[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
Leitud 80 artiklit
kus adv 1. kur ∙ kus sa elad? kur tu dzīvo?; ma lähen vaatan, kus nad on es iešu un apskatīšos, kur viņi ir; kus suitsu, seal tuld kur dūmi, tur uguns; ta ööbib kus juhtub viņš nakšņo, kur pagadās; ta oli oma mõtetega jumal teab kus viņš ar savām domām bija dievs zina kur 2. kad ∙ oli päevi, kus polnud midagi suhu pista bija dienas, kad nebija nekā ēdama; see oli silmapilk, kus kõik oli kaalul tas bija mirklis, kad svaru kausos bija viss 3. nu tik, nu gan, kā ∙ kus siis läksid kõigil silmad suureks! nu tik visiem iepletās acis!; vaata aga, kus poisil pea lõikab! paskat, nu gan puisim galva strādā!; kus ma seda võisin teada! kā es to varēju zināt!; kus ka leidis tuttava! tad nu gan atradis paziņu! 4. sar kurp, uz kurieni ∙ kus sa lähed? kur tu ej?
kuhu adv (virziens) kur, kurp, uz kurieni ∙ kuhu ta raamatu pani? kur viņš nolika grāmatu?; kuhu see tee viib? kurp ved šis ceļš?; ma ei näinud, kuhu ta läks es neredzēju, uz kurieni viņš aizgāja; lähen siit ükskõik kuhu no šejienes iešu vienalga uz kurieni; kuhu see kõlbab! kur tas der!
kust adv no kurienes, kur ∙ kust sa tuled? no kurienes tu nāc?; abi tuli sealt, kust seda kõige vähem teati oodata palīdzība nāca no turienes, no kurienes to vismazāk zināja gaidīt; kust mina selle raha võtan? kur lai es to naudu ņemu?; kust sa selle raamatu ostsid? kur tu nopirki šo grāmatu?
kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš ∙ kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš ∙ kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš
kuhu|poole adv kur, kurp, uz kuru pusi ∙ kuhupoole nad läksid? kurp viņi devās?
kus|kohas adv sar kur, kurā vietā
kuskilt adv kaut kur, no kaut kurienes ∙ ehk saad kuskilt mõne lille varbūt dabūsi kaut kur kādu ziedu; seda ei saa kuskilt teada to nekur nevar uzzināt; mul ei valuta kuskilt man nekur nesāp; ma lugesin seda kuskilt es to kaut kur lasīju
kust|poolt adv no kuras puses, no kurienes, kur
kusagil adv kaut kur ∙ kusagil metsas kaut kur mežā; me oleme kusagil kohtunud mēs esam kaut kur tikušies; teda ei ole kusagil viņa nav nekur
kuskile adv (virziens) kaut kur, uz kaut kurieni ∙ mine kuskile mujale! aizej kaut kur citur!; ta on kuskile suvitama sõitnud viņš ir aizbraucis uz kaut kurieni pavadīt vasaru; tal pole kuskile kiiret viņam nekur nav jāsteidzas; ta ei lähe siit kuskile viņš no šejienes nekur neies
kuhugi adv (virziens) kaut kur, uz kaut kurieni ∙ nad sõidavad suveks kuhugi lõunasse viņi uz vasaru brauc kaut kur uz dienvidiem; ta on kuhugi läinud viņš uz kaut kurieni ir aizgājis; mul pole kiiret kuhugi man nekur nav jāsteidzas
kuskil adv kaut kur ∙ kuskil haugatas koer kaut kur ierējās suns; ma olen teda kuskil näinud es esmu viņu kaut kur redzējis; ta ei leia kuskil rahu viņš nekur nerod mieru; see oli kuskil 1950. aastate esimesel poolel tas bija apmēram 1950. gadu pirmajā pusē
kuhugi|poole adv (virziens) kaut kur ∙ hakkame kuhugipoole minema sākam kaut kur iet; ma ei oska kuhugipoole minna es nezinu, kurp iet
tahes adv jeb-, vienalga ∙ kes tahes jebkurš, vienalga kurš; kus tahes jebkur, vienalga kur; ostan selle maali mis tahes hinna eest pērku šo gleznu par jebkādu cenu
saati a adv jo vairāk, vēl jo vairāk, kur nu vēl ∙ siin on valgeski ohtlik liikuda, saati veel pimedas te pat gaismā ir bīstami staigāt, kur nu vēl tumsā
kusagile adv (virziens) kaut kur ∙ ta läks veidikeseks kusagile viņš uz īsu brīdi kaut kur aizgāja; ma ei lähe täna kusagile es šodien nekur neiešu
miski pr {millegi ~ miski, midagi ~ miskit, miskeid} 1. kaut kas ∙ miski teeb talle muret kaut kas sagādā viņam raizes 2. (noliegumā) nekas ∙ selle haiguse vastu ei aita miski pret šo slimību nekas nelīdz; ta ei paistnud millegagi silma viņš ne ar ko neizcēlās 3. sar kaut kāds ∙ anna miski kauss, kuhu suppi panna iedod kādu bļodu, kur ieliet zupu 4. sar (noliegumā) nekāds ∙ teda ei peata miski vägi nekāds spēks viņu neapturēs 5. sar apmēram, kaut kur ∙ ta võib midagi sada kilo kaaluda viņš var svērt apmēram simt kilogramu
juhtuma v 1. notikt, gadīties ∙ juhtus õnnetus notika nelaime; kõike võib juhtuda viss var gadīties 2. gadīties, trāpīties ∙ juhtus ilus päev gadījās skaista diena; ma juhtusin mööda minema es nejauši gāju garām; ühtki inimest ei juhtunud läheduses olema neviens cilvēks negadījās tuvumā ∆ kuhu juhtub kurp pagadās; nagu juhtub kā pagadās; kunas juhtub kad pagadās; kus juhtub kur pagadās
mis pr {mille, mida, mida} 1. (par nedzīvām lietām) kas ∙ vaata, mis mul on! skaties, kas man ir!; millega me sõidame? ar ko mēs braucam?; mis lahti? kas notiek?; mis uudist? kas jauns?; mis meil täna lõunasöögiks on? kas mums šodien būs pusdienās?; sa oled laps mis laps tu esi bērns, kas bērns 2. kurš, kāds ∙ mis kohustused teil on? kādi ir jūsu pienākumi?; mis keeli te oskate? kādas valodas jūs protat?; oi, mis üllatus! ak, kāds pārsteigums!; palun ütle, mis päev täna on lūdzu, pasaki, kāda šodien diena; mis kiiret mul ikka on! kur tad man jāsteidzas! 3. ko, kāpēc, kādēļ ∙ mis sa nutad? ko tu raudi? 4. cik ∙ mis kell on? cik ir pulkstenis?; mis maksab? cik maksā?; mis kell rong saabub? cikos pienāk vilciens? 5. ko, vai ne ∙ igav, mis? garlaicīgi, vai ne? ∆ mis seal ikka kas tur vairs
kainenema v atskurbt, apskaidroties ∙ veidi kainenedes hakkas mees aru saama, kus ta on nedaudz atskurbstot, vīrs sāka saprast, kur viņš atrodas
pigistama v 1. spiest ∙ ta pigistas teretusel mu kätt apsveicinoties viņš paspieda manu roku; pigistasin marjad läbi sõela izspiedu ogas caur sietu; meelekohtades pigistab deniņos spiež; vasak king pigistab kreisā kurpe spiež; kõige rohkem pigistati väikeettevõtjaid visvairāk žņaudza mazos uzņēmējus 2. taupīt, atlicināt ∙ ema pigistas, kust sai māte taupīja, kur varēja; ehk pigistad minu jaoks mõne minuti? atlicināsi man dažas minūtes?
tõendus s {tõenduse, tõendust, tõendusi} 1. apliecināšana, pierādīšana ∙ ta võttis oma sõnade tõenduseks mapist dokumendid välja lai apliecinātu savus vārdus, viņš izņēma no mapes dokumentus 2. apliecinājums, pierādījums ∙ kes teid usub, kus on teie tõendused? kas jums ticēs, kur ir jūsu pierādījumi?; tõendused kuriteo kohta nozieguma pierādījumi
ae intj hei ∙ ae, kus sa oled! hei, kur tu esi!
ära arvama uzminēt ∙ ma arvasin ära, kus sa elad es uzminēju, kur tu dzīvo; arva ära, mis mul peos on! uzmini, kas man ir saujā!
elutsema v 1. uzturēties, mājot, dzīvot ∙ kus ta praegu elutseb? kur viņš patlaban uzturas?; selles pargis on alati öökulle elutsenud šajā parkā vienmēr ir dzīvojušas pūces 2. dzīvoties
iial adv 1. nekad, nemūžam ∙ noorus ei tule iial tagasi jaunība nekad neatgriezīsies; ei iial nemūžam 2. vien ∙ kuhu ta iial läks, võeti teda sõbralikult vastu kur vien viņš devās, viņu uzņēma draudzīgi
inimese|loom s sar cilvēks, dzīvnieks ∙ kuhu sel vaesel inimeseloomal ikka minna kur gan tas nabaga cilvēks lai liekas; südametu inimeseloom bezsirdīgais dzīvnieks
jutu|järg s sarunas pavediens, stāsta pavediens ∙ jutujärge kaotama pazaudēt sarunas pavedienu; jutujärge üles võtma atsākt sarunu; kuhu ma jutujärjega jäingi? kur gan es paliku?
kuhugile adv sar kaut kur
järele kuulama izklaušināt, noskaidrot ∙ kuulasin järele, kus ta töötab izklaušināju, kur viņš strādā; seda asja peab veel täpsemalt järele kuulama tas vēl jānoskaidro precīzāk
`lahmima v {`lahmida, lahmin} 1. zvetēt, slānīt ∙ ta lahmis rusikaga, kuhu juhtus viņš zvetēja ar dūri, kur pagadījās 2. vicot, jozt ∙ lahmisin mitu kilomeetrit maha novicoju vairākus kilometrus 3. gāzt, šļākt ∙ ta lahmib vett näole viņš šļāc ūdeni sejā 4. spert laukā, mest sejā ∙ ta lahmib öelda, mis pähe tuleb viņš sper laukā visu, kas ienāk prātā
liiati adv jo vairāk, kur nu vēl, turklāt ∙ üksi ma ei lähe, liiati veel öösel viens es neiešu, jo vairāk naktī
liiatigi adv jo vairāk, kur nu vēl, turklāt
mh[h] intj 1. a, ko ∙ no mis te arvate, mh? nu, kā jums šķiet, ko? 2. ak ∙ mhh, mitte ei leia, kuhu võtme panin! ak, nekādi nevaru atrast, kur noliku atslēgu!
mujalt adv citur, no citurienes ∙ kust mujalt sa nii ilusaid seeni leiad kur citur tu atradīsi tik skaistas sēnes; mujalt polnud abi loota uz palīdzību no citurienes nevarēja cerēt
nii|sugune pr šāds, tāds ∙ midagi niisugust ei juhtunud nekas tāds nenotika; meil pole niisuguseid ruume, kus külalisi vastu võtta mums nav tādu telpu, kur uzņemt viesus
nurgake[ne] s {nurgakese, nurgakest, nurgakesi} stūrītis, kaktiņš ∙ tal on oma nurgake, kus saab õppida viņam ir savs kaktiņš, kur mācīties
paa a s {paa, paad, paasid} (bērnam) ai ∙ näita, kust sa paad said parādi, kur tev ir ai
pagema v bēgt, slēpties ∙ ta pages mobilisatsiooni eest metsa no mobilizācijas viņš aizbēga mežā; külma eest polnud neil kuhugi pageda viņiem nebija, kur noslēpties no aukstuma
pesu|ruum s mazgāšanās telpa, mazgājamā telpa ∙ köögi kõrval on väike pesuruum, kus saab käsi ja nägu pesta blakus virtuvei ir maza mazgāšanās telpa, kur var nomazgāt rokas un seju
sealt|samast adv turpat, no tās pašas vietas ∙ ta leidis võtme sealtsamast, kuhu oli selle ennemalt pistnud viņš atrada atslēgu turpat, kur bija to iebāzis
`seiklema v {seigelda, `seiklen} meklēt dēkas, klīst ∙ kus sa terve päeva seiklesid? kur tu visu dienu klīdi?; seiklev elu dēkaina dzīve
säärane pr {säärase, säärast, sääraseid} šitāds, tāds ∙ kuhu sa säärase kompsuga lähed? kur tu ar šitādu paunu iesi?
töllerdama v 1. gāzelēties, maisīties, blandīties ∙ ta töllerdab ei tea kus viņš blandās nez kur 2. karāties, kūļāties ∙ koera saba hakkas rõõmsalt töllerdama suņa aste sāka priecīgi kūļāties
vähegi adv 1. kaut cik, kaut drusku ∙ ta hüpleb, et vähegi sooja saada viņš lēkā, lai kaut cik sasildītos 2. vien ∙ ta hoiab kokku kus vähegi võimalik viņš taupa, kur vien iespējams
`arvama v {arvata, `arvan} 1. uzskatīt ∙ arvatakse, et ta hukkus uzskata, ka viņš gājis bojā; ta on enda arvates väga tähtis mees viņš uzskata sevi par ļoti svarīgu vīru; mis sa sellest ettepanekust arvad? ko tu domā par šo priekšlikumu?; arvad, et ma ei tea, kus sa olid? domā, ka es nezinu, kur tu biji? 2. minēt ∙ mis seal arvata, see on kindel ko tur minēt, tas ir droši; ma püüdsin arvata, mida ta mõtleb es centos uzminēt, ko viņš domā 3. iekļaut ∙ meeskonda arvatud jalgpallurid komandā iekļautie futbolisti 4. skaitīt ∙ volikiri kehtib aasta jooksul, arvates selle tegemise päevast pilnvara ir spēkā gadu no tās sastādīšanas dienas
asuma v 1. atrasties ∙ suvila asub järve ääres vasarnīca atrodas pie ezera; sõnaraamatud asuvad keskmises riiulis vārdnīcas atrodas vidējā plauktā; kes teab, kus ta praegu asub kas zina, kur viņš patlaban atrodas 2. apmesties ∙ ta olevat Tartusse asunud viņš esot apmeties Tartu; uude korterisse asuma apmesties jaunā dzīvoklī 3. stāties ∙ valvur asus oma vahipostile sargs stājās savā sardzes postenī; dirigent asus koori ette diriģents stājās kora priekšā; asusime järjekorda iestājāmies rindā 4. ķerties ∙ lapsed asusid kirjandit kirjutama bērni ķērās pie sacerējuma rakstīšanas; asume asja juurde ķersimies pie lietas 5. taisīties ∙ tuli asuda teele bija jātaisās ceļā
`järg b s {järje, `järge, `järgi} 1. (secībā) kārta ∙ nüüd on järg minu käes tagad ir mana kārta; laps ajab lugedes näpuga järge bērns lasot velk ar pirkstu līdzi; ei mäleta kuhu järg jäi neatceros, kur mēs palikām 2. turpinājums ∙ romaani järg romāna turpinājums 3. krājums, rezerve ∙ jahude järg on lõppenud miltu krājums ir beidzies 4. stāvoklis ∙ varanduslik järg mantiskais stāvoklis; heal järjel olema būt pārtikušam
keegi pr {kellegi, kedagi} kāds ∙ keegi koputas kāds klauvēja; ei keegi neviens; mitte keegi neviens; ära räägi sellest mitte kellelegi nestāsti par to nevienam; kaovad, kuhu keegi pazūd kur nu kurais; ta laenas raha kelleltki sõbralt viņš aizņēmās naudu no kāda drauga; keegi kurat ei saa sellest aru pats velns tur neko nevar saprast; niisugune pole kellegi isa, kes oma lapse unustab tas nav nekāds tēvs, kas aizmirst par savu bērnu; tal pole häda kedagi nekas viņam nekaiš ∆ ega siis kedagi ko tur daudz
välja kiskuma izraut, izplēst ∙ ta kisub laudadest naelu välja viņš izrauj no dēļiem naglas; umbrohi tuleb juurtega välja kiskuda nezāles jāizrauj ar saknēm; kisu välja kust tahad! izrauj, kur vēlies!
`koukima v {`koukida, kougin} 1. ķeksēt ∙ ta kougib põuetaskust rahakoti välja viņš ķeksē āra no kabatas maku; mehed koukisid seljakottidest midagi söödavat vīri ķeksēja no mugursomām kaut ko ēdamu 2. sadabūt ∙ kust ta küll niisugused asjad kõik välja kougib? kur gan viņš visas tās lietas lai sadabū?
linnuke[ne] s {linnukese, linnukest, linnukesi} 1. putniņš ∙ linnukesed laulavad putniņi dzied; ei tea, mis linnuke ta on nezin, kas viņš ir par putnu 2. sar ķeksītis ∙ kirjuta alla sinna, kuhu on linnuke tehtud paraksties tur, kur ievilkts ķeksītis 3. naktstauriņš, palaistuve 4. novec bitīte
`see pr {selle, seda, `neid} šis, tas ∙ see on minu poeg šis ir mans dēls; see kleit näeb kena välja šī kleita izskatās glīti; sel aastal togad; kaltsium ja selle ühendid kalcijs un tā savienojumi; tean temast seda ja teist šo to zinu par viņu ∆ kus sa sellega kur nu; kedagi kus see ja teine saatma sūtīt kādu pie visiem velniem
soristama v 1. (ar strūklu) liet ∙ ta soristas vett potti viņš lēja ūdeni katlā; küll soristab sadada nu gan līst 2. čurāt ∙ linnas ei tohi lapski soristada, kuhu juhtub pilsētā pat bērns nedrīkst čurāt, kur pagadās 3. (runājot) bērt, skaitīt ∙ ta soristas peast tulbisorte viņš skaitīja no galvas tulpju šķirnes
taevas s {`taeva, taevast, `taevaid} 1. debess ◦ tähistaevas zvaigžņota debess; taevakaart debesu karte; taevakeha debess ķermenis; taevasina debess zilgme; taevavõlv debess velve ∙ päike on juba kõrgel taevas saule jau ir augstu debesīs; taevas selgib debess skaidrojas; sõnum tuli kui välk selgest taevast ziņa nāca kā zibens no skaidrām debesīm; hinnad on taevasse tõusnud cenas sakāpušas debesīs 2. (reliģijā) debesis, dievs ∙ see on taeva tahtmine tā ir debesu griba; taeva saama tikt debesīs; taeva pärast, ära tee seda! dieva dēļ, nedari to!; taevas olgu tänatud! paldies dievam!; taevas teab, kus ta nüüd on dievs vien zina, kur viņš tagad ir ∆ lageda taeva all zem klajas debess; nagu taevast kukkunud kā no debesīm nokritis; seitsmes taevas septītās debesis; taevani kiitma celt vai debesīs; vastu taevast lendama aizlidot pie visiem velniem
ette tulema 1. nākt priekšā ∙ tule ette, sina tunned teed! nāc priekšā, tu zini ceļu! 2. (priekšā) pienākt, piebraukt ∙ rong tuli ette vilciens piebrauca 3. gadīties, notikt ∙ mõnikord tuleb ette tülisid reizēm gadās strīdi; olen tahtnud sulle külla tulla, aga ikka on midagi ette tulnud esmu gribējis atnākt pie tevis ciemos, bet arvien kaut kas ir atgadījies 4. nākt prātā, nākt atmiņā ∙ tal ei tule ealeski ette meid kahtlustada viņam nenāks ne prātā turēt mūs aizdomās; mulle ei tule ette, kus ma olen teda näinud es nevaru atcerēties, kur es esmu viņu redzējis 5. šķist, likties ∙ kogu see lugu tuleb mulle tuttav ette viss šis stāsts man šķiet pazīstams 6. tikt izskatītam ∙ asi tuli kohtus ette lietu izskatīja tiesā
välja tõmbama 1. izvilkt, izraut ∙ ta tõmbas õnge veest välja viņš izvilka makšķeri no ūdens; hammast välja tõmbama izraut zobu 2. atvilkt, izvest ∙ sõjavägi tõmmati kogu vallutatud alalt välja karaspēku atvilka no visas iekarotās teritorijas 3. sar izraut, sadabūt ∙ kust tema küll need asjad kõik välja tõmbab? kur gan viņš rauj visas tās lietas?
`vahtima v {`vahtida, vahin} 1. skatīties, blenzt ∙ lapsed vahtisid võõrast ammuli sui bērni skatījās uz svešinieku pavērtām mutēm; ta mõtted olid kusagil mujal, silmad vahtisid tühjusse viņa domas bija kaut kur citur, acis blenza tukšumā; vahi, kui töökas mees paskat, cik strādīgs vīrs 2. glūnēt ∙ ta vahtis vastast altkulmu viņš glūnēja uz pretinieku caur pieri 3. sar slaistīties ∙ kusagil tööl ta ei käi, vahib niisama kodus viņš nekur nestrādā, tāpat vien slaistās mājās
ammu|ilma adv ļoti sen, sen atpakaļ, jau kur tas laiks ∙ ammuilma unustatud lugu senaizmirsts stāsts
haugatama v ierieties ∙ kusagil haugatas rebane kaut kur ierējās lapsa
ära kaduma nozust, pazust ∙ ta kadus sageli kuhugi ära viņš bieži kaut kur nozuda; raha kadus taskust ära nauda pazuda no kabatas
kohtuma v tikties, satikties ∙ me oleme kusagil kohtunud mēs esam kaut kur tikušies; sõbrad kohtusid täiesti juhuslikult draugi satikās pilnīgi nejauši; Venemaa ja Rootsi kohtusid hokis Krievija un Zviedrija tikās hokejā
kunas adv kad ∙ kunas ja kus see juhtus? kad un kur tas notika?; ütle, kunas sa tuled pasaki, kad tu atnāksi; prügikaste tühjendati kunas juhtus atkritumu kastes tukšoja, kad pagadījās; ta käis sageli väljas: kunas kinos, kunas teatris viņš bieži gāja ārā: kad uz kino, kad uz teātri
lähedal a adv tuvu, tuvumā, netālu ∙ saared on üksteisele väga lähedal salas ir ļoti tuvu cita citai; kusagil lähedal nutab laps kaut kur netālu raud bērns; kevad on juba lähedal pavasaris ir jau tuvu
mujal adv citur ∙ mujal oli kõik vaikne citur viss bija kluss; poisi mõtted olid kusagil mujal puiša domas bija kaut kur citur
`peit s {peidu, `peitu, `peite} 1. slēpta vieta ∙ päike läks pilvede peitu saule paslēpās aiz mākoņiem; lapsed pugesid kuhugi peitu bērni kaut kur noslēpās; põõsa peidus õitses üksik lill paslēpta krūmā ziedēja vientuļa puķe 2. patvērums ∙ põgenikud pagesid metsa peitu bēgļi iebēga patvērumā mežā
saagima v {saagida, saen} 1. zāģēt ∙ puud saagima zāģēt koku; palgid saeti laudadeks baļķus sazāģēja dēļos 2. čīgāt ∙ kuskil lähedal saeb rohutirts kaut kur tuvumā čīgā sienāzis; ta saeb iga päev viiulit viņš katru dienu čīgā vijoli
siia|samasse adv (virziens) tepat, te ∙ nõel kukkus kuhugi siiasamasse adata nokrita kaut kur tepat
siia|samma adv (virziens) šeit pat, tepat ∙ viskan kuskile siiasamma pikali nometīšos kaut kur šeit pat garšļaukus
vigisema v činkstēt, čīkstēt, pīkstēt ∙ imik vigiseb hällis zīdainis šūpulī čīkst; mis sa kogu aeg vigised ko tu visu laiku čīksti; kusagil vigises kaevuvinn kaut kur čīkstēja akas vinda
vist b adv laikam, droši vien ∙ ta on vist arst viņš laikam ir ārsts; vist kuskil on torm droši vien kaut kur ir vētra
`haak s {haagi, `haaki, `haake} 1. āķis ∙ luuk on suletud haagiga lūka ir noslēgta ar āķi; ma õmblen seelikule haagi ette es piešuju svārkiem āķīti; kuskil pidi olema mingi haak kaut kur vajadzēja būt kādam āķim; poksija proovib paremat haaki bokseris izmēģina labo āķi 2. krampis ◦ aknahaak loga krampis ∙ uks on haagis durvis ir aizkrampētas 3. cilpa ∙ jänes viskas jooksul paar haaki zaķis skrienot izmeta pāris cilpu 4. (pakavam) radze ◦ jäähaak ledus radze ∙ haakidega raud pakavs ar radzēm
heiastuma v 1. atspīdēt, atspoguļoties ∙ kuuvalgus heiastub jões mēnesgaisma atspīd upē 2. (par vīziju) parādīties, uznirt ∙ meeles hakkasid taas heiastuma mingid pildid prātā atkal sāka iznirt kaut kādi attēli 3. rēgoties, vīdēt ∙ kusagil heiastusid muud võimalused kaut kur rēgojās citas iespējas
pool e pop 1. pie ∙ ööbisin sugulaste pool nakšņoju pie radiem 2. pusē ∙ toa aknad on maantee pool istabas logi ir šosejas pusē; ta elab praegu kuskil Pärnu pool viņš pašlaik dzīvo kaut kur Pērnavas pusē; aknast vasakul pool pa kreisi no loga; õigus on sinu pool taisnība ir tavā pusē; igal pool visur; mitmel pool daudzviet
põhi b s {põhja, `põhja, `põhju} 1. dibens, pamatne ◦ merepõhi jūras dibens ∙ kaevu põhi akas dibens; ämbril on põhi püsti spainim dibens gaisā; valge põhjaga müts cepure ar baltu pamatni; põhja laskma nogremdēt; puder kõrbes põhja putra piedega; ta jõi ennast põhja viņš nodzērās 2. pamats ∙ tundsin põhja jalge all jutu pamatu zem kājām; tal on inglise keeles hea põhi all viņam ir ielikti labi angļu valodas pamati; tema jutul pole põhja viņa teiktajam nav pamata; põhjani aus inimene caur un cauri godīgs cilvēks; seaduse põhjal uz likuma pamata 3. dziļumi, dzīle, nostūris ∙ ta elab kusagil Siberi põhjas viņš dzīvo kaut kur dziļi Sibīrijā; olin sellest põhjani haavunud biju apvainojies par to līdz sirds dziļumiem 4. mat pamats ∙ püramiidi põhi piramīdas pamats ∆ kindel põhi jalge all drošs pamats zem kājām; põhja kõrbema izgāzties; põhja käima iet dibenā
`teadma v {`teada, tean} zināt ∙ ma tean, et ma midagi ei tea es zinu, ka es neko nezinu; lapsed teavad luuletust peast bērni zina dzejoli no galvas; oleks ma seda teadnud! būtu es to zinājis!; ta on tea kuhu kadunud viņš ir nez kur pazudis; otsus anti õhtul teada lēmumu paziņoja vakarā; see jääb meie kahe teada tas paliks starp mums diviem
maha vaatama 1. skatīties uz zemi, skatīties uz leju, nolaist acis ∙ tüdruk punastas ja vaatas maha meitene nosarka un nolaida acis 2. sar noskatīt, piesavināties ∙ idee on kusagilt maha vaadatud ideja ir kaut kur noskatīta
vahe|peal a adv 1. tikmēr, pa to laiku ∙ ma ei ole sind kaks aastat näinud, küll sa oled vahepeal muutunud es neesmu tevi divus gadus redzējis, tu gan esi pa šo laiku mainījies 2. pa vidu ∙ tõde on kuskil vahepeal patiesība ir kaut kur pa vidu
välja võtma 1. izņemt ∙ ta võtab kirja sahtlist välja viņš izņem vēstuli no atvilktnes; soolaga saab plekke välja võtta ar sāli var iztīrīt traipus; ta võttis koolist dokumendid välja viņš izņēma dokumentus no skolas 2. sar ņemt, sadabūt ∙ tema võtab selle raamatu kindlasti kuskilt välja viņš to grāmatu noteikti kaut kur sadabūs 3. sar paņemt, uzķert ∙ laulja võttis kõrge noodi puhtalt välja dziedātājs augsto noti paņēma tīri 4. uztvert, apjēgt ∙ vana pea ei võta seda enam välja vecā galva to vairs neapjēdz
üks c pr {ühe, `üht(e), `üksi} 1. viens ∙ üks meist viens no mums; ta on üks andekamaid õpilasi klassis viņš ir viens no talantīgākajiem skolēniem klasē; üks on selge viens ir skaidrs; mõlemad raamatud on ühe hinnaga abas grāmatas ir par vienu cenu; üks ning sama summa viena un tā pati summa; ühel või teisel põhjusel viena vai otra iemesla dēļ; sa oled ka üks naljatilk! tu nu gan esi viens joks! 2. kāds ∙ elas kord üks kuningas reiz dzīvoja kāds karalis; ühel heal päeval kādā skaistā dienā; üks on mu magustoidu ära söönud kāds ir apēdis manu saldo ēdienu; kusagil meres on üks saar kaut kur jūrā ir kāda sala 3. šis, tas ∙ olen sellest üht ja teist kuulnud par to esmu šo un to dzirdējis
