[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aeglusti s {aeglusti, aeglustit, aeglusteid} 1. palēninātājs ∙ neutronite aeglusti neitronu palēninātājs 2. (automašīnai, ierīcei) pazeminātie pārnesumi ∙ aeglusti sisselülitamiseks tuleb korraks peatuda lai ieslēgtu pazeminātos pārnesumus, uz brīdi jāapstājas

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

alla ajama 1. dzīt lejā, gāzt lejā ∙ aja lapsed katuselt alla nodzen bērnus no jumta; heinu lakast alla ajama gāzt sienu lejā no šķūņaugšas 2. sabraukt, nobraukt ∙ tuleb sõita ettevaatlikult, et mitte inimesi alla ajada jābrauc uzmanīgi, lai nesabrauktu cilvēkus; metsavahelisel teel oli jänes alla aetud uz meža ceļa bija nobraukts zaķis 3. likt apakšā ∙ pasteldele tuleks paigad alla ajada pastalām apakšā būtu jāuzliek ielāpi

vastu ajama 1. sliet pretī ∙ siil ajab okkad vastu ezis izslej pretī adatas 2. strīdēties pretī ∙ ta on süüdi, ärgu ajagu vastu viņš ir vainīgs, lai nestrīdas pretī

aju b s {aju, aju, ajusid} 1. jonis ∙ ta jooksis suure ajuga viņš skrēja ar lielu joni 2. dzinējmedības ∙ jahimehed korraldasid hundi tabamiseks aju lai notvertu vilku, mednieki sarīkoja dzinējmedības

`andma v {`anda, annan} 1. dot, sniegt ∙ anna mulle käsi dod man roku; anna mulle riiulilt raamat pasniedz man no plaukta grāmatu; verd andma nodot asinis; tööd andma dot darbu; läbirääkimised ei andnud tulemusi sarunas nedeva rezultātu; retsensent annab käsikirja kohta hinnangu recenzents sniedz vērtējumu par manuskriptu; peaminister andis neile audientsi premjerministrs pieņēma viņus audiencē 2. piešķirt ∙ ordeneid andma piešķirt ordeņus; talle anti doktorikraad viņam piešķīra doktora grādu; viimast lihvi andma piešķirt galīgo slīpējumu; sõnadele suuremat kaalu andma piešķirt vārdiem lielāku svaru 3. nodrošināt, sagatavot ∙ katlamaja annab soojust kogu linnaosale katlumāja nodrošina siltumu visai pilsētas daļai; maaülikool annab põllumajanduse spetsialiste lauksaimniecības universitāte sagatavo lauksaimniecības speciālistus 4. būt iespējamam ∙ temaga annab rääkida ar viņu ir iespējams runāt; tegime kõik, mis teha andis darījām visu, ko bija iespējams izdarīt 5. sar sadot ∙ anna talle nii, et mäletab! sadod viņam tā, lai atceras!

armuline adj {armulise, armulist, armulisi} 1. žēlīgs ∙ issand olgu teile armuline! lai kungs jums ir žēlīgs! 2. novec cienīts ∙ armuline proua cienītā kundze

eales adv 1. jebkad, vien ∙ kõige huvitavam inimene, keda eales olen tundnud visinteresantākais cilvēks, kādu jebkad esmu pazinis; mõelgu minust, mis eales tahavad lai viņi domā par mani, ko vien vēlas 2. (noliegumā) nekad, nemūžam ∙ ma ei unusta seda eales es to nemūžam neaizmirsīšu

eel|käija s 1. priekštecis, priekšgājējs ∙ soome-ugri rahvaste eelkäijad somugru tautu priekšteči; uus õpetaja erineb täielikult oma eelkäijast jaunais skolotājs pilnībā atšķiras no sava priekšgājēja 2. priekšā ejošais, pa priekšu ejošais ∙ eelkäija peatus, et teisi järele oodata priekšā ejošais apstājās, lai pagaidītu citus

ehk b knj 1. jeb ∙ diameeter ehk läbimõõt diametrs jeb caurmērs; 12 hektarit ehk veerand talu maadest 12 hektāri jeb ceturtā daļa saimniecības zemju 2. lai gan ∙ asusime teele, ehk küll sadas kõvasti devāmies ceļā, lai gan stipri lija 3. ja nu, varbūt ∙ raamatud poissi ei huvita, ehk olgu siis seiklusjutud grāmatas zēnu neinteresē, ja nu vienīgi piedzīvojumu stāsti

ehkki knj lai gan, kaut gan, lai arī ∙ ta ei tulnud, ehkki lubas viņš neatnāca, kaut gan solīja

eks a adv 1. taču ∙ eks ma öelnud es taču teicu; eks mingu ja vaadaku ise järele lai taču iet un apskatās pats 2. gan jau ∙ eks rebane kana ära sõi, kes muu gan jau lapsa vistu apēda, kas cits; eks näe (gan jau) redzēsim 3. nu ∙ eks sa vaata nu skaties; eks tee ise nu dari pats 4. vai ne, ja ∙ eks ole? vai ne?; tule siis homme, eks? nāc tad rīt, ja?; eks ole ilus? skaisti, vai ne?

elama v dzīvot ∙ elan muretult dzīvoju bez raizēm; maal elama dzīvot laukos; vanaks elama nodzīvot līdz sirmam vecumam; poeg elab omas leivas dēls dzīvo savā maizē; kunstniku tööd elavad üle aegade mākslinieka darbi dzīvo pāri laikiem; ta elab ainult oma tööle viņš dzīvo vienīgi savam darbam; ta elab pensionist viņš dzīvo no pensijas; hommikuti hakkab maja elama rītos māja atdzīvojas; elagu! lai dzīvo!; ela hästi! dzīvo laimīgi!

et knj 1. ka ∙ võimalik, et ilm päeva jooksul muutub iespējams, ka laiks dienas gaitā mainīsies 2. lai ∙ ta võttis raamatu, et natuke aega lugeda viņš paņēma grāmatu, lai brīdi palasītu; et see homseks tehtud oleks! lai tas līdz rītam būtu izdarīts! 3. tā kā ∙ et tal midagi teha ei olnud, läks ta metsa jalutama tā kā viņam nebija ko darīt, viņš devās uz mežu pastaigāties

hingetõmbe|aeg s laiks elpas atvilkšanai ∙ ta vajab lihtsalt hingetõmbeaega viņam vienkārši nepieciešams laiks, lai atvilktu elpu

hoolimata a prp lai gan, kaut arī

hoolimata b pop lai gan ∙ keelust hoolimata läksid lapsed jääle lai gan tas bija aizliegts, bērni kāpa uz ledus

`hüplema v {hüpelda, `hüplen} lēkāt ∙ ta hüples ühelt jalalt teisele, et sooja saada viņš lēkāja no kājas uz kāju, lai sasildītos; paat hüples lainetel laiva lēkāja viļņos; mõtted hüplesid loiult siia-sinna domas gurdi lēkāja šurpu turpu

hüva adj → hea(izteiksmīgākā runā) labs ∙ hüva nõu on kallis labs padoms ir dārgs; hüvad sõbrad! labie draugi!

ilu|viga s 1. skaistuma defekts, kosmētisks defekts ∙ ta otsib iluvigade vastu abi kosmeetikalt lai novērstu skaistuma defektus, viņa meklē palīdzību kosmētikā 2. nepilnība, nenozīmīgs trūkums ∙ ehk Viitso jõuaks parandada mõned suurimad iluvead varbūt Vītso varētu izlabot dažas lielākās nepilnības

inimese|loom s sar cilvēks, dzīvnieks ∙ kuhu sel vaesel inimeseloomal ikka minna kur gan tas nabaga cilvēks lai liekas; südametu inimeseloom bezsirdīgais dzīvnieks

issand s {issanda, issandat, issandaid} dievs, kungs ∙ olgu issand meile armuline! lai tas kungs ir mums žēlīgs!; ootasime pääsemist nagu issanda õnnistust gaidījām izglābšanos kā dieva brīnumu; oh sa issand, kui ilus ta on! ak tu kungs, cik viņš ir skaists!

joonde adv kārtībā ∙ ta ajas selle asja joonde viņš nokārtoja šo lietu; peaasi, et tervis jälle joonde läheks galvenais, lai veselība būtu atkal kārtībā

julgustus s {julgustuse, julgustust, julgustusi} iedrošinājums, uzmundrinājums ∙ ta vajab julgustust viņam vajadzīgs iedrošinājums; mõtlen nii ainult enda julgustuseks tā es domāju, lai tikai sevi iedrošinātu

jumal s {jumala, jumalat, jumalaid} dievs, dievība ∙ muistsed jumalad senie dievi; jumalaid kummardama pielūgt dievus; jumal olgu neile armuline! lai dievs viņiem žēlīgs!; jumala õnn dieva laime; jumal nendega dievs ar viņiem; issand jumal! ak, kungs! ∆ jumala eest no dieva tiesas; jumala pärast dieva dēļ; jumala sõrm dieva pirksts; jumala õnnelik milzīgi priecīgs

kaasa|minek s 1. iešana līdzi ∙ ta küsis isalt sõpradega kaasaminekuks luba viņš prasīja tēvam atļauju, lai ietu līdzi draugiem 2. pievienošanās, sekošana ∙ kaasaminek uute moevooludega sekošana jaunām modes tendencēm

`kaks b num {kahe, `kaht(e), `kahtesid} 1. divi ∙ kaks pluss kaks on neli divi plus divi ir četri; kahega jagama dalīt ar divi; kaks kolmandikku divas trešdaļas; kaks meetrit divi metri; lugesin kella kaheni öösel lasīju līdz pulksten diviem naktī; kahe tundmatuga võrrand vienādojums ar diviem nezināmajiem; teos ilmus kahes köites darbs iznāca divos sējumos 2. abi ∙ kahel pool teed olid majad abās ceļa pusēs bija mājas; see jäägu meie kahe vahele lai tas paliek starp mums abiem ∆ kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; kahe käega abām rokām; kahe silma vahele jätma nepamanīt; kahe silma vahele jääma palikt nepamanītam; kahe tooli vahel istuma sēdēt uz diviem krēsliem; kahe tule vahel starp divām ugunīm; kahte isandat teenima kalpot diviem kungiem; nagu kaks tilka vett kā divas ūdens lāses

`kang a s {kangi, `kangi, `kange} 1. lauznis ∙ uks murti kangiga lahti durvis atlauza ar lauzni 2. svira ∙ masina seiskamiseks tuleb kang alla vajutada lai apturētu mašīnu, svira jānospiež uz leju; üheõlgne kang vienpleca svira 3. stienis ∙ investeeringukuld kangidena investīciju zelts stieņos; harjutused kangil vingrinājumi uz stieņa

karva|võrd[ki] adv par matu, par mata tiesu ∙ karvavõrd puudus, et oleksin kukkunud mata tiesas pietrūka, lai es būtu nokritis; olukord ei ole karvavõrdki muutunud situācija nav mainījusies ne par matu

kavaldama v 1. rīkoties viltīgi ∙ vastase petmiseks tuli mitut moodi kavaldada lai piemānītu pretinieku, bija jārīkojas viltīgi vairākos veidos 2. perināt viltu 3. iegūt ar viltu

`keel s {keele, `keelt, `keeli} 1. mēle ◦ tulekeel uguns mēle ∙ keele lihased mēles muskuļi; keelde hammustama iekost mēlē; keelt suust välja ajama izbāzt mēli no mutes; tal on terav keel viņam ir asa mēle; ennem kuivagu mu keel, kui seda ütlen drīzāk lai mana mēle nokalst, nekā es to izstāstīšu; menüüs on keel hernestega ēdienkartē ir mēle ar zirnīšiem; neem ulatub kitsa keelena kaugele merre zemesrags kā šaura mēle sniedzas tālu jūrā; leekide punased keeled liesmu sarkanās mēles; kurjad keeled rääkisid tüdrukust halba ļaunas mēles runāja par meiteni sliktu; luurajatel on ülesanne kaasa tuua keel izlūkiem ir uzdevums atvest līdzi “mēli”; saapal on keel rebenenud zābakam pārplīsusi mēlīte 2. valoda ◦ riigikeel valsts valoda ∙ läti keel latviešu valoda; keele struktuur valodas struktūra; ta kõneleb vabalt mitut keelt viņš brīvi runā vairākās valodās; varjundirikas keel niansēta valoda; liigutuste keel kustību valoda; igal kunstiliigil on oma keel ja väljendusvahendid katram mākslas žanram ir sava valoda un izteiksmes līdzekļi 3. stīga ◦ kandlekeel kokles stīga; hingekeel dvēseles stīga ∙ klaveri keeled klavieru stīgas; sõrmitsema keeli trinkšķināt stīgas; teise südames õige keele puudutama aizskart cita sirdī īsto stīgu ∆ keel ei paindu mēle nelokās; keel sügeleb mēle niez; keelel olema būt uz mēles; pehme keelega ar stīvu mēli; keel läheb valla mēle atraisās; keele viib suust ära mēli var norīt; keelt kandma kulstīt mēli; keelt lõksutama trīt mēli; keelt hammaste taga hoidma turēt mēli aiz zobiem; keelt talitsema valdīt mēli

kerge b adj {kerge, kerget, kergeid} 1. viegls ∙ kerge kui udusulg viegls kā pūciņa; kerged suupisted vieglas uzkodas; kerge relvastus vieglais bruņojums; olgu muld sulle kerge lai tev vieglas smiltis; sul on kerge ütelda! tev viegli teikt!; kerged suvekingad vieglas vasaras kurpes; pane endale midagi kergemat selga! uzvelc kaut ko vieglāku!; kergete eluviisidega naine sieviete ar pavieglu dzīvesveidu; tekkis kerge arusaamatus radās neliels pārpratums 2. vienkāršs ∙ ülesanne oli kerge lahendada uzdevumu varēja atrisināt vienkārši 3. trausls ∙ naine on kerge unega sievietei ir trausls miegs 4. viegli ∙ temaga on hea ja kerge olla kopā ar viņu ir labi un viegli; klaasesemed on kerged purunema stikla priekšmeti viegli plīst ∆ kerge käega olema dot rokām vaļu; kergel käel vieglu roku; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu

kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš ∙ kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš ∙ kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš

`klaarima v {`klaarida, klaarin} 1. sakārtot ∙ madrused klaarivad purjesid matroži sakārto buras; rahalisi kohustusi klaarima sakārtot naudas saistības 2. skaidroties ∙ taevas hakkas klaarima debesis sāka skaidroties 3. skaidrot, sakārtot ∙ ta käis kontoris rahaasju klaarimas viņš apmeklēja kantori, lai sakārtotu naudas lietas 4. apskaidrot ∙ pead klaarima apskaidrot galvu 5. formēt kuģa iebraukšanu vai izbraukšanu

kokku kobima 1. sar sanākt, savilkties ∙ õhtul kobisid vanamehed kokku kaarte mängima vakarā veči savilkās kopā, lai spēlētu kārtis 2. sar sakrāmēt, sakravāt ∙ ta kobis oma asjad kokku ja läks viņš sakrāmēja savas mantas un devās

`kompsima v {`kompsida, kompsin} dauzīt, būkšķināt ∙ kompsisin jalgadega vastu maad, et sooja saada dauzīju kājas pret zemi, lai sasildītos

konsultatsi`oon s {konsultatsiooni, konsultatsi`ooni, konsultatsi`oone} konsultācija ∙ perearst saatis patsiendi konsultatsioonile ģimenes ārsts nosūtīja pacientu uz konsultāciju; üliõpilased käisid konsultatsioonil studenti apmeklēja konsultāciju; käisin spetsialistide juures konsultatsioonil apmeklēju speciālistus, lai konsultētos

`koukima v {`koukida, kougin} 1. ķeksēt ∙ ta kougib põuetaskust rahakoti välja viņš ķeksē āra no kabatas maku; mehed koukisid seljakottidest midagi söödavat vīri ķeksēja no mugursomām kaut ko ēdamu 2. sadabūt ∙ kust ta küll niisugused asjad kõik välja kougib? kur gan viņš visas tās lietas lai sadabū?

`kraan s {kraani, `kraani, `kraane} krāns ◦ kraanivesi krāna ūdens ∙ keskkütte kraanid centrālapkures krāni; ta laseb kraanist vanni vett viņš laiž vannā ūdeni no krāna ∆ kraane kinni keerama aizgriezt krānus

kui a adv cik ∙ kui vana sa oled? cik vecs tu esi?; kas sa tead, kui mitu kilomeetrit meil veel minna on? vai tu zini, cik kilometru mums vēl jāiet?; kui ilus maja! cik skaista māja!; kui kahju! cik žēl!; ma ei oska öelda, kui suur on tekitatud kahju es nevaru pateikt, cik lieli ir nodarītie zaudējumi; olgu vastane kui tahes tugev, ma tulen temaga toime lai cik stiprs būtu pretinieks, es tikšu ar viņu galā

kuigi b knj lai gan ∙ mees sõi, kuigi tal isu ei olnud vīrs ēda, lai gan viņam nebija apetītes; kuigi oli käes september, oli väljas veel siiski suviselt soe lai gan bija septembris, ārā vēl bija vasarīgi silts; ta tuli, kuigi hilinemisega viņš ieradās, lai gan ar nokavēšanos

kui|tahes adv vienalga cik ∙ olgu need kuitahes erinevad lai tie būtu vienalga cik atšķirīgi

kummardama v 1. klanīties ∙ kummardasin viisakalt pieklājīgi paklanījos 2. pielūgt ∙ nad kummardavad päikest viņi pielūdz sauli 3. liekt ∙ ta kummardas pea alla viņš nolieca galvu uz leju 4. liekties ∙ ta kummardas kingapaela siduma viņš noliecās, lai sasietu kurpju šņores

kurat s {kuradi, kuradit, kuradeid} velns ∙ must kui kurat melns kā velns; anna kuradile sõrm, siis võtab ta terve käe iedod velnam pirkstu, viņš paņems visu roku; oi sa kurat! ak tu velns!; seda poleks küll keegi kurat arvata osanud to gan neviens velns nebūtu varējis iedomāties; kuradi vanamees velna vecis ∆ kurat seda teab velns viņu zina; kurat temaga velns ar viņu; kuradi kurat velns lai parauj

kust adv no kurienes, kur ∙ kust sa tuled? no kurienes tu nāc?; abi tuli sealt, kust seda kõige vähem teati oodata palīdzība nāca no turienes, no kurienes to vismazāk zināja gaidīt; kust mina selle raha võtan? kur lai es to naudu ņemu?; kust sa selle raamatu ostsid? kur tu nopirki šo grāmatu?

`kuulama v {kuulata, `kuulan} 1. klausīties ∙ raadiot kuulama klausīties radio; lapsed armastavad muinasjutte kuulata bērniem patīk klausīties pasakas; ta kuulas ülikoolis kunstiajalugu universitātē viņš klausījās mākslas vēstures kursu 2. klausīt, paklausīt ∙ lapsed peavad vanemaid kuulama bērniem ir jāklausa vecāki; ta kuulab ainult oma südametunnistuse häält viņš paklausa tikai savas sirdsapziņas balsij 3. izklausīt ∙ arst kuulas patsiendi kopse ja südant ārsts izklausīja pacienta plaušas un sirdi 4. apklausīties, apvaicāties ∙ ma tulin kuulama, kas saate mulle laenu teha es atnācu apvaicāties, vai varat man izsniegt aizdevumu; ta tuli linna tööd kuulama viņš ieradās pilsētā, lai apvaicātos pēc darba

kõrvaline a s {kõrvalise, kõrvalist, kõrvalisi} 1. nepiederoša persona, svešs ∙ peaasi, et keegi kõrvaline asjast teada ei saaks galvenais, lai neviens svešs par to neuzzinātu 2. piedzīvotājs ∙ talus elas kõrvalisena vanem naisterahvas sētā kā piedzīvotāja dzīvoja vecāka sieviete

kähku adv aši, fiksi ∙ sõida nii kähku kui saad! brauc tik aši, cik spēj!; tulgu kohe siia, kähku! lai nāk tūlīt šurp, aši!

peale käima 1. mākties virsū, uzmākties ∙ poksija käis vastasele peale bokseris mācās virsū pretiniekam; naine käis küsimustega peale sieviete mācās virsū ar jautājumiem; poisile hakkasid luksud peale käima zēnam uzmācās žagas 2. uzstāt ∙ ta käis kogu õhtu peale, et ma midagi laulaksin viņš visu vakaru uzstāja, lai es kaut ko nodziedu; peale käima ma ei hakka, otsustage ise! es neuzstāšu, izlemiet paši! 3. pūst virsū ∙ pane aken kinni, tuul käib lapsele peale! aizver logu, vējš pūš bērnam virsū! 4. nākt virsū ∙ karbile käib kaas peale kārbai paredzēts vāks

külge b pop 1. (virziens) klāt, pie ∙ savi kleepus saabaste külge māls lipa klāt pie zābakiem; lauad löödi naeltega postide külge dēļus ar naglām piesita pie stabiem; uppuja klammerdus päästja külge slīcējs pieķērās pie glābēja 2. sar klāt, tuvu ∙ uks on värvitud, vaata et sa selle külge ei lähe! durvis ir krāsotas, skaties, lai tu neej tām tuvumā!

küllalt adv 1. gana, diezgan, pietiekami ∙ meil on kõike küllalt mums visa ir gana; sa oled juba küllalt suur, et seda taibata tu jau esi pietiekami liels, lai to aptvertu; mul on sellest juba küllalt! man tas jau ir līdz kaklam! 2. visai ∙ õhtuti on juba küllalt jahe vakaros jau ir visai vēss; tundsin end külas küllalt koduselt viesos jutos visai mājīgi

küllap adv 1. droši vien ∙ küllap ta tahtis meid üllatada viņš droši vien vēlējās mūs pārsteigt; küllap sa tunned teda, kuigi ei mäleta nime tu droši vien viņu zini, lai gan neatceries vārdu 2. gan jau ∙ oodake, küllap ta tuleb pagaidiet, gan jau viņš atnāks; küllap ma toon gan jau es atnesīšu

küünitama v 1. stiept, sniegt ∙ ta küünitas kaela, et paremini näha viņš pastiepa kaklu, lai labāk redzētu; küünitasin talle suudlemiseks oma põse pasniedzu viņam savu vaigu skūpstam 2. stiepties, sniegties ∙ ma küünitasin kogu kehaga ettepoole es pastiepos uz priekšu ar visu ķermeni; mehe käsi küünitas relva järele vīra roka sniedzās pēc ieroča

küürutama v liekties ∙ tuli küürutada, et pead mitte vastu lage ära lüüa bija jāpieliecas, lai nesasistu galvu

laad a s {lae, laadi, laade} laide, spals ◦ püssilaad šautenes laide ∙ ta surub lae vastu õlga ning tulistab viņš piespiež laidi pie pleca un šauj

lagedalt adv no redzamas vietas ∙ pane oma raha siit lagedalt ära noliec savu naudu, lai nav visiem acīs

`laid a s {laia, `laida, `laidu} 1. (auduma, svārku) gabals, daļa ∙ kuue laiaga seelik svārki no sešiem gabaliem 2. (laivas) laide ∙ paadi laiad laivas laides

las adv lai ∙ las ta läheb lai viņš iet; las olla nii lai būtu tā

`laskma v {`lasta, lasen} 1. ļaut ∙ ärge laske tal midagi rasket tõsta neļaujiet viņam celt neko smagu; sa ei lase teisi magada tu neļauj citiem gulēt 2. laist ∙ poiss laskis ämbri kaevu zēns ielaida spaini akā; kraanist vett laskma laist ūdeni no krāna; haige juurde ei lastud kedagi pie slimnieka nevienu nelaida 3. (skaņu) laist, radīt, veidot ∙ vilet laskma svilpot; ta laseb laulu viņš dzied; ta laseb juba ladusasti saksa keelt viņš jau tekoši laiž vāciski 4. skraidīt, skriet ∙ päev läbi lasksime kauplusi mööda visu dienu skraidījām pa veikaliem; ta laseb nagu orav rattas viņš skrien kā vāvere ritenī 5. likt, lūgt ∙ tädi laseb teid kõiki tervitada tante liek jūs visus sveicināt 6. šaut ∙ märki laskma šaut mērķī; ta laskis hoiatuspaugu õhku viņš izšāva brīdinājuma šāvienu gaisā

läbi laskma 1. laist cauri, laist garām ∙ saabas laseb vett läbi zābaks laiž cauri ūdeni; tehniline kontroll ei lase praaki läb tehniskā kontrole nelaiž cauri brāķi; laske läbi! palaidiet garām! 2. (cauri) izlaist ∙ laseme liha hakkmasinast läbi izlaidīsim gaļu caur gaļasmašīnu 3. sar cauršaut ∙ läbilastud tiivaga lind putns ar cauršautu spārnu 4. sar apskriet, izskraidīt ∙ mul on täna juba pool linna läbi lastud es šodien esmu jau pusi pilsētas apskrējis 5. sar notriekt, notērēt ∙ raha läbi laskma notriekt naudu

sisse laskma 1. (iekšā) ielaist ∙ ta tegi akna lahti, et värsket õhku sisse lasta viņš atvēra logu, lai ielaistu svaigu gaisu 2. ielaist, ielikt, iemest ∙ võrke sisse laskma ielaist tīklus; automaati lastakse münt sisse automātā iemet monētu

lavastama v 1. iestudēt, režisēt ∙ sellist teost on keerukas lavastada šādu darbu ir grūti iestudēt; ooperit lavastama režisēt operu 2. inscenēt ∙ puudujäägi varjamiseks lavastati lattu sissemurdmine lai slēptu iztrūkumu, tika inscenēta ielaušanās noliktavā

leiva|kannikas s maizes doniņa, maizes rieciens ∙ kuivanud leivakannikas kapis sakaltusi maizes doniņa skapī; ta rühmab päevast päeva, et leivakannikas laual oleks viņš plēšas diendienā, lai maizes kumoss būtu galdā

ligi a adv 1. klāt, tuvu ∙ läksin ligi, et paremini näha gāju klāt, lai labāk redzētu; mets ainult paistab ligi mežs tikai šķiet tuvu 2. līdzi ∙ mul pole täna rahakottigi ligi man šodien pat naudas maka nav līdzi 3. apmēram, aptuveni, gandrīz ∙ ootasin ligi kaks tundi gaidīju apmēram divas stundas

liigitama v iedalīt, klasificēt ∙ taimi liigitama klasificēt augus; ta liigitab inimesi kahte kategooriasse: head ja halvad viņš iedala cilvēkus divās kategorijās: labie un sliktie

`link b s {lingi, `linki, `linke} saite, hipersaite ∙ lehe avamiseks klõpsa lingil lai atvērtu lapu, uzklikšķini uz saites

lohe s {lohe, lohet, lohesid} 1. pūķis ∙ seitsme­pealine lohe septiņgalvu pūķis; poisid lennu­tavad lohesid zēni laiž pūķus 2. sar slaists, slīmests ∙ ta poeg on hirmus lohe viņa dēls ir briesmīgs slaists

looma v {luua, loon} 1. radīt, veidot ∙ lind on loodud lendama putns ir radīts, lai lidotu; muljet looma radīt iespaidu; need saapad on mulle nagu loodud šie zābaki man ir kā radīti 2. riest ∙ kangast looma riest audumu 3. sar pielēkt, kļūt saprotamam ∙ ma ju seletasin sulle – kas sul ikka ei loo? es taču tev skaidroju – tev vēl arvien nepielec?

lõdvestus s {lõdvestuse, lõdvestust, lõdvestusi} 1. atslābināšana, relaksācija ∙ lihaste lõdvestus muskuļu atslābināšana 2. atslābināšanās, relaksācija ∙ ta kuulab lõdvestuseks muusikat lai atslābinātos, viņš klausās mūziku

lõõgastus s {lõõgastuse, lõõgastust, lõõgastusi} 1. atslābināšana, relaksācija ∙ unimene vajab närvisüsteemi lõõgastust cilvēkam nepieciešama nervu sistēmas atslābināšana 2. atslābināšanās, relaksācija ∙ ta võtab lõõgastuseks pitsi konjakit lai atslābinātos, viņš iedzer mēriņu konjaka

makro s {makro, makrot, makrosid} inf makro ∙ ta kasutab makrosid teksti vormindamiseks viņš lieto makro, lai formatētu tekstu

`maksma v {`maksta, maksan} 1. (norēķināties) maksāt ∙ sularahas maksma maksāt skaidrā naudā; maksime arve samaksājām rēķinu 2. (būt vērtam) maksāt, izmaksāt ∙ mis tomatid maksavad? cik maksā tomāti?; paljas lubadus ei maksa midagi pliks solījums neko nemaksā; selline lohakus võib talle töökoha maksta tāda nolaidība var viņam maksāt darbavietu 3. vajadzēt, būt vērtam ∙ selle saab ära parandada, ei maksa uut osta to var salabot, nevajag pirkt jaunu; ei maksa asjatult riskida nevajag veltīgi riskēt 4. būt spēkā, būt derīgam ∙ millal uus seadus maksma hakkab? kad jaunais likums stāsies spēkā?; ta on kõva korra maksma pannud viņš ir iedibinājis stingru kārtību; ilma allkirja ja pitsatita ei ole dokument maksev bez paraksta un zīmoga dokuments nav derīgs ∆ maksku mis maksab lai maksā ko maksādams

kokku minema 1. saiet kopā, sapulcēties ∙ mehed läksid naaberkülla kokku nõu pidama vīri sanāca kaimiņu ciemā, lai apspriestos 2. iet kopā, sakrist, saskanēt ∙ minu seisukoht läks sõbra omaga kokku mans viedoklis sakrita ar drauga viedokli; värvid lähevad ilusasti kokku krāsas skaisti saskan 3. saiet, sarauties, sarecēt ∙ särk läks pesus kokku krekls mazgājot sarāvās; hapukas piim läheb keetes kokku ieskābis piens vārot sarec 4. saķerties, sastrīdēties, saplēsties ∙ nad läksid koosolekul kokku sapulcē viņi saķērās 5. sar satikties, sacensties ∙ meie meeskonnal tuleb kokku minna Itaalia võistkonnaga mūsu komandai jātiekas ar Itālijas komandu

mitme|võrra adv vairākkārt, vairākkārtīgi ∙ tasugu sulle jumal mitmevõrra! lai dievs tev vairākkārtīgi atmaksā!

mobili`seerima v {mobili`seerida, mobiliseerin} mobilizēt ∙ isa mobiliseeriti armeesse tēvu mobilizēja armijā; ülesande täitmiseks tuleb mobiliseerida kõik jõud lai uzdevumu izpildītu, jāmobilizē visi spēki

mood s {moe, moodi, moode} 1. mode ◦ kõrgmood augstā mode ∙ moodi minema nākt modē; mõni aasta tagasi olid need kingad moes pirms dažiem gadiem šīs kurpes bija modē; ta käib viimase moe järgi riides viņš ģērbjas pēc pēdējās modes 2. ieradums, paradums, mode ∙ tal on veider mood iseendaga rääkida viņam ir dīvaina mode runāt pašam ar sevi 3. izskats ∙ sa oled täna nii väsinud moega tu šodien izskaties tik saguris 4. veids ∙ seda ülesannet saab lahendada kahel moel šo uzdevumu var risināt divos veidos; las jääb kõik vanamoodi lai viss paliek pa vecam

`muld s {mulla, `mulda, `muldi} 1. augsne, zeme ∙ viljakas muld auglīga augsne; happeline muld skāba augsne; mulda väetama mēslot augsni 2. zeme, zemes klēpis ◦ maamuld zeme, ∙ ta magab ammu mullas viņš sen guļ zemes klēpī; raske haigus viis ta mulda smaga slimība noveda viņu kapā; olgu muld talle kerge! lai viņam vieglas smiltis! 3. pārn vecis, večuks, ļoti vecs cilvēks ∙ mis mulle, mullale, enam tarvis on kas man, vecam cilvēkam, vairs vajadzīgs

järele mõtlema pārdomāt, apdomāt ∙ tal on aega oma elu üle järele mõelda viņam ir laiks, lai pārdomātu savu dzīvi; mõtle hästi järele apdomā labi

mõtlemis|aeg s apdomāšanās laiks, laiks pārdomām ∙ ma vajan mõtlemisaega man vajadzīgs laiks, lai apdomātos

naalduma v 1. atbalstīties, atspiesties ∙ seljatoele naalduma atbalstīties pret atzveltni 2. liekties ∙ kõik naaldusid ettepoole, et paremini näha visi liecās uz priekšu, lai labāk redzētu

naeratama v smaidīt ∙ südamlikult naeratama sirsnīgi smaidīt; talle naeratas õnn viņam uzsmaidīja laime

norima v 1. piekasīties ∙ ära hakka iga pisiasja pärast norima nepiekasies katram sīkumam 2. diedelēt, mangot, lūgties ∙ lapsed norivad kompvekki bērni diedelēja konfektes; poiss noris, et teda linna kaasa võetaks zēns lūdzās, lai ņem viņu līdzi uz pilsētu 3. izlasīt, izmeklēt ∙ koer noris hunnikust paremat konti suns izmeklēja no kaudzes labāku kaulu

välja nutma izraudāt ∙ las ta nutab end välja, siis läheb kergemaks lai viņš izraudas, tad paliks vieglāk

`nöörima v {`nöörida, nöörin} 1. siet, saitēt ∙ ta kummardus saapaid nöörima viņš pieliecās, lai sasaitētu zābakus 2. griezties, spiest, žņaugt ∙ seljakoti rihmad nöörivad õlgadesse mugursomas siksnas griežas plecos; krae nöörib kaela apkaklīte žņaudz kaklu; hirm nöörib südant bailes žņaudz sirdi 3. aptīrīt ∙ kaupmees nööris ostjaid tirgotājs aptīrīja pircējus

olema v {`olla, olen} būt ∙ ma mõtlen, järelikult ma olen es domāju, tātad esmu; vanaisa ei ole enam vectēva vairs nav; lapsed on toas bērni ir istabā; praegu on talv pašlaik ir ziema; mul on hirm man ir bail; mul on hea olla man ir labi; mis sul viga on? kas tev kaiš?; olen tööl esmu darbā; raha pole ollagi naudas nav nemaz; eks ole? vai ne?; olgu siis nii lai būtu tā; ma olen töö lõpetanud es esmu beidzis darbu; siis oli ta juba surnud tad viņš bija jau miris; me oleksime läinud mēs būtu gājuši

olgugi knj kaut arī, kaut gan, lai gan ∙ poiss on tubli, olgugi et väike zēns ir krietns, kaut arī mazs

omama v (kādam, kaut kam) būt, piederēt ∙ ta omab kogemusi viņam ir pieredze; see ei oma tähtsust tam nav nozīmes; tahaksin omada maja gribētu, lai man pieder māja

otsast a adv 1. nost ∙ võta saapad otsast ja pane kuivama novelc zābakus un noliec, lai žūst 2. daļēji, pa daļai ∙ toitu oli nii palju, et kippus otsast halvaks minema ēdiena bija tik daudz, ka tas palēnām sāka bojāties

`otsima v {`otsida, otsin} meklēt ∙ mees otsib prille vīrs meklē brilles; ma pole ta sõprust otsinud es neesmu meklējis viņa draudzību; ta läks kohtusse õigust otsima viņš devās uz tiesu meklēt taisnību; seeni otsides eksis ta metsa ära meklējot sēnes, viņš apmaldījās mežā; ma otsin põhjust naabrite poole minna es meklēju iemeslu, lai dotos pie kaimiņiem; selle probleemi lahendamiseks otsiti uusi meetodeid šīs problēmas risināšanai tika meklētas jaunas metodes; lehm otsib pulli govs meklē bulli

paraku adv diemžēl ∙ paremat tuba meil paraku pole labākas istabas mums diemžēl nav; jumal paraku lai dievs žēlīgs

paremini adv labāk ∙ sinine sobib sulle paremini kui roheline zils tev piestāv labāk nekā zaļš; läksime ligemale, et paremini kuulda gājām tuvāk, lai labāk dzirdētu

`pats c s {patsu, `patsu, `patse} plikšķis ∙ pall põrkas kerge patsuga vastu seina bumba ar vieglu plikšķi atlēca no sienas; julgustuseks lõi ta mulle patsu õlale lai iedrošinātu, viņš paplikšķināja man pa plecu

peale a adv 1. (virziens) virsū, pāri ∙ öö tuleb peale nakts nāk virsū; ta tegi ojale purde peale viņš uztaisīja strautam pāri laipu; ta sattus varastele peale viņš uzgāja virsū zagļiem; mul tuli hirm peale man uznāca bailes 2. klāt, pa virsu, papildus ∙ korterivahetusel tuli tal mõni tuhat peale maksta mainot dzīvokli, viņam nācās piemaksāt dažus tūkstošus; me jõime õlut ja hammustasime juustu peale mēs dzērām alu un piekodām sieru 3. vien, ar ∙ jäägu peale koju, kui ta nii väga tahab lai paliek vien mājās, ja viņš tik ļoti grib 4. sar tikai, vien, nemitīgi ∙ ta tiirutab peale ringi, ära ka ei lähe viņš tikai riņķo apkārt, projām arī neiet 5. gūstot virsroku ∙ ta jäi selles võitluses peale viņš guva virsroku šajā cīņā

pealegi adv 1. vien, lai ∙ hakkame pealegi minema sākam vien iet 2. turklāt ∙ kõigi mugavustega korter, südalinnas pealegi dzīvoklis ar visām ērtībām, turklāt pilsētas centrā 3. nemitīgi ∙ ta käib pealegi edasi-tagasi ega räägi midagi viņš nemitīgi staigā uz priekšu un atpakaļ un neko nerunā

aru pidama 1. apspriesties ∙ mehed tulid kokku asja üle aru pidama vīri sanāca, lai apspriestos 2. apdomāt ∙ ma pidasin aru, kuidas sellest emale rääkida es apdomāju, kā par to pastāstīt mātei; ta hüppas pikka aru pidamata vette viņš, ilgi nedomājot, ielēca ūdenī

pikkus|kasv s augšana garumā ∙ lõikamisega piiratakse roosi pikkuskasvu rozes apgriež, lai tās neaugtu garākas

`pillama v {pillata, `pillan} 1. mest, nomest ∙ kiiruga tõustes pillas ta käekoti maha ātrumā celdamās augšā, viņa nometa rokassomiņu; leiba ei tohtinud maha pillata maizi nedrīkstēja mest zemē; ta pillas kausi käest viņš izmeta no rokām bļodiņu 2. izmētāt ∙ kõik esemed toas olid laiali pillatud visas lietas istabā bija izmētātas; sügis pillab värve helde käega rudens ar dāsnu roku izmētā krāsas 3. šķērdēt, izšķiest ∙ meil pole raha pillata mums nav naudas, lai sķērdētu; ei tohi pillata oma energiat savu enerģiju nedrīkst izšķiest 4. (sakot) iespraust, iemest, izmest ∙ ta pillas ka omalt poolt sekka mõne sõna viņš arī no savas puses iesprauda kādu vārdu; koduteel ei pillanud ta ainsatki sõna mājupceļā viņš neizmeta nevienu vārdu

pillutama v 1. svaidīt, mētāt ∙ lained pillutasid väikest paati nagu pähklikoort viļņi svaidīja mazo laivu kā rieksta čaumalu; torm pillutas paadid laiali vētra izmētāja laivas 2. sviest, mest ∙ lennukid pillutasid pomme lidmašīnas meta bumbas 3. (par zirgu) spārdīties ∙ vaata, et hobune pillutama ei hakka raugies, lai zirgs nesāk spārdīties

pingutama v 1. spriegot, vilkt ∙ ta pingutab ratta kruvisid viņš pievelk riteņa skrūves; üle jõe pingutatud köistee pāri upei novilkts trošu ceļš 2. sasprindzināt, saspriegt ∙ muskleid pingutama sasprindzināt muskuļus; jõudu pingutama sasprindzināt spēkus; pingutatud lahkus pārspīlēta laipnība 3. saspringt, sasprindzināties ∙ ta pingutas kogu jõust, et tempot säilitada viņš sasprindzinājās no visa spēka, lai saglabātu tempu 4. pūlēties, censties ∙ vanemad pingutasid laste heaks vecāki pūlējās bērnu labā

pisku c adv drusku, mazliet ∙ pisku puudus, et oleksin kukkunud drusku trūka, lai es būtu nokritis