[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
Leitud 109 artiklit, väljastan 100
`suur adj {suure, `suurt, `suuri} 1. liels ∙ suur kivi liels akmens; suured arvud lieli skaitļi; suur aitäh! liels paldies!; torm tõstab merel suuri laineid vētra saceļ jūrā lielus viļņus; see mantel on mulle suur šis mētelis man ir par lielu; te olete ju suured inimesed jūs taču esat lieli cilvēki; jalad on suurest seismisest väsinud kājas piekusušas no lielas stāvēšanas; kõikjal valitses suur vaikus visur valdīja liels klusums; ta igatseb pääseda suurele lavale viņš ilgojas nokļūt uz lielās skatuves; suureks puhuma pārspīlēt; suurel jalal elama dzīvot pārticīgi 2. (noliegumā) neko daudz, īpaši ∙ sõnu ta suurt ei vali vārdus viņš īpaši neizvēlas
suurune adj {suuruse, suurust, suurusi} lieluma-, liels ◦ elusuurune dabiska lieluma-; samasuurune tikpat liels ∙ paraja kassi suurune rott žurka krietna kaķa lielumā; tuhande euro suurune preemia tūkstoš eiro liela prēmija
hektarine adj {hektarise, hektarist, hektarisi} hektāru liels ◦ kahehektarine divus hektārus liels ∙ hektarine maatükk hektāru liels zemes gabals
kogukas adj {koguka, kogukat, kogukaid} liels, masīvs
`koot s {koodi, `kooti, `koote} 1. sprigulis 2. (dzīvniekiem) apakšstilbs, liels
mehe|mürakas s (par vīrieti) milzenis ∙ suur turske mehemürakas liels, dūšīgs milzenis
mürakas b adj {müraka, mürakat, mürakaid} pamatīgs, milzīgs, liels
otsa|ees adv pierē, uz pieres ∙ suur sinine muhk otsaees liels, zils puns pierē; higipiisad otsaees sviedru piles uz pieres
rohke|arvuline adj daudzskaitlīgs, liels ∙ rohkearvuline pere liela ģimene; rohkearvulised uurimused daudzi pētījumi
`säär s {sääre, `säärt, `sääri} 1. liels, apakšstilbs ∙ vesi ulatub poole sääreni ūdens sniedzas līdz pusstilbam 2. stara ◦ püksisäär bikšu stara ∙ pista pükste sääred saabastesse sabāz bikšu staras zābakos 3. stulms ◦ saapasäär zābaka stulms 4. zemes šaurums, zemesrags, strēle ◦ liivasäär smilšu strēle ∙ paat sõitis ümber sääre otsa laiva apbrauca zemesraga galu ∆ (pikki) sääri tegema laisties ļekās
sääre|vars s apakšstilbs, liels
tunduv p {tunduva, tunduvat, tunduvaid} 1. šķietams ∙ uskumatuna tunduv tõsiasi šķietami neticams fakts 2. ievērojams, liels ∙ tunduv osa maast on jäänud kasutamata ievērojama daļa zemes palikusi neizmantota
tüse adj {tüseda, tüsedat, tüsedaid} 1. tukls, pilnīgs ∙ lühike tüse mees īss, tukls vīrietis 2. liels, milzīgs ∙ tüse seljakott milzīga mugursoma 3. apjomīgs, pamatīgs ∙ tüse uurimus apjomīgs pētījums 4. biezs, dziļš ∙ tüse mullakiht biezs augsnes slānis 5. (par skaņu) zems, sulīgs ∙ tüse bass sulīgs bass
varjuline adj {varjulise, varjulist, varjulisi} 1. ēnains ∙ varjuline pärnaallee ēnaina liepu aleja; suur varjuline puu liels, ēnains koks 2. slepens, kluss, nomaļš ∙ varjuline koht nomaļa vieta
vägev adj {vägeva, vägevat, vägevaid} 1. varens, liels ∙ vägev mets varens mežs; sadamas seisis vägev reisilaev ostā stāvēja varens pasažieru kuģis 2. varens, spēcīgs ∙ vägev tuul varens vējš; vägev mootor spēcīgs motors 3. stiprs ∙ vägev kohvi stipra kafija; vägev nälg stiprs bads
kibe b adj {kibeda, kibedat, kibedaid} 1. rūgts, sīvs ∙ kibe ravim rūgtas zāles; kibe suits pani läkastama sīvie dūmi lika klepot; ta kurtis oma kibedat saatust viņš žēlojās par savu sūro likteni; see on kibe tõde tā ir rūgta patiesība 2. sāpīgs ∙ kurk on pisut kibe kakls mazliet sāp 3. stiprs, liels ∙ mere ääres on kibe tuul pie jūras ir stiprs vējš; naisi vaevas kibe uudishimu sievietes mocīja liela ziņkāre; ta oli kibe kuduma viņa bija liela adītāja 4. spraigs, raits ∙ kibe heinaaeg spraigs siena laiks ∆ kibe käsi olema viņam ir ķēriens; kibe pill rūgts kumoss; kibe käes nebalta diena
lopsakas adj {lopsaka, lopsakat, lopsakaid} 1. kupls, krāšņs, sulīgs ∙ lopsakas rohi kupla zāle; lopsakad vormid kuplas formas; lopsakad värvid sulīgas krāsas 2. rupjš, liels ∙ lopsakad vihmapiisad rupjas lietus lāses
`tükk s {tüki, `tükki, `tükke} 1. gabals ◦ leivatükk maizes gabals; maatükk zemesgabals ∙ peegel läks kukkudes tuhandeks tükiks spogulis krītot saplīsa tūkstoš gabalos; ta müüs tüki metsa viņš pārdeva gabalu meža; ühes tükis voolitud kuju vienā gabalā veidots tēls; tundsin, kuidas tükk tõusis kurku jutu, kā kamols kāpa kaklā; elu on mitmes tükis paranenud dzīve daudzējādā ziņā ir kļuvusi labāka 2. (vienība) gabals ∙ mis ta tükist küsib? cik viņš prasa par gabalu?; neil on lapsi juba neli tükki bērni viņiem ir jau četri gabali 3. krietns, liels, ilgs ∙ kohtusime tüki aja pärast satikāmies pēc krietna laika; reisimine maksab hea tüki raha ceļošana maksā diezgan lielu naudu; otsin seda raamatut juba tükimat aega meklēju šo grāmatu jau ilgāku laiku 4. daudz, ievērojami, krietni ∙ see materjal on tüki soojapidavam šis materiāls daudz mazāk laiž cauri siltumu 5. mājasdarbs, uzdevums ∙ ta läks kooli õppimata tükkidega viņš aizgāja uz skolu, neizpildījis mājasdarbus; ta ei oska täna vene keele tükki viņš šodien nemāk krievu valodas gabalu 6. stiķis, gājiens, triks ∙ teame su tükke! zinām tavus gājienus! 7. sar gabals ◦ kassatükk kases gabals ∙ orkester mängis vägeva tüki orķestris spēlēja varenu gabalu ∆ kas või tükid taga lūst vai plīst; nii et tükid taga uz pilnu klapi; igas tükis visādā ziņā; täies tükis pilnībā; tükki küljest võtma neko neiztaisīt
ülim adj {ülima, ülimat, ülimaid} 1. augstākais ∙ tõde oli ta elu ülimaks sihiks patiesība bija viņa dzīves augstākais mērķis 2. ļoti liels, ārkārtīgi liels ∙ teda kuulati ülima huviga viņu klausījās ar vislielāko interesi; kõike tehti ülima kiiruga viss tika darīts ārkārtīgi lielā steigā
üli|suur s īpaši liels, ļoti liels, milzīgs ∙ ülisuure tihedusega aine īpaši liela blīvuma viela; ülisuur huvi milzīga interese
hiigel|suur adj milzumliels, milzīgi liels
hiigla|suur adj milzumliels, milzīgi liels
kilo|meetrine adj kilometru liels, kilometru- ∙ umbes kilomeetrine vahemaa aptuveni kilometru liels attālums; ligi paari tuhande kilomeetrine teekond gandrīz pāris tūkstošus kilometru tāls ceļš
larakas s {laraka, larakat, larakaid} 1. sar liels gabals ∙ larakas maad liels gabals zemes 2. sar sitiens, zvēliens, belziens ∙ larakat panema iebelzt
suur|sündmus s liels notikums, ievērojams notikums ∙ esimene koolipäev on igaühe elus suursündmus pirmā skolas diena ir liels notikums ikviena dzīvē
`hulk a s {hulga, `hulka, `hulki} 1. daudzums, skaits, apjoms ◦ energiahulk enerģijas daudzums ∙ sademete hulk nokrišņu daudzums; suurel hulgal lielā skaitā 2. liels daudzums, pulka ∙ see juhtus hulga aastate eest tas notika pirms daudziem gadiem; sinna on hulk maad līdz turienei ir liels gabals 3. bars, pulks, pūlis ◦ rahvahulk ļaužu pūlis ∙ nende ümber oli kogunenud uudishimulike hulk ap viņiem bija sapulcējies ziņkārīgo bars 4. mat kopa ◦ alamhulk apakškopa ∙ ratsionaalarvude hulk racionālo skaitļu kopa
asja|mees s sar amatvīrs, svarīga persona, liels priekšnieks ∙ ta on nüüd suur asjamees viņš tagad ir lielā amatā
hektari|suurune adj hektāru liels
hirmus b adv briesmīgi ∙ hirmus suur briesmīgi liels; hirmus ruttu briesmīgi ātri; seda on hirmus kuulda to ir briesmīgi dzirdēt
ilmatu[ma] b adv sar milzīgi, milzu ∙ ilmatuma suur milzīgi liels
joodik a s {joodiku, joodikut, joodikuid} dzērājs ∙ suur joodik liels dzērājs; käed värisevad nagu joodikul rokas trīc kā dzērājam
jubetu b adv sar šausmīgi, ļoti ∙ jubetu suur šausmīgi liels
jõrisema v 1. dūkt, dudināt ∙ pasunad jõrisesid bazūnes dūca 2. rūkt ∙ suur koer jõriseb liels suns rūc; peremees jõrises vahel, et sulane ei tööta korralikult saimnieks reizēm rūca, ka sulainis nestrādā kārtīgi
kamakas s {kamaka, kamakat, kamakaid} 1. gabals, klucis, blāķis ∙ suur kamakas liha liels gaļas gabals 2. pika ∙ külmunud mulla kamakad sasalušās augsnes pikas
kaunis b adv visai ∙ kaunis suur visai liels; ülesannet oli kaunis raske lahendada uzdevumu bija visai grūti atrisināt
kohmakas adj {kohmaka, kohmakat, kohmakaid} 1. neveikls ∙ paksud riided tegid mehe veelgi kohmakamaks biezais apģērbs padarīja vīru vēl neveiklāku; suur ja kohmakas traktor liels un neveikls traktors; kohmakad lohutussõnad neveikli mierinājuma vārdi 2. lempīgs ∙ kohmakas koerakutsikas lempīgs kucēns
kuigi a adv (parasti noliegumā) īpaši, diez ko, necik ∙ park pole kuigi suur parks nav īpaši liels; sellest pole kuigi palju kirjutatud par to nav īpaši daudz rakstīts
küllalt adv 1. gana, diezgan, pietiekami ∙ meil on kõike küllalt mums visa ir gana; sa oled juba küllalt suur, et seda taibata tu jau esi pietiekami liels, lai to aptvertu; mul on sellest juba küllalt! man tas jau ir līdz kaklam! 2. visai ∙ õhtuti on juba küllalt jahe vakaros jau ir visai vēss; tundsin end külas küllalt koduselt viesos jutos visai mājīgi
lehe|küljeline adj {-küljelise, -küljelist, -küljelisi} 1. lappusi garš ∙ kahe ja poole leheküljeline kiri divas ar pusi lappuses gara vēstule 2. lappusi liels ∙ leheküljelised illustratsioonid lappusi lielas ilustrācijas
liig c adv sar pārāk, pārmēru ∙ liig suur pārāk liels; vett on liig vähe ūdens ir pārāk maz
mängu|mees s sar spēlētājs, spēlmanis ∙ meie meeskonna üks parimaid mängumehi viens no mūsu komandas labākajiem spēlētājiem; suur laulu- ja mängumees liels dziedātājs un spēlmanis
määratu b adv neizmērojami, milzīgi, milzum ∙ määratu suur milzīgi liels; tööd on määratu palju darba ir milzum daudz
nunnu a s {nunnu, nunnut, nunnusid} lellīte, bumbulītis, bēbītis ∙ laps mängib oma nunnudega bērns spēlējas ar lellītēm; suur poiss, ega sa enam nunnu pole! liels puika, tu vairs neesi nekāds bēbītis!
otsatu b adv bezgala-, bezgalīgi ∙ mu rõõm oli otsatu suur mans prieks bija bezgala liels; mul on otsatu palju teha man ir bezgala daudz darāmā
pole → ei olenav ∙ mul pole aega man nav laika; park pole suur parks nav liels; pole midagi, valu läheb üle nekas, sāpes pāriet
`pukk b s {puki, `pukki, `pukke} āzis ∙ suur kõverate sarvedega pukk liels āzis ar līkiem ragiem; kangekaelne nagu pukk spītīgs kā āzis
rike s {`rikke, riket, `rikkeid} 1. bojājums, defekts ◦ mootoririke dzinēja bojājums; südameklapirike sirds vārstuļa bojājums ∙ suur tehniline rike liels tehnisks bojājums; riket kõrvaldama novērst bojājumu 2. (organisma darbībā) traucējumi ◦ seederike gremošanas traucējumi; terviserike veselības traucējumi ∙ vaimutegevuse rike psihiskās darbības traucējumi
`rippuma v {`rippuda, ripun} 1. karāties ∙ aias rippus võrkkiik dārzā karājās šūpuļtīkls; taevas ripub suur kollane kuu debesīs karājas liels, dzeltens mēness; emal seelikusabas rippuma karāties mātei brunčos 2. turēties, pieķerties ∙ ta rippus oma veendumuse küljes viņš turējās pie savas pārliecības; nad ripuvad väga teineteise küljes viņi ir ļoti pieķērušies viens otram 3. būt atkarīgam ∙ tema otsusest ripub mitme inimese saatus no viņa lēmuma ir atkarīgs vairāku cilvēku liktenis
`risk s {riski, `riski, `riske} risks ◦ riskianalüüs riska analīze ∙ risk on suur risks ir liels; ta läks riski peale välja viņš riskēja
ruut|meetrine adj kvadrātmetru liels
sama|suurune adj tikpat liels
selle-|eest adv toties ∙ toal on ainult üks aken, aga selle-eest suur istabai ir tikai viens logs, toties liels
`spets s {spetsi, `spetsi, `spetse} sar specs ∙ suur spets liels specs
sülem s {sülemi, sülemit, sülemeid} 1. (daudzums) klēpis ∙ sülem heinu siena klēpis; suur sülem pojenge liels peoniju klēpis; juubilar sai sülemitena lilli jubilārs saņēma klēpjiem puķu 2. spiets ∙ mesilaste sülem bišu spiets; sülem paigutati tühja tarusse spietu ielika tukšā stropā 3. pārn spiets, pulks, bars ∙ terve sülem lapsi vesels bars bērnu
teo|karp s gliemežvāks ∙ suur teokarp liels gliemežvāks
tohutult adv milzīgi, ļoti, ārkārtīgi ∙ tohutult suur milzīgi liels; sul on tohutult vedanud tev ir ārkārtīgi paveicies
tunne s {`tunde, tunnet, `tundeid} 1. sajūta ◦ külmatunne aukstuma sajūta; enesetunne pašsajūta ∙ nälg oli nii suur, seda tunnet ei saa unustada bads bija tik liels, to sajūtu nevar aizmirst; pärast sauna on kohe teine tunne pēc pirts uzreiz ir cita sajūta 2. jūtas, emocijas ◦ häbitunne kauna jūtas ∙ oma tundeid avaldama paust savas jūtas; ta andis oma tunnetele voli viņš ļāva savām jūtām vaļu 3. nojauta, sajūta ◦ ohutunne briesmu sajūta ∙ mingi tunne ütleb, et see ei lõpe heaga kaut kāda nojauta saka, ka tas nebeigsies labi; mul on tunne, et keegi kuulab meid pealt man ir sajūta, ka kāds mūs noklausās
veid`rik a s {veidriku, veid`rikku, veid`rikke} dīvainis, savādnieks ∙ suur veidrik ja põikpea liels savādnieks un stūrgalvis; romantiline veidrik romantisks dīvainis
võrreldu adj {võrreldu, võrreldut, võrreldui} salīdzināts, salīdzināms ∙ suur arv halbu raamatuid võrrelduna heade raamatutega liels skaits sliktu grāmatu salīdzinājumā ar labām grāmatām
vägi s {`väe, väge, vägesid} 1. spēks ∙ ta karjub kõigest väest viņš kliedz no visa spēka; suur on harjumuse vägi liels ir ieraduma spēks; imelik vägi tõmbab teda vee poole dīvains spēks velk viņu pie ūdens 2. spēki, karaspēks ◦ liitlasvägi sabiedroto spēki ∙ võõras vägi seisis linna all pie pilsētas stāvēja svešs karaspēks 3. pulks, bars ∙ kajakate vägi kaiju bars; pulma kogunes terve vägi sugulasi kāzās sanāca vesels pulks radu 4. ar, ar spēku ∙ auru väel töötav ar tvaiku darbināms
väljak s {väljaku, väljakut, väljakuid} laukums ◦ mänguväljak rotaļu laukums; spordiväljak sporta laukums ∙ linna keskel asuv suur väljak liels laukums, kas atrodas pilsētas centrā; rahvuspargis tohib telkida vaid selleks ettenähtud väljakutel nacionālajā parkā teltis drīkst celt tikai šim nolūkam paredzētos laukumos; vaiba keskel asuvat väljakut piirab tume ääris laukumu paklāja vidū ietver tumšs apmalojums
üle c pop 1. pār ∙ lugeja kummardus raamatu üle lasītājs noliecās pār grāmatu; suur rahu tuli tema üle liels miers nāca pār viņu; ta on kaotanud oma mõju sinu üle viņš ir zaudējis savu varu pār tevi 2. par ∙ diskuteeriti moodsa kunsti üle diskutēja par moderno mākslu; teiste õnnetuste üle ei sobi naerda par citu nelaimi neklājas smieties
ülev adj {üleva, ülevat, ülevaid} 1. cēls ∙ suur ja ülev eesmärk liels un cēls mērķis 2. pacilājošs ∙ oli ülev hetk bija pacilājošs brīdis
üüratu b adv milzīgi ∙ üüratu suur milzīgi liels
`paks b adj {paksu, `paksu, `pakse} 1. biezs ∙ paksud müürid biezi mūri; paks nahk bieza āda; paks udu bieza migla; paks puder bieza putra; raamat on 300 lehekülge paks grāmata ir 300 lappušu bieza; paks lumi tuli maha uzsniga biezs sniegs 2. resns ∙ paks laps resns bērns; ta on paksuks läinud viņš ir kļuvis resns 3. (par burtiem, līnijām) trekns, biezināts ∙ paks kiri treknraksts 4. sar (par balsi) rupjš, piesmacis ∙ ta rääkis seda paksu häälega viņš to stāstīja piesmakušā balsī 5. sar liels, rupjš, nekaunīgs ∙ paks pahandus lielas nepatikšanas; paks vale nekaunīgi meli
tänu a s {tänu, tänu, tänusid} pateicība, paldies ◦ tänukõne pateicības runa ∙ tänu avaldama izteikt pateicību; olen sõbrale tänu võlgu esmu draugam pateicību parādā; suur tänu! liels paldies!
vares s {varese, varest, vareseid} (Corvus) vārna ◦ hallvares pelēkā vārna; hädavares neveiksminieks, nelaimes putns; varesepesa vārnas ligzda ∙ suur parv vareseid lendas põllu kohal liels vārnu bars lidoja pār lauku ∆ valge vares baltais zvirbulis
hiiglama adv sar milzīgi, briesmīgi ∙ hiiglama suur padi milzīgi liels spilvens
idea`list s {idealisti, idea`listi, idea`liste} ideālists ∙ noorpõlves olid sa suur idealist jaunībā tu biji liels ideālists
jutu|mees s stāstnieks, runātājs ∙ ta ei ole suurem jutumees viņš nav liels runātājs
järele b pop (virziens) pēc ∙ ema saatis poisi poodi leiva järele māte aizsūtīja zēnu uz veikalu pēc maizes; selle raamatu järele oli suur nõudmine pēc šīs grāmatas bija liels pieprasījums; pargis lõhnab sirelite ja jasmiinide järele parkā smaržo pēc ceriņiem un jasmīniem
peale jääma 1. (virsū) palikt ∙ kleidile jäi suur plekk peale uz kleitas palika liels traips 2. uzvarēt, gūt virsroku ∙ saab näha, kes selles võitluses peale jääb redzēs, kas šai cīniņā uzvarēs
kirja|mees s 1. literāts, rakstnieks ∙ tuntud kirjamees pazīstams literāts 2. rakstītājs ∙ ta pole suurem kirjamees viņš nav liels rakstītājs
kollane adj {kollase, kollast, kollaseid} dzeltens ∙ taevas on suur kollane täiskuu debesīs ir liels dzeltens pilnmēness; kollane ajakirjandus dzeltenā prese; näost kollane kui sidrun sejā dzeltens kā citrons
`lang a s {langu, `langu, `lange} kritums ∙ temperatuuri järsk lang straujš temperatūras kritums; jõel on suur lang upei ir liels kritums
laulu|mees s sar dziedātājs ∙ ta on suur laulumees viņš ir liels dziedātājs
lehe|lugeja s laikraksta lasītājs ∙ vanaisa on meil suur lehelugeja vectēvs mums ir liels laikrakstu lasītājs
maa-|ala s teritorija, zemesgabals ∙ hoonestatud maa-ala apbūvēta teritorija; maa-ala planeerimine teritoriālā plānošana; 60 hektari suurune maa-ala 60 hektāru liels zemesgabals
maa|valdus s zemes īpašums ∙ kapitalistlik maavaldus kapitālistiskais zemes īpašums; 1000 hektari suurune maavaldus 1000 hektāru liels zemes īpašums
maias|mokk s kārumnieks, gardēdis ∙ sa oled suur maiasmokk tu esi liels kārumnieks
muru|plats s 1. pļaviņa 2. zāliens, mauriņš ∙ maja ees laius suur muruplats mājas priekšā pletās liels zāliens
`märkima v {`märkida, märgin} 1. atzīmēt, iezīmēt ∙ märgi need kohad ristikestega atzīmē šīs vietas ar krustiņu; tema hauakohta märgib suur kivirist viņa kapavietu iezīmē liels akmens krusts 2. apzīmēt ∙ täht märgib häälikut või häälikuühendit burts apzīmē skaņu vai skaņu savienojumu 3. piezīmēt, piebilst ∙ peab märkima, et ta hilines jāpiezīmē, ka viņš nokavēja 4. atzīmēt, svinēt
nurjatu c adv briesmīgi, ārkārtīgi ∙ nurjatu suur kivi briesmīgi liels akmens
reisija s {reisija, reisijat, reisijaid} 1. ceļotājs, ceļinieks ∙ ta oli suur reisija viņš bija liels ceļotājs 2. pasažieris ◦ reisijatevedu pasažieru pārvadājums ∙ reisijate nimekiri pasažieru saraksts
reisi|mees s ceļotājs ∙ ta on suur reisimees viņš ir liels ceļotājs
saatja s {saatja, saatjat, saatjaid} 1. pavadonis ◦ vagunisaatja vagona pavadonis ∙ tema alaliseks saatjaks oli suur koer viņa pastāvīgais pavadonis bija liels suns 2. pavadītājs ∙ solist ja saatja solists un pavadītājs 3. sūtītājs ◦ kirjasaatja vēstules sūtītājs ∙ kirjal puudus saatja aadress uz vēstules nebija sūtītāja adreses 4. raidītājs ◦ raadiosaatja radioraidītājs
see|sugune pr šāds, tāds ∙ teist seesugust sõpra ma enam ei leia otru tādu draugu es vairs neatradīšu; vanaisa oli seesugune suur ja tugev vectēvs bija liels un stiprs
suitsu|mees s smēķētājs, pīpmanis ∙ ta polnud suur suitsumees viņš nebija liels pīpmanis
sõprus`kond s {sõpruskonna, sõprus`konda, sõprus`kondi} draugu pulks ∙ tal on suur sõpruskond viņam ir liels draugu pulks
südamete|murdja s pārn siržu lauzējs ∙ nooruses olnud ta suur südametemurdja jaunībā viņš esot bijis liels siržu lauzējs
sisse tulema 1. nākt iekšā, ienākt ∙ ta tuli uksest sisse viņš ienāca pa durvīm; sadamasse tuli sisse suur laev ostā ienāca liels kuģis 2. ienākt, rasties ∙ inimestele tuli jälle eluvaim sisse cilvēki atkal atdzīvojās 3. sar (par naudu) ienākt, tikt ieņemtam ∙ raha kulus rohkem, kui sisse tuli nauda izgāja vairāk, nekā ienāca
unistaja s {unistaja, unistajat, unistajaid} sapņotājs, fantazētājs ∙ ta on suur unistaja viņš ir liels sapņotājs
`vaip s {vaiba, `vaipa, `vaipu} 1. paklājs, grīdsega ◦ kaltsuvaip lupatu paklājs; lillevaip ziedu paklājs ∙ põrandal on suur vaip uz grīdas ir liels paklājs; lendav vaip lidojošais paklājs; kollastest lehtedest vaip dzeltenu lapu paklājs 2. (gultas) sega ◦ sulgvaip dūnu sega ∙ vateeritud vaip vatēta sega; ta puges voodisse vaiba alla viņš ielīda gultā zem segas 3. (etnogrāfijā) seģene, sagša, villaine
vedelema v 1. gulšņāt, vāļāties ∙ terve päeva vedeleb ta voodis visu dienu viņš vāļājas gultā; ukse ees vedeleb suur koer durvju priekšā gulšņā liels suns 2. slaistīties ∙ üks teeb tööd, teised vedelevad niisama viens strādā, citi tāpat slaistās 3. mētāties ∙ tänaval vedelevad suitsukonid uz ielas mētājas izsmēķi; avaldus oli jäänud sahtlisse vedelema iesniegums ir palicis mētājamies atvilktnē
õuna|aed s ābeļdārzs ∙ maja taga oli suur õunaaed aiz mājas bija liels ābeļdārzs
ära|rääkimata adv neizsakāmi ∙ ärarääkimata suur rõõm neizsakāmi liels prieks
üles ajama 1. celt augšā ∙ postid aeti üles stabus cēla augšā 2. celt, modināt ∙ aja meid hommikul vara üles pamodini mūs agri no rīta 3. rakt, art ∙ mutid on muru üles ajanud kurmji ir uzrakuši mauriņu 4. celties, blīst ∙ paks must vihmapilv ajab üles ceļas liels melns lietus mākonis; muhk ajas üles puns uzblīda
ava`lik adj {avaliku, ava`likku, ava`likke} 1. publisks ∙ avalik loeng publiska lekcija; avalikud raamatukogud publiskās bibliotēkas; avalik õigus publiskās tiesības 2. atklāts ∙ avalik kiri atklāta vēstule; avalik vaenlane atklāts ienaidnieks 3. sabiedrisks ∙ politsei kaitseb avalikku korda policija sargā sabiedrisko kārtību; üldlaulupidu oli suursündmus Eesti avalikus elus vispārējie dziesmu svētki bija liels notikums Igaunijas sabiedriskajā dzīvē; avalikud suhtes sabiedriskās attiecības; avalik arvamus sabiedriskā doma
ilus adj {ilusa, ilusat, ilusaid} 1. skaists, daiļš ∙ ilus loodus skaista daba; sel aastal oli ilus suvi šogad bija skaista vasara 2. skaisti, glīti ∙ pole ilus valetada nav glīti melot 3. sar (liels) glīts ∙ teenisin ilusa summa nopelnīju glītu summiņu
janu s {janu, janu, janusid} 1. slāpes ∙ soolane toit tekitab janu sāļš ēdiens izraisa slāpes; mul on janu man slāpst 2. slāpes, alkas, kāre ◦ elujanu dzīves alkas; kõmujanu sensāciju kāre; teadmisjanu zināšanu slāpes ∙ janu kultuuri järele slāpes pēc kultūras 3. (liels) malks ∙ jõin hea janu allikavett iedzēru krietnu malku avota ūdens
