[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

panema v {`panna, panen} 1. likt, novietot ∙ ta pani raamatu lauale viņš nolika grāmatu uz galda; panin raha tasku ieliku naudu kabatā; panin kuulutuse lehte ieliku sludinājumu avīzē; ta pani mantli selga viņš uzvilka mēteli; kurjategija pandi vangi noziedznieku ielika cietumā; lapsed pandi varakult magama bērnus nolika gulēt agri; panin kirja posti iemetu vēstuli pastkastē; ta pani mu täbarasse olukorda viņš nostādīja mani neveiklā situācijā; ennast riidesse panema ģērbties; kartuleid panema stādīt kartupeļus 2. likt, piespiest ∙ probleemid panid meid mõtlema problēmas lika mums aizdomāties; neid ei saanud kuidagi rääkima panna nekādi nevarēja piespiest viņus runāt 3. iecelt, ielikt ∙ ta pandi ühistu esimeheks viņu iecēla par kooperatīva priekšsēdētāju 4. likt, noteikt ∙ õpilasele hinnet panema likt skolēnam atzīmi; trahvi panema uzlikt sodu; arst pani vale diagnoosi ārsts noteica nepareizu diagnozi 5. slēgt, darbināt ∙ raadiot kinni panema izslēgt radio; lampi põlema panema iedegt lampu; ust lukku panema aizslēgt durvis 6. sar likt, sist, gāzt ∙ vastu kõrvu panema gāzt pa ausīm 7. sar likties, mesties ∙ ta pani toast välja viņš likās laukā no istabas; buss pani peatusest mööda autobuss aizlikās garām pieturai; poiss pani jooksu zēns metās skriet 8. sar sākt ∙ tüdrukud panid ehmunult kiljuma meitenes sāka spiegt no bailēm; kõik panid laginal naerma visi sāka skaļi smieties

laduma v {laduda, `laon} 1. kraut, likt ∙ raamatuid virna laduma kraut grāmatas kaudzē; kõik kohustused laoti tema kaela visus pienākumus uzkrāva viņam; pasjanssi laduma likt pasjansu 2. (iespiedformu) salikt 3. sar kraut, krāmēt ∙ ta laob hobusele piitsaga viņš krauj zirgam ar pātagu 4. sar jozt, diebt ∙ poiss laob kodu poole zēns jož uz māju pusi

peale panema 1. likt virsū, uzlikt ∙ ta pani potile kaane peale viņš uzlika katlam vāku 2. uzlikt, noteikt ∙ kohustusi peale panema uzlikt pienākumus; tolli peale panema uzlikt muitu

`tõstma v {`tõsta, tõstan} 1. celt ∙ suurt kivi maast tõstma pacelt lielu akmeni no zemes; ta tõstis koti selga viņš uzcēla maisu mugurā; ma tõstsin pilgu raamatult es pacēlu skatienu no grāmatas; kes vastust teab, tõstku käsi kurš zina atbildi, lai paceļ roku; häält tõstma pacelt balsi; kära tõstma celt traci; tõstab tuult ceļas vējš; au sisse tõstma celt godā 2. celt, likt ∙ putru taldrikule tõstma likt putru šķīvī 3. celt, paaugstināt, kāpināt ∙ veetaset tõsteti 30 cm võrra ūdens līmeni pacēla par 30 cm; kohv tõstab vererõhku kafija ceļ asinsspiedienu; jooksja tõstab tempot skrējējs kāpina tempu 4. mat kāpināt ∙ arvu kuupi tõstma kāpināt skaitli kubā

hakitama v likt statiņā, likt statā ∙ viljavihke hakitama likt labības kūlīšus statiņā

ette panema 1. (priekšā) pielikt, uzlikt ∙ poiss pani teisele jala ette zēns pielika otram kāju priekšā; ta pani endale prillid ette viņš uzlika brilles 2. likt priekšā, ierosināt ∙ ta pani ette kinno minna viņš ierosināja iet uz kino 3. nolikt priekšā, padot ∙ pane hobusele kaerad ette padod zirgam auzas 4. iejūgt ∙ ta pani hobuse ette viņš iejūdza zirgu

`pistma v {`pista, pistan} 1. durt ∙ ta pistis nõela kera sisse viņš iedūra adatu kamolā; südames pistab sirdī dur 2. dzelt ∙ parmud pistavad valusasti dunduri sāpīgi dzeļ; ta on terava keelega, oskab päris peenelt pista viņam ir asa mēle, māk itin smalki iedzelt 3. iedurties ∙ mingi okas pistis sõrme kaut kāds ērkšķis iedūrās pirkstā 4. bāzt, likt ∙ ta pistis käe taskusse viņš iebāza roku kabatā; viimane aeg on praad ahju pista pēdējais laiks likt cepeti krāsnī; ta pistab kindad kätte viņš velk cimdus rokā 5. (par darbību) ierosināt, paveikt ∙ ta pistis tule pliidi alla viņš iekūra plīti; pista uks ketti! pieliec durvīm ķēdi!; pista raadio mängima! ieslēdz radio!; ladu oli põlema pistetud noliktava bija aizdedzināta 6. sar tiesāt, locīt iekšā, tukšot ∙ ta pistis nahka mitu taldrikutäit suppi viņš notiesāja vairākus šķīvjus zupas; mehed pistavad ühe topka teise järel vīri tukšo vienu glāzīti pēc otras 7. sar jozt ∙ poiss pistis metsa zēns joza uz mežu; plehku pistma laisties lapās 8. sar mesties ∙ ta pistis jooksu viņš metās skriet; kõik pistsid laginal naerma visi metās skaļi smieties 9. sar iekukuļot ∙ kohtunikule tuleks natuke pista tiesnesim vajadzētu mazliet iekukuļot

asetama v 1. novietot ∙ ma asetasin toolid kõrvuti es novietoju krēslus vienu otram blakus; mälestussamba jalamile asetati pärgi pieminekļa pakājē tika novietoti vainagi 2. likt, uzstādīt ∙ me pole sellist eesmärki endale asetanud mēs neesam uzstādījuši sev tādu mērķi; midagi kahtluse alla asetama apšaubīt kaut ko; nii te asetate ohtu oma elu šādi jūs pakļaujat savu dzīvību briesmām; direktor asetas pearõhu toodete kvaliteedile direktors par galveno uzskatīja izstrādājumu kvalitāti

`käskima v {`käskida, käsin} likt, pavēlēt ∙ arst käskis haigel lamada ārsts lika slimniekam gulēt; ta teeb, mis kästud viņš dara to, kas pavēlēts; kes mul käskis seda öelda! kas man lika to teikt!

`lappama v {lapata, `lappan} 1. locīt, likt ∙ tekki lappama salocīt segu; ta lappas ajakirjad virna viņš salika žurnālus kaudzītē 2. šķirstīt, pārcilāt ∙ vanu ajakirju lappama pāršķirstīt vecus žurnālus; fotosid lappama pārcilāt fotogrāfijas

`seadma v {`seada, sean} 1. likt, kārtot, novietot ∙ ta seadis toolid seina äärde ritta viņš salika krēslus rindā pie sienas; perenaine seab taldrikuid lauale saimniece kārto šķīvjus uz galda; eeskujuks seadma rādīt kā piemēru; korda seadma savest kārtībā 2. uzvest, inscenēt ∙ näidendit lavale seadma uzvest lugu 3. taisīties, posties ∙ külalised seadsid lahkuma ciemiņi taisījās doties projām 4. mūz aranžēt ∙ ta seadis paar rahvalaulu orkestrile viņš aranžēja orķestrim pāris tautas dziesmas

`sundima v {`sundida, sunnin} spiest, likt ∙ ta sundis end naeratama viņš spieda sevi smaidīt; tugev tuul sundis laeva kurssi muutma spēcīgais vējš lika kuģim mainīt kursu

`laskma v {`lasta, lasen} 1. ļaut ∙ ärge laske tal midagi rasket tõsta neļaujiet viņam celt neko smagu; sa ei lase teisi magada tu neļauj citiem gulēt 2. laist ∙ poiss laskis ämbri kaevu zēns ielaida spaini akā; kraanist vett laskma laist ūdeni no krāna; haige juurde ei lastud kedagi pie slimnieka nevienu nelaida 3. (skaņu) laist, radīt, veidot ∙ vilet laskma svilpot; ta laseb laulu viņš dzied; ta laseb juba ladusasti saksa keelt viņš jau tekoši laiž vāciski 4. skraidīt, skriet ∙ päev läbi lasksime kauplusi mööda visu dienu skraidījām pa veikaliem; ta laseb nagu orav rattas viņš skrien kā vāvere ritenī 5. likt, lūgt ∙ tädi laseb teid kõiki tervitada tante liek jūs visus sveicināt 6. šaut ∙ märki laskma šaut mērķī; ta laskis hoiatuspaugu õhku viņš izšāva brīdinājuma šāvienu gaisā

`võtma v {`võtta, võtan} 1. ņemt ∙ poiss võttis maast kivi ja viskas zēns paņēma no zemes akmeni un svieda; võtsin sõbralt paar raamatut paņēmu no drauga pāris grāmatu; ta võttis juhtimise enda kätte viņš ņēma vadības grožus savās rokās; midagi pähe võtma ieņemt kaut ko galvā; ta võttis uue sekretäri viņš pieņēma jaunu sekretāri; kast võttis koridoris palju ruumi kaste aizņēma koridorā daudz vietas; sõda võttis mõlemad pojad karš paņēma abus dēlus; naiseks võtma ņemt par sievu; päikest võtma sauļoties; hoogu võtma uzņemt ātrumu 2. ieņemt vietu, ieņemt virzienu ∙ võtke palun istet! lūdzu, sēdieties!; paat võttis suuna merele laiva uzņēma kursu uz jūru 3. uztvert ∙ ära võta seda nii traagilisel neuztver to tik traģiski 4. izraisīt, padarīt, likt ∙ uudis võttis ta keeletuks jaunums padarīja viņu mēmu; õlu on võtnud kõigil keelepaelad valla alus ir atraisījis visiem mēles; hirm võttis teda värisema viņš no bailēm drebēja 5. ēst, dzert ∙ lõunat võtma ēst pusdienas; ma võtaksin meelsasti lonksu vett es labprāt iedzertu malku ūdens; haige võttis tableti slimnieks iedzēra tableti 6. ierakstīt, ieskaņot, fotografēt ∙ terve kontsert võeti videolindile visu koncertu ierakstīja videolentē 7. bārties, rāties, ķildoties ∙ ilmast ilma võtavad nad omavahel viņi mūždien ķildojas savā starpā; ema võtab tütre kallal māte baras ar meitu 8. sar nolemt ∙ ta võttis vaikida viņš nolēma klusēt 9. sar raut ∙ kurat teda võtku! velns viņu rāvis!

kokku käsutama likt sapulcēties, likt sanākt kopā ∙ kogu küla mehed käsutati vallamajja kokku visa ciema vīriešiem lika sapulcēties pagastmājā

maha panema 1. likt zemē ∙ ta pani korvi maha viņš nolika grozu zemē 2. izkraut ∙ kaupa maha panema izkraut preci 3. stādīt ∙ kartuleid maha panema stādīt kartupeļus 4. nogāzt ∙ ta pani karu ühe pauguga maha viņš nogāza lāci ar vienu šāvienu 5. nolikt, atteikties ∙ ametit maha panema nolikt amatu

panustama v 1. ieguldīt, likt uzsvaru ∙ edukas ettevõte panustab haridusse veiksmīgs uzņēmums iegulda izglītībā 2. likt kā likmi

käsutama v 1. izrīkot, komandēt ∙ ta käsutab töölisi viņš izrīko strādniekus; mis õigusega sa mind käsutad? ar kādām tiesībām tu mani izrīko?; admiral käsutas kümme sõjalaeva admirālis komandēja desmit karakuģus; meie käsutada on suured summad mūsu rīcībā ir lielas summas 2. likt doties, likt darīt ∙ lapsed käsutati tuppa bērniem lika iet istabā; vaenlastel käsutati käed üles ienaidniekiem lika pacelt rokas

ette tõstma (šķīvī) likt, uzlikt ∙ ema tõstab lapsele suppi ette māte lej bērnam šķīvī zupu; tõstsin endale suure portsjoni ette uzliku sev lielu porciju; olge head, tõstke endale ette! lūdzu, cienājieties!

`söötma v {`sööta, söödan} 1. barot, ēdināt ∙ peret söötma barot ģimeni; väikest last peab lusikaga söötma mazs bērns jābaro ar karotīti 2. ievadīt, ielikt ∙ andmed tuleb arvutisse sööta dati jāievada datorā; ta söötis pangakaardi rahaautomaati viņš ielika bankas karti bankomātā 3. piespēlēt ∙ ta söötis palli kohe edasi viņš uzreiz piespēlēja bumbu tālāk 4. likt ēsmu uz āķa ∙ õnge söödetakse vihmaussiga uz āķa liek slieku

vastu seadma likt pretī ∙ meil pole midagi vastu seada mums nav nekā, ko likt pretī

ümber veenma likt mainīt pārliecību ∙ teda on pea võimatu ümber veenda ir gandrīz neiespējami likt viņam mainīt savu pārliecību

vastu panema 1. pretoties ∙ vaenlasele vastu panema pretoties ienaidniekam; kiusatusele vastu panema pretoties kārdinājumam 2. izturēt ∙ see katus paneb igale ilmale vastu šis jumts iztur jebkādus laika apstākļus 3. likt pretī ∙ meil pole nende töötulemustele midagi vastu panna mums nav ko likt pretī viņu darba rezultātiem

süda s {südame, südant, südameid} 1. sirds ∙ süda tuksub sirds pukst; südame siirdamine sirds transplantācija; süda rõõmustab sirds līksmo; süda aimab halba sirds nojauš sliktu 2. dūša ∙ süda on paha slikta dūša 3. centrs, vidus ◦ linnasüda pilsētas centrs; mõisasüda muižas centrs; päevasüda dienasvidus ∙ me asume Eesti südames mēs atrodamies Igaunijas centrā 4. serde ◦ õunasüda ābola serde; puusüda koka serde ∙ pliiatsi grafiidist süda zīmuļa grafīta serde ∆ kogu südamest no visas sirds; südant avama atvērt sirdi; südant kõvaks tegema nocietināt sirdi; süda on saapasääres dūša papēžos; südame alt külmaks võtma stindzināt sirdi; südamele panema likt pie sirds; südamesse kasvama ieaugt sirdī; südamesse võtma ņemt pie sirds; südant kaotama pazaudēt sirdi; südant kergendama atvieglot sirdi; süda tõuseb kurku sirds lec pa muti laukā; südant murdma salauzt sirdi; südant puistama kratīt sirdi; südant rindu võtma saņemt dūšu; süda on täis sirds pilna; süda valutab sirds sāp

peale ajama 1. bērt virsū, liet virsū, likt virsū ∙ kartulikuhjale aeti muld peale kartupeļu kaudzei uzbēra zemi; laps on endale piima peale ajanud bērns ir uzlējis sev pienu; tünnile aeti vitsad peale mucai uzlika stīpas 2. (par sajūtu) uzdzīt ∙ ta ajab mulle hirmu peale viņš uzdzen man bailes; igav raamat ajab une peale garlaicīga grāmata uzdzen miegu 3. uzbraukt ∙ mootorrattur oli jalakäijale peale ajanud motociklists bija uzbraucis gājējam 4. uzrīdīt ∙ peremees oli koerad peale ajanud saimnieks bija uzrīdījis suņus

eksitama v 1. maldināt ∙ poiss ei lase ennast eksitada zēns neļauj sevi maldināt 2. likt nomaldīties ∙ tuisk eksitas sõitjad teelt kõrvale putenis lika braucējiem nomaldīties no ceļa 3. aizvilināt ∙ ta eksitas sõbra jooma viņš aizvilināja draugu iedzert 4. traucēt ∙ miski ei eksitanud mind magama jäämast nekas man netraucēja aizmigt

jooksutama v likt skriet, dzenāt ∙ milleks inimesi niiviisi edasi-tagasi jooksutada kāpēc cilvēki tā jādzenā šurp turp

jutu|märgid s pl (pieturzīme) pēdiņas ∙ jutumärkidesse panema likt pēdiņās

kirjavahe|märk s pieturzīme ∙ kirjavahemärkide tarvitamine pieturzīmju lietojums; kirjavahemärke panema likt pieturzīmes

kräunutama v 1. likt aurot, mocīt ∙ ära kräunuta kassi nemoki kaķi 2. čīkstināt, čerkstināt ∙ ust kräunutama čīkstināt durvis

ladestama v likt kārtām, kraut

ette laduma 1. kraut priekšā, likt priekšā 2. (ar informāciju) apbērt ∙ küsimusi ette laduma apbērt ar jautājumiem 3. izklāstīt, izstāstīt ∙ ta ladus ette kõik, mis teadis viņš izklāstīja visu, ko zināja

`meikima v {`meikida, meigin} likt meikapu ∙ tüdrukud meigivad end peegli ees meitenes pie spoguļa krāsojas

mängitama v 1. spēlēties, dancināt ∙ laps mängitab kassipoega bērns spēlējas ar kaķēnu 2. spēlēt, likt spēlēt ∙ raadiot mängitama spēlēt radio

nimi s {nime, nime, nimesid} vārds, nosaukums ◦ aunimi goda nosaukums; kasutajanimi lietotājvārds; kohanimi vietvārds ∙ tavaline nimi parasts vārds; nimeks panema likt vārdu; mis su nimi on? kā tevi sauc?; ta kirjutas oma nime alla viņš parakstīja savu vārdu; maja on isa nimel māja ir uz tēva vārda; riikide nimed valstu nosaukumi ∆ nime poolest vārda pēc; õige nimega nimetama saukt īstajos vārdos

peale sundima uzspiest, likt darīt ∙ talle sunniti peale see abielu viņam uzspieda šīs laulības

taha b pop 1. (virziens) aiz ∙ ta istus minu taha viņš apsēdās aiz manis; ma ei saanud niiti nõela taha es nevarēju ievērt diegu adatā; kõrva taha panema likt aiz auss 2. (virziens) pie ∙ ta istus jälle raamatute taha viņš sēdās atkal pie grāmatām 3. attālumā ∙ mõnekümne sammu taha ei olnud midagi kuulda pārdesmit soļu attālumā nekas nebija dzirdams 4. dēļ ∙ raha taha ehitus seisma ei jää naudas dēļ celtniecība neapstāsies

`tellima a v {`tellida, tellin} 1. pasūtīt, pasūtināt ∙ tellisin rätsepalt ülikonna pasūtīju pie drēbnieka uzvalku 2. uzaicināt, likt ierasties ∙ pulma telliti fotograaf uz kāzām uzaicināja fotogrāfu 3. lūgt, pasaukt ∙ tellisin naabrid appi pasaucu kaimiņus palīgā 4. abonēt ∙ ta tellis lehe viņš abonēja laikrakstu

`tikk d s {tiku, `tikku, `tikke} 1. kociņš, irbulītis, mietiņš ∙ pole enam tikkugi pliidi alla panna vairs nav ne kociņa, ko plītī likt; ehitusplatsi piirid märgiti maha tikkudega būvlaukuma robežas nosprauda ar mietiņiem 2. sērkociņš ∙ tikku tõmbama uzraut sērkociņu; ta süütas lõkke üheainsa tikuga viņš iededzināja ugunskuru ar vienu vienīgu sērkociņu 3. novec durklis ∙ tikkudega püssid šautenes ar durkļiem

tõkestama v 1. aizšķērsot, aizsprostot ∙ jõgi tõkestati tammiga upi aizsprostoja ar dambi 2. kavēt, likt šķēršļus, ierobežot ∙ nakkushaiguse levikut tõkestama kavēt infekcijas slimības izplatību 3. mat ierobežot ∙ tõkestatud hulk ierobežota kopa

vesistama v 1. likt tecēt ∙ suits vesistab silmi no dūmiem asaro acis; suud vesistama rīt siekalas 2. sar raudāt, pinkšķēt ∙ mis sa tühja vesistad! ko tu pinkšķi par neko!

`vihjama v {vihjata, `vihjan} dot mājienu, likt manīt ∙ minister vihjas võimalikule tagasiastumisele ministrs deva mājienu par iespējamu atkāpšanos

võngutama v 1. svārstīt, šūpot, vicināt ∙ ta võngutas etteheitvalt pead viņš pārmetoši šūpoja galvu; kass võngutab saba kaķis vicina asti 2. likt vibrēt, tricināt

võõrastama v 1. vairīties, atgrūst ∙ külainimene kardab ja võõrastab uusi asju cieminieks baidās un vairās no jaunām lietām 2. likt vairīties

alla ajama 1. dzīt lejā, gāzt lejā ∙ aja lapsed katuselt alla nodzen bērnus no jumta; heinu lakast alla ajama gāzt sienu lejā no šķūņaugšas 2. sabraukt, nobraukt ∙ tuleb sõita ettevaatlikult, et mitte inimesi alla ajada jābrauc uzmanīgi, lai nesabrauktu cilvēkus; metsavahelisel teel oli jänes alla aetud uz meža ceļa bija nobraukts zaķis 3. likt apakšā ∙ pasteldele tuleks paigad alla ajada pastalām apakšā būtu jāuzliek ielāpi

hammas s {`hamba, hammast, `hambaid} 1. zobs ◦ piimahammas piena zobs; ajahammas laika zobs ∙ hooldatud hambad kopti zobi; lagunenud hambad bojāti zobi; lapsel tulevad hambad bērnam nāk zobi; ta pomiseb läbi hammaste viņš murmina caur zobiem; hambaid kiristama griezt zobus; rooste hambad närivad masinaid rūsas zobi saēd mašīnas; vastu hambaid andma sadot pa zobiem 2. zobs, izvirzījums, robs ◦ saehammas zāģa zobs ∙ hammasrattal on mõned hambad kulunud zobratam daži zobi ir nodiluši; nuga on hambaid täis nazis ir vienos robos ∆ hamba alla panema likt uz zoba; hammaste vahele sattuma tikt zobos; hambad sügelevad mēle niez; hambaid näitama rādīt zobus; hambaid risti suruma sakost zobus; hambaid varna panema kārt zobus vadzī; hambasse puhuma melst; hammast ihuma trīt zobus; läbi hammaste caur zobiem; hammas ei hakka peale nevar tikt galā

`jätma v {`jätta, jätan} 1. atstāt ∙ jätsin vihmavarju rongi atstāju lietussargu vilcienā; jänes oli jätnud lumele värsked jäljed zaķis bija atstājis sniegā svaigas pēdas; seadust jõusse jätma atstāt likumu spēkā; hüvasti jätma atvadīties; rahule jätma likt mierā; seda ma talle ei jäta to es viņam nepiedošu; sõpra ei tohi hätta jätta draugu nedrīkst pamest nelaimē 2. beigt, pārstāt ∙ jäta jutt beidz runāt!; kass jättis näugumise kaķis beidza ņaudēt

`kaal b s {kaalu, `kaalu, `kaale} 1. svars ◦ kehakaal ķermeņa svars ∙ koorma kaal on kaks tonni kravas svars ir divas tonnas; ta on kaalus juurde võtnud viņš ir pieņēmies svarā; kaaluta olek bezsvara stāvoklis; mees, kelle sõnal on kaalu vīrs, kura vārdam ir svars 2. svari ◦ apteegikaal aptiekas svari; automaatkaal automātiskie svari; digitaalkaal digitālie svari ∙ viljakotid asetati kaalule graudu maisus uzlika uz svariem ∆ kaalule panema likt uz svariem

kergitama v 1. piepacelt ∙ kaant kergitama piepacelt vāku; mütsi kergitama piepacelt cepuri 2. pacelt, paaugstināt ∙ ta kergitas häält viņš pacēla balsi; mõisnik kergitas renti muižnieks paaugstināja nomu; probleemi kergitama pacelt problēmu 3. likt rūgt, raudzēt ∙ pärm kergitab taignat raugs liek rūgt mīklai 4. novec atvieglot ∙ pead veidi oma kukrut kergitama tev nedaudz jāatvieglo savs maks

`kraamima v {`kraamida, kraamin} 1. kārtot, krāmēt, kravāt ∙ naine hakkas tuba kraamima sieviete sāka kārtot istabu; poiss kraamis taskud tühjaks zēns izkrāmēja kabatas tukšas; laudadelt kraamiti nõud no galdiem nokrāmēja traukus 2. krāmēties ∙ ta kraamib oma lauasahtlites viņš krāmējas sava galda atvilktnēs 3. sar krāmēt ārā, likt galdā ∙ kraami oma uudised lagedale! liec galdā savus jaunumus!

kõigutama v 1. šūpot ∙ tuul kõigutab puude latvu vējš šūpo koku galotnes; lained kõigutavad paati viļņi šūpo laivu; isa kõigutab laitvalt pead tēvs nosodoši šūpo galvu; kellegi autoriteeti kõigutama šūpot kāda autoritāti 2. likt svārstīties, satricināt ∙ miski ei suuda kõigutada minu usku nekas nespēj satricināt manu ticību

`kõrv s {kõrva, `kõrva, `kõrvu} 1. auss ∙ kõrvu liigutama kustināt ausis; koer ajas kõrvad kikki suns saspicēja ausis; see jutt pole sinu kõrvade jaoks šī saruna nav tavām ausīm; ta läks kõrvuni punaseks viņš nosarka līdz ausīm; laskis läkiläki kõrvad alla viņš nolaida ausaines ausis 2. dzirde ∙ tal ei ole muusikalist kõrva viņam nav muzikālās dzirdes 3. osa ∙ murdunud kõrvaga savikruus māla krūze ar nolūzušu osu ∆ kõrva taha panema likt aiz auss; kõrvu kikki ajama spicēt ausis; kõrvu lahti hoidma turēt ausis vaļā; kõrvust mööda laskma laist gar ausīm; nahka üle kõrvade tõmbama vilkt ādu pār acīm; ühest kõrvast sisse ja teisest välja pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā

`laud s {laua, `lauda, `laudu} 1. dēlis ◦ tammelaud ozola dēlis; voodrilaud apšuvuma dēlis ∙ hööveldatud laud ēvelēts dēlis; laudadest põrand dēļu grīda; aknad löödi laudadega kinni logus aizsita ar dēļiem 2. galds ◦ köögilaud virtuves galds; külmlaud aukstais galds; malelaud šaha galdiņš ∙ lauda katma klāt galdu; külalised paluti lauda ciemiņus aicināja pie galda; rootsi laud zviedru galds ∆ kuus lauda zārks; lauale laduma likt kārtis galdā; nagu lauaga löödud ļoti līdzens

ette minema 1. iziet priekšā, izvirzīties priekšā ∙ kogu kool rivistati kolonni, orkester läks ette visu skolu nostādīja kolonnā, orķestris izgāja priekšā; meie korvpallimeeskond läks ette 20:16 mūsu basketbola komanda izvirzījās priekšā ar 20:16 2. sar (par pārbaudījumu) likt, kārtot ∙ mul on hulk loenguid kuulatud, kevadel võiks mitme eksamiga ette minna esmu noklausījies daudz lekciju, pavasarī varētu kārtot vairākus eksāmenus

`mäng s {mängu, `mängu, `mänge} 1. spēle ◦ finaalmäng finālspēle ∙ tennisist kaotas mängu tenisists zaudēja spēli; poliitiline mäng politiska spēle; ta mängib ausat mängu viņš spēlē godīgu spēli 2. spēle, rotaļa ∙ mängus möödus aeg märkamatult rotaļās laiks pagāja nemanot; terane sõnade mäng attapīga vārdu spēle; ostsin lapsele uue mängu nopirku bērnam jaunu spēli 3. spēle, tēlojums ∙ näitleja kaasakiskuv mäng aktiera aizraujošais tēlojums 4. mūz spēle, spēlēšana ◦ klaverimäng klavierspēle ∙ arvustus kiitis pianisti mängu kritika slavēja pianista spēli 5. biol riests, kāzu rotaļa ∙ metsiste mäng medņu riests ∆ mängu panema likt uz spēles

pea a s {pea, pead, päid} 1. galva ◦ pealiigutus galvas kustība; peanahk galvas āda; peanoogutus galvas mājiens; pearätik galvas lakats ∙ pead pöörama pagriezt galvu; panin mütsi pähe uzliku cepuri galvā; pea käib ringi galva reibst; pead valutama lauzīt galvu; tal on endal silmad peas viņam pašam ir acis pierē 2. galva, prāts ◦ kavalpea viltnieks ∙ ta on hea peaga viņam ir laba galva; viska niisugune mõte peast izmet tādu domu no galvas; ta õppis luuletuse pähe viņš iemācījās dzejoli no galvas; rahva helgemad pead tautas gaišākie prāti 3. galva, vadītājs ◦ linnapea pilsētas galva ∙ kapten on laeva pea kapteinis ir kuģa galva 4. galva, galviņa, gals ∙ komeedi pea ja saba komētas galva un aste; nööpnõela pea kniepadatas galviņa; luust peaga jalutuskepp pastaigu spieķis ar kaula rokturi; kapsas hakkab juba pead looma kāposti jau sāk veidot galviņas 5. galva, sākums ∙ kolonni pea kolonnas galva; ajalehe pea laikraksta galva; sõnaraamatu artikli pea vārdnīcas šķirkļa galva 6. galva, vienība ∙ karjas on üle saja pea ganāmpulkā ir vairāk nekā simts galvu 7. vārpa ◦ viljapea labības vārpa ∙ rukis loob pead rudzi vārpo 8. sar stāvoklis, veids ∙ keedetud peast vārītā veidā; vanast peast vecumā; joobnud peast läheb ta riiakaks dzērumā viņš kļūst kašķīgs ∆ heast peast ne no šā, ne no tā; nagu puuga pähe saama dabūt kā ar mietu pa galvu; pead panti panema likt galvu ķīlā; pead silmusesse pistma bāzt galvu cilpā; pead tulle pistma bāzt galvu ugunī; kinnine pea cieta galva; lahtine pea gaiša galva; pead kaotama pazaudēt galvu; pead norgu laskma nokārt galvu; pead murdma lauzīt galvu; pead parandama lāpīt paģiras; pead pesema mazgāt galvu; pead segi ajama sagrozīt galvu ~ jaukt galvu; pead täis võtma piedzerties; pea ei võta nelien galvā; pea laiali otsas putra galvā; pea õigel kohal galva uz pleciem; pea peale kukkunud galvu saspiedis; pea peale pöörama apgriezt ar kājām gaisā; peast põrunud jucis; pähe andma sadot pa galvu ~ sakaut; pähe saama dabūt pa galvu ~ tikt sakautam; pähe kuluma iesēsties prātā; pähe lööma sakāpt galvā; pähe toppima iestāstīt; pähe torkama iešauties galvā; pähe võtma ieņemt galvā; üle pea ja kaela pa galvu pa kaklu

ratas s {`ratta, ratast, `rattaid} 1. ritenis, rats ◦ autoratas automašīnas ritenis; ilmaratas panorāmas ritenis ∙ rattad vajuvad porri riteņi grimst dubļos; elan ratastel dzīvoju uz riteņiem 2. ripa, ritulis ◦ juusturatas siera ritulis; sibularatas sīpola ripiņa ∙ ratasteks lõigatud õun ripiņās sagriezts ābols 3. divritenis, velosipēds ∙ ta käib poes rattaga viņš uz veikalu brauc ar divriteni 4. (vingrošanas elements) ritenis ∙ lapsed löövad ratast bērni met riteņus ∆ kõiki rattaid käima panema likt lietā visus līdzekļus; viies ratas piektais ritenis

sebima v 1. skriet ∙ poiste kannul sebis kutsikas zēniem pakaļ skrēja kucēns 2. rosīties, šaudīties, skraidelēt ∙ õuel sebisid lapsed pagalmā skraidelēja bērni 3. locīt, tīt, likt kopā ∙ ta sebib köit viņš tin virvi

sõna s {sõna, sõna, sõnu} 1. vārds ◦ ausõna godavārds; vanasõna sakāmvārds; võõrsõna svešvārds ∙ sõnade järjekord lauses vārdu secība teikumā; mida see sõna tähendab? ko šis vārds nozīmē?; ma usun tema sõnu es ticu viņa vārdiem; see on minu viimane sõna tas ir mans pēdējais vārds; ta pidas oma sõna viņš turēja savu vārdu; sõna otseses mõttes vārda tiešā nozīmē; sõna lausumata ne vārda nesakot 2. ziņa, vēsts ◦ surmasõna sēru vēsts ∙ ta saatis Saksamaalt sõna, et on elus ja terve viņš atsūtīja no Vācijas ziņu, ka ir dzīvs un vesels ∆ sõna andma dot vārdu; sõna pidama turēt vārdu; sõna kuulama klausīt; sõna sabast püüdma pieķerties vārdiem; sõna suust saama izdabūt vārdu pār lūpām; sõna suust võtma izņemt vārdus no mutes; sõna võtma ņemt vārdu; sõnu suhu panema likt vārdus mutē

sängitama v 1. guldīt, glabāt ∙ lahkunu sängitati maamulda aizgājēju guldīja zemes klēpī 2. ieguldīt, ierakt ∙ postid sängitati maa sisse stabus ieraka zemē 3. novec guldīt, likt gulēt ∙ laps sängitati sohvale bērnu noguldīja uz dīvāna

`tundma v {`tunda, tunnen} 1. just, manīt ∙ tunnen seljas valu jūtu sāpes mugurā; kuidas sa ennast tunned? kā tu jūties?; õhus on tunda kevadet gaisā jūtams pavasaris; tunnen sinust puudust man tevis trūkst; huvi tundma interesēties; tunda andma likt manīt 2. pazīt, pārzināt ∙ laps tunneb juba tähti bērns jau pazīst burtus; seadusi tundma pārzināt likumus; soovin teda paremini tundma õppida vēlos viņu labāk iepazīt

valu a s {valu, valu, valusid} 1. sāpes ◦ hambavalu zobu sāpes; kaotusvalu zaudējuma sāpes ∙ haige kannatab valusid slimnieks cieš sāpes; valud andsid natukene järele sāpes mazliet atlaida; sinu sõnad teevad mulle valu tavi vārdi mani sāpina 2. vēlēšanās, kāre ∙ mul ei ole mingit valu seda teha man nav nekādas vēlēšanās to darīt 3. sar steiga, spars ∙ ta kihutas tulise valuga minema viņš aizjoņoja kā plēsts; töö käis täie valuga darbs ritēja pilnā sparā ∆ esimese valuga pirmajā mirklī; jalgadele valu andma dot kājām vaļu; kellelegi valu andma kādam sadot, likt trūkties

veri s {vere, `verd, veresid} asins, asinis ∙ kannatanu kaotas palju verd cietušais zaudēja daudz asiņu; nina jookseb verd deguns asiņo; muusika on tal veres mūzika viņam ir asinīs; vabaduse eest tuli maksta verega par brīvību nācās maksāt ar asinīm; tulise verega lõunamaalased karstasinīgie dienvidnieki; sinine veri zilās asinis; ema poolt on temas rootsi verd no mātes puses viņā ir zviedru asinis ∆ külm veri vēss prāts; paksu verd tekitama likt asinīm sakāpt galvā; veri keeb asinis vārās; veri vemmeldab asinis kūsā; verd valama liet asinis; verest välja lööma izsist no sliedēm; verre kasvama būt asinīs; värske veri svaigas asinis

`voltima v {`voltida, voldin} 1. locīt ∙ lastele meeldis paberist lennukeid voltida bērniem patika locīt no papīra lidmašīnas; ettekandjad voltisid salvrätikuid oficianti locīja salvetes; volditav uks salokāmas durvis 2. likt ieloces ∙ volditud seelik svārki ar ielocēm

suu s {suu, suud, suid} 1. mute ∙ ta avas suu viņš atvēra muti; suust suhu hingamine elpināšana no mutes mutē; meil pole midagi suhu panna mums nav ko likt mutē; ta teenib endale suuga leiba viņš pelna sev maizi ar muti 2. (par apgādājamiem) mute ∙ mitu suud toita vairākas mutes barojamas 3. (nedzīvām lietām) mute, atvere ◦ ahjusuu krāsns mute; koopasuu alas mute; kotisuu maisa gals; uksesuu durvju aila ∙ laia suuga varrukad piedurknes ar platu galu 4. grīva, ieteka ◦ jõesuu upes grīva ∙ jõudsime suure jõe suhu nonācām lielas upes grīvā 5. sar seja ∙ ta magas suu seina poole viņš gulēja ar seju pret sienu ∆ suud kinni hoidma turēt muti; peost suhu elama dzīvot no rokas mutē; suhu jooksma ieskriet rīklē; suu ammuli mute vaļā; suud andma dot mutes; suud laotama virināt muti; suud pruukima brūķēt muti; suud puhtaks pühkima palikt bešā; suud kinni toppima aizbāzt muti; on nagu suu vett täis kā ūdeni mutē ieņēmis; suu peale kukkunud uz mutes kritis

kõlama v skanēt ∙ kõlab laul skan dziesma; õpetaja hääl kõlas sõbralikult skolotāja balss skanēja draudzīgi; tõlkes võiks see lause kõlada umbes sedamoodi tulkojumā šis teikums varētu skanēt apmēram šādi; kunstnik on osanud iga värvi kõlama panna mākslinieks ir pratis likt skanēt katrai krāsai

`vann s {vanni, `vanni, `vanne} 1. vanna ◦ malm­vann čuguna vanna; mullivann burbuļvanna ∙ tuline vesi voolas vanni karsts ūdens tecēja vannā; last ei tohi nii kuuma vanni panna bērnu nedrīkst likt tik karstā vannā; vanni võtma iet vannā; reumat ravitakse vannidega reimatismu ārstē ar vannām 2. tehn vanna, vanniņa ◦ happevann skābes vanna