[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 56 artiklit

ainu|valitseja s 1. vienvaldnieks, patvaldnieks ∙ despootlik ainuvalitseja despotisks patvaldnieks 2. absolūtais līderis ∙ ainuvalitseja maahokis absolūtais līderis lauka hokejā

kokku ajama sadzīt, sapulcināt ∙ tuisk on lund hoonete vahele kokku ajanud putenis ir sadzinis sniegu starp mājām; kesklinna oli palju rahvast kokku aetud pilsētas centrā bija sapulcināts daudz ļaužu; kivid aeti põllu serva kokku akmeņus saveda lauka malā

`halb a s {halva, `halba, `halbu} slikts ∙ aimasin halba nojautu sliktu; teistele halba tegema darīt citiem sliktu; pole halba ilma heata nav ļaunuma bez labuma

headus s {headuse, headust, headusi} 1. labums, labestība ∙ ma armastasin vanaema tema headuse pärast es mīlēju vecmāmiņu viņas labestības dēļ 2. labums, kvalitāte ∙ keskmise headusega kaup vidēja labuma prece; materjali headus materiāla kvalitāte

hoki s {hoki, hokit, hokisid} hokejs ◦ hokimeeskond hokeja komanda; hokiväljak hokeja laukums; maahoki lauka hokejs ∙ hokit mängima spēlēt hokeju

jahu s {jahu, jahu, jahusid} milti ◦ nisujahu kviešu milti; lubjajahu kaļķu milti ∙ kõrgema sordi jahu augstākā labuma milti; vili jahvatatakse veskis jahuks labību dzirnavās samaļ miltos; sammal hõõruti peeneks jahuks sūnas saberza smalkos miltos

kahju s {kahju, kahju, kahjusid} 1. kaitējums, posts ∙ külm tegi õunapuudele kahju sals kaitēja ābelēm; ta teeb oma tervisele kahju viņš nodara postu savai veselībai; temast on rohkem kahju kui kasu no viņa vairāk ļaunuma nekā labuma; matši seis oli 6:10 tallinlaste kahjuks mača rezultāts bija 6:10 par sliktu talliniešiem 2. zaudējumi ∙ kahju tegema nodarīt zaudējumus; kahju kannatama ciest zaudējumus; kahju hüvitama atlīdzināt zaudējumus 3. žēlums ∙ kahju tundma just žēlumu 4. žēl ∙ mul on temast kahju man viņa žēl; kui kahju! cik žēl!

kangutama v 1. lauzt ∙ purgil kangutati kaas pealt burkai atlauza vāku; ta kangutab kangiga maa seest kände viņš ar lauzni lauž no zemes ārā celmus; kangutas end vastumeelselt püsti viņš nepatikā pietrausās kājās; teda taheti ametist lahti kangutada viņu gribēja izēst no amata 2. lauzīt ∙ tuul kangutab aknaluuke vējš lauza aizvirtņus

kasu a s {kasu, kasu, kasusid} 1. labums ◦ omakasu pašlabums ∙ materiaalne kasu materiāls labums; sellest tööst polnud mingit kasu no šī darba nebija nekāda labuma; tal olid siin omad kasud mängus viņam te bija padomā savs labums 2. peļņa ◦ vaheltkasu peļņa no starpniecības ∙ ta müüs kauba kasuga edasi viņš pārdeva preci tālāk ar peļņu

kasu|saamine s {-saamise, -saamist, -saamisi} 1. labuma gūšana ∙ mõlemapoolne kasusaamine abpusēja labuma gūšana 2. peļņas gūšana ∙ kasusaamise eesmärgil peļņas gūšanas nolūkā

`korjama v {korjata, `korjan} 1. vākt ∙ kivid korjati põllult akmeņus savāca no lauka; raha korjama vākt naudu; ta korjas allkirju viņš vāca parakstus; esimesed kurgid korjati kasvuhoonest juba talvisel pööripäeval pirmos gurķus siltumnīcā novāca jau ziemas saulgriežos 2. krāt ∙ mul on juba kenakene summa korjatud man jau ir sakrāta pamatīga summa; kes senti ei korja, see eurot ei sa kas centu nekrāj, pie eiro netiek 3. lasīt ∙ seeni korjama lasīt sēnes; marju korjama lasīt ogas

krist`lik adj {kristliku, krist`likku, krist`likke} kristīgs ∙ kristlikud ideed kristīgās idejas; kristlik maailm kristīgā pasaule; kasu kristlik jagamine labuma kristīga sadalīšana

kärutama v 1. vest ķerrā, vest ratiņos ∙ kotid kärutati põllu äärde maisus ķerrā aizveda lauka malā 2. sar vadāt 3. sar braukāt, braukt 4. sar iezvelt, ievilkt

laama a s {laama, laamat, laamasid} (mūks, garīdznieks) lama

laama b s {laama, laamat, laamasid} (Lama) lama

lapiti b adv gabaliem, vietām, plankumiem ∙ põllul õitses lapiti ristikhein uz lauka vietām ziedēja āboliņš

lauto s {lauto, lautot, lautosid} lauta

lõvi s {lõvi, lõvi, lõvisid} 1. (Panthera leo) lauva ◦ lõvilakk lauvas krēpes ∙ lõvi on loomade kuningas lauva ir zvēru karalis 2. sar lauva, karalis ◦ salongilõvi salona lauva; tantsulõvi deju karalis 3. (zodiaka zīme, zvaigznājs) Lauva

maa|hoki s lauka hokejs

meri|lõvi s (Otariidae) jūras lauva

`murd s {murru, `murdu, `murde} 1. lūzums ◦ luumurd kaula lūzums ∙ lahtine murd vaļējs lūzums 2. lūšana ∙ vaikuses oli iga oksa murd kuulda klusumā bija dzirdama katra zariņa lūšana 3. lauztuve, karjers ◦ kivimurd akmeņlauztuve 4. lauza, gāzums, kritalas 5. gāzumvilnis, krasta bangas ∙ murdude kohin krasta bangu šalkoņa 6. pūlis, drūzma ∙ uudishimulike murd ziņkārīgo drūzma; sellises autode murrus ei pääse edasi ega tagasi tādā automašīnu pūlī netiek ne uz priekšu, ne atpakaļ 7. mat daļa ∙ murru lugeja ja nimetaja daļas skaitītājs un saucējs

möire s {`möirge, möiret, `möirgeid} rēciens ∙ möirgel lõvi rēcošs lauva

`möirgama v {möirata, `möirgan} rēkt ∙ lõvi möirgab lauva rēc; mootor möirgab motors rēc; meri möirgab jūra rēc

niide s {`niite, niidet, `niiteid} pļauja, pļāvums ∙ ristikupõllu teine niide otrais āboliņa lauka pļāvums

paaduma v 1. sacietēt, pārakmeņoties ∙ põuast paadunud põllupind no sausuma sacietējusi lauka zeme; kõvaks paadunud muld cieta, pārakmeņojusies augsne 2. iesīkstēt ∙ paadunud vanapoisid iesīkstējuši vecpuiši; paadunud kurjategija rūdīts noziedznieks

puur|meister s urbējs ∙ õlivälja puurmeister naftas lauka urbējs

põld|hernes s (Pisum arvense) lauka zirnis, pelušķis

põld|lõoke s (Alauda arvensis) lauka cīrulis

põld|uba s (Vicia faba) lauka pupa

põld|vaher s (Acer campestre) lauka kļava

põld|varblane s (Passer montanus) lauka zvirbulis

põllu|kultuur s lauka kultūra, lauka kultūraugi

põllu|siil s lauka strēmele

põllu|töö s lauka darbi

ristik s {ristiku, ristikut, ristikuid} (Trifolium) āboliņš ◦ ristikusilo āboliņa skābbarība ∙ valge ristik baltais āboliņš; ristikus sumisevad mesilased āboliņā zum bites; suur osa põllust võeti ristiku alla lielu daļu lauka apsēja ar āboliņu

`röövima v {`röövida, röövin} laupīt ∙ panka röövima aplaupīt banku; terroristid röövisid lennuki teroristi nolaupīja lidmašīnu; verekaotus röövib jõu asins zudums laupa spēkus

salongi|lõvi s sar salona lauva

`sarjama v {sarjata, `sarjan} 1. vētīt ∙ vilja sarjama vētīt labību 2. plūkāt, plucināt, raustīt ∙ tuul sarjas ja murdis puid vējš raustīja un lauza kokus 3. paļāt, zākāt ∙ ajalehed sarjavad valitsust laikraksti zākā valdību

seal|maal adv tiktāl, tik tālu ∙ põllutöödega ollakse sealmaal, et külviga võib alustada ar lauka darbiem jau ir tik tālu, ka var sākt sēju

`siil b s {siilu, `siilu, `siile} 1. strēmele, sloksne ◦ riidesiil auduma strēmele; põllusiil lauka strēmele ∙ ta rebis lina siiludeks viņš saplēsa palagu strēmelēs; põld külvati täis viimase siiluni lauku apsēja līdz pēdējai strēmelei 2. (apģērba) mala, stērbele ◦ särgisiil krekla mala ∙ ta pistis käe kasuka siilu alla viņš pabāza roku zem kažoka malas

`sitt a s {sita, `sitta, `sittu} 1. sar mēsli, kūtsmēsli ∙ nad vedasid sitta põllule viņi veda mēslus uz lauka 2. vulg mēsli, sūdi ∙ mine sitale! ej dirst!; te upute varsti sita sisse ära jūs drīz noslīksiet sūdos ∆ mitte sittagi ne sūda

`sort s {sordi, `sorti, `sorte} 1. šķirne ◦ juustusort siera šķirne; roosisort rožu šķirne; sordiomadus šķirnes īpašība; sordiseeme šķirnes sēkla ∙ külmakindlad sordid salizturīgas šķirnes 2. veids, tips ∙ nelja sorti pirukad četru veidu pīrādziņi 3. šķira, labums ∙ teise sordi kaup otrās šķiras prece; kõrgema sordi jahu augstākā labuma milti

tulu s {tulu, tulu, tulusid} 1. ienākums, ieņēmums ◦ reklaamitulu ienākumi no reklāmas ∙ rahvuslik tulu nacionālais ienākums; maksuvaba tulu ar nodokli neapliekams ienākums; tulu deklareerima deklarēt ienākumus 2. labums, palīdzība ∙ rääkimisest polnud mingit tulu no runāšanas nebija nekāda labuma; iga oskus tuleb tuluks katra prasme noder

tuule|tallaja s {-tallaja, -tallajat, -tallajaid} 1. (Falco tinnunculus) lauka piekūns 2. vējgrābslis, vieglprātis

vaate|väli s 1. skats ∙ mäelt avanev avar vaateväli plašs skats, kas paveras no lauka; kohati varjavad puud ja põõsad vaatevälja vietām koki un krūmi aizsedz skatu; sõidukijuhi vaateväli peab olema vaba autovadītāja skatam jābūt brīvam 2. redzeslauks ∙ teadus avardab inimeste vaatevälja zinātne paplašina cilvēku redzeslauku; väheharitud inimese vaateväli on kitsas mazizglītota cilvēka redzeslauks ir šaurs 3. skata leņķis ∙ teleskoobi vaateväli teleskopa skata leņķis

vapper adj {vapra, vaprat, vapraid} brašs, drosmīgs ∙ vapper koer kaitses peremehe vara brašs suns aizsargāja saimnieka mantu; üks vapramaid võitlejaid viens no brašākajiem cīnītājiem; vapper kui lõvi drosmīgs kā lauva; kolm vaprat trīs drosminieki

vare a s {vare, varet, varesid} grēda ∙ pikk vare suuri kivimürakaid gara lielu akmens bluķu grēda; põllult korjati kive ja laoti varedesse no lauka vāca akmeņus un krāva grēdās

vurama v 1. rūcot ripot, rūcināt ∙ rong hakkas vurama vilciens sāka ripot; taksojuht vuras minema taksometra vadītājs aizrūcināja projām 2. rūkt, dūkt ∙ õmblusmasin vurab šujmašīna rūc; põllul vurab kombain uz lauka dūc kombains 3. rībēt, rībināties ∙ nad sõitsid tõlla vurades viņi brauca, ratiem rībot

väli s {välja, `välja, `välju} 1. (augu audzēšanai) lauks ◦ kartuliväli kartupeļu lauks ∙ lage väli klajš lauks; mõisa väljad muižas lauki; väljal võeti kartuleid laukā raka kartupeļus 2. lauks, teritorija ◦ lennuväli lidlauks; tegevusväli darbības lauks ∙ ta tegutses ilukirjanduse väljal viņš darbojās daiļliteratūras laukā 3. lauciņš ∙ kabelaua 64 välja 64 dambretes galdiņa lauciņi 4. vieta, laukums ∙ dokumendi servale jäetakse vaba väli dokumenta malā atstāj brīvu laukumu 5. lauks, ārs ∙ lähme välja iesim laukā 6. fiz lauks ◦ elektriväli elektriskais lauks; gravitatsiooniväli gravitācijas lauks; magnetväli magnētiskais lauks ∙ ühtse välja teooria vienotā lauka teorija