[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš ∙ kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš ∙ kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš

milline pr {millise, millist, milliseid} kāds, kurš ∙ millistes riikides sa oled käinud? kurās valstīs tu esi bijis?; ma mäletan, milline ta noorena oli es atceros, kāds viņš bija jaunībā; milline tore poiss! kāds jauks zēns!; mind süüdistatakse ei tea millistes pattudes mani apsūdz nez kādos grēkos

mis pr {mille, mida, mida} 1. (par nedzīvām lietām) kas ∙ vaata, mis mul on! skaties, kas man ir!; millega me sõidame? ar ko mēs braucam?; mis lahti? kas notiek?; mis uudist? kas jauns?; mis meil täna lõunasöögiks on? kas mums šodien būs pusdienās?; sa oled laps mis laps tu esi bērns, kas bērns 2. kurš, kāds ∙ mis kohustused teil on? kādi ir jūsu pienākumi?; mis keeli te oskate? kādas valodas jūs protat?; oi, mis üllatus! ak, kāds pārsteigums!; palun ütle, mis päev täna on lūdzu, pasaki, kāda šodien diena; mis kiiret mul ikka on! kur tad man jāsteidzas! 3. ko, kāpēc, kādēļ ∙ mis sa nutad? ko tu raudi? 4. cik ∙ mis kell on? cik ir pulkstenis?; mis maksab? cik maksā?; mis kell rong saabub? cikos pienāk vilciens? 5. ko, vai ne ∙ igav, mis? garlaicīgi, vai ne? ∆ mis seal ikka kas tur vairs

pääsenu s {pääsenu, pääsenut, pääsenuid} 1. tāds, kurš izglābies ∙ laevahukust pääsenuid on üsna vähe no kuģa bojāejas izglābušos ir visai maz 2. tāds, kurš iekļuvis ∙ võistkonda pääsenud komandā iekļuvušie

tahes adv jeb-, vienalga ∙ kes tahes jebkurš, vienalga kurš; kus tahes jebkur, vienalga kur; ostan selle maali mis tahes hinna eest pērku šo gleznu par jebkādu cenu

aimamatu adj {aimamatu, aimamatut, aimamatuid} 1. neapjaušams, neapjausts ∙ aimamatud võimalused neapjaušamas iespējas 2. tāds, kurš nenojauš ∙ ta magas aimamatut lapseund viņš, neko nenojauzdams, gulēja bērna miegā

esineja s {esineja, esinejat, esinejaid} 1. referents ∙ saabusid konverentsi esinejad ieradās konferences referenti 2. tāds, kurš uzstājas ∙ ta on hea esineja viņš labi prot uzstāties

esinev p {esineva, esinevat, esinevaid} 1. sastopams ∙ harva esinev haigus reti sastopama slimība 2. tāds, kurš uzstājas

kohkuma v izbīties, sabīties, satrūkties ∙ laps kohkus võõrast nähes bērns izbijās, ieraugot svešinieku; ta on julge poiss, kes naljalt ei kohku viņš ir drosmīgs puisis, kurš tik vienkārši neizbīstas; hobune kohkus ja pani kihutama zirgs satrūkās un metās skriešus

`kratt s {krati, `kratti, `kratte} 1. zaglēns ∙ kogu aeg kadus asju, aga keegi ei osanud arvata, kes see kratt on visu laiku zuda lietas, bet neviens nevarēja uzminēt, kurš ir tas zaglēns 2. (folklorā) naudas pūķis

`kumb pr {kumma, `kumba, `kumbi} (no diviem, no abiem) kurš ∙ ma ei tea, kumba võimalust valida es nezinu, kuru iespēju izvēlēties; kumba lahendust sa pead paremaks? kuru risinājumu tu uzskati par labāku?

mitmes pr {mitmenda, mitmendat, mitmendaid} (pēc kārtas) kurš, kāds ∙ ma ei mäleta, mitmendal korrusel ta elab es neatceros, kurā stāvā viņš dzīvo; mitmes kuupäev täna on? kāds šodien datums?; sajab juba mitmendat päeva līst jau kuro dienu

paranenu s {paranenu, paranenut, paranenuid} kāds, kurš atveseļojies

pettunu s {pettunu, pettunut, pettunuid} tas, kurš ir vīlies ∙ armastuses pettunu vīlies mīlestībā

välja selgitama noskaidrot ∙ selgitage välja, kes seda tegi noskaidrojiet, kurš to izdarīja

läbi tilkuma 1. (cauri) pilēt, tecēt ∙ katus tilgub läbi jumts pil 2. atklāties, nākt gaismā ∙ lõpuks tilkus läbi, kes on nuhk beigās atklājās, kurš ir okšķeris

tänu|võlglane s tas, kurš ir pateicību parādā ∙ ta ei taha kellegi tänuvõlglane olla viņš negrib būt nevienam pateicību parādā

võistleja s {võistleja, võistlejat, võistlejaid} sacensību dalībnieks, konkurents ∙ viimasena startinud võistleja sacensību dalībnieks, kurš startēja pēdējais; minust ei ole talle võistlejat es neesmu viņam konkurents

maja s {maja, maja, maju} 1. māja, nams ◦ majaelanik mājas iedzīvotājs; majaosa mājas daļa; puumaja koka māja; rahvamaja tautas nams ∙ paljukorruseline maja daudzstāvu māja; ta tahab maja osta viņš grib pirkt māju; kes on majas peremees? kurš ir saimnieks mājā?; uus ülemus lõi korra majja jaunais priekšnieks ieviesa kārtību 2. sar (skatītāju) zāle ◦ täismaja pilna zāle ∙ etendust mängiti pooltühjale majale izrādi spēlēja pustukšai zālei ∆ maja pidama vadīt saimniecību

`narrima v {`narrida, narrin} 1. nerrot, muļķot, ķircināt ∙ ära lase end narrida neļauj sevi nerrot; ära narri koera neķircini suni 2. iznerrot, izķēmot ∙ milline juuksur on su pead narrinud? kurš frizieris ir izķēmojis tavu galvu?

näru a s {näru, näru, närusid} 1. lupata, skranda ∙ ma pesen näruga põrandat es mazgāju grīdu ar lupatu; ta käib närudes viņš staigā skrandās 2. plukata, lupata, draņķis ∙ kes võis arvata, et ta selline näru on kurš būtu domājis, ka viņš ir tāds plukata

`ots s {otsa, `otsa, `otsi} 1. gals ◦ keeleots mēles galiņš; ninaots degungals; näpuots pirkstgals ∙ mõõga ots zobena gals; peremehe koht on laua otsas saimnieka vieta ir galda galā 2. gals, beigas ∙ järjekorra ots rindas gals; nüüd on ootamisel ots tagad gaidīšanai gals; ta sõlmis lõnga katkenud otsad kokku viņa sasēja satrūkušos dzijas galus 3. mala ∙ otsast otsani täis kirjutatud paber no malas līdz malai aprakstīts papīrs; temaga läheksin kas või maailma otsa ar viņu es ietu kaut līdz pasaules malai 4. gals, nāve, mūža nogale ∙ ta tahtis endale otsa peale teha viņš gribēja darīt sev galu; tema ots oli hirmus viņa gals bija briesmīgs 5. sākums, gals ∙ otsast lõpuni no sākuma līdz beigām; kes teeb otsa lahti? kurš sāk?; otsast peale hakkama sākt no gala 6. brauciens, ceļa gabals ∙ laev jõudis pikalt otsalt tagasi kuģis atgriezās no tāla reisa; poodi on kaugevõitu käia: 5 kilomeetrit ots uz veikalu jāiet patālu: 5 kilometri uz vienu galu 7. piere ∙ kõrge ots augsta piere; hirmuhigi tuli otsale uz pieres izspiedās baiļu sviedri 8. (jūrniecībā) gals ∙ laev andis otsad kuģis atdeva galus 9. sar darbs, vieta ∙ ta tahtis linna mõne peenema otsa peale viņš gribēja pilsētā tikt kādā smalkākā darbā; ta käib sadamas juhuslikke otsi tegemas viņš piestrādā ostā; musti otsi tegema piehalturēt ∆ ei otsa ega äärt ne gala, ne malas; kahe otsaga ar diviem galiem; ots on lahti gals vaļā; otsa otsaga kokku saama savilkt galus kopā

`tõstma v {`tõsta, tõstan} 1. celt ∙ suurt kivi maast tõstma pacelt lielu akmeni no zemes; ta tõstis koti selga viņš uzcēla maisu mugurā; ma tõstsin pilgu raamatult es pacēlu skatienu no grāmatas; kes vastust teab, tõstku käsi kurš zina atbildi, lai paceļ roku; häält tõstma pacelt balsi; kära tõstma celt traci; tõstab tuult ceļas vējš; au sisse tõstma celt godā 2. celt, likt ∙ putru taldrikule tõstma likt putru šķīvī 3. celt, paaugstināt, kāpināt ∙ veetaset tõsteti 30 cm võrra ūdens līmeni pacēla par 30 cm; kohv tõstab vererõhku kafija ceļ asinsspiedienu; jooksja tõstab tempot skrējējs kāpina tempu 4. mat kāpināt ∙ arvu kuupi tõstma kāpināt skaitli kubā

valve s {`valve, valvet, `valveid} 1. sardze ◦ auvalve godasardze ∙ teedel ja sildadel oli relvastatud valve uz ceļiem un tiltiem bija bruņota sardze; valveta ülesõidukoht neregulējama pārbrauktuve 2. apsardze, uzraudzība, pieskatīšana ∙ majas on pidev ööpäevane valve mājā ir pastāvīga diennakts apsardze; lõket metsas ei tohi valveta jätta ugunskuru mežā nedrīkst atstāt bez uzraudzības; politsei valve all olev isik policijas uzraudzībā esoša persona 3. dežūra ∙ kes teist täna õhtul valves on? kurš no jums šovakar dežurē?; võtsin valve üle pārņēmu dežūru

välja vedama 1. izvest ∙ laudast on sõnnik juba välja veetud mēsli no kūts jau izvesti; riik veab välja toiduaineid valsts izved pārtikas produktus 2. izvilkt ∙ ta vedas käed taskust välja viņš izvilka rokas no kabatas; kes meid sellest hädast välja veab? kurš izvilks mūs no šīs nelaimes? 3. iztikt, izvilkt ∙ küll ta selle rahaga välja veab gan jau viņš izvilks ar to naudu 4. sar pavilkt ∙ oleks nagu noorteajakiri, aga päris välja ei vea būtu it kā jauniešu žurnāls, bet īsti nepavelk

`võll s {võlli, `võlli, `võlle} 1. vārpsta ◦ jaotusvõll sadales vārpsta; nukkvõll kloķvārpsta ∙ elektrimootori võll elektromotora vārpsta 2. ass, veltnis ◦ kaevuvõll akas grieztuve ∙ tuuleveski pöörleb ümber oma võlli vējdzirnavas griežas ap savu asi; nad võistlesid, kes suudab kiike kõige rohkem kordi üle võlli ajada viņi sacentās, kurš spēs visvairāk reižu apgriezt šūpoles ap asi

kui|palju adv 1. cik, cik daudz ∙ maksin niipalju, kuipalju küsiti maksāju tik, cik prasīja; kütid sõid liha, kuipalju keegi jaksas mednieki ēda gaļu, cik daudz kurš varēja 2. nez cik, vai cik ∙ vabu kohti kuipalju brīvu vietu vai cik

kange adj {kange, kanget, kangeid} 1. stīvs ∙ jalad on külmast kanged kājas ir stīvas no aukstuma; selg on kange mugura ir stīva; parun rääkis kanget eesti keelt barons runāja stīvā igauņu valodā 2. stiprs, spēcīgs ∙ kange peavalu stipras galvassāpes; kange õlu stiprs alus; kange kohv stipra kafija; kanged alkohoolsed joogid stiprie alkoholiskie dzērieni; klaas kanget lahjendamata jõhvikamahla glāze stipras neatšķaidītas dzērveņu sulas; poisid katsusid jõudu: kumb on kangem puiši mērojās spēkiem: kurš spēcīgāks; haigla koridoris oli tunda kanget kloroformi ja eetri lehka slimnīcas koridorā bija jūtama spēcīga hloroforma un ētera smaka; kangem sugu stiprais dzimums 3. varens, pamatīgs ∙ kange ujuja varens peldētājs; kange tüli pamatīgs strīds; poiss on kange pidudel käija puisis ir varens ballīšu apmeklētājs 4. spītīgs ∙ kange iseloomuga inimene cilvēks ar spītīgu raksturu; kange nagu sikk spītīgs kā āzis 5. stingrs ∙ ta tuli alles kange käsu peale viņš nāca tikai pēc stingras pavēles; tüdrukud läksid kangest keelust hoolimata simmanile meitenes, neraugoties uz stingru aizliegumu, devās uz zaļumballi