci; ta heitis tulle kuivi oksi viņš meta ugunī sausus zarus; mees heideti vangi vīrieti iemeta cietumā; puud heitsid kuuvalgel pikki varje koki mēnesgaismā meta garas ēnas; ta heitis ainult mõne sõna teiste jutu sekka viņš iemeta citu sarunā tikai dažus vārdus; nalja heitma jokot; hinge heitma nomirt 2. mesties, novietoties kādā stāvoklī ∙ kõhuli heitma mesties uz vēdera; põlvili heitma mesties uz ceļiem; magama heitma iet gulēt; istuma heitma apsēsties 3. mesties, saiet kopā ∙ paari heitma saiet pārī; abiellu heitma apprecēties

heldeke[ne] intj apžēliņ ∙ heldeke, mis see küll tähendab! apžēliņ, ko gan tas nozīmē!

`hing b s {hinge, `hinge, `hingi} 1. elpa, dvaša ∙ hoidsin hinge kinni aizturēju elpu; kuumus lõi hinge kinni karstums aizsita elpu 2. dvēsele, gars ◦ sugulashing radniecīga dvēsele ∙ hinge ilu dvēseles skaistums; ülla hingega inimene cilvēks ar cēlu dvēseli; hinge surematus dvēseles nemirstība; patune hing grēcīga dvēsele; ürituse hing pasākuma dvēsele; mis sul hingel on? kas tev ir uz sirds? 3. dvēsele, cilvēks ∙ mitte kusagil ainustki elavat hinge nekur nevienas dzīvas dvēseles; ta on kuldne hing viņš ir zelta cilvēks; perekonnas oli kuus hinge ģimenē bija seši cilvēki; mis sa hing teed! ko tu, cilvēks, padarīsi! 4. dzīvība ∙ kassil on visa hing kaķim ir sīksta dzīvība; hinge kallale kippuma ķerties pie dzīvības; keegi ei jäänud hinge neviens nepalika dzīvs 5. sirdsapziņa ∙ see kuritegu lasus tema hingel šis noziegums gūlās uz viņa sirdsapziņas ∆ hinge heitma izlaist garu; hinge pidades aizturētu elpu; hinge sisse puhuma iedvest dzīvību; hinge sees hoidma uzturēt pie dzīvības; hinge tõmbama atvilkt elpu; hing on täis sirds ir pilna; hinge vaakuma svārstīties starp dzīvību un nāvi; kogu hingest no visas sirds; hinge puistama kratīt sirdi; ühe hingega vienā elpas vilcienā

`hoidma v {`hoida, hoian} 1. turēt ∙ ema hoidis last käest māte turēja bērnu aiz rokas; vangis hoidma turēt cietumā 2. glabāt, turēt ∙ tööriistu hoitakse kuuris darbarīkus glabā šķūnī; midagi tagavaraks hoidma glabāt kaut ko rezervē; saladuses hoidma turēt slepenībā; ravimit hoitagu jahedas kuivas kohas zāles glabāt vēsā, sausā vietā 3. savaldīt, noturēt ∙ tüdrukud ei saanud naeru hoida meitenes nevarēja savaldīt smieklus 4. sargāt, saudzēt ∙ hoia oma tervist saudzē savu veselību; sool hoiab toiduaineid riknemast sāls pasargā pārtiku no bojāšanās 5. pieskatīt, uzraudzīt ∙ last hoidma pieskatīt bērnu; maja hoidma uzraudzīt māju; poiss jäi vanaema hoida zēns palika vecmāmiņas uzraudzībā 6. rūpēties ∙ ma hoian sind nagu oma last es rūpējos par tevi kā par savu bērnu 7. turēties ∙ hakid hoiavad parvedesse kovārņi turas baros 8. uzmanīties, sargāties ∙ hoia usside eest! uzmanies no čūskām!

kinni hoidma 1. turēt ciet, aizturēt ∙ hinge kinni hoidma aizturēt elpu; silmi kinni hoidma turēt acis ciet; naine hoidis kübarat kinni sieviete turēja ciet cepuri 2. (ieslodzījumā) turēt ∙ algul hoiti rebast laudas kinni sākumā lapsu turēja kūtī 3. (pie) turēties ∙ hoidsin kõvasti puuoksast kinni stingri turējos pie koka zara; ta hoiab vanadest seisukohtadest kramplikult kinni viņš krampjaini turas pie vecajiem uzskatiem

hoone s {`hoone, hoonet, `hooneid} ēka ◦ eluhoone dzīvojamā ēka; mõisahoone muižas ēka; puuhoone koka ēka ∙ hoonest oli järel ainult vundament no ēkas bija palikuši tikai pamati

härmatama v 1. sarmot ∙ hommikuti härmatasid puud ja põõsad no rītiem koki un krūmi apsarmoja 2. pārklāt ar sarmu

peale hüppama 1. (transportlīdzeklī) ielēkt ∙ buss tuleb varsti, hüppan peale ja olengi läinud autobuss drīz nāks, ielēkšu un prom būšu 2. sar uzklupt, braukt augumā ∙ mis sa kohe peale hüppad, lase rääkida ko tu uzreiz brauc augumā, ļauj runāt

iganes adv 1. vien ∙ ta läheb, kuhu iganes tahab viņš iet, kurp vien vēlas; see oli kõige halvem, mis nad iganes teha võisid tas bija sliktākais, ko vien viņi varēja izdarīt 2. nekad ∙ sellist asja pole iganes kuuldud neko tādu es nekad neesmu dzirdējis; siit ei tahaks iganes lahkuda no šejienes nekad negribētos doties projām

iidne adj {iidse, iidset, iidseid} sens, mūžsens, mūžvecs ∙ iidsed kombed senas ieražas; iidne ohvrikivi mūžsens upurakmens; iidsed puud mūžveci koki

irisema v ņurdēt, kurnēt ∙ mis sa irised kogu aeg! ko tu visu laiku kurni!

ise|keskis adv paši savā starpā ∙ lapsed sosistasid midagi isekeskis bērni paši savā starpā kaut ko čukstēja; noored tahtsid isekeskis olla jaunieši gribēja būt vieni paši

ise|äralik adj 1. īpatnējs, savdabīgs ∙ vanas eas läks ta veidi iseäralikuks vecumā viņš kļuva nedaudz savdabīgs 2. īpašs ∙ tema pojast pidi midagi iseäralikku saama viņa dēlam bija jākļūst par kaut ko īpašu

jahutus s {jahutuse, jahutust, jahutusi} dzesēšana ◦ jahutusvedelik dzesēšanas šķidrums ∙ mootori jahutus dzinēja dzesēšana; otsisin puu varjus jahutust meklēju koka paēnā vēsumu

`jalg s {jala, `jalga, `jalgu} 1. kāja ◦ kaheksajalg astoņkājis ∙ parem jalg labā kāja; laua jalg galda kāja; seene jalg sēnes kājiņa; jõulukuuse metallist jalg Ziemassvētku egles metāla kāja; jalad on rasked kui tina kājas ir smagas kā svins; jalgu puhkama pūtināt kājas; ta elab suurel jalal viņš dzīvo pārticīgi; ta on naabritega halval jalal viņam ar kaimiņiem ir sliktas attiecības 2. (mērvienība) pēda ◦ ruutjalg kvadrātpēda ∙ 6 jalga pikk 6 pēdas garš ∆ jalad ees ar kājām pa priekšu; jalga ette panema pielikt kāju priekšā; jalga keerutama (dejot) izlocīt kājas; jalga laskma (mukt) dot kājām vaļu; jalge alla tallama mīdīt kājām; jalg jala ette (lēnām) pēdu pie pēdas; jalgu alla saama tikt uz kājām; jalgu alla panema nostādīt uz kājām; jalgu alla võtma tikt uz kājām; jalgu alt lööma izsist pamatu zem kājām; jalgu järele vedama tik tikko vilkt kājas; jalgu selga võtma ņemt kājas pār pleciem; jalule aitama palīdzēt tikt uz kājām; jalule ajama sacelt kājās; jalul olema būt kājās; kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; mis jalad kannavad ko kājas nes; oma jalga tõstma spert savu kāju; omal jalal uz savām kājām; ühte jalga käima iet vienā solī

`jamps a s {jampsi, `jampsi, `jampse} 1. murgs ∙ öine jamps nakts murgi 2. sar muļķība, blēņas, nieki ∙ mis jampsi sa ajad? ko tu mels niekus? 3. sar noņemšanās, pūles, jezga ∙ mingi jamps autoga kaut kāda jezga ar automašīnu

`jant s {jandi, `janti, `jante} 1. ņemšanās, pūles ∙ palju janti oli puidu väljaveoga liela ņemšanās bija ar koku izvešanu 2. joks, kumēdiņi, farss ∙ niisugust janti pole enne nähtud tādi kumēdiņi nav vēl redzēti 3. (joku luga) farss, bufonāde, balagāns ∙ mängiti kerget janti spēlēja vieglu farsu

jorisema v 1. (dobji) rūkt, dūkt ∙ torupill joriseb dūdas rūc; lauluviisi jorisema dūkt melodiju 2. rūkt, purpināt, burkšķēt ∙ ta jorises midagi vastu viņš kaut ko atrūca

ju adv 1. taču ∙ siis on ju kõik selge tad taču viss ir skaidrs 2. jau, gan jau, droši vien ∙ võib ju olla var jau būt; ju ta midagi kurja ikka tegi gan jau viņš ko ļaunu tomēr darīja

jupitama v dalīt gabalos, griezt gabalos ∙ vorsti jupitama griezt desu gabalos; mis siin jupitada, võta kõik! ko te dalīt pa daļām, ņem visu!

`jutt b s {jutu, `juttu, `jutte} 1. runa, saruna ◦ salajutt slepena saruna ∙ juttu alustama sākt sarunu; direktori jutule minema doties uz sarunu pie direktora; millest on jutt? par ko ir runa?; vähese jutuga inimene mazrunīgs cilvēks 2. stāsts ◦ õudusjutt šausmu stāsts ∙ huvitav jutt interesants stāsts; habemega jutt stāsts ar bārdu ∆ sellest ei saa juttugi olla par to nevar būt ne runas; pikema jututa bez garām runām; jutu jätkuks sarunas uzturēšanai

`juur s {juure, `juurt, `juuri} 1. sakne ◦ puujuur koka sakne; hambajuur zoba sakne ∙ jäme juur resna sakne; juuri ajama dzīt saknes; toiduks kasutatakse nii selleri juurt kui lehti pārtikā izmanto gan selerijas sakni, gan lapas; ta sugupuu juured ulatuvad 16. sajandisse viņa ciltskoka saknes iesniedzas 16. gadsimtā; kõige kurja juur visa ļaunuma sakne 2. ieraugs, iejavs ◦ leivajuur maizes ieraugs ∙ eile segasin leiva jaoks juure vakar iemaisīju ieraugu maizei 3. val sakne ∙ sõna juur vārda sakne 4. mat sakne ◦ ruutjuur kvadrātsakne ∙ juurt võtma vilkt sakni

jäine adj {jäise, jäist, jäiseid} ledains, apledojis, ledus- ∙ jäine tuul ledains vējš; ronisime üles mööda jäist nõlva rāpāmies augšup pa apledojušo nogāzi; jäine läikiv koorik puuokstel spīdīga ledus garoziņa uz koku zariem

jämedus s {jämeduse, jämedust, jämedusi} 1. resnums ∙ keskmise jämedusega palgid vidēji resni baļķi; puu kasvab jämedusse koks aug resnumā 2. rupjums ∙ jahu jämedus miltu rupjums 3. rupjība, nepieklājība ∙ käitumise jämedus uzvedības rupjība; jämedusi rääkima runāt rupjības

`jändama v {jännata, `jändan} 1. ņemties, noņemties ∙ ta jändas lukuga terve õhtu viņš ņēmās ar slēdzeni veselu vakaru 2. draiskoties, blēņoties, trakot ∙ poiss jändas koeraga zēns draiskojās ar suni 3. flirtēt, koķetēt, lakstoties ∙ mis sa selle tüdrukuga jändad! ko tu flirtē ar to meiteni!

jänd`rik a s {jändriku, jänd`rikku, jänd`rikke} (par koku) bemberis

jänd`rik b adj {jändriku, jänd`rikku, jänd`rikke} 1. (par koku) bemberains, kropls ∙ jändrik puu bemberains koks 2. (par cilvēku) drukns, paīss, strups ∙ jändrik kael drukns kakls

jänes s {jänese, jänest, jäneseid} 1. (Lepus) zaķis ∙ jänes närib puukoort zaķis grauž koku mizu; arg kui jänes bailīgs kā zaķis 2. sar trusis ◦ katsejänes izmēģinājumu trusītis ∙ ta on juba mitu aastat jäneseid pidanud viņš jau vairākus gadus turējis trušus 3. zaķāda, trušāda ∙ mantlikrae oli jänesest mēteļa apkakle bija no trušādas 4. sar zaķis, bezbiļetnieks ∙ jänest, jänesena sõitma braukt par zaķi ∆ jänes püksis būt bail

järeldama v secināt ∙ mida me saame järeldada? ko mēs varam secināt?

järgi b pop 1. pēc ∙ kasvu järgi üles rivistuma nostāties rindā pēc auguma; tundsin ta hääle järgi ära atpazinu viņu pēc balss; siin lõhnab hallituse järgi te smaržo pēc pelējuma 2. pēc, saskaņā ar kaut ko ∙ kohaliku aja järgi pēc vietējā laika; ta toimis seaduse järgi viņš rīkojās saskaņā ar likumu 3. (par atbilstību) pa ∙ meele järgi olema būt pa prātam; see kleit pole mulle rahakoti järgi šī kleita man nav pa kabatai

`kaaluma v {`kaaluda, kaalun} 1. svērt ∙ haug kaalus neli kilo līdaka svēra četrus kilogramus; kui palju sa kaalud? cik daudz tu sver? 2. iesvērt ∙ kaalu mulle kotti 5 kg jahu! iesver man maisā 5 kg miltu! 3. apsvērt ∙ seda mõtet peab kaaluma šī doma ir jāapsver; kaalu hoolega, enne kui midagi otsustad! rūpīgi apsver, pirms kaut ko nolem!

`kaevama v {kaevata, `kaevan} 1. rakt ∙ arheoloogid kaevavad muistsel linnamäel arheologi rok senā pilskalnā; aeda oli kaevatud tiik dārzā bija izrakts dīķis; haud kaevati lahti kaps tika atrakts vaļā; poisid kaevasid aianurgast usse zēni dārza stūrī saraka tārpus 2. rakāt ∙ pull kaevab sarvedega maad bullis ar ragiem rakā zemi

kahin s {kahina, kahinat, kahinaid} 1. šalkoņa ∙ puulehtede kahin koka lapu šalkoņa; avatud aknast kostis vihma uinutavat kahinat caur atvērto logu bija dzirdama iemidzinošā lietus šalkoņa 2. murdoņa ∙ kerge kahin lendas üle tribüünide tribīnes pāršalca viegla murdoņa; kogu küla oli kahinat täis viss ciems bija murdoņas pilns

kaldu adv slīpi ∙ puu vajus kaldu koks sagāzās slīpi; põrand oli tublisti kaldu grīda bija pamatīgi slīpa; laud asetati kaldu vastu seina galdu novietoja ieslīpi pret sienu

`kargama v {karata, `kargan} 1. lēkt ∙ poisid kargasid kaldalt vette zēni lēca ūdenī no krasta; ta kargas hobuse selga viņš uzlēca zirgam mugurā; ärkasin ja kargasin kohe voodist pamodos un uzreiz pielēcu no gultas; kohvrilukk kargas lahti kofera slēdzene atlēca vaļā; mootor kargas käima motors pielēca 2. lēkāt ∙ ta kargab ühelt jalalt teisele viņš lēkā no vienas kājas uz otru 3. sar aplekt ∙ pull kargab lehma bullis aplec govi 4. aizbēgt, izbēgt ∙ otsiti vanglast karanud kurjategijat tika meklēts no cietuma izbēdzis noziedznieks 5. sākt ∙ puu kargas praginal põlema koks brakšķēdams sāka degt

`kark s {kargu, `karku, `karke} 1. kruķis ∙ ta saab liikuda ainult karkude abil viņš var pārvietoties tikai ar kruķu palīdzību 2. sar ķekatas, koka kājas ∙ poisid püüdsid karkudel käia zēni mēģināja staigāt ar ķekatām

kokku kasvama 1. saaugt ∙ kaks puud on kokku kasvanud divi koki ir saauguši kopā; nende ruumidega oleme nii kokku kasvanud, et kahju on lahkuda ar šīm telpām esam tā saauguši, ka žēl doties projām 2. saplūst ∙ asulad on üksteisega kokku kasvanud apdzīvotās vietas ir saplūdušas cita ar citu

keegi pr {kellegi, kedagi} kāds ∙ keegi koputas kāds klauvēja; ei keegi neviens; mitte keegi neviens; ära räägi sellest mitte kellelegi nestāsti par to nevienam; kaovad, kuhu keegi pazūd kur nu kurais; ta laenas raha kelleltki sõbralt viņš aizņēmās naudu no kāda drauga; keegi kurat ei saa sellest aru pats velns tur neko nevar saprast; niisugune pole kellegi isa, kes oma lapse unustab tas nav nekāds tēvs, kas aizmirst par savu bērnu; tal pole häda kedagi nekas viņam nekaiš ∆ ega siis kedagi ko tur daudz

kokku keerama 1. ritināt, locīt ∙ paberilehe kahekorra kokku keerama divkārt pārlocīt papīra lapu 2. sar izraisīt ko sliktu ∙ mine tea, mis jälle kokku keerab ej nu zini, ko atkal savārīs

`keetma v {`keeta, keedan} vārīt ∙ perele lõunat keetma vārīt ģimenei pusdienas; putru tuleb keeta tasasel tulel putra jāvāra uz lēnas uguns; pehmeks keedetud riis mīksti izvārīti rīsi; kõvaks keedetud munad cieti vārītas olas; liha tuleb korralikult läbi keeta gaļa kārtīgi jānovāra; marju talveks sisse keetma ievārīt ziemai ogas; liimi keetma vārīt līmi; süstlaid keetma novārīt šļirces; mis asja sa jälle oled kokku keetnud ko tu atkal esi savārījis ∆ putru kokku keetma ievārīt putru

kelme s {`kelme, kelmet, `kelmeid} plēve, plēvīte ◦ kõhukelme vēderplēve ∙ värv kuivab ja moodustab puu pinnale vastupidava kelme krāsa žūst un izveido uz koka virsmas izturīgu plēvi

kerge b adj {kerge, kerget, kergeid} 1. viegls ∙ kerge kui udusulg viegls kā pūciņa; kerged suupisted vieglas uzkodas; kerge relvastus vieglais bruņojums; olgu muld sulle kerge lai tev vieglas smiltis; sul on kerge ütelda! tev viegli teikt!; kerged suvekingad vieglas vasaras kurpes; pane endale midagi kergemat selga! uzvelc kaut ko vieglāku!; kergete eluviisidega naine sieviete ar pavieglu dzīvesveidu; tekkis kerge arusaamatus radās neliels pārpratums 2. vienkāršs ∙ ülesanne oli kerge lahendada uzdevumu varēja atrisināt vienkārši 3. trausls ∙ naine on kerge unega sievietei ir trausls miegs 4. viegli ∙ temaga on hea ja kerge olla kopā ar viņu ir labi un viegli; klaasesemed on kerged purunema stikla priekšmeti viegli plīst ∆ kerge käega olema dot rokām vaļu; kergel käel vieglu roku; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu

kerkima v {kerkida, kerkin} 1. celties, pacelties ∙ järve kohale kerkis udu virs ezera cēlās migla; eesriie kerkis priekškars pacēlās; ta kerkib teiste hulgast esile oma töökusega citu vidū viņš izceļas ar savu strādīgumu 2. paaugstināties ∙ raba keskkoha poole pinnas kerkib augstā purva vidū zemes virskārta paaugstinās 3. slieties ∙ mõlemal pool teed kerkivad kõrged lumehanged abpus ceļam slejas augstas sniega kupenas; puumajade asemel kerkivad kivihooned koka māju vietā slejas akmens ēkas 4. izaugt, parādīties ∙ varemetele kerkis uus linn uz drupām izauga jauna pilsēta; kerkivad uued elamurajoonid aug jauni dzīvojamie rajoni; kerkib küsimus, mis teha edasi rodas jautājums, ko darīt tālāk; meis kerkisid teatavad kahtlused mums radās zināmas šaubas; merest hakkas kerkima saare rand jūrā pavīdēja salas krasts; talle kerkisid pisarad silmi viņam acīs sariesās asaras 5. (par mīklu) rūgt ∙ taigen kerkib mīkla rūgst; kerkinud tainas uzrūgusi mīkla

kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš ∙ kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš ∙ kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš

keskselt adv 1. centrāli 2. pieņemot kaut ko par centru

`kihk s {kihu, `kihku, `kihke} 1. dziņa ∙ minus ärkas kihk midagi suurt korda saata manī modās dziņa kaut ko izdarīt 2. kāre ∙ tuli peale kihk naise järele uznāca kāre pēc sievietes

kihutama v 1. traukties, joņot, ātri braukt ∙ maanteel kihutasid bussid pa šoseju traucās autobusi; pilved kihutasid taevas pa debesīm traucās mākoņi; auto kihutas kraavi automašīna ieskrēja grāvī; hobune kihutab nelja zirgs aulēkšo; läbi pea kihutasid mitmesugused mõtted galvā joņoja dažādas domas 2. dzīt, trenkt ∙ koer kihutas kassi puu otsa suns uzdzina kaķi kokā; tuul kihutab lund näkku vējš triec sejā sniegu 3. kūdīt, musināt ∙ kihutab teisi kuriteole viņš musina citus uz noziegumu; armukadedus kihutas teda nurjatustele greizsirdība viņu kūdīja uz neģēlībām 4. sar iesist, iešaut ∙ ta kihutas vastasele kuuli rindu viņš ielaida pretiniekam lodi krūtīs; kihutas poisile rusikaga vastu pead ar dūri iegāza zēnam pa galvu

`kiil b s {kiilu, `kiilu, `kiile} 1. ķīlis ∙ puust kiil koka ķīlis; maasäär tungib kiiluna merre sēre kā ķīlis ietiecas jūrā 2. val iestarpinājums

`kiitma v {`kiita, kiidan} 1. slavēt ∙ iga kaupmees kiidab oma kaupa katrs tirgotājs slavē savu preci; sain hea töö eest kiita saņēmu uzslavu par labu darbu; ilm pole eriti kiita laiks nav diez ko slavējams 2. atzīt ∙ ta kiitis minu teguviisi õigeks viņš atzina manu rīcību par pareizu ∆ taevani kiitma celt vai debesīs

kiratsema v nīkt, nīkuļot, vārguļot ∙ vaesuses kiratsema nīkt nabadzībā; mitmed majandusharud kiratsesid daudzas ekonomikas nozares nīkuļoja; ümberistutamise järel jäi puu kiratsema pēc pārstādīšanas koks sāka nīkuļot; naine on kiratsenud juba mitu aastat sieviete ir vārguļojusi jau vairākus gadus

`kirjama v {kirjata, `kirjan} izrakstīt ∙ kirjatud vöö izrakstīta josta; puunõusid kirjati nii lõikamise kui ka põletamisega koka traukus izrakstīja gan ar izgriešanu, gan dedzināšanu

kokku kirjutama 1. rakstīt kopā ∙ täiendsõna kirjutatakse neil juhtudel põhisõnaga kokku papildinātājs šajos gadījumos tiek rakstīts kopā ar pamatvārdu 2. (rakstot) apkopot ∙ materjali on piisavalt, on vaja hakata artiklit kokku kirjutama materiālu ir pietiekami, jāapkopo raksts 3. sar savārstīt ∙ näita, mis sa siin tema kohta oled kokku kirjutanud! parādi, ko tu par viņu te esi savārstījis!

`kitkuma v {`kitkuda, kitkun} 1. plūkt ∙ linu kitkuma plūkt linus; jänestele kitkuti peenardelt rohtu trušiem no dobēm saplūca zāli; ema kitkub kana māte plūc vistu 2. plūkāt ∙ tüdrukul on kitsaks kitkutud kulmud meitenei ir šauras, izplūkātas uzacis; sügistuul kitkub puudelt lehti rudens vējš plūkā koku lapas 3. ravēt ∙ lapsed kitkuvad peenraid bērni ravē dobes 4. plēst ∙ ta vitkub vihaga endal juukseid viņš niknumā plēš sev matus

klammerdama v 1. sastiprināt ar skavu, saspraust 2. sakrampēt, sažņaugt ∙ ta klammerdas käed ümber puutüve viņš sakrampēja rokas ap koka stumbru

klammerduma v ieķerties, cieši pieķerties ∙ puude juured klammerduvad kaljulõhedesse koku saknes ieķeras klints plaisās; ta klammerdus vastase külge ega lasknud enam lahti viņš cieši pieķērās pretiniekam un vairs nelaida vaļā

kokku klopsima 1. uzmeistarot, saklapēt ∙ puutüvedest klopsiti kokku parv no koku stumbriem uzmeistaroja plostu 2. samest uz ātru roku ∙ kokkuklopsitud käsikiri uz ātru roku samests manuskripts 3. (atbilstoši gadījumam) sastādīt, izveidot ∙ vabatahtlikest kokkuklopsitud väesalk no brīvprātīgajiem izveidota vienība

kogu a s {kogu, kogu, kogusid} 1. stāvs, veidols ∙ tüdruku sale kogu meitenes slaidais stāvs; tumedad kogud hiilisid puude tagant lähemale tumši stāvi lavījās tuvāk no koku aizmugures 2. krājums, kolekcija ∙ tal on üsna suur kogu heliplaate viņam bija visai liela skaņuplašu kolekcija 3. krājums, kopojums ∙ harjutuste kogu vingrinājumu kopojums; kirjaniku teoste täielik kogu pilns rakstnieka darbu krājums 4. (cilvēku kopums) sapulce ∙ seadusandlik kogu likumdevēja sapulce; asutav kogu dibināšanas sapulce

kogu- c kopējais, kop- ◦ koguarv kopskaits; koguhulk kopējais daudzums; koguinvesteering kopējās investīcijas; kogukaal kopējais svars; kogukäive kopējais apgrozījums; kogumaht koptilpums, kopapjoms; kogumõju kopiespaids, kopējā ietekme; kogupikkus kopgarums; kogupindala kopējā platība; koguprodukt kopprodukts; kogurahvastik kopējais iedzīvotāju skaits; kogusumma kopsumma

kohe b adv 1. tūlīt, uzreiz ∙ laps jäi kohe magama bērns tūlīt aizmiga; hakkan kohe tööle tūlīt sākšu strādāt; raamat müüdi kohe läbi grāmata tūlīt tika pārdota; seadus ei jõustunud kohe likums nestājās spēkā uzreiz; kohe esimesel päeval uzreiz pirmajā dienā 2. tieši, uzreiz ∙ maja asus kohe järve kaldal māja atradās tieši ezera krastā; jõgi on kohe maja taga upe ir uzreiz aiz mājas 3. sar pilnīgi ∙ tulge kohe kindlasti meile! pilnīgi noteikti atnāciet pie mums!; kohe rõõm näha, kuidas töö edeneb pilnīgi prieks skatīties, kā darbs sokas 4. sar pat ∙ sellest ei taha kohe rääkidagi par to pat runāt negribas; ma ei tea kohe, mida teha es pat nezinu, ko darīt

`kohmama v {kohmata, `kohman} 1. nomurmināt, noburkšķēt, izmest ∙ mees kohmas vastuseks midagi ebamäärast vīrs nomurmināja par atbildi kaut ko nesaprotamu; ma kohmasin vabanduseks mõne sõna es atvainojoties nomurmināju kādu vārdu 2. (neapzināti) darīt ∙ isa kohmas äkki seisma tēvs piepeši apstājās

`koitma v {`koita, koidan} 1. aust, sākties ∙ hakkas juba koitma jau ausa rīts; järgmine päev koitis selgena nākamā diena uzausa skaidra; koitsid uued ajad pienāca jauni laiki; koitis õnnehetk uzausa laimes brīdis 2. sar kļūt saprotamam ∙ mulle hakkab koitma, kuhu ta sihib es sāku saprast, uz ko viņš mērķē; ei hakanud teisel kuidagi koitma viņam neparko nepielēca

koka s {koka, kokat, kokasid} 1. (Erythroxylum Coca) koka 2. kokakola 3. sar koka, kokaīns

`kokk b s {koki, `kokki, `kokke} biol koks, lodveida mikrobs ◦ diplokokk diplokoks; stafülokokk stafilokoks; streptokokk streptokoks