[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

kaasa b adv (virziens) līdzi ∙ koer jooksis kõikjale poistega kaasa suns visur skrēja zēniem līdzi; ta tiris mind kättpidi kaasa viņš vilka mani aiz rokas līdzi; üks muutus toob kaasa teise vienas pārmaiņas nes līdzi citas; tunnen kaasa! jūtu līdzi!; pillimees laulis oma mängule kaasa muzikants dziedāja savai spēlei līdzi; ta on kaasa teinud mitmes filmis viņš ir līdzdarbojies vairākās filmās; kaasa arvatud ieskaitot

kaasa tooma 1. nest līdzi, vest līdzi ∙ koeri on keelatud randa kaasa tuua suņus aizliegts vest līdzi uz pludmali; tuul tõi kaasa magusat lillelõhna vējš nesa līdzi saldu puķu smaržu 2. nest līdzi, izraisīt, radīt ∙ üks avastus on teise kaasa toonud viens atklājums ir radījis otru

kaasa vedama 1. vilkt līdzi, nest līdzi, stiept līdzi ∙ ära vea ülearuseid asju kooli kaasa nenes uz skolu līdzi liekas mantas; ta vedas sõbra kinno kaasa viņš aizvilka draugu līdzi uz kino 2. aizraut, pārņemt savā varā ∙ raamat vedas kaasa grāmata aizrāva

ühes a adv līdzi, kopā ∙ kui tahad, tule ühes ja gribi, nāc līdzi; meestel olid relvad ühes vīriem bija līdzi ieroči; ma tulen sinuga natuke maad ühes es paiešu mazu gabalu ar tevi kopā; nad tulid ühes ja läksid ühes viņi kopā atnāca un kopā aizgāja

kaasas adv līdzi ∙ poisil oli koer kaasas zēnam bija līdzi suns; mul pole täna raha kaasas man šodien nav līdzi naudas

ligi a adv 1. klāt, tuvu ∙ läksin ligi, et paremini näha gāju klāt, lai labāk redzētu; mets ainult paistab ligi mežs tikai šķiet tuvu 2. līdzi ∙ mul pole täna rahakottigi ligi man šodien pat naudas maka nav līdzi 3. apmēram, aptuveni, gandrīz ∙ ootasin ligi kaks tundi gaidīju apmēram divas stundas

takka a adv 1. sar no mugurpuses, no aizmugures ∙ üks sikutas eest, teine lükkas takka viens vilka no priekšas, otrs grūda no aizmugures 2. sar pakaļ, līdzi ∙ kogu pere naeris takka visa saime smējās līdzi 3. sar vēlāk, pēcāk ∙ igaüks takka tark pēcāk visi gudri

kaasa elama dzīvot līdzi, just līdzi ∙ teiste rõõmudele ja muredele kaasa elama dzīvot līdzi citu priekiem un raizēm; spordivõistlusele kaasa elama just līdzi sporta sacīkstēm

ühes minema iet līdzi, doties līdzi ∙ koer läks poistega ühes suns gāja zēniem līdzi

kaasa viima 1. (līdzi) aiznest, aizvest ∙ ta viis saladuse endaga hauda kaasa viņš aiznesa noslēpumu sev līdzi kapā 2. pārn aizraut, aiznest līdzi ∙ ta laskis end muusikal kaasa viia viņš ļāva mūzikai aiznest sevi līdzi

kaasa üürgama rēkt līdzi, aurot līdzi ∙ ta üürgas muusikaga kaasa viņš auroja mūzikai līdzi

kaasa panema iedot līdzi, ielikt līdzi ∙ ema pani pojale võileiva kooli kaasa māte iedeva zēnam sviestmaizi līdzi uz skolu

kaasa tõmbama 1. vilkt līdzi, raut līdzi ∙ käru hakkas veerema ja tõmbas poisigi endaga kaasa ķerra sāka ripot un parāva sev līdzi arī zēnu 2. iesaistīt, ievilkt, aizraut ∙ mindki püüti vestlusse kaasa tõmmata arī mani centās iesaistīt sarunā; näitlejate mäng tõmbas kaasa terve saalitäie vaatajaid aktieru spēle aizrāva veselu zāli skatītāju

kaasa tundma just līdzi ∙ kannatanuile kaasa tundma just līdzi cietušajiem; tunnen sulle südamest kaasa! no sirds jūtu tev līdzi!

kaasas kandma nēsāt līdzi ∙ suurt raha pole mõtet kaasas kanda lielu naudu nav jēgas nēsāt līdzi

kaasa kiskuma 1. raut līdzi ∙ inimvool kiskus mind endaga kaasa cilvēku plūsma rāva mani līdzi 2. aizraut ∙ tema eeskuju kisub kaasa viņa piemērs aizrauj

kaasas käima iet līdzi, nākt līdzi, pavadīt ∙ ta käis minuga igal pool kaasas viņš visur gāja kopā ar mani; põletikuga käib kaasas naha punetus iekaisums izpaužas kā ādas sasārtums

kaasa minema iet līdzi, sekot ∙ nad hakkavad varsti minema, mina lähen ka kaasa viņi drīz ies, es arī došos līdzi; ma ei suuda tema mõttekäiguga kaasa minna es nespēju izsekot viņa domu gaitai

ühes tooma atnest līdzi, atvest līdzi ∙ järgmine kord tooge oma pilt ühes! nākamreiz atnesiet savu fotogrāfiju!

kaasa töötama strādāt līdzi ∙ kapten töötas meestega kaasa kapteinis strādāja vīriem līdzi

haletsema v žēlot, just līdzi ∙ ta haletses ennast viņš žēloja sevi; kõik haletsesid õnnetut perekonda visi juta līdzi nelaimīgajai ģimenei

kaasa|minek s 1. iešana līdzi ∙ ta küsis isalt sõpradega kaasaminekuks luba viņš prasīja tēvam atļauju, lai ietu līdzi draugiem 2. pievienošanās, sekošana ∙ kaasaminek uute moevooludega sekošana jaunām modes tendencēm

kaasnema v nākt līdzi, sekot ∙ eriti ohtlikud on haigusega kaasneda võivad tüsistused īpaši bīstamas ir komplikācijas, kuras nāk līdzi slimībai; teaduse ja tehnika arenguga kaasneb haridustaseme tõus zinātnes un tehnikas attīstībai seko izglītības līmeņa pieaugums

kaasuma v nākt līdzi, sekot ∙ bronhiidile võivad kaasuda teised hingamisteede haigused bronhītam var nākt līdzi citas elpceļu slimības

ligi panema 1. pielikt ∙ ta pani tiku hakatisele ligi viņš pielika iekuram sērkociņu 2. dot līdzi ∙ ema pani lapsele võileivad ligi māte iedeva bērnam līdzi sviestmaizes

seltsis a adv 1. kopā ∙ lapsed on seltsis kasvanud bērni ir auguši kopā; seltsis on segasem kopā jautrāk 2. sar līdzi ∙ lastel on kotid seltsis bērniem ir līdzi somas

kaasa tegema 1. piedalīties ∙ tegin ekspeditsiooni kaasa piedalījos ekspedīcijā 2. kustēties līdzi ∙ tormilatern tegi kaasa kõik laeva õõtsumised vētras lukturis šūpojās līdzi kuģim

kaasa tulema 1. nākt līdzi ∙ oota natuke, ma tulen kaasa! pagaidi mazliet, es nākšu līdzi! 2. piebalsot, pievienoties ∙ keegi hakkas tasa laulu ümisema, teised tulid kaasa kāds sāka klusi dungot dziesmu, citi piebalsoja

ühes tulema nākt līdzi ∙ tule minuga ühes! nāc man līdzi!

ligi võtma ņemt līdzi ∙ isa ei tahtnud lapsi külaskäigule ligi võtta tēvs negribēja ņemt bērnus līdzi viesos

aru|pidamine s 1. apspriede ∙ perekondlik arupidamine ģimenes apspriede 2. apdomāšana ∙ pärast lühikest arupidamist tuli ta meiega kaasa pēc īsas apdomāšanās viņš nāca mums līdzi

`hirnuma v {`hirnuda, hirnun} zviegt ∙ varss hirnub kumeļš zviedz; üks naerab ja teised hirnuvad kaasa viens smejas, un citi zviedz līdzi

joru s {joru, joru, jorusid} 1. rūkoņa, dūkoņa ∙ ühetooniline torupilli joru vienmuļa dūdu rūkoņa; mina laulan sõnu, teie ajage joru es dziedu vārdus, jūs velciet līdzi 2. (apnicīgs, daudzreiz dzirdēts) dziesma, runāšana ∙ ikka vana joru atkal vecā dziesma 3. sar rinda, virkne, strīpa ∙ pikk autode joru gara automašīnu rinda; neil on terve joru lapsi viņiem ir vesela strīpa bērnu; töötasime mitu nädalat jorus strādājām vairākas nedēļas pēc kārtas

järele jõudma panākt, tikt līdzi ∙ ma jõudsin talle järele es viņu panācu; ta jõudis matemaatikas teistele järele viņš panāca matemātikā citus

`järg b s {järje, `järge, `järgi} 1. (secībā) kārta ∙ nüüd on järg minu käes tagad ir mana kārta; laps ajab lugedes näpuga järge bērns lasot velk ar pirkstu līdzi; ei mäleta kuhu järg jäi neatceros, kur mēs palikām 2. turpinājums ∙ romaani järg romāna turpinājums 3. krājums, rezerve ∙ jahude järg on lõppenud miltu krājums ir beidzies 4. stāvoklis ∙ varanduslik järg mantiskais stāvoklis; heal järjel olema būt pārtikušam

kaasas|käiv p 1. līdzi nākošs ∙ ametikohaga kaasaskäivaid volitused līdz ar amatu iegūstamās pilnvaras 2. komplektā ietilpstošs ∙ tootega kaasaskäiv spetsifikatsioon izstrādājuma komplektā ietilpstošā specifikācija

kaasas|olev p 1. līdzi esošs 2. komplektā ietilpstošs ∙ seade tuleb asetada kaasasolevale alusele ierīce jānovieto uz komplektā ietilpstošās pamatnes

kaasa|tundmine s {-tundmise, -tundmist, -tundmisi} līdzjūtība, jušana līdzi

kange|kaelsus s spītība, ietiepība ∙ ta ei läinud puht kangekaelsusest teistega kaasa viņš tikai ietiepības dēļ negāja citiem līdzi

kaasa kõnelema runāt līdzi

kaasa laulma piedziedāt, dziedāt līdzi ∙ üks alustab laulu, teised laulavad kaasa viens iesāk dziesmu, citi piedzied

`lustima v {`lustida, lustin} 1. vēlēties, kārot ∙ tule kaasa, kui lustid nāc līdzi, ja vēlies 2. priecāties, līksmot, lustēties ∙ teie lustite, kui mina tööd teen jūs priecājaties, kamēr es strādāju

maigutama v 1. (muti) vārstīt ∙ ta ei laulnud kaasa, maigutas ainult suud viņš nedziedāja līdzi, tikai vārstīja muti 2. nogaršot, skrubināt ∙ ta pistis toiduraasu suhu ja maigutas viņš iebāza ēdiena kripatiņu mutē un nogaršoja

meeleldi adv labprāt, ar patiku ∙ meeleldi tuleksin teiega kaasa es labprāt nāktu jums līdzi; ta loeb meeleldi kriminulle viņš labprāt lasa krimiķus

mina b pr {minu ~ mu, `mind, `meid} es ∙ mina tulen ka kaasa es arī nākšu līdzi; see raamat on minu oma šī grāmata ir mana; lapsed on minusse bērni ir līdzīgi man

mobla s {mobla, moblat, moblasid} sar mobilais ∙ mul pole moblat kaasas man nav mobilā līdzi

nõustuma v piekrist, būt ar mieru ∙ ta nõustus kaasa tulema viņš piekrita nākt līdzi; selles asjas ei saa ma sinuga nõustuda šajā jautājumā es nevaru tev piekrist

tagasi peksma sar dzīt atpakaļ, triekt atpakaļ, atsist ∙ tahtsin kaasa minna, aga ta peksis mind tagasi gribēju iet līdzi, bet viņš attrieca mani atpakaļ; vaenlast tagasi peksma atsist ienaidnieku

`punnima a v {`punnida, punnin} 1. spuroties, pretoties, strīdēties ∙ tule kaasa, mis sa punnid nāc līdzi, ko tu spurojies; ta punnis kaua, enne kui oma eksimuse üles tunnistas viņš ilgi spurojās, līdz atzina savu kļūdu; ei tasu temaga punnida nav vērts ar viņu strīdēties 2. pūlēties, pūlēties izdarīt ∙ mees punnis küll, aga kivi kohalt kangutada ei jaksanud vīrs pūlējās gan, taču akmeni no vietas izkustināt nespēja; ta punnis koti vankrile viņš pūlējās iedabūt maisu ratos

ref`rään s {refrääni, ref`rääni, ref`rääne} piedziedājums, refrēns ∙ refrääni laulsid kõik kaasa piedziedājumu visi dziedāja līdzi

kaasa rääkima 1. piebilst, runāt līdzi ∙ mul pole siin sõnakestki kaasa rääkida es te ne vārdiņu nevaru piebilst 2. ietekmēt ∙ rahval polnud oma maa saatuses mingit võimalust kaasa rääkida tautai nebija nekādas iespējas ietekmēt savas zemes likteni

vastu siplema spirināties pretī ∙ laps sipleb vastu, ei taha võõraga kaasa minna bērns spirinās pretī, negrib iet svešiniekam līdzi

tõmmis s {tõmmise, tõmmist, tõmmiseid} 1. novilkums, kopija ∙ kunstniku tööde tõmmised mākslinieka darbu novilkumi; kaasas peab olema tõmmis lapse sünnitunnistusest līdzi jābūt bērna dzimšanas apliecības kopijai 2. izvilkums, uzlējums, ekstrakts ◦ teetõmmis tējas uzlējums ∙ ravimtaimede tõmmis ārstniecības augu izvilkums

voog s {voo, voogu, vooge} 1. straume ∙ voog viis parve endaga kaasa straume aiznesa plostu sev līdzi; vahtisin sügavuses kohisevaid voogusid blenzu uz dziļumā mutuļojošajām straumēm 2. plūsma ∙ sõidukite katkematu voog automašīnu nepārtrauktā plūsma; footonite voog fotonu plūsma; kaupade voog preču plūsma 3. brāzma ∙ tuul puhub tugevate voogudena vējš pūš spēcīgās brāzmās 4. pieplūdums ∙ oodata on immigrantide voogu ir gaidāms imigrantu pieplūdums

kaasa ümisema dungot līdzi

hädaline b adj {hädalise, hädalist, hädalisi} 1. neatliekams, steidzams ∙ hädaline asi neatliekama lieta 2. steidzīgs ∙ aega on, ei maksa olla nii hädaline! laika pietiek, nevajag būt tik steidzīgam! 3. nepieciešams ∙ ainult kõige hädalisemad asjad lubati kaasa võtta līdzi ļāva ņemt tikai nepieciešamākās lietas 4. nelaimīgs ∙ tüdrukute näod olid hädalised meiteņu sejas bija nelaimīgas

`kontrollima v {`kontrollida, kontrollin} 1. pārbaudīt ∙ õpetaja kontrollis õpilaste koduseid töid skolotājs pārbaudīja skolēnu mājasdarbus; tuleb kontrollida, kas pass on kaasas jāpārbauda, vai pase ir līdzi 2. kontrolēt ∙ ta ei suutnud end enam kontrollida viņš vairs nespēja sevi kontrolēt; suurmonopolid kontrollivad paljude maade majandust lielie monopoli kontrolē daudzu valstu ekonomiku

kuulutama v 1. pasludināt, paziņot ∙ sõda kuulutama pasludināt karu; pärast mitmetunnilist istungit kuulutati vaheaeg pēc vairāku stundu sēdes tika izsludināts pārtraukums; koosolek kuulutati avatuks sapulci pasludināja par atklātu; ta kuulutas, et ei tule homme kaasa viņš paziņoja, ka rītdien nenāks līdzi 2. sludināt ∙ ristiusku kuulutama sludināt kristīgo ticību 3. ievietot sludinājumu, sludināt 4. pareģot ∙ ta kuulutas oma vastastele kadu viņš pareģoja saviem pretiniekiem zaudējumu

osa s {osa, osa, osasid} 1. daļa, tiesa ◦ lääneosa rietumu daļa; majaosa mājas daļa; turuosa tirgus daļa ∙ osade kaupa pa daļām; kontserdi teine osa koncerta otrā daļa; võta kaks osa piima ja kolmas osa vett ņem divas daļas piena un vienu daļu ūdens; nädala osa toitu nedēļas tiesa ēdiena; valdav osa lielākā tiesa; suures osas lielākoties; talle ei olnud osaks antud kuulsaks saada viņam nebija lemts kļūt slavenam; hinna osas lepiti kokku par cenu vienojās 2. daļa, detaļa ∙ jalgratta osad velosipēda detaļas 3. loma ◦ kõrvalosa otrā plāna loma; peaosa galvenā loma ∙ juhtiv osa vadošā loma; osasse sisse elama iedzīvoties lomā; osast välja langema izkrist no lomas; kunsti osa elus mākslas loma dzīvē; milline osa tal selles asjas on? kāda ir viņa loma šajā lietā? ∆ osa etendama spēlēt lomu; osa saama piedalīties ~ izjust; osa võtma piedalīties ~ just līdzi

`rapsama v {rapsata, `rapsan} 1. kampt, ķert, grābt ∙ ta rapsas mul käest kinni viņš saķēra mani aiz rokas 2. raut ∙ poiss rapsas mütsi kähku peast zēns aši norāva cepuri no galvas 3. uzšķilt ∙ ta rapsas tiku põlema viņš uzšķīla sērkociņu 4. uzlēkt, pielēkt ∙ jalule rapsama pielēkt kājās 5. iesist, uzšaut ∙ ta rapsas hobust piitsaga viņš uzšāva zirgam ar pātagu 6. (runājot) atcirst, izšaut, izspļaut ∙ äkki ta rapsas, et tuleb minuga kaasa viņš pēkšņi izšāva, ka nāks man līdzi

vaja`lik adj {vajaliku, vaja`likku, vaja`likke} vajadzīgs, nepieciešams ∙ piim sisaldab kõiki inimesele vajalikke toitaineid piens satur visas cilvēkam nepieciešamās uzturvielas; ta võttis kõik vajaliku kaasa viņš paņēma visu nepieciešamo līdzi

`vehkima v {`vehkida, vehin} 1. vicināt, vicināties ∙ ta püüdis käega vehkides autot peatada vicinot roku, viņš centās apturēt automašīnu; ära vehi mõõgaga nevicinies ar zobenu 2. jozt, kātot ∙ andis ikka vehkida, et teistega sammu pidada bija ko jozt, lai citiem turētos līdzi 3. sparīgi darboties ∙ noored vehivad tantsida jaunieši sparīgi dejo

ema|ihu s mātes miesa ∙ emaihust kaasa saadud immuunsus no mātes miesām līdzi iegūta imunitāte

häving s {hävingu, hävingut, hävinguid} iznīcība ∙ sõda tõi kaasa nälja ja hävingu karš atnesa līdzi badu un iznīcību

kaisu|karu s (bērniem gulētiešanai līdzi dodama rotaļlieta) miega lācis

kuivik s {kuiviku, kuivikut, kuivikuid} sausiņš ∙ matkale võeti kuivikuid kaasa pārgājienā ņēma līdzi sausiņus; ta on tõeline kuivik viņš ir īsts sausiņš

lemmik|loom s 1. mājdzīvnieks ◦ lemmikloomakliinik mājdzīvnieku klīnika 2. mīļdzīvnieks ∙ proua võttis lemmiklooma reisile kaasa kundze paņēma mīļdzīvnieku līdzi ceļojumā 3. mīļākais dzīvnieks ∙ tüdruku lemmikloom on poni meitenes mīļākais dzīvnieks ir ponijs

`moon a s {moona, `moona, `mooni} 1. pārtika, pārtikas krājums ∙ matkale võeti terve nädala moon kaasa pārgājienā ņēma līdzi pārtiku veselai nedēļai; moon sai otsa pārtikas krājums beidzās 2. (alga naturālijās) deputāts

sisse pääsema iekļūt, tikt iekšā ∙ mul on võti kaasas, pääsen alati majja sisse man ir līdzi atslēga, es vienmēr tieku iekšā mājā; ta pääses tehnikumi sisse viņš iestājās tehnikumā

tüdruk|sõber s draudzene, meitene, mīļotā ∙ ta tõi kaasa oma uue tüdruksõbra viņš atveda līdzi savu jauno draudzeni

ükstas|kõik adv sar vienalga, viss viens ∙ mul ükstaskõik, kas tuled kaasa või ei man vienalga, vai tu nāc līdzi vai ne

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

maha jätma 1. atmest, atsacīties ∙ ta jättis joomise, suitsetamise maha viņš atmeta dzeršanu, smēķēšanu 2. pamest ∙ ta jättis naise maha viņš pameta sievu; mahajäetud maja pamesta māja 3. (neņemt līdzi) atstāt ∙ pakid jätsime jaama maha mantas atstājām stacijā

`kahmama v {kahmata, `kahman} 1. grābt, kampt, ķert ∙ kahmasin maast kivi pagrābu no zemes akmeni; käest kinni kahmama sagrābt aiz rokas; ta kahmas alati paremad palad endale viņš vienmēr pagrāba labākos gabalus sev; kahmati kaasa esimesed kättejuhtuvad asjad paķēra līdzi pirmās pa rokai gadījušās lietas 2. (runājot) iespraust, iemest ∙ ta kahmas sekka paar sõna viņš iemeta vidū pāris vārdus

`keel s {keele, `keelt, `keeli} 1. mēle ◦ tulekeel uguns mēle ∙ keele lihased mēles muskuļi; keelde hammustama iekost mēlē; keelt suust välja ajama izbāzt mēli no mutes; tal on terav keel viņam ir asa mēle; ennem kuivagu mu keel, kui seda ütlen drīzāk lai mana mēle nokalst, nekā es to izstāstīšu; menüüs on keel hernestega ēdienkartē ir mēle ar zirnīšiem; neem ulatub kitsa keelena kaugele merre zemesrags kā šaura mēle sniedzas tālu jūrā; leekide punased keeled liesmu sarkanās mēles; kurjad keeled rääkisid tüdrukust halba ļaunas mēles runāja par meiteni sliktu; luurajatel on ülesanne kaasa tuua keel izlūkiem ir uzdevums atvest līdzi “mēli”; saapal on keel rebenenud zābakam pārplīsusi mēlīte 2. valoda ◦ riigikeel valsts valoda ∙ läti keel latviešu valoda; keele struktuur valodas struktūra; ta kõneleb vabalt mitut keelt viņš brīvi runā vairākās valodās; varjundirikas keel niansēta valoda; liigutuste keel kustību valoda; igal kunstiliigil on oma keel ja väljendusvahendid katram mākslas žanram ir sava valoda un izteiksmes līdzekļi 3. stīga ◦ kandlekeel kokles stīga; hingekeel dvēseles stīga ∙ klaveri keeled klavieru stīgas; sõrmitsema keeli trinkšķināt stīgas; teise südames õige keele puudutama aizskart cita sirdī īsto stīgu ∆ keel ei paindu mēle nelokās; keel sügeleb mēle niez; keelel olema būt uz mēles; pehme keelega ar stīvu mēli; keel läheb valla mēle atraisās; keele viib suust ära mēli var norīt; keelt kandma kulstīt mēli; keelt lõksutama trīt mēli; keelt hammaste taga hoidma turēt mēli aiz zobiem; keelt talitsema valdīt mēli

kena adj {kena, kena, kenasid} 1. glīts, skaists ∙ ta on kena poiss viņš ir glīts zēns; hobune on kenamaid koduloomi zirgs ir viens no skaistākajiem mājdzīvniekiem; võtsin paar kenamat kleiti kaasa paņēmu līdzi pāris glītāko kleitu; sa näed täna eriti kena välja šodien tu izskaties sevišķi skaista 2. jauks ∙ kas sa oleksid nii kena ja ootaksid pisut esi tik jauks un mazliet uzgaidi; tal on päris kena hääl viņam ir gluži patīkama balss; oleks kena būtu jauki 3. krietns, prāvs ∙ kena patakas raha krietns naudas žūksnis; peatuses oli kena hulk inimesi pieturā bija prāvs ļaužu pulks

kuhi s {kuhja, `kuhja, `kuhje} kaudze, čupa ∙ heinamaal oli hein juba kuhjas pļavā siens jau bija kaudzē; kuhi liiva smilšu čupa; ta sai terve kuhja õpetusi teele kaasa viņš dabūja ceļā līdzi kaudzi pamācību; kuhjaga täis seenekorv sēņu grozs ar kaudzi; aega oli neil kuhjaga laika viņiem bija čupām

kumbki pr (no diviem, no abiem) katrs ∙ kumbki rühm koosnes kümnest inimesest katra no grupām sastāvēja no desmit cilvēkiem; ma ei tunne kumbagi meest es nepazīstu nevienu no vīriešiem; kummalgi oli oma leivakott kaasas katram bija līdzi sava maizes kule

norima v 1. piekasīties ∙ ära hakka iga pisiasja pärast norima nepiekasies katram sīkumam 2. diedelēt, mangot, lūgties ∙ lapsed norivad kompvekki bērni diedelēja konfektes; poiss noris, et teda linna kaasa võetaks zēns lūdzās, lai ņem viņu līdzi uz pilsētu 3. izlasīt, izmeklēt ∙ koer noris hunnikust paremat konti suns izmeklēja no kaudzes labāku kaulu

pai b adj {pai, paid, paisid} paklausīgs, labs, mīļš ∙ tiiger nägi välja nagu pai kodukass tīģeris izskatījās kā paklausīgs mājas kaķis; ole pai ja tule kaasa! esi tik labs un nāc līdzi!; tüdrukud püüdsid hästi paid olla meitenes centās būt ļoti mīļas

`plokk a s {ploki, `plokki, `plokke} 1. bloks ◦ juhtplokk vadības bloks; uudisteplokk jaunumu bloks ∙ betoonist plokk betona bloks; uusehitiste plokk jaunbūvju bloks; silindrite plokk cilindru bloks; ta ostis kaks plokki sigarette viņš nopirka divus blokus cigarešu 2. bloks, bloknots, blociņš ◦ joonistusplokk zīmēšanas bloks; märkmeplokk piezīmju blociņš ∙ kunstnikul oli pliiats ja plokk kaasas māksliniekam bija līdzi zīmulis un bloknots

`sirm s {sirmi, `sirmi, `sirme} 1. aizslietnis, aizstatnis, aizsegs ∙ voodi seisis sirmi taga gulta stāvēja aiz aizslietņa 2. lietussargs, saulessargs ∙ hakkab sadama, võta sirm kaasa sāk līt, paņem līdzi lietussargu 3. (cepures) nags ∙ sirmiga müts cepure ar nagu

tibu s {tibu, tibu, tibusid} 1. cālis ∙ äsja koorunud tibu tikko izšķīlies cālis 2. vista ∙ tibud munevad hästi vistas dēj labi 3. pūpols ∙ vaasis olid tibudega oksad vāzē bija pūpoli 4. sar meiča ∙ võtame mõned tibud peole kaasa! paņemam dažas meičas līdzi uz balli!

tuule|lipp s vējrādis ∙ torni paigaldati tuulelipp tornī uzstādīja vējrādi; kirjanik ei tohi olla nagu tuulelipp, mis pöörab iga tuulehoo järgi rakstnieks nedrīkst būt kā vējrādis, kas grozās līdzi katrai vēja brāzmai

vahetus a s {vahetuse, vahetust, vahetusi} 1. (darbā) maiņa ∙ vabrik töötab kahes vahetuses fabrika strādā divās maiņās; öine vahetus lõpetas töö nakts maiņa beidza darbu 2. maiņa, apmaiņa ◦ kaubavahetus preču apmaiņa; teabevahetus informācijas apmaiņa ∙ korterite vahetusest ei tulnud midagi välja no dzīvokļu maiņas nekas nesanāca 3. mija, nomaiņa ◦ aastavahetus gadumija ∙ sugupõlvede vahetus paaudžu maiņa; kirik on ehitatud 13. ja 14. sajandi vahetusel baznīca ir celta 13. un 14. gadsimta mijā 4. (apģērba) kārta ∙ tal oli kaasas kaks vahetust pesu viņam līdzi bija divas veļas kārtas

viimati adv 1. pēdējoreiz ∙ ma ei mäletagi, millal ma viimati haige olin es pat neatceros, kad es pēdējoreiz biju slims 2. varbūt, ja nu ∙ võta vihmavari kaasa, viimati hakkab sadama paņem līdzi lietussargu, ja nu sāk līt 3. (iepriekš minēts) pēdējais, iepriekš, nupat ∙ viimati mainitud asjaolu pēdējais minētais apstāklis