[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

hästi adv 1. labi ∙ kõik on hästi viss ir labi 2. ļoti, labi ∙ hästi suur maja ļoti liela māja 3. (noliegumā) īsti ∙ ma ei saa temast hästi aru es viņu īsti nesaprotu

hea b adj {hea, head, häid} 1. labs ◦ imehea brīnumlabs ∙ hea matemaatik labs matemātiķis; hea tervis laba veselība; hea teenindamine laba apkalpošana; hea tuttav labs paziņa; ta ostis endale hea pesumasina viņš nopirka sev labu veļasmašīnu; ühel heal päeval kādā jaukā dienā; head aega! uz redzēšanos!; head isu! labu ēstgribu!; head õhtut! arlabvakar!; head ööd! arlabunakti!; head uut aastat! laimīgu jauno gadu!; head reisi! laimīgu ceļu! 2. krietns ∙ hea summa raha krietna naudas summa; hea aasta eest pirms krietna gada 3. labi ∙ vein maitses hea vīns garšoja labi; terava vikatiga on hea niita ar asu izkapti labi pļaut; sul hea naerda, rääkida tev viegli smieties, runāt ∆ heaks arvama uzskatīt par pareizu, labpatikt; heaks kiitma atzīt par labu; heaks tegema vērst par labu; heaks võtma ņemt par labu, labpatikt; hea küll nu labi; hea seisma rūpēties, aizstāvēt; niisama hea tikpat labs

niigi adv 1. jau tā, jau tāpat ∙ see mahl on niigi magus šī sula jau tā ir salda; kõik on niigi selge viss jau tāpat ir skaidrs 2. kaut tik, pat tā ∙ hea, et niigi palju tagasi sain labi, ka tik daudz dabūju atpakaļ; hea, et niigi läks labi, ka vēl tā izgāja

tubli adj {tubli, tublit, tublisid} 1. krietns, čakls, spējīgs ∙ tubli töömees krietns strādnieks; meie klassi peetakse füüsikas kõige tublimaks mūsu klasi uzskata par spējīgāko fizikā 2. krietns, pamatīgs ∙ tubli tuulehoog krietna vēja brāzma; tubli saak krietna raža; mees on naisest oma tubli kümme aastat vanem vīrs ir krietnus desmit gadus vecāks par sievu; isa ähvardas anda tubli keretäie tēvs draudēja sadot krietnu pērienu 3. labi ∙ tubli, oleme siis kokku leppinud labi, tad esam vienojušies

tublilt adv 1. labi, krietni ∙ koor esines väga tublilt koris uzstājās ļoti labi 2. krietni, pamatīgi

ime|hästi adv apbrīnojami labi, brīnumlabi ∙ ta mäletab seda imehästi viņš to atceras brīnumlabi

soh intj tā, labi, nu tā ∙ soh, tänaseks aitab tā, šodienai pietiek

tublisti adv 1. krietni, pamatīgi ∙ juhtunust saadi tublisti hiljem teada par notikušo uzzināja krietni vēlāk; raha näib tal üsna tublisti olevat šķiet, ka naudas viņam ir diezgan daudz 2. krietni, labi

hästi|tuntud p {indekl.} labi pazīstams, labi zināms

paremalt adv 1. no labās puses, no labās ∙ paremalt vasakule no labās puses uz kreiso 2. pa labi ∙ paremalt teine maja otrā māja pa labi ∆ paremalt ja vasakult no visām pusēm

välja|paistev p 1. ievērojams, izcils ∙ väljapaistev kirjanik ievērojams rakstnieks 2. labi redzams, uzkrītošs ∙ väljapaistev auk sukakannas labi redzams caurums zeķes papēdī

nii adv 1. tā ∙ just nii tieši tā; teeme nii darām tā; nii on hästi tā ir labi; nii ja naa šā un tā; ja nii edasi un tā tālāk; nii, sellel on nüüd lõpp! tā, tagad tam beigas!; nagu ta tuli, nii mina läksin minema tikko viņš atnāca, tā es aizgāju; nii et tā ka; või nii! ak tā! 2. tik ∙ mul pole nii palju raha man nav tik daudz naudas; ta on nii üksik ja nii õnnetu viņš ir tik vientuļš un tik nelaimīgs; nii hästi tik labi; nii palju tik daudz 3. tā, apmēram ∙ saame kokku nii kella viie paiku tiekamies tā ap pulksten pieciem ∆ keegi on pisut nii kāds ir nedaudz dīvains

paremal adv pa labi, labajā pusē ∙ ta istus minust paremal viņš sēdēja pa labi no manis; paremal laius põld labajā pusē pletās lauks

paremale adv (virziens) pa labi ∙ keerake siit paremale! pagriezieties šeit pa labi!

`säilima v {`säilida, säilin} glabāties ∙ kartulid säilisid hästi kartupeļi glabājās labi; vanad puuehitised on hästi säilinud vecās koka ēkas ir labi saglabājušās

üli|hästi adv izcili labi ∙ ta tundis ülihästi kohalikke olusid viņš izcili labi pārzināja vietējos apstākļus

hoiduma v 1. turēties ∙ omaette hoiduma turēties savrup; hoiduge paremale turieties pa labi 2. vairīties, atturēties ∙ ebameeldivustest hoiduma vairīties no nepatikšanām; ema hoidus palava päikese eest māte vairījās no karstas saules 3. glabāties, saglabāties ∙ seened hoiduvad soolatult hästi sālītas sēnes labi saglabājas

kõbus adj {kõbusa, kõbusat, kõbusaid} 1. mundrs, možs ∙ ta on oma aastate kohta küllalt kõbus viņš ir visai mundrs saviem gadiem 2. labi saglabājies ∙ paat on veel üsna kõbus laiva vēl ir visai labi saglabājusies

hea a s {hea, head, häid} 1. labs, labums ∙ kellelegi head soovima vēlēt kādam labu; head kurjaga tasuma atmaksāt labu ar ļaunu; head ja vead labumi un sliktumi; kõike head! visu labu! 2. (vērtējums) labi ∙ tunnistusel olid üksnes head ja väga head liecībā bija tikai “labi” un “teicami”

kenasti adv 1. glīti, skaisti ∙ lapsed olid kenasti riides bērni bija glīti saģērbti 2. jauki ∙ päike paistis kenasti saule jauki spīdēja; tema käes läheb kõik kenasti korda viņam viss labi izdodas; ta sõidutas mu kenasti ukse ette viņš mani kārtīgi atvizināja līdz durvīm 3. krietni, daudz ∙ õlu hakkas kenasti pähe alus krietni sakāpa galvā; selliste juttude uskujaid leidub veel üsna kenasti tādu, kas tic šādiem stāstiem, vēl ir visai daudz; teenin praegu kenasti pašlaik es pelnu labi

kulgema v 1. pārvietoties ∙ inimvool kulgeb raudteejaamast linna poole cilvēku plūsma pārvietojas no dzelzceļa stacijas pilsētas virzienā; küülik kulgeb hüpates, madu roomates trusis pārvietojas lecot, čūska lienot 2. risināties, ritēt, vesties ∙ võistlus kulgeb vahelduva eduga sacīkstes norisinās ar mainīgām sekmēm; reis kulges hästi ceļojums noritēja labi; õpingud ei kulgenud tal kuigi edukalt mācības viņam diez ko labi nevedās 3. iet, vest ∙ peatänav kulgeb sirgena läbi linna galvenā iela kā taisne iet cauri pilsētai; rada kulges otse üle heinamaa taka veda tieši pāri pļavai

hästi|kasvatatud p {indekl.} labi audzināts

välja joonistama 1. izzīmēt ∙ peenelt väljajoonistatud üksikasjad smalki izzīmētas detaļas 2. izstrādāt, izveidot ∙ hästi väljajoonistatud tegelaskujud labi izstrādāti tēli

järsult adv 1. stāvus, krauji ∙ tee tõuseb järsult mäkke ceļš kāpj stāvus kalnā 2. krasi, asi, strauji ∙ rada pöördub järsult paremale taka krasi pagriežas pa labi 3. pēkšņi, strauji ∙ haigus algas järsult slimība sākās pēkšņi 4. skarbi ∙ ta vastas järsult viņš atbildēja skarbi

kaarduma v liekties ∙ tee kaardus veidi paremale ceļš liecās nedaudz pa labi; lauad on kuivamisel kaardunud dēļi žūstot ir izliekušies; mehe kulmud kaardusid üllatusest vīra uzacis saraucās izbrīnā; jõe kohal kaardus tugevate sammastega sild upei bija pārliecies tilts ar stipriem balstiem

`keerama v {keerata, `keeran} 1. griezt, pagriezt ∙ paadi paremale keerama pagriezt laivu pa labi; lukus võtit keerama pagriezt slēdzenē atslēgu; kausi kummuli keerama apgriezt bļodu otrādi; end kõhuli keerama pagriezties uz vēdera; kella üles keerama uzgriezt pulksteni; püüdsin ütlust naljaks keerata centos sacīto padarīt par joku 2. griezties ∙ ta keeras ringi viņš griezās apkārt; öösel keeras tuule lõunasse naktī vējš iegriezās dienvidos; rada keeras padrikusse taciņa iegriezās biezoknī 3. grozīt ∙ autojuht keerab rooli šoferis groza stūri 4. saritināt, savirpināt, saskrullēt ∙ vaiba rulli keerama saritināt paklāju; kikki keeratud vuntsid saskrullētas ūsas; tüdruk keerab lokke pähe meitene sprogo matus; suitsu keerama uztīt smēķi 5. ietīt, ieritināt ∙ müüja keeras pudeli paberisse pārdevēja ietina pudeli papīrā; riided pampu keerama satīstīt drēbes vīstoklī 6. griezt, skrūvēt ∙ lampi tuleb uus pirn keerata lampā jāieskrūvē jauna spuldze 7. (pagriežot) slēgt ∙ ust lukku keerama aizslēgt durvis; elektri põlema keerama ieslēgt elektrību; valgust väiksemaks keerama samazināt apgaismojumu 8. šķirt, pāršķirt ∙ järgmise lehekülje keerama pāršķirt nākamo lappusi ∆ kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; ümber sõrme keerama aptīt ap pirkstu; pea peale keerama apgriezt ar kājām gaisā

kirjutama v 1. rakstīt ∙ mees ei oska lugeda ega kirjutada vīrs neprot ne lasīt, ne rakstīt; poeg kirjutab, et elab hästi dēls raksta, ka viņš dzīvo labi; ta kirjutab parajasti väitekirja viņš patlaban raksta disertāciju; sellest sündmusest kirjutavad kõik ajalehed par šo notikumu raksta visi laikraksti 2. (reģistrēt) pārrakstīt, norakstīt ∙ peremees kirjutas talu poja nimele saimnieks pārrakstīja sētu uz dēla vārda; õnnetus tuli kirjutada juhuse arvele negadījums bija jānoraksta uz sagadīšanos 3. izrakstīt ∙ arst kirjutas rohtu ārsts izrakstīja zāles

`kleepima v {`kleepida, kleebin} 1. līmēt ∙ liim kleebib hästi līme līmē labi; linoleum kleebiti põrandale linoleju pielīmēja pie grīdas 2. sar būt lipīgam ∙ siirup kleebib sīrups ir lipīgs; tundsin, et käsi kleebib jutu, ka roka ir lipīga

kunst|tükk s 1. triks, veikls gājiens ∙ hästi kätteõpitud kunsttükid labi iemācīti triki 2. māksla, māka ∙ teda veenda pole mingi kunsttükk viņu pārliecināt nav nekāda māksla

kõrvits s {kõrvitsa, kõrvitsat, kõrvitsaid} (Cucurbita) ķirbis ◦ kõrvitsaseeme ķirbja sēkla ∙ kõrvits kasvab siin hästi ķirbji šeit aug labi; kõrvitsast valmistatakse salatit no ķirbja gatavo salātus

käänak s {käänaku, käänakut, käänakuid} 1. pagrieziens ∙ järsk käänak straujš pagrieziens; laev tegi käänaku paremale kuģis pagriezās pa labi 2. līkums ∙ maantee käänak šosejas līkums; jõe käänak upes līkums

käänduma v 1. griezties, pagriezties ∙ ta käändus näoga mere poole viņš pagriezās ar seju uz jūras pusi; raudtee käändus paremale dzelzceļš griežas pa labi; tuul käändus lõunasse vējš iegriezās dienvidos 2. liekties, saliekties ∙ mõõgatera käändus lüües kahekorra zobena asmens sitot saliecās uz pusēm 3. val locīties ∙ see sõna ei käändu šis vārds nelokās

langema v 1. krist ∙ eesriie langeb priekškars krīt; hästi langev riie labi krītošs audums; küljelt langev valgus no sāna krītoša gaisma; langev intonatsioon krītoša intonācija; põlvili langema krist ceļos; minestusse langema krist ģībonī; poeg langes sõjas dēls krita karā; ilma naeruks langema krist pasaulei par apsmieklu 2. kristies, pazemināties ∙ baromeeter langeb barometrs krītas; elatustase langeb dzīves līmenis krītas 3. pārn krist, pagrimt ∙ langenud naine kritusi sieviete

libisema v slīdēt ∙ suusad libisesid hästi slēpes slīdēja labi; üle näo libises naeratus sejai pārslīdēja smaids

loodetavasti adv cerams ∙ loodetavasti läheb kõik hästi cerams, viss būs labi

`mekkima v {`mekkida, mekin} 1. garšot, pagaršot ∙ anna mulle ka mekkida iedod man arī pagaršot 2. garšot, būt garšīgam ∙ toit mekkis hästi ēdiens garšoja labi

järele mõtlema pārdomāt, apdomāt ∙ tal on aega oma elu üle järele mõelda viņam ir laiks, lai pārdomātu savu dzīvi; mõtle hästi järele apdomā labi

naa a adv tā ∙ nii ja naa šā un tā; ei nii ega naa polnud hea ne šitā, ne tā nebija labi

nii|sama adv 1. tāpat, tāpat vien ∙ ma niisama küsisin es tāpat vien pajautāju 2. tikpat ∙ niisama hästi tikpat labi 3. tāpat, līdzīgi, arī ∙ käed on väsinud, jalad niisama rokas ir piekusušas, kājas tāpat; sajab niisama nagu eile līst tāpat kā vakar

närvitsema v nervozēt ∙ ära närvitse, kõik läheb hästi nenervozē, viss būs labi

paganama adv sar ellīgi, ellišķīgi, baigi ∙ sellest on paganama kahju par to ir ellīšķīgi žēl; paganama hea, et ta minema pääses ellīgi labi, ka viņš tika projām

paisuma v 1. izplesties ∙ gaasid paisuvad gāzes izplešas 2. briest, blīst ∙ herned paisuvad keetmisel zirņi vārot uzbriest; hästi paisuv jahu labi briestoši milti; varakevadel hakkavad pungad paisuma agrā pavasarī pumpuri sāk piebriest; pilv paisus silmanähtavalt mākonis blīda acīmredzami 3. uzplūst, pārplūst ∙ sadudest paisunud jõgi pēc lietus pārplūdusi upe 4. palielināties, augt ∙ võlg muudkui paisus parāds tikai palielinās; selts paisus kiiresti biedrība ātri auga 5. pāraugt ∙ tuul paisub tormiks vējš pāraug vētrā; väike lahkheli paisus suureks tüliks mazas domstarpības pārauga lielā strīdā; rahulolematus ähvardas paisuda ülestõusuks neapmierinātība draudēja pāraugt par sacelšanos

põige s {`põike, põiget, `põikeid} 1. pagrieziens ∙ auto tegi põike paremale auto pagriezās pa labi 2. iegriešanās ∙ teel Pärnu tegime põike Vändrasse pa ceļam uz Pērnavu iegriezāmies Vendrā 3. ekskurss ∙ teeme väikese põike ajalukku veiksim mazu ekskursu vēsturē

päris b adv pavisam, pilnīgi, galīgi ∙ päris täpselt ma seda ei tea pilnīgi precīzi es to nezinu; ole päris rahulik esi pavisam mierīgs; teenin päris hästi nopelnu gluži labi

sama|hästi adv 1. tikpat kā, gandrīz vai ∙ küsimus on samahästi kui otsustatud jautājums ir tikpat kā izlemts 2. tikpat labi, tiklab

siginema v 1. vairoties, vaisloties ∙ kari sigines hästi ganāmpulks vairojās labi 2. rasties, parādīties, ieviesties ∙ hiired siginesid majja mājā parādījās peles; taevasse on siginenud pilvi debesīs parādījušies mākoņi

siiski adv tomēr ∙ kõik lõppes siiski hästi viss tomēr beidzās labi

soojendama v 1. sildīt ∙ vanaema soojendab suppi vecmāmiņa silda zupu; head sõnad soojendavad südant labi vārdi silda sirdi 2. sar marinēt ∙ müü maha, mis sa tast soojendad! pārdod, ko tu to marinē!

struktu`reerima v {struktu`reerida, struktureerin} strukturēt ∙ loogiline, hästi struktureeritud ülevaade loģisks, labi strukturēts pārskats

sujuma v 1. (viegli) slīdēt ∙ päike sujus metsa taha saule aizslīdēja aiz meža 2. veikties, sekties ∙ töö sujub hästi darbs sokas labi

surm|kindlalt adv pilnīgi droši, pilnīgi noteikti ∙ surmkindlalt läheb kõik hästi pilnīgi noteikti viss būs labi

`suusk s {suusa, `suuska, `suuski} 1. slēpe ◦ veesuusk ūdensslēpe ∙ ta pani suusad alla viņš pielika slēpes; suusad libisesid hästi slēpes slīdēja labi 2. tehn slēpe, sliece ∙ lennuki parempoolne suusk lidmašīnas labā sliece

sõja|jõud s karaspēks, bruņotie spēki ∙ hästi organiseeritud sõjajõud labi organizēts karaspēks

talvituma v ziemot ∙ mesilaspered talvitusid hästi bišu saimes pārziemoja labi

`teenima v {`teenida, teenin} 1. pelnīt ∙ elatist teenima pelnīt iztiku; ma teenin hästi es pelnu labi 2. dienēt, kalpot ∙ ta teenib mereväes viņš dien jūras karaspēkos; hommikul teenis kirikus uus õpetaja no rīta baznīcā kalpoja jaunais mācītājs 3. kalpot, būt noderīgam ∙ uurimus teenib mitut eesmärki pētījums kalpo vairākiem mērķiem; köök teenib ka söögitoa aset virtuve kalpo arī kā ēdamistaba 4. nopelnīt, izpelnīties ∙ kurjategija sai teenitud karistuse noziedznieks saņēma pelnīto sodu; ta lootis teenida preemia viņš cerēja izpelnīties prēmiju

teenimatult adv nepelnīti ∙ tal on elus teenimatult hästi läinud viņam dzīvē gājis nepelnīti labi

tibu s {tibu, tibu, tibusid} 1. cālis ∙ äsja koorunud tibu tikko izšķīlies cālis 2. vista ∙ tibud munevad hästi vistas dēj labi 3. pūpols ∙ vaasis olid tibudega oksad vāzē bija pūpoli 4. sar meiča ∙ võtame mõned tibud peole kaasa! paņemam dažas meičas līdzi uz balli!

toimiv p {toimiva, toimivat, toimivaid} 1. darbīgs, iedarbīgs 2. tāds, kas darbojas, strādājošs, funkcionējošs ∙ hästi toimiv büroo labi strādājošs birojs; tõhusalt toimiv riik valsts, kas darbojas efektīvi; on vaja toimivat ideed ir vajadzīga stradājoša ideja

toitumus s {toitumuse, toitumust, toitumusi} barojums ∙ hea toitumusega inimene labi barots cilvēks

`turvama v {turvata, `turvan} sargāt, nodrošināt ∙ üritust turvab politsei pasākumu apsargā policija; hästi turvatud infosüsteemid labi aizsargātas informācijas sistēmas

töö|tingimused s pl darba apstākļi ∙ head töötingimused labi darba apstākļi

viimane adj {viimase, viimast, viimaseid} pēdējais ◦ eelviimane priekšpēdējais ∙ viimane uks paremal pēdējās durvis pa labi; viimane soov pēdējā vēlēšanās; viimane kord tegid sina välja pēdējoreiz tu izmaksāji; arvuti viimane mudel pēdējais datora modelis; on viimane aeg minema hakata ir pēdējais laiks sākt iet; viimase hetke reisid pēdējā brīža ceļojumi; viimane kui üks visi līdz pēdējam; poiss on viimane laiskvorst zēns ir pēdējais slaists; oli poisse ja tüdrukuid, viimaseid isegi rohkem bija zēni un meitenes, pēdējo pat vairāk

`viit s {viida, `viita, `viitu} norāde, zīme ∙ linna piiri tähistav viit norāde, kas apzīmē pilsētas robežu; viit näitab paremale zīme rāda pa labi

võrdselt adv 1. līdzīgi, vienlīdzīgi ∙ jagasime kulud võrdselt sadalījām izdevumus līdzīgi 2. vienlīdz, tikpat ∙ ta teeb kõike võrdselt hästi viņš visu dara vienlīdz labi

kätte õppima (iemaņas) apgūt ∙ töövõtted tuleb kätte õppida darba paņēmieni jāapgūst; hästi kätte õpitud liigutus labi apgūta kustība

üsna adv 1. visai ∙ selle tööga teenisin üsna hästi ar šo darbu es pelnīju visai labi; mees paistis olevat üsna rõõmus vīrs šķita visai priecīgs; tütar on üsna ema nägu meita ir visai līdzīga mātei 2. pavisam ∙ üsna üksinda ma selle tööga toime ei tule pavisam viens es ar šo darbu galā netikšu

edenema v 1. sekmēties, veikties ∙ kõik on edenenud nii, nagu lootsin viss ir veicies tā, kā cerēju 2. augt, padoties ∙ lambad ei edenenud neil eriti hästi aitas viņiem padevās ne sevišķi labi 3. attīstīties, progresēt ∙ edenev haigus progresējoša slimība; majanduslikult edenenud riik ekonomiski attīstīta valsts 4. ritēt, virzīties uz priekšu ∙ tegevuses edeneb aeg kiiremini darbojoties laiks rit ātrāk

enamik s {enamiku, ena`mikku, ena`mikke} vairākums, vairums ∙ see on enamiku arvamus tas ir vairākuma viedoklis; enamikul juhtudel vairumā gadījumu; enamik inimesi on head vairākums cilvēku ir labi

haruldane adj {haruldase, haruldast, haruldasi} 1. rets, neparasts ∙ haruldane taim rets augs; haruldane käsikiri rets manuskripts; tal on haruldane mälu viņam ir neparasta atmiņa 2. neparasti ∙ lihtsalt haruldane, et kõik nii hästi laabub vienkārši neparasti, ka viss veicas tik labi

kahtleja s {kahtleja, kahtlejat, kahtlejaid} skeptiķis ∙ professionaalsed kahtlejad profesionāli skeptiķi; kahtlejate arvates on pildid liiga hästi tehtud pēc skeptiķu domām attēli ir uztaisīti pārāk labi

`karv s {karva, `karva, `karvu} 1. spalva, mats ∙ koera karvad suņa spalvas; tal on habemes juba mõned hallid karvad viņam bārdā jau ir daži sirmi mati 2. spalva, apspalvojums, apmatojums ∙ hästi toidetud loomade karv läigib labi barotu dzīvnieku spalva spīd; oraval on suviti pruun karv vāverei vasarās ir brūns apspalvojums 3. krāsa, tonis ∙ ta juuksed olid musta karva viņa mati bija melnā krāsā; rauasisalduse tõttu oli vesi soiselt pruuni karva dzelzs satura dēļ ūdens bija purvaini brūnā krāsā ∆ karvu katkuma skaldīt matus; karvad tõusevad püsti mati ceļas stāvus

keskelt|läbi adv 1. aptuveni, vidēji ∙ järve sügavus on keskeltläbi kaks meetrit ezera dziļums ir aptuveni divi metri 2. puslīdz, caurmērā ∙ elu läheb keskeltläbi dzīve ir puslīdz laba 3. vispārīgi, vispār ∙ nende läbisaamine on keskeltläbi rahuldav vispār viņi satiek labi

`käänama v {käänata, `käänan} 1. griezt, vērst ∙ magaja käänas teise külje gulētājs pagrieza otru sānu; ta käänab pea kõrvale viņš novērš galvu 2. tīt ∙ rulli käänama satīt rullī; ta käänas raamatud paberisse viņš ietina grāmatas papīrā; varrukaotsad käänata uzrotīt piedurkņu galus 3. pagriezt, apvērst, pārvērst ∙ käänas jutu teisele teemale pagrieza sarunu uz citu pusi; ta püüdis kõike naljaks käänata viņš centās visu pārvērst jokā 4. pagriezties, nogriezties ∙ nad käänasid varsti paremale viņi nepareizi pagriezās pa labi; auto käänas varsti külavaheteele automašīna drīz nogriezās uz ciema ceļa; orust käänas maantee läände no ielejas šoseja pagriezās uz rietumiem 5. val locīt ∙ sõnade käänamine vārdu locīšana 6. sar griezt ∙ kääna kraan kinni! aizgriez krānu! 7. sar nomesties, nolikties ∙ ta sõi kõhu täis ja käänas magama viņš pieēda pilnu vēderu un nolikās gulēt

lõikus s {lõikuse, lõikust, lõikusi} 1. griešana, cirpšana ◦ juukselõikus matu griešana ∙ viljapuude lõikus augļu koku apcirpšana 2. pļauja ∙ algas vilja lõikus sākās labības pļauja 3. (labības) raža ∙ vili kasvab hästi, on oodata head lõikust labība aug labi, gaidāma laba raža; tänavune lõikus šīgada raža 4. med operācija ∙ mind taheti lõikusele saata mani gribēja sūtīt uz operāciju

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

olema v {`olla, olen} būt ∙ ma mõtlen, järelikult ma olen es domāju, tātad esmu; vanaisa ei ole enam vectēva vairs nav; lapsed on toas bērni ir istabā; praegu on talv pašlaik ir ziema; mul on hirm man ir bail; mul on hea olla man ir labi; mis sul viga on? kas tev kaiš?; olen tööl esmu darbā; raha pole ollagi naudas nav nemaz; eks ole? vai ne?; olgu siis nii lai būtu tā; ma olen töö lõpetanud es esmu beidzis darbu; siis oli ta juba surnud tad viņš bija jau miris; me oleksime läinud mēs būtu gājuši

olemine s {olemise, olemist, olemisi} 1. pastāvēšana, eksitence ∙ võitlus oma olemise eest cīņa par savu eksistenci 2. iedzīve ∙ ta kolis siia sisse kogu oma olemisega viņš te ievācās ar visu savu iedzīvi 3. būtība, raksturs, daba ∙ kurja olemisega vanamoor nikna vecene 4. stāvoklis, situācija ∙ mu olemine pole just kiita es nejūtos īsti labi; pärast sauna oli kohe teine olemine pēc pirts bija pilnīgi cita sajūta 5. pasēdēšana, ballīte ∙ pidulik olemine svinīga pasēdēšana; tuleb väike perekondlik olemine būs neliela ģimeniska pasēdēšana

pada a s {paja, pada, padu} pods, katls ∙ tahmane pada nokvēpis pods; pada ripub koogu otsas katls karājas pie āķa ∆ pada ajama melst blēņas; ühte patta panema mest vienā katlā ~ mest pār vienu kārti; pada sõimab katelt, ühed mustad mõlemad abi labi

parem a adj {parema, paremat, paremaid} 1. labāks ∙ sai on hea, aga kook on parem baltmaize ir laba, bet kūka ir labāka; paremal juhul labākajā gadījumā; mu tuju läks kohe paremaks mans garastāvoklis uzreiz uzlabojās 2. (puse) labais ∙ parem käsi labā roka; jõe vasak ja parem kallas upes kreisais un labais krasts; parema käe juhis labās rokas likums; paremat kätt teine maja otrā māja pa labi; tikandi parem pool izšuvuma labā puse

tunne s {`tunde, tunnet, `tundeid} 1. sajūta ◦ külmatunne aukstuma sajūta; enesetunne pašsajūta ∙ nälg oli nii suur, seda tunnet ei saa unustada bads bija tik liels, to sajūtu nevar aizmirst; pärast sauna on kohe teine tunne pēc pirts uzreiz ir cita sajūta 2. jūtas, emocijas ◦ häbitunne kauna jūtas ∙ oma tundeid avaldama paust savas jūtas; ta andis oma tunnetele voli viņš ļāva savām jūtām vaļu 3. nojauta, sajūta ◦ ohutunne briesmu sajūta ∙ mingi tunne ütleb, et see ei lõpe heaga kaut kāda nojauta saka, ka tas nebeigsies labi; mul on tunne, et keegi kuulab meid pealt man ir sajūta, ka kāds mūs noklausās

töötama v 1. strādāt ∙ ta töötab tõhusalt viņš strādā efektīvi; kirjanik töötab uue romaani kallal rakstnieks strādā pie jauna romāna; ta töötab ajalehe toimetuses viņš strādā laikraksta redakcijā; hiired on sahvris kõvasti töötanud peles pieliekamajā ir pastrādājušas pamatīgi 2. strādāt, darboties, funkcionēt ∙ külas töötab raamatukogu ciemā darbojas bibliotēka; süda töötab rahulikult sirds darbojas mierīgi; pidurid töötavad hästi bremzes strādā labi 3. sar nostrādāt ∙ nali ei töötanud joks nenostrādāja

vast adv 1. varbūt, kazi ∙ vast astud tuppa varbūt ienāksi istabā; mul on pisut varusid, vast saame hakkama man ir nedaudz rezervju, varbūt tiksim galā; ma toon vett, vast on neil janu es atnesīšu ūdeni, varbūt viņiem slāpst; vast läheb kõik veel hästi kazi viss vēl būs labi 2. nupat, nule, svaigi ∙ isa oli vast saabunud tēvs bija nupat ieradies 3. tikai ∙ mõistsin seda vast täna sapratu to tikai šodien; ta rääkis ema haigusest vast hiljuti viņš pastāstīja par mātes slimību tikai nesen 4. gan ∙ no nüüd vast saab nalja! nu tagad gan būs joki!

venitama v 1. stiept ∙ kummi venitama stiept gumiju; pilti venitama pastiept attēlu; venitatud vormid izstieptas formas; artikkel tuleks pikemaks venitada raksts būtu jāpastiepj garāks; harjutuse eesmärk on venitada seljalihaseid vingrinājuma mērķis ir izstiept muguras muskuļus; rasked kõrvarõngad venitasid kõrvu smagi auskari nostiepa ausis; suure vaevaga venitati kivi mäele tagasi ar lielām pūlēm akmeni uzstiepa atpakaļ kalnā; eksamihindeks venitasin kuidagi kolme eksāmena atzīmi tomēr izvilku uz trijnieku; ta rääkis mõtlikult, sõnu venitades viņš runāja domīgi, stiepjot vārdus 2. vilkt, stiept ∙ laps venitas kampsunit allapoole bērns novilka jaku uz leju; kohtuasja venitati meelega lietas izskatīšanu apzināti ievilka garumā; kuidagiviisi venitas ta oma tööpäeva õhtusse kaut kā viņš novilka savu darbadienu līdz vakaram; mehed venitasid end ehitusplatsi poole vīri vilkās būvlaukuma virzienā; “noh, olgu,” venitas poiss läbi hammaste “nu, labi,” zēns novilka caur zobiem 3. kavēt, ievilkt, novilcināt ∙ üüriline venitab maksmisega īrnieks kavē maksājumus 4. plest ∙ ta venitas haigutades suu pärani žāvājoties viņš atpleta muti līdz galam; uudist kuuldes venitas tüdruk silmad pärani dzirdot jaunumu, meitenes acis izpletās

`vurr a s {vurri, `vurri, `vurre} 1. vilciņš ∙ poiss tõmbas vurri undama zēns ierūcināja vilciņu; laseb ringi nagu vurr laiž apkārt kā vilciņš 2. grieziens, pagrieziens ∙ õppisime rumbas tegema vurri paremale mācījāmies rumbā veikt pagriezienu pa labi 3. medus sviede 4. fiz žiroskops

vähemalt adv vismaz ∙ kokku tuli vähemalt 50 inimest kopā sanāca vismaz 50 cilvēki; ilus naine, vähemalt minu meelest skaista sieviete, vismaz manuprāt; hea vähemalt, et ei tuiska labi vismaz, ka neputeņo

`käpp s {käpa, `käppa, `käppi} 1. ķepa ∙ hundi käpp vilka ķepa; tagumised käpad pakaļķepas; kultivaatori käpad kultivatora ķepas 2. sar roka, ķepa ∙ mehel käpp nagu labidas vīram ķepa kā lāpsta; korista käpad! novāc ķepas! ∆ käpa all zem ķepas; käpuga katsuda olema ar roku sasniedzams; käppa imema sūkāt ķepu; käpas olema būt rokās ~ būt labi apgūtam

esineja s {esineja, esinejat, esinejaid} 1. referents ∙ saabusid konverentsi esinejad ieradās konferences referenti 2. tāds, kurš uzstājas ∙ ta on hea esineja viņš labi prot uzstāties

joonduma v 1. līdzināties, izlīdzināties ∙ paremale joondu! pa labi līdzināties! 2. līdzināties, būt līdzīgam ∙ joonduge parimate järgi līdzinieties labākajiem

juurduma v 1. iesakņoties ∙ kapsataimed on hästi juurdunud kāpostu stādi ir labi iesakņojušies; juurdunud tava iesakņojusies paraža 2. apsakņoties ∙ pistik juurdub spraudenis apsakņojas

järele jääma 1. palikt pāri, saglabāties ∙ pisut raha jäi veel järele mazliet naudas palika vēl pāri; isast on järele jäänud häid tööriistu no tēva palikuši labi darbarīki 2. pāriet, mitēties ∙ vihm jäi järele lietus pārgāja 3. atpalikt ∙ kell jääb päevas 10 minutit järele pulkstenis atpaliek par 10 minūtēm dienā

kamba|jõmm s sar biedrs, kompanjons ∙ nad on head kambajõmmid viņi ir labi kompanjoni

keha s {keha, keha, kehasid} ķermenis ◦ kehaasend ķermeņa novietojums; kehaehitus ķermeņa uzbūve; kehakeel ķermeņa valoda ∙ sportlasel on hästi arenenud keha sportistam ir labi attīstīts ķermenis; päike on päikesesüsteemi keskne keha Saule ir Saules sistēmas centrālais ķermenis ∆ keha kinnitama iestiprināties

kehaliselt adv fiziski ∙ kehaliselt hästi arenenud poiss fiziski labi attīstīts zēns

`klappima a v {`klappida, klapin} 1. sar saskanēt, saderēt kopā, pasēt ∙ nende arvamused ei klapi viņu viedokļi nesaskan; poisid klapivad üksteisega hästi zēniem labi saskan 2. sar derēt, būt piemērotam ∙ see kellaaeg mulle ei klapi hästi šis laiks man īsti neder 3. sar vesties ∙ töö ei klapi täna kuidagi darbs šodien nekādi nevedas 4. sar samest, samesties ∙ viinaraha klappima samesties degvīnam

läbi kloppima 1. sakult, saputot ∙ munavalge tuleb hästi läbi kloppida olas baltums ir labi jāsaputo 2. sar sadauzīt, saklapēt ∙ pealekaebaja klopiti armetult läbi sūdzētājs tika nežēlīgi sadauzīts

kodu|aed s piemājas dārzs ∙ need lilled sobivad eriti väikesesse koduaeda šie ziedi ir īpaši labi piemēroti mazam piemājas dārzam

kodu|ümbrus s māju apkaime, dzimtā apkaime ∙ koduümbruse korrastamine māju apkaimes sakārtošana; ta tunneb hästi koduümbruse rahvast viņš labi pazīst dzimtās apkaimes ļaudis

kohastuma v pielāgoties ∙ jääkaru on hästi kohastunud Arktika tingimustega leduslācis ir labi pielāgojies Arktikas apstākļiem

kombekas b adj {kombeka, kombekat, kombekaid} (par uzvedību) pieklājīgs, piedienīgs ∙ kombekas ja hästi kasvatatud noormees pieklājīgs un labi audzināts jaunietis; kombekas käitumine piedienīga uzvedība

`kuulma v {`kuulda, kuulen} 1. dzirdēt ∙ mees ei kuule hästi vasaku kõrvaga vīrs labi nedzird ar kreiso ausi; kuulsin koputust uksele dzirdēju klauvējienu pie durvīm; kuulsin seda raadiost dzirdēju to pa radio; ta oli meie kavatsusest kuidagi kuulda saanud viņš kaut kā bija padzirdējis par mūsu plāniem; ma ei taha sellest kuuldagi es nevēlos par to pat dzirdēt; kuule! paklau!; kuulge! klausieties! 2. uzklausīt ∙ ta võtab teiste nõuandeid kuulda viņš uzklausa citu padomus ∆ mitte kuulmagi tegema nelikties ne zinis