[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ahastama v izmist ∙ poja käitumine pani ema ahastama dēla uzvedība lika mātei izmist

ahhetama v (apbrīnā) ieelsties ∙ järve ilu pani matkajad ahhetama ezera skaistums lika ceļotājiem ieelsties

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

peksa andma piekaut, nopērt ∙ andsime talle kõvasti peksa pamatīgi viņu piekāvām; mõisnik laskis talupoegadele peksa anda muižnieks lika nopērt zemniekus

ateljee s {ateljee, ateljeed, ateljeid} ateljē ∙ kunstniku ateljee mākslinieka ateljē; ta laskis ateljees ülikonna õmmelda viņš lika pašūt uzvalku ateljē

eelmine adj {eelmise, eelmist, eelmisi} iepriekšējs, pagājis ◦ üle-eelmine aizpagājušais ∙ eelmisel leheküljel iepriekšējā lappusē; see korter on eelmisest palju suurem šis dzīvoklis ir daudz lielāks par iepriekšējo; kogu eelmise öö sadas visu pagājušo nakti lija; eelmisel nädalal pagājušajā nedēļā

ehk b knj 1. jeb ∙ diameeter ehk läbimõõt diametrs jeb caurmērs; 12 hektarit ehk veerand talu maadest 12 hektāri jeb ceturtā daļa saimniecības zemju 2. lai gan ∙ asusime teele, ehk küll sadas kõvasti devāmies ceļā, lai gan stipri lija 3. ja nu, varbūt ∙ raamatud poissi ei huvita, ehk olgu siis seiklusjutud grāmatas zēnu neinteresē, ja nu vienīgi piedzīvojumu stāsti

eksitama v 1. maldināt ∙ poiss ei lase ennast eksitada zēns neļauj sevi maldināt 2. likt nomaldīties ∙ tuisk eksitas sõitjad teelt kõrvale putenis lika braucējiem nomaldīties no ceļa 3. aizvilināt ∙ ta eksitas sõbra jooma viņš aizvilināja draugu iedzert 4. traucēt ∙ miski ei eksitanud mind magama jäämast nekas man netraucēja aizmigt

harva adv reti ∙ sel suvel sadas vihma üsna harva tovasar lija diezgan reti

ilu|uisk s daiļslidošanas slida

isend s {isendi, isendit, isendeid} īpatnis ∙ raisakotkas on meil haruldane, siiski on üksikuid isendeid registreeritud maitu lija pie mums ir reti sastopama, tomēr atsevišķi īpatņi ir reģistrēti

jämedalt adv 1. rupji ∙ jämedalt riivitud porgand rupji rīvēts burkāns; jämedalt seadusi rikkuma rupji pārkāpt likumu; vihma sadas ikka jämedamalt lietus lija arvien spēcīgāk 2. trekni, treknināti ∙ jämedalt trükitud sõna trekni iespiests vārds 3. vispārīgi, lielos vilcienos, galvenokārt ∙ see lahus koosneb jämedalt võetuna veest ja sooladest šis šķīdums sastāv galvenokārt no ūdens un sāļiem

järje|pan[n]u adv bez mitas, pēc kārtas ∙ sadas kaks ööpäeva järjepanu lija bez mitas divas diennaktis; ta teretas kõiki järjepannu viņš sveicināja visus pēc kārtas

üle kaaluma pārsvērt ∙ ta laskis ostetud kauba kontrollkaalul üle kaaluda nopirktās preces viņš lika pārsvērt uz kontrolsvariem

üle kandma 1. pārcelt, pārnest ∙ sõna poolitamisel ei saa üksikut tähte teisele reale üle kanda dalot vārdu, atsevišķu burtu nedrīkst pārcelt uz otru rindiņu; tõlkes on mitmed konstruktsioonid teisest keelest mehaaniliselt üle kantud tulkojumā vairākas konstrukcijas ir mehāniski pārnestas no otras valodas; autor on sündmustiku üle kandnud hilisemasse aega autors ir pārcēlis notikumus uz vēlāku laiku 2. pārvadīt ∙ elektrienergiat üle kandma pārvadīt elektroenerģiju 3. pārskaitīt ∙ ta laskis palga panka üle kanda viņš lika pārskaitīt algu uz banku 4. pārraidīt ∙ televisioon kannab jalgpallivõistluse üle televīzija pārraida futbola sacīkstes 5. pārliet ∙ verd üle kandma pārliet asinis

karjatama b v iekliegties ∙ terav valu pani karjatama asas sāpes lika iekliegties

keeletu adj {keeletu, keeletut, keeletuid} zaudējis valodu, mēms ∙ raev tegi mehe keeletuks niknums lika vīram zaudēt valodu; hämmastusest keeletu mēms no pārsteiguma; ta oli halvatud ja keeletu viņš bija paralizēts un zaudējis valodu

keerutama v 1. griezt ∙ poiss pandi käiavänta keerutama zēnam lika griezt tecīlas rokturi; veekeeris keerutas paati ühel kohal atvars grieza laivu riņķī uz vietas; ta keerutas tantsupõrandal tüdrukuid viņš grieza meitenes uz deju grīdas 2. riņķot, apļot ∙ keerutasime tükk aega mööda linna labu laiku riņķojām pa pilsētu; meie pea kohal keerutas kull virs mūsu galvas riņķoja vanags 3. grozīt, virpināt ∙ mees keerutas iga senti näpu vahel vīrs grozīja pirkstos katru centu 4. vīties, līkumot ∙ jalgrada keerutas põõsaste vahel taka vijās starp krūmiem 5. vērpt, sagriezt ∙ tuul keerutas tolmupilvi vējš sagrieza putekļu mākoņus 6. tīt, ritināt ∙ ta keerutas kaardi rulli viņš satina karti rullī; köit keerutama tīt virvi 7. izlocīties, izgrozīties ∙ räägi, kuidas asi oli, ära keeruta! stāsti, kā viss bija, neizlokies! 8. (runājot) malt, vērpt ∙ tühje jutte keerutama malt tukšas runas 9. sar zvelt

kibe b adj {kibeda, kibedat, kibedaid} 1. rūgts, sīvs ∙ kibe ravim rūgtas zāles; kibe suits pani läkastama sīvie dūmi lika klepot; ta kurtis oma kibedat saatust viņš žēlojās par savu sūro likteni; see on kibe tõde tā ir rūgta patiesība 2. sāpīgs ∙ kurk on pisut kibe kakls mazliet sāp 3. stiprs, liels ∙ mere ääres on kibe tuul pie jūras ir stiprs vējš; naisi vaevas kibe uudishimu sievietes mocīja liela ziņkāre; ta oli kibe kuduma viņa bija liela adītāja 4. spraigs, raits ∙ kibe heinaaeg spraigs siena laiks ∆ kibe käsi olema viņam ir ķēriens; kibe pill rūgts kumoss; kibe käes nebalta diena

kihama v 1. mudžēt, ņudzēt ∙ rahvast kihab tänavail ļaudis mudž ielās; sääsed kihavad vee kohal odi ņudz virs ūdens; laht kihas lindudest līcis mudžēja no putniem 2. dunēt, murdēt ∙ kõikjal sadamas kihas töö visur ostā dunēja darbs; sõnum pani kogu küla kihama ziņa lika visam ciemam murdēt 3. mutuļot, burbuļot ∙ temas kihab viha viņā mutuļo naids; klaasides kihab šampanja glāzēs burbuļo šampanietis

kihistama a v novietot slāņos, novietot pamīšus ∙ seemned kihitati külvikastides niiske liiva või turbaga sēklas kastēs lika pamīšus ar mitrām smiltīm vai kūdru

kinni adv 1. ciet ∙ aken on kinni logs ir ciet; silmad vajusid kinni acis slīga ciet; kraav aeti kinni grāvi aizbēra; nina on kinni deguns ir ciet; jõgi külmus kinni upe aizsala; arst käskis hinge kinni pidada ārsts lika aizturēt elpu; kass püüdis hiire kinni kaķis noķēra peli; pigista nina kinni aizspied degunu; ta maksis võla kinni viņš samaksāja parādu; ta pandi kolmeks aastaks kinni viņu apcietināja uz trijiem gadiem 2. pie, ciet ∙ linnas on maja majas kinni pilsētā ir māja pie mājas; laps hoiab emal käest kinni bērns turas mātei pie rokas 3. aizņemts ∙ tänane õhtu on mul juba kinni šis vakars man jau ir aizņemts 4. miera stāvoklī ∙ auto pidas hetkeks kinni automašīna uz mirkli pieturēja; pea kinni, ma tulen ka! apstājies, es arī nāku! 5. (par govi) ciet ∙ lehm oli kinni govs bija ciet

kirja|pandu s pierakstītais ∙ ta käskis siis meil kirjapandu uuesti läbi lugeda viņš lika mums no jauna izlasīt pierakstīto

kleepuma v 1. lipt ∙ kitt kleepus sõrmede külge ķite lipa pie pirkstiem; lumi kleepus suuskade külge sniegs lipa pie slēpēm 2. būt lipīgam ∙ sõrmed kleepusid verest pirksti bija lipīgi no asinīm

külge kleepuma sar pielipt, lipt klāt ∙ ta kleepus meile vägisi külge viņš par varītēm lipa mums klāt

kohmetama v 1. salt, apsalt ∙ külm vesi pani käed kohmetama aukstais ūdens lika rokām salt 2. apjukt, apmulst

`kraaksuma v {`kraaksuda, kraaksun} ķērkt ∙ varesed lendavad kraaksudes vārnas lido ķērkdamas; mis sa kraaksud! ko tu ķērc!

krants b s {krantsi, `krantsi, `krantse} novec vainags ∙ hauale pandi kuuseokstest krants uz kapa lika egļu zaru vainagu

`kull s {kulli, `kulli, `kulle} 1. vanags, lija ∙ kull tiirutab kõrgel õhus vanags riņķo augstu debesīs; kull varitseb kanapoegi vanags uzglūn cāļiem 2. (ķeršanas spēle) ķerenes, ķeriņi, ķeriņas ∙ lapsed mängisid kulli bērni spēlēja ķerenes 3. (ģerboņa attēls) ērglis ∙ tsaari kull cara ērglis; kulli ja kirja viskama mest ērgli vai kapeiku; dokument on õige, kulliga pitser on all dokuments ir pareizs, apakšā ir zīmogs ar ērgli

kõrvale a adv 1. (virziens) malā, no- ∙ ta astus paar sammu kõrvale viņš pakāpās pāris soļus malā; kardinat kõrvale tõmbama pavilkt aizkaru malā; tule natuke kõrvale panāc nedaudz malā; ta pani raamatu kõrvale viņš nolika grāmatu malā; müüja pani tuttavate jaoks kaupa kõrvale pārdevēja atlika malā preci paziņām; laps pööras pilgu kõrvale bērns novērsa skatienu; laev kaldus kursist kõrvale kuģis novirzījās no kursa; püüan teiste tähelepanu kõrvale juhtida cenšos novērst citu uzmanību 2. (virziens) pie, klāt pie ∙ seapraele anti kõrvale pohlasalatit pie cūkas cepeša pasniedza brūkleņu salātus; ema tõi lauale kartulisupi ja sinna kõrvale karaskit māte lika galdā kartupeļu zupu un tai klāt deva karašu

`käik s {käigu, `käiku, `käike} 1. gaita ∙ mehe käik läks järjest kiiremaks vīra gaita kļuva aizvien ātrāka; sündmuste käik notikumu gaita; rong aeglustas käiku vilciens palēnināja gaitu; kella käiku reguleerima regulēt pulksteņa gaitu; vestluse käigus ilmnesid huvitavad asjaolud sarunas gaitā atklājās interesanti apstākļi; anti käiku uus tehas ekspluatācijā nodeva jaunu rūpnīcu; poiss laskis rusikad käiku zēns laida dūres darbā 2. gājiens ∙ meie esimene käik oli piletikassasse mūsu pirmais gājiens bija uz biļešu kasi; rooli käik stūres gājiens 3. eja ∙ labürindi käigud labirinta ejas; voodiridade vahele jäi kitsas käik starp gultu rindām palika šaura eja 4. (spēlēs) gājiens ∙ matt kahe käiguga mats divos gājienos; peen käik smalks gājiens 5. pārnesums ∙ autojuht vahetas käiku autovadītājs pārslēdza pārnesumu; ta sõidab teise käiguga viņš brauc ar otro pārnesumu 6. ēdienu kārta ∙ kolme käiguga lõuna pusdienas ar trijiem ēdieniem

`käskima v {`käskida, käsin} likt, pavēlēt ∙ arst käskis haigel lamada ārsts lika slimniekam gulēt; ta teeb, mis kästud viņš dara to, kas pavēlēts; kes mul käskis seda öelda! kas man lika to teikt!

käsutama v 1. izrīkot, komandēt ∙ ta käsutab töölisi viņš izrīko strādniekus; mis õigusega sa mind käsutad? ar kādām tiesībām tu mani izrīko?; admiral käsutas kümme sõjalaeva admirālis komandēja desmit karakuģus; meie käsutada on suured summad mūsu rīcībā ir lielas summas 2. likt doties, likt darīt ∙ lapsed käsutati tuppa bērniem lika iet istabā; vaenlastel käsutati käed üles ienaidniekiem lika pacelt rokas

kokku käsutama likt sapulcēties, likt sanākt kopā ∙ kogu küla mehed käsutati vallamajja kokku visa ciema vīriešiem lika sapulcēties pagastmājā

külge b pop 1. (virziens) klāt, pie ∙ savi kleepus saabaste külge māls lipa klāt pie zābakiem; lauad löödi naeltega postide külge dēļus ar naglām piesita pie stabiem; uppuja klammerdus päästja külge slīcējs pieķērās pie glābēja 2. sar klāt, tuvu ∙ uks on värvitud, vaata et sa selle külge ei lähe! durvis ir krāsotas, skaties, lai tu neej tām tuvumā!

külmalt adv 1. auksti ∙ joogid toodi külmalt lauale dzērienus lika galdā aukstus; hõbe helkis külmalt sudrabs auksti vizēja 2. vēsi ∙ ta rääkis külmalt ja asjalikult viņš runāja vēsi un lietišķi; esietendus võeti külmalt vastu pirmizrāde tika uzņemta vēsi

ladin s {ladina, ladinat, ladinaid} šļakstēšana, plīkšķēšana ∙ sadas ladinal lietus lija plīkšķēdams

üle laskma 1. (pāri) pārlaist, pāriet ∙ riiulid on tolmused, lase lapiga üle plaukti ir putekļaini, pārlaid ar lupatu; rehevars tuleks veel liiva­paberiga üle lasta grābekļa kātam vajadzētu vēl pārlaist ar smilšpapīru 2. nokavēt ∙ võla maksis ta kokkulepitud ajal, ühtki päeva ei lasknud üle parādu viņš samaksāja norunātajā laikā, nevienu dienu nenokavēja 3. braukt pāri, laist pāri ∙ ta laskis autoga kividest ja kändudest üle viņš laida ar automašīnu pāri akmeņiem un celmiem

`lendama v {lennata, `lendan} 1. lidot, laisties ∙ lendasime linna kohal lidojām virs pilsētas; linnupojad õpivad lendama putnēni mācās lidot; ladu lendas õhku noliktava uzlidoja gaisā 2. traukties, joņot, skriet ∙ rong lendab itta vilciens traucas uz austrumiem; aeg lendab laiks skrien 3. sar lidot, krist, gāzties ∙ ta lendas lumehange viņš ielidoja sniega kupenā

lennu|võimeline adj spējīgs lidot

`liir a s {liiri, `liiri, `liire} (naudas vienība) lira

`ling s {lingu, `lingu, `linge} 1. linga ∙ linguga kive heitma mest ar lingu akmeņus 2. cilpa ∙ lindude jaoks seati linge putniem lika cilpas

läbi c pop 1. cauru, visu ∙ eile sadas päev läbi vakar cauru dienu lija; ööd ja päevad läbi naktīm un dienām 2. caur, no ∙ ta langes vaenlase käe läbi viņš krita no ienaidnieka rokas

lüüra s {lüüra, lüürat, lüürasid} lira

maa s {maa, maad, maid} 1. zeme, augsne ◦ maaküsimus zemes jautājums; põllumaa aramzeme; riigimaa valsts zeme ∙ maad harima apstrādāt zemi; maa on porine zeme ir dubļaina; lumi katab maad zemi klāj sniegs; ta kaevab aias maad viņš rok zemi dārzā; varemed tehti maaga tasa drupas nolīdzināja līdz ar zemi 2. zeme, zemeslode ∙ Maa tiirleb ümber Päikese Zeme riņķo ap Sauli; tuiskab nii, et ei näe maa ega taeva vahet putina tā, ka zeme ar debesīm griežas kopā 3. sauszeme, cietzeme ∙ paat lähenes maale laiva tuvojās cietzemei 4. gabals, attālums ∙ meil on pikk maa minna mums tālu jāiet; kauge maa tagant saabunud külalised no tālienes ieradušies viesi; sa oled minust tükk maad noorem tu esi daudz jaunāks par mani 5. lauki ◦ maaelanik lauku iedzīvotājs ∙ ta elab maal viņš dzīvo laukos; suve veetsin maal vasaru pavadīju laukos 6. zeme, valsts ◦ päritolumaa izcelsmes valsts; sisemaa iekšzeme ∙ maailma maad ja rahvad pasaules zemes un tautas; demokraatlik maa demokrātiska valsts; linnud lendavad sügisel soojale maale rudenī putni lido uz siltajām zemēm 7. puse, apvidus ∙ meie mail on palju kauneid paiku mūsu pusē ir daudz skaistu vietu 8. apriņķis ◦ maavalitsus apriņķa valde ∆ maad ja taevast kokku rääkima sarunāt zilus brīnumus; maa alla vajuma ielīst zemē; maad kuulama zondēt augsni; maad võtma izplatīties, pārņemt; maa ja ilm bez gala un malas; maa põleb jalge all zeme deg zem kājām; maa põhja kiruma lādēt no panckām ārā; maast madalast no bērna kājas; maad jagama ķildoties; nagu maa külge naelutatud kā zemē iemiets; nagu maast leitud kā no debesīm nokritis

madalalt adv 1. zemu ∙ pääsukesed lendavad täna madalalt bezdelīgas šodien lido zemu 2. sekli ∙ tuleb künda sügavamalt, mitte nii madalalt jāar dziļāk, ne tik sekli

meele|härm s apbēdinājums, sarūgtinājums ∙ meelehärmi tegema sarūgtināt; mu suureks meelehärmiks pühapäeval sadas man par lielu apbēdinājumu svētdien lija

mesilane s {mesilase, mesilast, mesilasi} (Apis) bite ◦ töömesilane darba bite ∙ mesilased sumisevad bites zum; tüdrukud olid poisi ümber kui mesilased meitenes puisim lipa klāt kā bites

`märk b s {märgu, `märku, `märke} zīme, signāls ∙ ta andis silmadega märku viņš deva zīmi ar acīm; haige jalg andis endast märku slimā kāja lika sevi manīt

nimme b adv 1. tīšām, tīši ∙ ta laskis meid nimme oodata viņš tīšām lika mums gaidīt 2. tieši, taisni ∙ pead sa nimme täna sõitma? tev jābrauc tieši šodien?

`nurk s {nurga, `nurka, `nurki} 1. leņķis ◦ täisnurk taisns leņķis; käändenurk pagrieziena leņķis ∙ kolmnurga nurkade summa on 180° trijstūra leņķu summa ir 180° 2. kakts, stūris ◦ tänavanurk ielas stūris; suunurk mutes kaktiņš; puhkenurk atpūtas stūrītis ∙ ta toetus käega laua nurgale viņš ar roku atbalstījās uz galda stūra; nurga peal on kohvik uz stūra ir kafejnīca; ta istutas kase suvila nurga juurde viņš iestādīja bērzu pie vasarnīcas stūra; vanasti pandi karistuseks nurka seisma senāk par sodu lika stāvēt kaktā 3. -stūris ◦ kolmnurk trīsstūris; hulknurk daudzstūris 4. puse, mala, nostūris ∙ mul on seal nurgas sugulasi man tajā pusē ir radi; ta on kõik maailma nurgad läbi käinud viņš ir izbraukājis visas pasaules malas ∆ nurka suruma iespiest stūrī

objek`tiiv s {objektiivi, objek`tiivi, objek`tiive} objektīvs ∙ teleskoobi objektiiv teleskopa objektīvs; fotograaf käskis vaadata otse objektiivi fotogrāfs lika skatīties tieši objektīvā

oma|voliliselt adv patvaļīgi, patvarīgi ∙ omavoli­liselt ehitatud puukuur lasti lammutada patvaļīgi uzcelto malkas šķūnīti lika nojaukt; nad läksid töölt omavoliliselt minema viņi patvaļīgi aizgāja no darba

otsa b pop 1. (virziens) uz, virsū, galā ∙ kahvli otsa uz dakšiņas; nööri otsa aetud pärlid uz auklas uzvērtas pērlītes; poiss ronis puu otsa zēns uzrāpās kokā 2. pie, pēc ∙ ta tegi ühe vea teise otsa viņš pieļāva vienu kļūdu pēc otras 3. cauru, visu ∙ öö otsa sadas vihma cauru nakti lija

padja|`püür s {-püüri, -`püüri, -`püüre} spilvendrāna, spilvena pārvalks ∙ linane padjapüür lina spilvendrāna; padjapüüre vahetama mainīt spilvendrānas

`pakk c s {paku, `pakku, `pakke} 1. bluķis, klucis ◦ puupakk koka bluķis; raiepakk skaldāmais bluķis ∙ ta istub pakul viņš sēž uz bluķa; jalad on jämedad kui pakud kājas ir resnas kā bluķi 2. (soda rīks) sieksta ∙ röövel lasti pakku panna laupītāju lika ieslēgt siekstā 3. tehn klucis, spals ◦ liipripakk gulšņu klucis

panema v {`panna, panen} 1. likt, novietot ∙ ta pani raamatu lauale viņš nolika grāmatu uz galda; panin raha tasku ieliku naudu kabatā; panin kuulutuse lehte ieliku sludinājumu avīzē; ta pani mantli selga viņš uzvilka mēteli; kurjategija pandi vangi noziedznieku ielika cietumā; lapsed pandi varakult magama bērnus nolika gulēt agri; panin kirja posti iemetu vēstuli pastkastē; ta pani mu täbarasse olukorda viņš nostādīja mani neveiklā situācijā; ennast riidesse panema ģērbties; kartuleid panema stādīt kartupeļus 2. likt, piespiest ∙ probleemid panid meid mõtlema problēmas lika mums aizdomāties; neid ei saanud kuidagi rääkima panna nekādi nevarēja piespiest viņus runāt 3. iecelt, ielikt ∙ ta pandi ühistu esimeheks viņu iecēla par kooperatīva priekšsēdētāju 4. likt, noteikt ∙ õpilasele hinnet panema likt skolēnam atzīmi; trahvi panema uzlikt sodu; arst pani vale diagnoosi ārsts noteica nepareizu diagnozi 5. slēgt, darbināt ∙ raadiot kinni panema izslēgt radio; lampi põlema panema iedegt lampu; ust lukku panema aizslēgt durvis 6. sar likt, sist, gāzt ∙ vastu kõrvu panema gāzt pa ausīm 7. sar likties, mesties ∙ ta pani toast välja viņš likās laukā no istabas; buss pani peatusest mööda autobuss aizlikās garām pieturai; poiss pani jooksu zēns metās skriet 8. sar sākt ∙ tüdrukud panid ehmunult kiljuma meitenes sāka spiegt no bailēm; kõik panid laginal naerma visi sāka skaļi smieties

parajalt adv 1. piemēroti, piemērotā daudzumā ∙ materjali oli muretsetud parajalt, ei rohkem ega vähem kui vaja materiāls bija sagādāts piemēroti, ne vairāk un ne mazāk kā nepieciešams; vihma tuli sel suvel parajalt lietus šovasar lija piemērotā daudzumā 2. mēreni ∙ ülesanne oli parajalt raske uzdevums bija mēreni sarežģīts

parandus s {paranduse, parandust, parandusi} 1. labojums ◦ parandusettepanek labojuma priekšlikums ∙ täiendused ja parandused papildinājumi un labojumi; autor tegi oma käsikirjas hulga parandusi autors veica savā manuskriptā virkni labojumu; pärast kontrolltööd lasti õpilastel kirjutada vigade parandus pēc kontroldarba skolēniem lika rakstīt kļūdu labojumu 2. labošana ◦ kiirparandus ātrā labošana ∙ masin viidi parandusele mašīnu aizveda uz labošanu; andsin ülikonna parandusse nodevu uzvalku labošanā

`park b s {pargi, `parki, `parke} 1. miecviela ∙ pargi vesilahus miecvielu šķīdums; nahad pandi parki ādas lika miecēties 2. miecēšana ∙ tallanaha park zoļādas miecēšana; tuule ja soolase vee parki saanud käed vējā un sālītā ūdenī miecētas rokas

`parv b s {parve, `parve, `parvi} 1. plosts ∙ kevadise suurvee ajal lasti parved jõge mööda alla pavasara palos lejup pa upēm laida plostus; parvedele ehitatud elamud uz plostiem celtas dzīvojamās ēkas 2. prāmis ∙ autod sõitsid parvele automašīnas uzbrauca uz prāmja

peenar s {`peenra, peenart, `peenraid} 1. dobe ∙ lapsed pandi peenraid kitkuma bērniem lika ravēt dobes 2. eža

peenike[ne] b adj {peenikese, peenikest, peenikesi} 1. tievs, smalks ∙ peenike nöör tieva aukla; peenike nõel tieva adata; peenikeste patsidega tüdruk meitene ar tievām bizītēm; peenike linane riie smalks lina audums 2. smalks, sīks ∙ väga peenike pulber ļoti smalks pulveris; mul ei ole peenikest raha man nav sīknaudas 3. smalks, izsmalcināts ∙ peenike härra smalks kungs; peenikesed toidud smalki ēdieni; see oli väga peenike töö tas bija ļoti smalks darbs 4. smalks, viltīgs ∙ peenike nali smalks joks; peenike suli smalks blēdis

`pill a s {pilli, `pilli, `pille} 1. mūz instruments ◦ klahvpill taustiņinstruments; löökpill sitaminstruments ∙ pilli mängima spēlēt instrumentu; orel on võimas pill ērģeles ir varens instruments; kõrvus lõi pilli ausīs džinkstēja 2. raudas, asaras ∙ lapsed lasksid kohe pilli lahti bērni uzreiz laida vaļā raudas; pill tuleb pika ilu peale pēc lieliem priekiem nāk gaužas asaras 3. sar aparāts ∙ neil on uus raadio, küll on pillil ilus puhas heli viņiem ir jauns radio, ir nu gan aparātam skaista, tīra skaņa ∆ kellegi pilli järgi tantsima dancot pēc kāda stabules; pille kotti panema kravāt mantiņas; pilli ajama raudāt; pilli lõhki ajama pāršaut pār strīpu

üle praadima 1. apcept, apbrūnināt ∙ lihatükid praeti üle ja pandi hauduma gaļas gabaliņus apcepa un lika sautēties 2. (par daudz) pārcept ∙ ülepraetud liha pārcepta gaļa

`pritsima v {`pritsida, pritsin} 1. šļākt ∙ madu pritsib mürki čūska izšļāc indi; lapsed pritsivad üksteisele vett bērni apšļāc viens otru ar ūdeni 2. šļākties ∙ vesi pritsib üle pea ūdens šļācas pāri galvai; rasv on silma pritsinud tauki ir iešļākušies acīs; sädemeid pritsib katusele dzirksteles lido uz jumta 3. pilināt, smidzināt ∙ pritsi lihale sidrunimahla uzpilini gaļai citronu sulu; põõsaid tuleb kahjurite vastu pritsida krūmi jāapsmidzina pret kaitēkļiem 4. šļakstīt ∙ sopaga üle pritsitud auto ar dubļiem nošļakstīta automašīna; pritsis käies oma sukad poriseks viņš ejot nošļakstīja zeķes dubļainas 5. šļakstināt ∙ särisev liha pritsis rasva čurkstošā gaļa šļakstināja taukus; juhe pritsib sädemeid vads dzirksteļo 6. novec špricēt

pääsuke[ne] s {pääsukese, pääsukest, pääsukesi} (Hirundinidae) bezdelīga, čurkste ∙ täna lendavad pääsukesed madalalt šodien bezdelīgas lido zemu ∆ esimene pääsuke pirmā bezdelīga

`raadama v {raadata, `raadan} (līdumu) līst ∙ talupojad raadasid maad zemnieki līda līdumu

raisa|kotkas s (Aegypiinae) grifs, maitu lija ∙ must raisakotkas melnais grifs

rappuma v kratīties, raustīties, drebēt ∙ buss rappub autobuss kratās; naerust rappuma kratīties smieklos; plahvatus pani maa rappuma sprādziens lika zemei nodrebēt

rohkelt adv daudz, bagātīgi ∙ lektorile esitati rohkelt küsimusi lektoram uzdeva daudz jautājumu; tänavu sadas rohkelt šogad daudz lija

läbi rändama 1. apceļot ∙ ta on pool maailma läbi rännanud viņš ir apceļojis pusi pasaules 2. lidot pāri ∙ aprillis rändavad siit läbi haned aprīlī te pāri lido zosis

sadama v {sadada, sajan} 1. krist, birt ∙ puudelt sajab koltunud lehti no kokiem birst nodzeltējušas lapas; sadasid üha uued küsimused bira arvien jauni jautājumi; kust sina siia sadasid? no kurienes tu te nokriti? 2. (par nokrišņiem) krist, līt, snigt ∙ sajab vihma līst; sajab lund snieg; sajab rahet krīt krusa; sajab lörtsi krīt slapjš sniegs; sadas öö läbi lija visu nakti; vihma sajab nagu oavarrest gāž kā no spaiņa; heinad sadasid märjaks siens salija

sammas s {`samba, sammast, `sambaid} 1. kolonna ◦ lülisammas mugurkauls ∙ sammastega maja māja ar kolonnām 2. stabs ◦ soolasammas sālsstabs; suitsusammas dūmu stabs ∙ värava sambad vārtu stabi; tulise laava sammas ugunīgas lavas stabs; jäin sambana seisma sastingu kā stabs 3. piemineklis ◦ hauasammas kapa piemineklis ∙ kirjanikule on püstitatud uhke sammas rakstniekam uzstādīts lepns piemineklis; samba jalamile asetati lilli pieminekļa pakājē lika puķes 4. (tamborēšanā) stabiņš ∙ kahekordne sammas divkāršais stabiņš

suitsuma v 1. nokvēpt ∙ suitsunud laed nokvēpuši griesti 2. piesūkties ar dūmiem 3. kūpināties, žāvēties ∙ liha pandi sauna suitsuma gaļu lika pirtī žāvēties

`sundima v {`sundida, sunnin} spiest, likt ∙ ta sundis end naeratama viņš spieda sevi smaidīt; tugev tuul sundis laeva kurssi muutma spēcīgais vējš lika kuģim mainīt kursu

taeva|laotus s debesis, debesjums ∙ kõrgel taevalaotuses lendavad kured augstu debesīs lido dzērves; ta uurib teleskoobiga taevalaotust viņš ar teleskopu pēta debesjumu

terve b pr {`terve, tervet, `terveid} 1. viss ∙ terve teine korrus seisab tühi viss otrais stāvs ir tukšs; eile sadas terve päeva vakar lija visu dienu 2. vesels ∙ terve virn dokumente vesela kaudze dokumentu; rong seisis jaamas terve igaviku vilciens stāvēja stacijā veselu mūžību

tulema a v {`tulla, tulen} 1. nākt, atnākt, atbraukt ∙ tule mulle appi! nāc man palīgā!; tulin jalgsi atnācu kājām; ma tulin rongiga es atbraucu ar vilcienu; und ei tule nenāk miegs; sügis on tulemas nāk rudens; ta tuli mulle kallale viņš man uzbruka; on tulnud ettepanek ir saņemts priekšlikums 2. nākt, plūst ∙ haavast hakkas verd tulema no brūces sāka plūst asinis; eile tuli kõvasti vihma vakar stipri lija; laubale tulid higipiisad uz pieres parādījās sviedru lāses 3. nākt, tikt, nokļūt ∙ haige tuli meelemärkusele slimnieks nāca pie samaņas; opositsioon tuli võimule opozīcija nāca pie varas; meelde tulema nākt prātā; ilmsiks tulema nākt gaismā 4. nākt, rasties, iestāties ∙ tal tuli hirm nahka viņam uznāca bailes; kõik need hädad tulevad sul närvidest visas šīs vainas tev nāk no nerviem; jutus tuli vaheaeg sarunā iestājās pauze 5. nākt, skanēt ∙ raadiost tuli muusikat pa radio skanēja mūzika; piksemürin tuli järjest lähemale negaisa dārdi nāca arvien tuvāk 6. sanākt, gadīties ∙ see tuli täiesti kogemata tas gadījās pilnīgi nejauši 7. iet, vest ∙ tee tuleb läbi metsa ceļš ved cauri mežam; esikust tuleb uks kööki no priekšnama durvis ved uz virtuvi 8. nākties, vajadzēt ∙ homme tuleb meil vara tõusta rīt mums agri jāceļas; heina ajal tuli abilisi palgata siena laikā nācās algot palīgus; enne söömist tuleb käsi pesta pirms ēšanas jāmazgā rokas 9. (nākotnē) būt ∙ siia tuleb uus maja te būs jauna māja; palk tuleb sul korralik alga tev būs kārtīga

`tõrs s {tõrre, `tõrt, `tõrsi} kubls, toveris ∙ kapsad pandi tõrde hapnema kāpostus lika skābēties kublā

tõsi|jutt s 1. patiesība, patiess stāsts ∙ see pole kuulujutt, see on tõsijutt tās nav baumas, tā ir patiesība 2. tiešām, patiesi, nopietni ∙ ta on surnud, tõsijutt! viņš ir miris, tiešām!; tõsijutt, lehmad lendavad nopietni, govis lido

tööline s {töölise, töölist, töölisi} 1. strādnieks ◦ ehitustööline būvstrādnieks; põllutööline laukstrādnieks; abitööline palīgstrādnieks; lihttööline melnstrādnieks ∙ ta on päris tavaline tööline viņš ir pavisam parasts strādnieks 2. darba kukainis ∙ noored töölised ronisid kannudest välja jaunās darba bites līda laukā no kanniņām

`uisk s {uisu, `uisku, `uiske} slida ◦ hokiuisk hokeja slida; rulluisk skrituļslida ∙ jäähallis on võimalik uiske laenutada ledus hallē ir iespējams nomāt slidas

vahe a s {vahe, vahet, vahesid} 1. starpība, atšķirība ◦ hinnavahe cenu starpība; vanusevahe vecumu starpība ∙ temperatuuride vahe temperatūru starpība; pole mingit vahet, kas tuled või ei nav nekādas starpības, vai tu nāc vai ne; vahet tegema atšķirt 2. atstatums, attālums ∙ see on tihedasti asustatud piirkond ja külade vahe väike tas ir blīvi apdzīvots apvidus, un atstatums starp ciemiem mazs; ta käib arstide vahet viņš staigā pie ārstiem 3. starpa, sprauga ∙ kahel esimesel ülemisel hambal oli lai vahe starp diviem pirmajiem augšzobiem bija plata sprauga; niideti heina põõsaste vahedest siens tika pļauts starp krūmiem 4. starplaiks, pārtraukums ◦ lõunavahe pusdienu pārtraukums ∙ kahenädalane vahe divu nedēļu starplaiks; vahet pidama pārtraukt; sadas ilma vaheta kogu hommikupooliku lija bez pārtraukuma visu rīta cēlienu 5. mat starpība ∙ kahe arvu vahe divu skaitļu starpība

valing s {valingu, valingut, valinguid} gāzma, brāzma ∙ vihma sadas tugevate valingutena lietus lija spēcīgās gāzmās; troopikavihma valing tropiska lietusgāze; sõimusõnade valing lamuvārdu brāzma

viha a s {viha, viha, vihasid} 1. niknums, dusmas ◦ äkkviha pēkšņas dusmas; vihahoog dusmu lēkme ∙ metsik viha mežonīgas dusmas; poiss on pika vihaga zēns ir ļaunatminīgs 2. naids ◦ vihakihk naida uzplūdi ∙ viha kandma ienīst 3. rūgtums, sūrums, sīvums ∙ õllele pandi vihaks sekka humalaid alum rūgtumam lika klāt apiņus 4. sastrutojums ∙ haava lõi viha sisse brūce sastrutoja

virvendama v 1. ņirbēt, virmot, mirguļot ∙ tuul pani vee virvendama vējš lika ūdenim ņirbēt; õhk virvendab kuumusest gaiss virmo no karstuma; ekraan virvendab ekrāns mirguļo; peas virvendavad rahutud mõtted galvā ņirb nemierīgas domas 2. sar maisīties ∙ väike õde virvendab kogu aeg jalus mazā māsa visu laiku maisās pa kājām

võpatama v 1. nodrebēt ∙ laev võpatas pommilöögi all kuģis nodrebēja no lādiņa trieciena 2. trūkties ∙ uksekell pani lapsed järsult võpatama durvju zvans lika bērniem pēkšņi satrūkties; raske traktor võpatas lõpuks paigalt smagais traktors beidzot iztrūkās no vietas

õpetus s {õpetuse, õpetust, õpetusi} 1. mācība ∙ õpetuseks pandi laps nurka seisma par mācību bērnam lika stāvēt stūrī; Darwini õpetus Darvina mācība 2. mācības ∙ õpetus toimus eesti keeles mācības notika igauņu valodā 3. pamācība ∙ teda häirisid teise õpetused viņam traucēja citu pamācības

ära a adv 1. projām ∙ olin kolm aastat ära biju projām trīs gadus; tahan siit ära gribu projām no šejienes; võtan lapse sellest koolist ära ņemšu bērnu ārā no šīs skolas; ta on juba mitu kuud töölt ära viņš jau vairākus mēnešus nav darbā; tuul puhus lume ära vējš aizpūta sniegu; tuju läks ära noskaņojums mainījās; haigel on isu ära slimniekam nav apetītes 2. nost, no- ∙ ta pani raamatu ära viņš nolika grāmatu; teelt keerab ära kitsas rada no ceļa nogriežas šaura taciņa; tüdruk laskis oma patsi ära lõigata meitene lika nogriezt savu bizi; võtsin saapad ära novilku zābakus; habe tuleb ära ajada jānodzen bārda 3. iz- ∙ õlast ära käsi roka ir izmežģīta plecā 4. nekas tāds, nekas īpašs ∙ asi ta ära ei ole nav jau nekas tāds; mis see majaehitamine ka ära ei ole tā mājas būvniecība jau nav nekas īpašs

ülal|pool b prp augšpus, virs ∙ lennuk lendab ülalpool pilvi lidmašīna lido virs mākoņiem

üle|kuulatav p nopratināmais ∙ ta laskis ülekuulatavaid piinata viņš lika mocīt nopratināmos

üles|mäge adv kalnā, kalnup ∙ nende elu läks pidevalt ülesmäge viņu dzīve pastāvīgi gāja kalnup; ülesmäge minek võttis hingeldama iešana kalnā lika aizelsties