[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ab`surd s {absurdi, ab`surdi, ab`surde} absurds ∙ ta jõudis absurdini viņš nonāca līdz absurdam

ahter s {ahtri, ahtrit, ahtreid} (kuģa) pakaļgals ◦ ahtritekk pakaļgala klājs ∙ laeva pikkus vöörist ahtrini oli üle 150 meetri kuģa garums no priekšgala līdz pakaļgalam bija vairāk nekā 150 metri

aina adv 1. arvien, aizvien, allaž ∙ aina üks ja seesama arvien viens un tas pats 2. nemitīgi ∙ hommikust õhtuni aina sajab no rīta līdz vakaram nemitīgi līst

ameti|aeg s amata laiks, amata termiņš ∙ ta jätkab oma ametiaja lõpuni viņš turpinās līdz sava amata termiņa beigām

ammuli adv vaļā, atvērtā veidā ∙ suu vajus hämmastusest ammuli mute palika vaļā no pārsteiguma; värav on ammuli vārti ir līdz galam vaļā

`arv s {arvu, `arvu, `arve} 1. skaitlis ◦ aastaarv gadskaitlis ∙ arvud ühest kuni sajani skaitļi no viena līdz simtam 2. skaits ◦ koguarv kopskaits ∙ Tallinna elanike arv Tallinas iedzīvotāju skaits

sisse astuma 1. ieiet, ienākt ∙ rongi minekuni jäi aega, astusin koolivenna juurde sisse līdz vilciena atiešanai bija laiks, iegāju pie skolasbiedra; astusin hoovi sisse ienācu pagalmā 2. (ar kāju) iekāpt ∙ vaata, et sa veeloiku ei astu skaties, neiekāp peļķē 3. iestāties ∙ ta tahtis astuda filoloogiateaduskonda viņš gribēja iestāties filoloģijas fakultātē

avalikustama v publiskot ∙ seni salajased andmed avalikustati līdz šim slepenās ziņas tika publiskotas

avatud p {indekl.} atvērts, vaļā ∙ avatud ülikool atvērtā universitāte; kauplus on avatud veikals ir vaļā; näitus jääb avatuks 10. jaanuarini izstāde būs atvērta līdz 10. janvārim

de`tail s {detaili, de`taili, de`taile} detaļa ◦ kinnitusdetail stiprinājuma detaļa; plastmassdetail plastmasas detaļa ∙ detailidesse laskuma iedziļināties detaļās; plaan oli detailideni läbi mõeldud plāns bija pārdomāts līdz detaļām

eesti|aegne adj (par Igaunijas Republiku no 1918. līdz 1940. gadam) Igaunijas laika-

välja ehitama izbūvēt ∙ linna kanalisatsioonivõrk ehitatakse välja järgmise aasta lõpuks pilsētas kanalizācijas tīklu izbūvēs līdz nākamā gada beigām

ehmatama v 1. biedēt, baidīt ∙ last ei tohi ehmatada bērnu nedrīkst biedēt 2. nobīties ∙ surmani ehmatanud nobijies līdz nāvei

elama v dzīvot ∙ elan muretult dzīvoju bez raizēm; maal elama dzīvot laukos; vanaks elama nodzīvot līdz sirmam vecumam; poeg elab omas leivas dēls dzīvo savā maizē; kunstniku tööd elavad üle aegade mākslinieka darbi dzīvo pāri laikiem; ta elab ainult oma tööle viņš dzīvo vienīgi savam darbam; ta elab pensionist viņš dzīvo no pensijas; hommikuti hakkab maja elama rītos māja atdzīvojas; elagu! lai dzīvo!; ela hästi! dzīvo laimīgi!

et knj 1. ka ∙ võimalik, et ilm päeva jooksul muutub iespējams, ka laiks dienas gaitā mainīsies 2. lai ∙ ta võttis raamatu, et natuke aega lugeda viņš paņēma grāmatu, lai brīdi palasītu; et see homseks tehtud oleks! lai tas līdz rītam būtu izdarīts! 3. tā kā ∙ et tal midagi teha ei olnud, läks ta metsa jalutama tā kā viņam nebija ko darīt, viņš devās uz mežu pastaigāties

haavuma v apvainoties ∙ hingepõhjani haavunud apvainojies līdz dvēseles dziļumiem

haiglus s {haigluse, haiglust, haiglusi} slimīgums ∙ haigluseni armukade līdz slimīgumam greizsirdīgs

hambuni adv līdz zobiem ∙ hambuni relvastatud apbruņots līdz zobiem

`hang a s {hange, `hange, `hangi} kupena ◦ liivahang smilšu kupena; lumehang sniega kupena ∙ vajusin põlvini hange iegrimu kupenā līdz ceļiem; tee on hanges ceļš ir aizputināts

heldima v 1. justies aizkustinātam, kļūt aizkustinātam ∙ pisarateni heldinud aizkustināts līdz asarām; heldinud näoilme aizkustināta sejas izteiksme; ta heldis sõbralikest sõnadest viņu aizkustināja draudzīgie vārdi 2. atmaigt ∙ süda heldib sirds atmaigst

hilis|öö s vēla nakts ∙ lugesin hilisööni raamatut lasīju grāmatu līdz vēlai naktij

hilja adv 1. vēlu ∙ hilja öösel vēlu naktī; parem hilja kui mitte kunagi labāk vēlu nekā nekad 2. vēls ∙ olime seal hilja õhtuni bijām tur līdz vēlam vakaram; hiljaks jääma kavēt 3. nesens ∙ hilja aja eest nesen

hiljani adv sar līdz vēlai stundai, līdz vēlam ∙ tegin tööd õhtu hiljani strādāju līdz vēlam vakaram

hiljemalt adv ne vēlāk kā, vēlākais ∙ hiljemalt kahe tunni jooksul vēlākais divu stundu laikā; avaldus tuleb esitada hiljemalt 15. juuniks pieteikums jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam

hinge|põhi s dvēseles dziļumi, sirds dziļumi ∙ ta on hingepõhjani solvunud viņš ir apvainojies līdz dvēseles dziļumiem; hingepõhjas lootis ta, et ma nõustun sirds dziļumos viņš cerēja, ka es piekritīšu

hinge|tõmme s elpas vilciens ∙ viimse hingetõmbeni līdz pēdējam elpas vilcienam

homne a s {homse, homset, homseid} rītdiena ∙ homsest alates no rītdienas; oota homseni pagaidi līdz rītdienai; usk homsesse ticība rītdienai

`hulk a s {hulga, `hulka, `hulki} 1. daudzums, skaits, apjoms ◦ energiahulk enerģijas daudzums ∙ sademete hulk nokrišņu daudzums; suurel hulgal lielā skaitā 2. liels daudzums, pulka ∙ see juhtus hulga aastate eest tas notika pirms daudziem gadiem; sinna on hulk maad līdz turienei ir liels gabals 3. bars, pulks, pūlis ◦ rahvahulk ļaužu pūlis ∙ nende ümber oli kogunenud uudishimulike hulk ap viņiem bija sapulcējies ziņkārīgo bars 4. mat kopa ◦ alamhulk apakškopa ∙ ratsionaalarvude hulk racionālo skaitļu kopa

`häll s {hälli, `hälli, `hälle} šūpulis ∙ laps magab hällis bērns guļ šūpulī; filmikunsti häll filmu mākslas šūpulis ∆ hällist hauani no šūpuļa līdz kapam

hämar a s {hämara, hämarat, hämaraid} krēsla, mijkrēslis ◦ õhtuhämar vakara mijkrēslis ∙ hommikust hämarani no ausmas līdz krēslai

härduma v būt aizkustinātam, apžēloties, atmaigt ∙ naine härdus pisarateni sieviete bija aizkustināta līdz asarām

jala a adv kājām ∙ jala käima iet kājām; naaberkülani on kümme kilomeetrit jala minna līdz kaimiņu ciemam desmit kilometru jāiet kājām

`jutt a s {juti, `jutti, `jutte} 1. svītra, josla ∙ laps veab paberile jutte bērns velk uz papīra svītras; üle selja jooksis tuline jutt pār muguru pārskrēja karstums; asi on juttis viss kārtībā 2. nogrieznis, piegājiens ∙ ta magas ühe jutiga hommikuni välja viņš nogulēja vienā piegājienā līdz rītam ∆ esimese jutiga pirmajā brīdī; ühe jutiga vienā rāvienā; tulise jutiga jooksma ļoti ātri skriet

jõulud s pl {`jõulude, `jõule} Ziemassvētki ∙ jõule pidama svinēt Ziemassvētkus; jõuludeni on veel kaks nädalat līdz Ziemassvētkiem ir vēl divas nedēļas; häid jõule! priecīgus Ziemassvētkus!

läbi kaaluma izsvērt ∙ kogu üritus oli üksikasjadeni läbi kaalutud viss pasākums bija izsvērts līdz detaļām

`kaas s {kaane, `kaant, `kaasi} vāks ◦ jääkaas ledus vāks ∙ kaanega nõu trauks ar vāku; kaaneta nõu trauks bez vāka; puusärgi kaas zārka vāks; raamat on kaanest kaaneni läbi loetud grāmata ir izlasīta no vāka līdz vākam ∆ kuidas vakk, nõnda kaas kāds podiņš, tāds vāciņš

kaasas|käiv p 1. līdzi nākošs ∙ ametikohaga kaasaskäivaid volitused līdz ar amatu iegūstamās pilnvaras 2. komplektā ietilpstošs ∙ tootega kaasaskäiv spetsifikatsioon izstrādājuma komplektā ietilpstošā specifikācija

`kael s {kaela, `kaela, `kaelu} kakls ∙ sõbrannad langevad teineteisele kaela draudzenes krīt viena otrai ap kaklu; ta sipleb kaelani võlgades viņš ir parādos līdz kaklam; pika kaelaga pudel pudele ar garu kaklu; järved on kitsa kaela kaudu ühenduses ezeri ir savienoti ar šauru kaklu; aitab mul sinu kaela peal elamisest pietiek man dzīvot uz tava kakla ∆ ennast kaela riputama kārties kaklā; kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; kaela peal istuma sēdēt uz kakla; üle kaela andma sadot pa kaklu; üle kaela saama dabūt pa kaklu

kahanema v 1. rukt ∙ lumehanged hakkasid kiiresti kahanema sniega kupenas sāka strauji rukt; küla elanike arv oli kahanenud viiekümneni ciema iedzīvotāju skaits bija sarucis līdz piecdesmit; lugupidamine tema vastu kahanes tunduvalt cieņa pret viņu ievērojami saruka 2. mazināties ∙ kiirguse intensiivsus on kahanenud starojuma intensitāte ir mazinājusies 3. dilt ∙ päevavalgus hakkas kahanema dienas gaisma sāka dilt

`kaks b num {kahe, `kaht(e), `kahtesid} 1. divi ∙ kaks pluss kaks on neli divi plus divi ir četri; kahega jagama dalīt ar divi; kaks kolmandikku divas trešdaļas; kaks meetrit divi metri; lugesin kella kaheni öösel lasīju līdz pulksten diviem naktī; kahe tundmatuga võrrand vienādojums ar diviem nezināmajiem; teos ilmus kahes köites darbs iznāca divos sējumos 2. abi ∙ kahel pool teed olid majad abās ceļa pusēs bija mājas; see jäägu meie kahe vahele lai tas paliek starp mums abiem ∆ kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; kahe käega abām rokām; kahe silma vahele jätma nepamanīt; kahe silma vahele jääma palikt nepamanītam; kahe tooli vahel istuma sēdēt uz diviem krēsliem; kahe tule vahel starp divām ugunīm; kahte isandat teenima kalpot diviem kungiem; nagu kaks tilka vett kā divas ūdens lāses

`kallama v {kallata, `kallan} 1. liet ∙ klaasid kallati ääreni täis glāzes tika pielietas pilnas līdz malām; oma viha teiste teiste peale kallama izliet savu niknumu uz citiem 2. bērt ∙ marjad kallati ühest korvist teise ogas pārbēra no viena groza otrā 3. līt, gāzt ∙ vihma kallab nagu pangest lietus gāž kā ar spaiņiem

karikas s {karika, karikat, karikaid} kauss ◦ kristallkarikas kristāla kauss; mürgikarikas indes kauss; jalgpallikarikas futbola kauss ∙ hõbedast ja kullast karikad sudraba un zelta kausi; karikas on veereni täis kauss ir pilns līdz malām; temalgi tuli pettumuste karikast juua arī viņam bija jādzer no vilšanās kausa

kas|või adv kaut vai, kaut ∙ ootan kas või õhtuni gaidīšu kaut vai līdz vakaram; lähme kas või jalgsi iesim kaut vai kājām; ütle kas või ainuski sõna! saki kaut vienu vārdu!; võtame kas või niisuguse näite ņemsim kaut vai šādu piemēru

`kell s {kella, `kella, `kelli} 1. zvans ◦ kirikukell baznīcas zvans; uksekell durvju zvans ∙ ilusa kõlaga kell zvans ar skaistu skaņu; lehmal on kell kaelas govij ir zvans kaklā; kiriku kellamees lööb kella baznīcas zvaniķis zvana zvanu; kell helises ja etendus algas nozvanīja zvans, un izrāde sākās; õpilased jõudsid kooli veidi enne kella skolnieki nokļuva skolā neilgi pirms zvana 2. pulkstenis ◦ liivakell smilšu pulkstenis; kellapomm pulksteņa atsvars; äratuskell modinātājpulkstenis ∙ kella numbrilaud pulksteņa ciparnīca; raekoja kell rātsnama pulkstenis; kell lõi kaheksa pulkstenis nosita astoņi; bioloogiline kell bioloģiskais pulkstenis; mis kell on? cik ir pulkstenis? 3. pulksten ∙ kella kuue ajal ap pulksten sešiem; kella kolme ja nelja vahel starp pulksten trijiem un četriem; mis kell see juhtus? cikos tas notika?; mis kellani on kauplused avatud? līdz cikiem ir atvērti veikali? ∆ iga kell jebkurā laikā; kell kukub pulkstenis nozvana; kella külge panema izbazūnēt

kenasti adv 1. glīti, skaisti ∙ lapsed olid kenasti riides bērni bija glīti saģērbti 2. jauki ∙ päike paistis kenasti saule jauki spīdēja; tema käes läheb kõik kenasti korda viņam viss labi izdodas; ta sõidutas mu kenasti ukse ette viņš mani kārtīgi atvizināja līdz durvīm 3. krietni, daudz ∙ õlu hakkas kenasti pähe alus krietni sakāpa galvā; selliste juttude uskujaid leidub veel üsna kenasti tādu, kas tic šādiem stāstiem, vēl ir visai daudz; teenin praegu kenasti pašlaik es pelnu labi

keskele adv 1. (virziens) vidū ∙ tantsijad asetusid toa keskele dejotāji nostājās istabas vidū; ujusime jõe keskele iepeldējām upes vidū; istu sa siia keskele sēdies te pa vidu; ta suundus saali keskele viņš virzījās uz zāles vidu; nõupidamine lükati edasi kuu keskele apspriede tika atlikta līdz mēneša vidum 2. (virziens) starp ∙ mina ei sobi teiste keskele es neiederos starp citiem; ta viskas end pikali karikakarde keskele viņš atgūlās starp margrietiņām

kevad s {kevade, kevadet, kevadeid} pavasaris ∙ kevad oli sel aastal hiline ja jahe pavasaris šogad bija vēls un vēss; ehitamine kestis kevadest sügiseni būvniecība ilga no pavasara līdz rudenim

kodu|laen s mājokļa aizdevums ∙ kuni 40-aastase graafikuga kodulaen mājokļa aizdevums ar atmaksas grafiku līdz 40 gadiem

kodu|uks s namdurvis, mājdurvis ∙ noormees saatis tüdruku koduukseni jaunietis pavadīja meiteni līdz namdurvīm

kohustuma v apņemties ∙ kohustun võla tasuma 15. septembriks apņemos samaksāt parādu līdz 15. septembrim

`koit s {koidu, `koitu, `koite} ausma ∙ koidu eel pirms ausmas; koidu ajal rītausmā; magasin koiduni gulēju līdz rītausmai; töötama koidust ehani strādāt no ausmas līdz rietam ∆ enne kukke ja koitu pirms gaiļiem

koos c prp kopā, līdz ar ∙ ta läks koos teistega viņš aizgāja kopā ar citiem; ta maeti koos teiste võitlejatega viņu apglabāja kopā ar citiem cīnītājiem; ta elab seal koos oma vanema tütrega viņš dzīvo tur kopā ar savu vecāko meitu; koos temperatuuri tõusuga suureneb ka aurustumine līdz ar temperatūras paaugstināšanos palielinās arī iztvaikošana; inimeste suhtumine muutub koos ajaga cilvēku attieksme mainās līdz ar laiku; ta kaotas rahakoti koos dokumentidega viņš pazaudēja maku ar dokumentiem

koos d pop kopā, līdz ar ∙ ta tuli teistega koos viņš atnāca kopā ar citiem; isa läks pojaga koos linna tēvs kopā ar dēlu devās uz pilsētu; ta tõusis hommikul päikesega koos viņš cēlās no rīta līdz ar sauli

`kraaksuma v {`kraaksuda, kraaksun} ķērkt ∙ varesed lendavad kraaksudes vārnas lido ķērkdamas; mis sa kraaksud! ko tu ķērc!

`kulm s {kulmu, `kulmu, `kulme} uzacs ∙ heledad kulmud gaišas uzacis; tüdruku juuksetukk ulatus kulmudeni mati sniedzās meitenei līdz uzacīm; kulme kortsutama raukt uzacis

kuni a knj 1. līdz ∙ kümme kuni viisteist kilo desmit līdz piecpadsmit kilogrami 2. kamēr ∙ magasin, kuni mind äratati gulēju, kamēr mani pamodināja; kuni nad pakkisid, haihtus udu kamēr viņi kravājās, migla izgaisa

kuni b adv līdz ∙ ma võin jääda siia kuni nädalaks es varu šeit palikt apmēram nedēļu

kuni c prp līdz ∙ kuni järgmise kevadeni līdz nākamajam pavasarim

kust|saadik adv 1. kopš kura laika ∙ kustsaadik te teineteist tunnete? kopš kura laika jūs viens otru pazīstat? 2. līdz kurai vietai, cik tālu ∙ kustsaadik vesi ulatus? līdz kurai vietai ūdens sniedzās?

kuu|päev s datums ∙ üür tuli tasuda viieteistkümnendaks kuupäevaks īre bija jāsamaksā līdz piecpadsmitajam datumam

kõigest adv tikai ∙ see juhtus kõigest nädal tagasi tas notika tikai pirms nedēļas; vesi ulatus kõigest põlvini ūdens sniedzās tikai līdz ceļgaliem; sinna on kõigest kilomeeter līdz turienei bija tikai kilometrs

kõrini adv 1. līdz kaklam ∙ mul on sellest kõigest kõrini man tas viss ir līdz kaklam; ettevõte on kõrini võlgades uzņēmums ir parādos līdz kaklam; tööd on kõrini darba ir līdz kaklam 2. līdz ūkai ∙ end kõrini täis sööma pieēsties līdz ūkai 3. pavisam, līdz nāvei ∙ ta on mu kõrini ära tüüdanud viņš man ir apnicis līdz nāvei

`kõrv s {kõrva, `kõrva, `kõrvu} 1. auss ∙ kõrvu liigutama kustināt ausis; koer ajas kõrvad kikki suns saspicēja ausis; see jutt pole sinu kõrvade jaoks šī saruna nav tavām ausīm; ta läks kõrvuni punaseks viņš nosarka līdz ausīm; laskis läkiläki kõrvad alla viņš nolaida ausaines ausis 2. dzirde ∙ tal ei ole muusikalist kõrva viņam nav muzikālās dzirdes 3. osa ∙ murdunud kõrvaga savikruus māla krūze ar nolūzušu osu ∆ kõrva taha panema likt aiz auss; kõrvu kikki ajama spicēt ausis; kõrvu lahti hoidma turēt ausis vaļā; kõrvust mööda laskma laist gar ausīm; nahka üle kõrvade tõmbama vilkt ādu pār acīm; ühest kõrvast sisse ja teisest välja pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā

kähmlus s {kähmluse, kähmlust, kähmlusi} kautiņš, sadursme ∙ meestel läks omavahel kähmluseks vīrus attiecību skaidrošana noveda līdz kautiņam; tekkis kähmlus politseinike ja demonstrantide vahel sākās sadursme starp policistiem un demonstrantiem

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

`kärpima v {`kärpida, kärbin} apcirpt ∙ ta kärpis vurrud lühikeseks viņš apcirpa ūsas; viljapuudel kärbiti võrasid augļu kokiem apcirpa atvases; lavastamisel näidendi dialooge kärbiti režisējot izrādes, dialogi tika apcirpti; honorari kärpima apcirpt honorāru; toidunormid on kärbitud miinimumini pārtikas normas ir apcirptas līdz minimumam

küljest b pop no ∙ ta vabastas paadi kai küljest viņš atbrīvoja laivu no piestātnes; puu küljest viib nöör majaseina külge virve stiepjas no koka līdz mājas sienai; lõikasin killukese singi küljest nogriezu drusciņu šķiņka

küllalt adv 1. gana, diezgan, pietiekami ∙ meil on kõike küllalt mums visa ir gana; sa oled juba küllalt suur, et seda taibata tu jau esi pietiekami liels, lai to aptvertu; mul on sellest juba küllalt! man tas jau ir līdz kaklam! 2. visai ∙ õhtuti on juba küllalt jahe vakaros jau ir visai vēss; tundsin end külas küllalt koduselt viesos jutos visai mājīgi

läbi külmuma 1. caursalt ∙ maapind oli sügavalt läbi külmunud zemes virskārta bija dziļi caursalusi 2. pārsalt ∙ olen üdini läbi külmunud esmu pārsalis līdz kaulam

küündima v 1. sniegties ∙ heinamaa küünib järveni siena pļava sniedzas līdz ezeram; kaugele küündivad tagajärjed sekas, kas sniedzas tālu; jõe sügavus ei küüni üle kahe meetri upes dziļums nepārsniedz divus metrus; ettepoole küündiv lõug uz priekšu izvirzīts zods 2. spēt ∙ mälu ei küündinud toonaseid sündmusi rekonstrueerima atmiņa nespēja rekonstruēt notikumus 3. pietikt ∙ mul ei küündinud selleks jõudu man tam nepietika spēka

laiali adv 1. izklaidus ∙ suvilad on mööda nõlva­kuid laiali vasarnīcas ir izkaisītas pa nogāzēm; publik läks laiali publika izklīda; kaup on laiali veetud prece ir izvadāta 2. līdz galam ∙ värav laiali lahti vārti līdz galam vaļā

lau|päev s 1. sestdiena ∙ laupäeva hommik sestdienas rīts 2. priekšvakars ◦ pühadelaupäev svētku priekšvakars ∙ seda ei juhtu, oota või viimsepäeva laupäevani tas nenotiks, gaidi kaut līdz pastardienas priekšvakaram

laurits s {lauritsa, lauritsat, lauritsaid} 1. sar Labrenči, Labrenča diena ∙ jaanist on seitse nädalat lauritsasse no Jāņiem līdz Labrenčiem ir septiņas nedēļas 2. novec ugunsgrēks, uguns, sarkanais gailis ∙ ta laskis lauritsa lahti viņš palaida vaļā sarkano gaili

ligemale adv 1. (virziens) tuvāk ∙ tulge ligemale nāciet tuvāk 2. apmēram, aptuveni ∙ sinna on ligemale kümme kilomeetrit līdz turienei ir apmēram desmit kilometru

`lokkama v {lokata, `lokkan} zelt, kuplot, plaukt ∙ rohi lokkab põlvini zāle kuplo līdz ceļiem; kuritegevus lokkab noziedzība zeļ

loode a s {`loode, loodet, `loodeid} riets, noriets ∙ päikesetõusust loodeni no saules lēkta līdz rietam

`loom a s {looma, `looma, `loomi} 1. dzīvnieks, kustonis, zvērs ◦ koduloom mājdzīvnieks ∙ hirv on graatsiline loom stirna ir graciozs dzīvnieks 2. lops ◦ noorloom jaunlops ∙ loomad on laudas lopi ir kūtī 3. sar būtne, tips, zvērs ∙ ma pole tänini aru saanud, mis loom ta on es līdz šai dienai neesmu sapratis, kas viņš ir par tipu

lugema v {lugeda, `loen} 1. lasīt ∙ raamatut lugema lasīt grāmatu; kaarti lugema lasīt karti; ta loeb mu mõtteid viņš lasa manas domas; ta loeb ülikoolis filosoofia ajalugu viņš lasa filozofijas vēsturi universitātē 2. skaitīt ∙ ta loeb raha viņš skaita naudu; laps oskab juba sajani lugeda bērns jau prot skaitīt līdz simtam 3. skaitīties ∙ see ei loe tas neskaitās; järjest loe! pēc kārtas skaitīties! 4. uzskatīt ∙ küsimus loeti otsustatuks jautājumu uzskatīja par izlemtu 5. būt svarīgam ∙ aega on vähe, iga minut loeb laika ir maz, katra minūte ir svarīga

ära lugema 1. (līdz beigām) izlasīt, nolasīt ∙ kui oled raamatu ära lugenud, too mulle kohe tagasi kad esi grāmatu izlasījis, nes man tūlīt to atpakaļ 2. saskaitīt ∙ loe ära, mitu õuna kausis on saskaiti, cik ābolu ir bļodā

lõbutsema v priecāties, līksmoties, izklaidēties ∙ noored tantsisid ja lõbutsesid hommikuni jaunieši dejoja un priecājās līdz rītam; ta lõbutseb sõpradega viņš izklaidējas ar draugiem

lõpmatus s {lõpmatuse, lõpmatust, lõpmatusi} bezgalība, bezgalīgums ∙ aja lõpmatus laika bezgalība; ma ei jõua lõpmatuseni oodata es nevaru gaidīt līdz bezgalībai

`lõpp s {lõpu, `lõppu, `lõppe} 1. beigas, gals, nogale ∙ talve lõpp ziemas beigas; lugesin raamatu otsast lõpuni läbi izlasīju grāmatu no sākuma līdz beigām; raha on lõpul nauda beidzas; ta on lõpuni aus viņš ir bezgala godīgs 2. val galotne ◦ käändelõpp locījuma galotne ∆ lõppude lõpuks galu galā; lõppu peale tegema darīt galu ~ padarīt galu

`lõõskama v {lõõsata, `lõõskan} 1. liesmot, kvēlot, zvērot ∙ tuli lõõskab uguns liesmo; silmad lõõskavad raevust acis niknumā zvēro 2. pūst, gaudot, svilpot ∙ siin lagendikul lõõskavad alati tuuled te klajumā vienmēr gaudo vēji 3. gulēt, sust ∙ ta lõõskas lõunani viņš suta līdz pusdienai

maa s {maa, maad, maid} 1. zeme, augsne ◦ maaküsimus zemes jautājums; põllumaa aramzeme; riigimaa valsts zeme ∙ maad harima apstrādāt zemi; maa on porine zeme ir dubļaina; lumi katab maad zemi klāj sniegs; ta kaevab aias maad viņš rok zemi dārzā; varemed tehti maaga tasa drupas nolīdzināja līdz ar zemi 2. zeme, zemeslode ∙ Maa tiirleb ümber Päikese Zeme riņķo ap Sauli; tuiskab nii, et ei näe maa ega taeva vahet putina tā, ka zeme ar debesīm griežas kopā 3. sauszeme, cietzeme ∙ paat lähenes maale laiva tuvojās cietzemei 4. gabals, attālums ∙ meil on pikk maa minna mums tālu jāiet; kauge maa tagant saabunud külalised no tālienes ieradušies viesi; sa oled minust tükk maad noorem tu esi daudz jaunāks par mani 5. lauki ◦ maaelanik lauku iedzīvotājs ∙ ta elab maal viņš dzīvo laukos; suve veetsin maal vasaru pavadīju laukos 6. zeme, valsts ◦ päritolumaa izcelsmes valsts; sisemaa iekšzeme ∙ maailma maad ja rahvad pasaules zemes un tautas; demokraatlik maa demokrātiska valsts; linnud lendavad sügisel soojale maale rudenī putni lido uz siltajām zemēm 7. puse, apvidus ∙ meie mail on palju kauneid paiku mūsu pusē ir daudz skaistu vietu 8. apriņķis ◦ maavalitsus apriņķa valde ∆ maad ja taevast kokku rääkima sarunāt zilus brīnumus; maa alla vajuma ielīst zemē; maad kuulama zondēt augsni; maad võtma izplatīties, pārņemt; maa ja ilm bez gala un malas; maa põleb jalge all zeme deg zem kājām; maa põhja kiruma lādēt no panckām ārā; maast madalast no bērna kājas; maad jagama ķildoties; nagu maa külge naelutatud kā zemē iemiets; nagu maast leitud kā no debesīm nokritis

maa|ilm s 1. pasaule ◦ antiikmaailm antīkā pasaule; ärimaailm biznesa pasaule; fantaasiamaailm fantāzijas pasaule; vaimumaailm gara pasaule ∙ maailma loomine pasaules radīšana; ta reisis mööda maailma ringi viņš ceļoja apkārt pa pasauli; ta peab ennast maailma nabaks viņš uzskata sevi par pasaules nabu 2. sar milzums, milzum daudz ∙ aega on rongini veel maailm līdz vilcienam ir vēl milzum daudz laika ∆ maailma soojaks kütma glābt visu pasauli; mitte maailmaski nemūžam; teise maailma saatma aizsūtīt uz viņpasauli

maa|tasa adv līdz zemei, līdz ar zemi ∙ ait põles maatasa klēts nodega līdz ar zemi

madalalt adv 1. zemu ∙ pääsukesed lendavad täna madalalt bezdelīgas šodien lido zemu 2. sekli ∙ tuleb künda sügavamalt, mitte nii madalalt jāar dziļāk, ne tik sekli

maha adv 1. (virziens) zemē, lejā ∙ ta viskas kivi käest maha viņš nometa akmeni zemē; roni hobuse seljast maha! kāp lejā no zirga!; ma kukkusin selili maha es nokritu uz muguras; õun kukkus puu otsast maha ābols nokrita no koka; udu langes maha nolaidās migla; astusime bussist maha izkāpām no autobusa 2. (virziens) zemē, augsnē ∙ kartuleid maha panema stādīt kartupeļus zemē; tulbisibulad pannakse maha sügisel tulpju sīpolus stāda zemē rudenī; surnud maeti maha mirušos apglabāja zemē 3. (virziens) nost ∙ müts maha! cepuri nost!; habet maha ajama nodzīt bārdu; poiss laskis püksid maha zēns nolaida bikses; puu laseb sügisel lehed maha koks rudenī nomet lapas; võta mantel maha novelc mēteli; maha sõda! nost ar karu! 4. no- ∙ magasin tervelt pool päeva maha es nogulēju pusi dienas; saun põles maani maha pirts nodega līdz pamatiem; niitsin eile heina maha vakar nopļāvu sienu; tempot maha võtma nomest tempu; ma olen haiguse ajal mitu kilo maha võtnud slimības laikā esmu nometis vairākus kilogramus; kirjutasin valemi tahvlilt maha norakstīju formulu no tāfeles; parem, kui me selle loo maha vaikime labāk, ja mēs šo stāstu noklusēsim 5. galā ∙ kirjanik sai maha uue romaaniga rakstnieks tika galā ar jauno romānu; naine sai priske poisslapsega maha sieviete piedzemdēja veselīgu puiku 6. iepakaļ ∙ ta ei jää sammugi maha viņš neatpaliek ne soli; sa oled elust maha jäänud tu esi atpalicis no dzīves

meri s {mere, `merd, meresid} jūra ◦ avameri atklāta jūra; inimmeri cilvēku jūra; liivameri smilšu jūra ∙ troopilised mered tropiskās jūras; merel on torm jūrā ir vētra; laevad lähevad merele kuģi iziet jūrā; isa sõitis mitu aastat merd tēvs vairākus gadus brauca jūrā; Kuu mered Mēness jūras ∆ meri põlvini jūra līdz ceļiem

mille|taoline adj kāds, kāda veida- ∙ seadmed, milletaolisi Eestis seni ei olegi ierīces, kādu Igaunijā līdz šim nemaz nebija

minek s {mineku, minekut, minekuid} 1. iešana, došanās ◦ kojuminek došanās mājup; magamaminek gulētiešana; jääminek ledus iešana ∙ olin magama minekul, kui helises uksekell taisījos iet gulēt, kad zvanīja durvju zvans; ta pani mineku peal mantlinööpe kinni viņš iedams pogāja ciet mēteli; pensionile minek aiziešana pensijā 2. atiešana, aiziešana ∙ külaline juba asutab minekut ciemiņš jau taisās iet projām; bussi minekuni on veel aega līdz autobusa atiešanai vēl ir laiks 3. noiets, pieprasījums ∙ kauba minek preces noiets 4. aiziešana, nāve ∙ kas ta minek oli kerge? vai viņa aiziešana bija viegla? 5. sākšana ∙ pojengide õitsema minek peoniju uzziedēšana 6. spars, atvēziens ∙ jutul oli juba hea minek saruna jau ritēja pilnā sparā 7. piekrišana ∙ tal pole naiste juures minekut viņam nav piekrišanas pie sievietēm

välja minema 1. iziet, doties laukā ∙ ta läks uksest välja viņš izgāja pa durvīm; rada läheb maanteele välja taka iziet pie šosejas 2. iziet, izzust, iznīkt ∙ plekid lähevad pestes välja traipi mazgājot iziet; kaks põõsast läksid kasvama, aga üks läks välja divi krūmi ieauga, bet viens iznīka 3. (par parasto stāvokli) zaudēt ∙ sportlane läks vormist välja sportists zaudēja formu 4. (rīkoties ar aprēķinu) iziet ∙ ta läheb riski peale välja viņš iziet uz risku 5. (sasniegt instanci) aiziet līdz ∙ ta läks protestiga ministeeriumini välja viņš protestējot aizgāja līdz ministrijai

mini`meerima v {mini`meerida, minimeerin} minimalizēt, samazināt līdz minimumam ∙ kahjulikud kõrvalmõjud on minimeeritud kaitīgās blaknes ir minimalizētas

muld|vana adj ļoti vecs, sirms ∙ ta elas muldvanaks viņš nodzīvoja līdz sirmam vecumam

`murdma v {`murda, murran} 1. lauzt ∙ torm murrab puid vētra lauž kokus; tüdruk murdis peenralt lille meitene noplūca dobē puķi; tema optimismi ei suutnud miski murda viņa optimismu nekas nespēja salauzt; kontides murrab kaulus lauž; lepingut murdma lauzt līgumu; sõna murdma lauzt vārdu; murdsin šokolaaditahvli tükkideks salauzu šokolādes tāfelīti gabaliņos 2. locīt, liekt, lauzīt ∙ murdsin paberilehe pooleks salocīju papīra lapu uz pusēm; naine murdis ahastades käsi sieviete izmisumā lauzīja rokas; keelt murdma lauzīt valodu 3. (censties tikt uz priekšu) lauzties ∙ üritasin kassani murda mēģināju izlauzties līdz kasei; öösel murti akna kaudu suvilasse naktī ielauzušies vasarnīcā pa logu 4. plēst, plosīt ∙ hunt murdis lamba vilks noplēsa aitu 5. plēsties, rauties ∙ ta murrab tööd teha viņš raujas ar darbiem 6. novec (poligrāfijā) aplauzt

läbi mängima (no sākuma līdz beigām) izspēlēt ∙ mängime kõik stsenaariumid veel kord läbi izspēlējam vēlreiz visus scenārijus

välja mängima 1. nospēlēt, notēlot ∙ see stseen annaks palju paremini välja mängida šo scēnu varētu notēlot daudz labāk 2. sar (par noteiktu spēles rezultātu) panākt, nospēlēt ∙ ta tahtis iga hinna eest võitu välja mängida viņš par katru cenu gribēja panākt uzvaru 3. sar (kāršu spēlē) izspēlēt ∙ ta mängis ässa välja viņš izspēlēja dūzi 4. sar iztikt ∙ kas sa oma rahaga mängid palgapäevani välja? vai tu ar savu naudu līdz algas dienai iztiksi? 5. sar sanākt, izdoties ∙ võiks antenni ise panna, aga järsku ei mängi välja varētu uzlikt antenu pats, bet ja nu pēkšņi nesanāk

välja müüma 1. izpārdot ∙ saal oli viimase kohani välja müüdud zāle bija izpārdota līdz pēdējai vietai 2. pārdot līdznešanai ∙ ma tahtsin kohvikust jooki kaasa osta, aga öeldi, et välja ei müüda es gribēju kafejnīcā nopirkt dzērienu līdznešanai, bet teica, ka līdznešanai nepārdod

naba s {naba, naba, nabasid} 1. naba ∙ imiku naba veritseb zīdaiņa naba asiņo; ta peab ennast maailma nabaks viņš uzskata sevi par pasaules nabu; nabast saadik vees līdz nabai ūdenī 2. pols ◦ lõunanaba dienvidpols; põhjanaba ziemeļpols

nii|kaugele adv tik tālu, līdz tam ∙ saime õe niikaugele, et ta on nõus tulema dabūjām māsu tik tālu, ka viņa ir ar mieru nākt