[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

kiriku|õpetaja s mācītājs ∙ kirikuõpetaja pidas jumalateenistust mācītājs noturēja dievkalpojumu

õpetaja s {õpetaja, õpetajat, õpetajaid} 1. skolotājs ◦ õpetajatöö skolotāja darbs ∙ koolis on palju noori õpetajaid skolā ir daudz jaunu skolotāju; oma kogemus on parim õpetaja paša pieredze ir vislabākais skolotājs 2. mācītājs ∙ õpetaja peab jutlust mācītājs lasa sprediķi

`papp a s {papi, `pappi, `pappe} (pareizticīgo) mācītājs, pops ∙ õigeusu papp pareizticīgo mācītājs; papp lõi risti ette mācītājs pārmeta krustu

hinge|karjane s dvēseļu gans, mācītājs

õpetaja|härra s baznīckungs, mācītājs

pastor s {pastori, pastorit, pastoreid} (luterāņu) mācītājs ∙ pastor peab jumalateenistust mācītājs vada dievkalpojumu

eesti|meelne adj igauniski noskaņots, proigaunisks ∙ eestimeelne saksa pastor igauniski noskaņots vācu mācītājs

`ristima v {`ristida, ristin} 1. (reliģijā) kristīt ∙ kirikuõpetaja ristib last mācītājs krista bērnu; ta laskis end katoliku usku ristida viņš pieņēma katoļticību 2. nosaukt, nodēvēt ∙ tema nime järgi ristiti saar viņa vārdā nodēvēja salu 3. sar iesvētīt ∙ noor madrus ristiti ekvaatoril meremeheks jauno matrozi iesvētīja jūrniekos uz ekvatora 4. sar kristīt, atšķaidīt ∙ veega ristitud õlu ar ūdeni kristīts alus

õnnistus s {õnnistuse, õnnistust, õnnistusi} svētība ∙ lapsed on jumala õnnistus bērni ir dieva svētība; kirikuõpetaja andis usklikele oma õnnistuse mācītājs deva ticīgajiem savu svētību

ülal adv 1. augšā, augšpusē ∙ ülal pea kohal särasid tähed virs galvas mirdzēja zvaigznes; pastor seisis ülal kantslis mācītājs stāvēja kancelē; mul ei olnud und, olin öö otsa ülal man nenāca miegs, visu nakti biju augšā 2. uzturot ∙ lõket peeti ülal hagudega ugunskuru uzturēja ar žagariem; ta püüdis vestlust ülal hoida viņš centās uzturēt sarunu; see teema on parlamendis endiselt ülal šī tēma parlamentā joprojām ir aktuāla; pidas end kingsepatööga ülal viņš uzturēja sevi ar kurpnieka amatu 3. iepriekš ∙ ülal loetletud asjaolud iepriekš nosauktie apstākļi

`teenima v {`teenida, teenin} 1. pelnīt ∙ elatist teenima pelnīt iztiku; ma teenin hästi es pelnu labi 2. dienēt, kalpot ∙ ta teenib mereväes viņš dien jūras karaspēkos; hommikul teenis kirikus uus õpetaja no rīta baznīcā kalpoja jaunais mācītājs 3. kalpot, būt noderīgam ∙ uurimus teenib mitut eesmärki pētījums kalpo vairākiem mērķiem; köök teenib ka söögitoa aset virtuve kalpo arī kā ēdamistaba 4. nopelnīt, izpelnīties ∙ kurjategija sai teenitud karistuse noziedznieks saņēma pelnīto sodu; ta lootis teenida preemia viņš cerēja izpelnīties prēmiju

`ütlema v {ütelda ~ `öelda, `ütlen} 1. teikt, sacīt ∙ ta ütles mulle komplimente viņš teica man komplimentus; eile raadios öeldi, et on tormi oodata vakar radio teica, ka gaidāma vētra; pastor ütleb kantslis jutlust mācītājs kancelē saka sprediķi; ees on jõgi, ütleme, oma sada meetrit lai priekšā ir upe, teiksim, savus piecus metrus plata 2. pateikt, pavēstīt ∙ ma ütlesin kõva häälega oma nime es skaļā balsī pateicu savu vārdu; tema pilk ütles mulle kõik viņa skatiens man pavēstīja visu; vaidluses oma sõna sekka ütlema pateikt savu vārdu strīdā 3. izteikt ∙ minu nimi teile vaevalt midagi ütleb mans vārds jums diez vai kaut ko izteiks