[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

langema v 1. krist ∙ eesriie langeb priekškars krīt; hästi langev riie labi krītošs audums; küljelt langev valgus no sāna krītoša gaisma; langev intonatsioon krītoša intonācija; põlvili langema krist ceļos; minestusse langema krist ģībonī; poeg langes sõjas dēls krita karā; ilma naeruks langema krist pasaulei par apsmieklu 2. kristies, pazemināties ∙ baromeeter langeb barometrs krītas; elatustase langeb dzīves līmenis krītas 3. pārn krist, pagrimt ∙ langenud naine kritusi sieviete

sadama v {sadada, sajan} 1. krist, birt ∙ puudelt sajab koltunud lehti no kokiem birst nodzeltējušas lapas; sadasid üha uued küsimused bira arvien jauni jautājumi; kust sina siia sadasid? no kurienes tu te nokriti? 2. (par nokrišņiem) krist, līt, snigt ∙ sajab vihma līst; sajab lund snieg; sajab rahet krīt krusa; sajab lörtsi krīt slapjš sniegs; sadas öö läbi lija visu nakti; vihma sajab nagu oavarrest gāž kā no spaiņa; heinad sadasid märjaks siens salija

`kukkuma a v {`kukkuda, kukun} 1. krist, gāzties ∙ auto kukkus sillalt jõkke automašīna iekrita no tilta upē; leivatükk kukkus laua alla maizes gabals nokrita zem galda; vaas kukkus katki vāze nokrita un saplīsa; uisutaja komistas ja kukkus slidotājs paklupa un nokrita; linane riie ei kuku hästi linu drēbe labi nekrīt; suu kukkus imestusest lahti mute no brīnumiem palika vaļā 2. kristies ∙ baromeeter kukub barometrs krītas; maahinnad olid jälle kukkunud zemes cenas atkal bija nokritušās 3. sākt ∙ ta kukkus naerma viņš sāka smieties; naine kukkus hädaldama sieviete sāka žēloties 4. sar trāpīt, trāpīties ∙ ma kukkusin kuuks ajaks haiglasse es tiku slimnīcā uz mēnesi; minule kukub ikka tühi loos man aizvien trāpās tukša loze; ta kukkus halba seltskonda viņš trāpījās sliktā kompānijā

rabisema v 1. čabēt, švīkstēt, grabēt ∙ kuluhein rabiseb jalgade all kūla čab zem kājām 2. birt, krist ∙ pisarad rabisesid raamatule asaras bira uz grāmatas

viskuma v mesties, krist ∙ ta viskus kuninga ette põlvili karaļa priekšā viņš metās uz ceļiem; luurajad viskusid lumme izlūki nometās sniegā; sportlane viskus palli püüdma sportists metās ķert bumbu; nüüd viskus ta kirglikult poliitikasse tagad viņš aizrautīgi metās politikā; lained viskuvad tekile vilņi metas uz klāja

`lendama v {lennata, `lendan} 1. lidot, laisties ∙ lendasime linna kohal lidojām virs pilsētas; linnupojad õpivad lendama putnēni mācās lidot; ladu lendas õhku noliktava uzlidoja gaisā 2. traukties, joņot, skriet ∙ rong lendab itta vilciens traucas uz austrumiem; aeg lendab laiks skrien 3. sar lidot, krist, gāzties ∙ ta lendas lumehange viņš ielidoja sniega kupenā

valguma v 1. plūst ∙ vesi valgub kraavidesse ūdens saplūst grāvjos; silmad valguvad pisaraid täis acis pieplūst asarām; vaik valgub mööda puutüve alla sveķi plūst lejup pa koka stumbru; inimesed valgusid rongi lähenemisel perroonile pienākot vilcienam, cilvēki plūda uz perona; põhjast valguvad meile külmad õhumassid no ziemeļiem pie mums plūst aukstās gaisa masas; väsimus valgub kontidesse nogurums ieplūst kaulos 2. sūkties ∙ sulamisveed valguvad pinnasesse kušanas ūdeņi iesūcas augsnē 3. slīdēt, krist ∙ juuksesalgud kippusid silmade ette valguma matu šķipsnas tiecās noslīdēt acīm priekšā; rätt valgus õlgadelt maha dvielis noslīdēja no pleciem

eba|soosing s nežēlastība, nelabvēlība ∙ ebasoosingusse sattuma krist nežēlastībā

maha kukkuma krist zemē ∙ mobiiltelefonid kukuvad maha mobilie telefoni krīt zemē

minestus s {minestuse, minestust, minestusi} ģībonis, nesamaņa ∙ minestusse langema krist ģībonī; minestus tuli peale uznāca ģībonis; ta on minestuses viņš ir nesamaņā

ohver s {ohvri, ohvrit, ohvreid} 1. (cietušais) upuris ∙ maavärina ohvrid zemestrīces upuri; ohvriks langema krist par upuri 2. (ziedojums) upuris, zieds ∙ ohvriks tooma upurēt

paanika s {paanika, paanikat, paanikaid} panika ◦ paanikahoog panikas lēkme ∙ laeval algas paanika uz kuģa sākās panika; paanikasse sattuma krist panikā

põlvitama v 1. stāvēt uz ceļiem ∙ ema põlvitas kaua poja haua juures māte ilgi stāvēja uz ceļiem pie dēla kapa 2. mesties ceļos, krist ceļos ∙ põlvitasime maha palveks nometāmies ceļos lūgšanai

repressi`oon s {repressiooni, repressi`ooni, repressi`oone} represija ∙ ebaseaduslikud repressioonid nelikumīgas represijas; repressioonide ohvriks langema krist par represiju upuri

sõda s {sõja, sõda, sõdu} 1. karš ◦ hübriidsõda hibrīdkarš ∙ sõda kuulutama pieteikt karu; sõjas langema krist karā; psühholoogiline sõda psiholoģisks karš; lapsed mängisid puuriitade vahel sõda starp malkas grēdām bērni spēlēja kariņu; alustasime sõda umbrohu vastu sākām karu pret nezālēm 2. kauja ◦ padjasõda spilvenu kauja; lumesõda pikošanās ∆ külm sõda aukstais karš

krae s {krae, kraed, kraesid} 1. apkakle, apkaklīte ∙ ta tõstis mantli krae üles viņš pacēla mēteļa apkakli; särgil on tärgeldatud krae kreklam ir stērķelēta apkaklīte; ta püüdis oma patte teise kraesse veeretada viņš centās novelt savus grēkus uz citiem 2. sar krāga ∙ kellegi kraesse kargama ieklupt kādam krāgā 3. kakls ∆ kellelegi krae vahele trügima krist kādam uz nerviem

`küüs s {küüne, `küünt, `küüsi} 1. nags ◦ akrüülküüs akrila nags ∙ pikad küüned gari nagi; küüsi lõikama griezt nagus; küünte seentõbi nagu sēnīšu slimība; küüsi närida grauzt nagus; karu küüned lāča nagi 2. (ķiploka) daiva ∆ küünte ja hammastega ar zobiem un nagiem; sattuma kellegi küünte vahele krist kāda nagos; küüsi külge lööma dabūt savos nagos