[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`õppima v {`õppida, õpin} mācīties ∙ tütar õpib muusikakoolis klaverit meita mācās klavieres mūzikas skolā; olen õppinud teda usaldama esmu iemācījies viņam uzticēties; vigadest tuleb õppida no kļūdām jāmācās; tundma õppida iepazīt; luuletust pähe õppima mācīties dzejoli no galvas

stu`deerima v {stu`deerida, studeerin} 1. sar studēt, mācīties ∙ advokaadiks studeerima studēt par advokātu 2. sar studēt, pētīt ∙ ta studeerib uut seadust viņš studē jauno likumu

läbi võtma 1. apgūt, mācīties ∙ närilisi pole me koolis veel läbi võtnud par grauzējiem mēs vēl neesam skolā mācījušies 2. sabārt, sarāt ∙ õpetaja võttis poisi spikerdamise pärast läbi skolotājs sabāra zēnu par špikošanu 3. nomocīt ∙ suur treeningkoormus võib sportlase läbi võtta liela treniņu slodze var nomocīt sportistu 4. ņemties aprunāt ∙ külaeided võtsid kõik uudised läbi ciema vecenes ņēmās aprunāt visus jaunumus

õpi|himuline adj 1. mācīties gribošs ∙ õpihimuline laps mācīties gribošs bērns 2. zinātkārs

`flööt s {flöödi, `flööti, `flööte} flauta ◦ plokkflööt blokflauta ∙ flööti mängima spēlēt flautu; flööti õppima mācīties flautas spēli

himu s {himu, himu, himusid} kāre, vēlme ◦ kuulsushimu slavaskāre; rahahimu naudaskāre ∙ himu magusa järele kāre pēc kaut kā salda; tuline himu õppida karsta vēlme mācīties; seksuaalne himu seksuāla iekāre

ka adv 1. arī ∙ tema tahab ka õppida viņš arī vēlas mācīties; ka meie olime kunagi noored arī mēs kādreiz bijām jauni; kas tuled sisse ka? vai ienāksi arī iekšā? 2. pat ∙ keegi ei suutnud aidata, ka arst mitte neviens nespēja viņam palīdzēt, pat ne ārsts 3. gan ∙ sa oled ka imelik tu gan esi dīvains

mari c adj {indekl.} mariešu- ∙ mari keelt õppima mācīties mariešu valodu

nurgake[ne] s {nurgakese, nurgakest, nurgakesi} stūrītis, kaktiņš ∙ tal on oma nurgake, kus saab õppida viņam ir savs kaktiņš, kur mācīties

`soov s {soovi, `soovi, `soove} 1. vēlme, vēlēšanās ◦ salasoov slepena vēlēšanās; õppimissoov vēlme mācīties ∙ soov läks täide vēlēšanās piepildījās; ta lahkus töölt omal soovil viņš aizgāja no darba pēc paša vēlēšanās 2. vēlējums ◦ õnnesoov laimes vēlējums ∙ head soovid laba vēlējumi

`viitsima v {`viitsida, viitsin} vīžot, gribēties ∙ poiss on laisk, ei viitsi õppida zēns ir slinks, nevīžo mācīties; räägime mõni teine kord, täna ei viitsi parunāsim kādu citu reizi, šodien negribas

õppimis|võimalus s iespēja mācīties

eksam s {eksami, eksamit, eksameid} eksāmens ◦ eksamitöö eksāmena darbs; lõpueksam gala eksāmens; sisseastumiseksam iestājeksāmens ∙ eksamiks valmistuma, õppima gatavoties, mācīties eksāmenam; ta sooritas eksamid edukalt viņš nokārtoja eksāmenus sekmīgi

isu s {isu, isu, isusid} 1. ēstgriba, apetīte ◦ hundiisu vilka apetīte ∙ mul on hea isu man ir laba ēstgriba; isu täis sööma pieēsties, atēsties; head isu! labu ēstgribu! 2. vēlēšanās, dziņa, kāre ◦ tööisu vēlēšanās strādāt ∙ mul pole vähimatki isu külla minna man nav ne mazākās vēlēšanās doties ciemos; tal pole isu õppida viņam negribas mācīties

lahe b adj {laheda, lahedat, lahedaid} 1. brīvs, plašs ∙ ta sai lahedama korteri viņš dabūja plašāku dzīvokli; lahedad jalatsid ērti apavi 2. spirgts, svaigs, viegls ∙ lahe tuul spirgts vējš; laheda peaga on parem õppida ar svaigu galvu ir labāk mācīties; suvel tahaks süüa midagi lahedat vasarā gribas ēst kaut ko vieglu 3. patīkams, draudzīgs ∙ lahe inimene patīkams cilvēks 4. nesapinies, nesavijies ∙ kalamehed harutasid võrke lahedaks zvejnieki atpiņķerēja tīklus 5. brīvs, viegls ∙ kodu poole läheb hobune alati lahedama sammuga mājup zirgs vienmēr iet raitākā solī 6. viegli, brīvi ∙ mere ääres on lahe hingata pie jūras ir viegli elpot; vagunis läks lahedamaks vagonā kļuva brīvāk 7. sar lielisks, foršs ∙ lahe mõte lieliska doma; lahe kutt foršs džeks

süvitsi adv padziļināti ∙ süvitsi matemaatikat õppima padziļināti mācīties matemātiku

võimaldama v dot iespēju, ļaut ∙ stipendium võimaldas tal välismaale õppima sõita stipendija deva viņam iespēju braukt mācīties uz ārzemēm

hoopiski adv 1. pavisam, galīgi ∙ kujutlesin teda hoopiski teistsugusena iedomājos viņu pavisam citādu 2. daudz, ievērojami ∙ sul on hoopiski olulisem õppida kui tööl käia tev ir daudz svarīgāk mācīties nekā strādāt 3. turpretim, citādi ∙ peaksin rõõmustama, aga hoopiski muretsen man būtu jāpriecājas, bet es raizējos; ta õppis hoopiski arstiks viņš izmācījās citādi – par ārstu 4. nemaz, nepavisam ∙ ma ei taha hoopiski magada es nemaz negribu gulēt; ta pole hoopiski mitte halb inimene viņš nemaz nav slikts cilvēks

`pressima v {`pressida, pressin} 1. presēt ∙ põhk pressitakse pallidesse salmus presē ķīpās; pressitud pärm presētais raugs 2. (ar tvaiku) gludināt ∙ isa pressib pükse tēvs gludina bikses 3. spiest, spaidīt ∙ pressi marjad lusikaga puruks saspied ogas ar karoti; mure pressib teda maadligi viņu nomāc raizes 4. spiest, piespiest ∙ vanemad pressivad poissi ülikooli vecāki spiež zēnu mācīties augstskolā 5. izspiest ∙ ta pressib isa käest raha viņš izspiež no tēva naudu 6. spiesties ∙ vänge adrulõhn pressib ninna kodīga jūras mēslu smaka spiežas degunā 7. piespiesties, pūlēties, sasprindzināties ∙ kui kõvasti pressida, teenib siin hästi ja stipri pūlas, te var labi nopelnīt; poiss pressib mõtelda zēns saspringti domā; paat pressib tormis edasi vētrā laiva cīnās uz priekšu