[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

kallas s {`kalda, kallast, `kaldaid} krasts ◦ jõekallas upes krasts ∙ järsk kallas kraujš krasts; paat tõmmati kaldale laivu izvilka krastā; rada lookles mööda oja kallast taka vijās pa strauta krastu; eestlaste muistsed esivanemad saabusid Läänemere kallastele igauņu senči ieradās Baltijas jūras krastos

`perv s {perve, `perve, `pervi} 1. krasts 2. nogāze, sāns ∙ järskude pervedega org ieleja ar kraujām nogāzēm 3. mala, apmale ∙ kraavi meiepoolsel pervel kasvas maasikaid grāvja malā mūsu pusē auga zemenes; maantee rohtunud perved ar zāli apaugušas šosejas apmales

`rand s {ranna, `randa, `randu} 1. piekraste, krasts ◦ liivarand smilšaina piekraste ∙ rannas on luiteid piekrastē ir kāpas; lained jooksevad rannale viļņi skrien krastā 2. pludmale, liedags ◦ supelrand peldvieta ∙ lähme randa! ejam uz pludmali!

rannik s {ranniku, rannikut, rannikuid} piekraste, krasts ◦ läänerannik rietumu piekraste ∙ Põhja-Eesti rannik Ziemeļigaunijas piekraste; laev lähenes rannikule kuģis tuvojās krastam

astang s {astangu, astangut, astanguid} 1. kraujas mala ∙ jõgi voolab astangust alla upe tek lejā no kraujas malas 2. terase ∙ kallas laskub astangutena mere poole krasts terasēs pazeminās jūras virzienā 3. (ģeoloģijā) kāpe

Elevandiluurannik v Kotdivuāra, *Ziloņkaula Krasts

järsenema v kļūt stāvākam ∙ kallas järseneb krasts kļūst stāvāks

`järsk adj {järsu, `järsku, `järske} 1. stāvs, kraujš ∙ järsk kallas, mägi stāvs krasts, kalns 2. krass, ass, straujš ∙ järsk pöörak krass pagrieziens 3. pēkšņs, straujš ∙ tuli järsk sula uznāca pēkšņs atkusnis 4. skarbs, ass ∙ ta oli sõnades järsk viņš bija vārdos skarbs

kindlustama v 1. nostiprināt, nocietināt ∙ võimu kindlustama nostiprināt varu; graniitplaatidega kindlustatud jõekallas ar granīta plāksnēm nostiprināts upes krasts 2. nocietināt ∙ tugevasti kindlustatud linn spēcīgi nocietināta pilsēta 3. nodrošināt ∙ häid töötingimusi kindlustama nodrošināt labus darba apstākļus 4. apdrošināt ∙ vara kindlustama apdrošināt mantu

laugjas adj {laugja, laugjat, laugjaid} 1. nolaidens ∙ järve laugjas kallas nolaidens ezera krasts; laugjad õlad nolaideni pleci 2. (par pavedienu) pamīksts

mere|kallas s jūras krasts ∙ linn paikneb merekaldal pilsēta atrodas jūras krastā

nende|poolne adj 1. viņu- ∙ nendepoolne huvi viņu interese 2. viņējais, viņpuses- ∙ nendepoolne kallas viņējais krasts

vastu peegelduma spoguļoties pretī, atspoguļoties ∙ kallas peegeldus järvepinnalt vastu krasts atspoguļojās ezera virsmā

vastas|kallas s pretējais krasts

vastas|poolne adj pretējs, pretējās puses- ∙ vastaspoolne kallas pretējais krasts

kerkima v {kerkida, kerkin} 1. celties, pacelties ∙ järve kohale kerkis udu virs ezera cēlās migla; eesriie kerkis priekškars pacēlās; ta kerkib teiste hulgast esile oma töökusega citu vidū viņš izceļas ar savu strādīgumu 2. paaugstināties ∙ raba keskkoha poole pinnas kerkib augstā purva vidū zemes virskārta paaugstinās 3. slieties ∙ mõlemal pool teed kerkivad kõrged lumehanged abpus ceļam slejas augstas sniega kupenas; puumajade asemel kerkivad kivihooned koka māju vietā slejas akmens ēkas 4. izaugt, parādīties ∙ varemetele kerkis uus linn uz drupām izauga jauna pilsēta; kerkivad uued elamurajoonid aug jauni dzīvojamie rajoni; kerkib küsimus, mis teha edasi rodas jautājums, ko darīt tālāk; meis kerkisid teatavad kahtlused mums radās zināmas šaubas; merest hakkas kerkima saare rand jūrā pavīdēja salas krasts; talle kerkisid pisarad silmi viņam acīs sariesās asaras 5. (par mīklu) rūgt ∙ taigen kerkib mīkla rūgst; kerkinud tainas uzrūgusi mīkla

parem a adj {parema, paremat, paremaid} 1. labāks ∙ sai on hea, aga kook on parem baltmaize ir laba, bet kūka ir labāka; paremal juhul labākajā gadījumā; mu tuju läks kohe paremaks mans garastāvoklis uzreiz uzlabojās 2. (puse) labais ∙ parem käsi labā roka; jõe vasak ja parem kallas upes kreisais un labais krasts; parema käe juhis labās rokas likums; paremat kätt teine maja otrā māja pa labi; tikandi parem pool izšuvuma labā puse

sulama v 1. kust ∙ kevadel sulab lumi pavasarī kūst sniegs; süda sulab õnnest sirds kūst no laimes; raha sulab ta käes nauda viņa rokās kūst 2. zust, gaist, izplūst ∙ kallas sulab õhtuhämarusse krasts izgaist vakara krēslā

meie|poolne adj mūsu-, mūsu puses- ∙ meie­poolsed ettepanekud mūsu priekšlikumi; jõe meiepoolne kallas on järsk mūsu pusē upes krasts ir stāvs

kätte paistma būt redzamam ∙ järve teine kallas paistab kätte ainult selge ilmaga ezera otrs krasts ir redzams tikai skaidrā laikā

selgesti adv skaidri ∙ kallas on paadist selgesti näha no laivas krasts ir skaidri redzams; ta hääldab selgesti iga sõna viņš skaidri izrunā katru vārdu