[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

maja s {maja, maja, maju} 1. māja, nams ◦ majaelanik mājas iedzīvotājs; majaosa mājas daļa; puumaja koka māja; rahvamaja tautas nams ∙ paljukorruseline maja daudzstāvu māja; ta tahab maja osta viņš grib pirkt māju; kes on majas peremees? kurš ir saimnieks mājā?; uus ülemus lõi korra majja jaunais priekšnieks ieviesa kārtību 2. sar (skatītāju) zāle ◦ täismaja pilna zāle ∙ etendust mängiti pooltühjale majale izrādi spēlēja pustukšai zālei ∆ maja pidama vadīt saimniecību

eramu s {eramu, eramut, eramuid} 1. privātmāja, individuāla dzīvojamā māja ∙ eramute piirkond privātmāju rajons; aia keskel paiknev eramu dārza vidū izvietota privātmāja 2. villa

elamu s {elamu, elamut, elamuid} dzīvojamā ēka, dzīvojamā māja ◦ individuaalelamu individuālā dzīvojamā māja ∙ kahekorruseline elamu divstāvu dzīvojamā ēka

kivi|maja s mūra māja, akmens māja

maa|maja s lauku māja, māja laukos

tare s {tare, taret, taresid} lauku māja, istaba ∙ tahumata palkidest tare netēstu baļķu māja

kohe b adv 1. tūlīt, uzreiz ∙ laps jäi kohe magama bērns tūlīt aizmiga; hakkan kohe tööle tūlīt sākšu strādāt; raamat müüdi kohe läbi grāmata tūlīt tika pārdota; seadus ei jõustunud kohe likums nestājās spēkā uzreiz; kohe esimesel päeval uzreiz pirmajā dienā 2. tieši, uzreiz ∙ maja asus kohe järve kaldal māja atradās tieši ezera krastā; jõgi on kohe maja taga upe ir uzreiz aiz mājas 3. sar pilnīgi ∙ tulge kohe kindlasti meile! pilnīgi noteikti atnāciet pie mums!; kohe rõõm näha, kuidas töö edeneb pilnīgi prieks skatīties, kā darbs sokas 4. sar pat ∙ sellest ei taha kohe rääkidagi par to pat runāt negribas; ma ei tea kohe, mida teha es pat nezinu, ko darīt

asuv p {asuva, asuvat, asuvaid} esošs, novietots ∙ maal asuv maja māja laukos; kesklinnas asuv restoran restorāns pilsētas centrā

elu|maja s dzīvojamā māja

härraste|maja s kungu māja

hästi adv 1. labi ∙ kõik on hästi viss ir labi 2. ļoti, labi ∙ hästi suur maja ļoti liela māja 3. (noliegumā) īsti ∙ ma ei saa temast hästi aru es viņu īsti nesaprotu

häärber s {häärberi, häärberit, häärbereid} muižas kungu māja, ērberģis

hüvitama v atlīdzināt, kompensēt ∙ kuidas saan teie vaeva hüvitada? kā varu atlīdzināt jūsu pūles?; maja lammutati ja selle väärtus hüvitati omanikule rahas māja tika nojaukta un tās vērtība atlīdzināta īpašniekam naudā

individuaal|elamu s individuālā dzīvojamā māja

kogu b pr (kopums) viss ∙ kogu maja visa māja; kogu perekond visa ģimene; ta oli kogu selle aja vait viņš visu šo laiku klusēja; ta sikutas kogu jõust viņš vilka no visa spēka

sisse kolima ievākties ∙ maja on valmis, paari nädala pärast kolime sisse māja ir gatava, pēc pāris nedēļām ievāksimies

`kurb adj {kurva, `kurba, `kurbi} skumjš, bēdīgs ∙ kurb pilk skumjš skatiens; kurvad mälestused skumjas atmiņas; maja oli üsna kurvas olukorras māja bija visai bēdīgā stāvoklī

käte|töö s roku darbs ∙ maja oli tervenisti isa kätetöö māja bija pilnībā tēva rokām celta

laokil adv nekārtīgi, nolaisti, juceklīgi ∙ laokil maja nolaista māja; laokil mõtted juceklīgas domas

maja|muuseum s māja muzejs

metsa|tukk s mežiņš, koku puduris ∙ maja on metsatuka ääres māja ir mežiņa malā

mitme|korruseline adj daudzstāvu- ∙ mitmekorruseline maja daudzstāvu māja

omama v (kādam, kaut kam) būt, piederēt ∙ ta omab kogemusi viņam ir pieredze; see ei oma tähtsust tam nav nozīmes; tahaksin omada maja gribētu, lai man pieder māja

oma`nik s {omaniku, oma`nikku, oma`nikke} īpašnieks ∙ omanik sai kaotatud kella tagasi īpašnieks atguva pazaudēto pulksteni; maja on korduvalt omanikku vahetanud māja ir vairākkārt mainījusi īpašnieku; vabriku omanikuks oli aktsiaselts fabrikas īpašnieks bija akciju sabiedrība

palk|maja s baļķu māja, baļķu ēka

paneel|maja s paneļu māja

puhtalt adv 1. tīri, spodri ∙ poiss on puhtalt riides zēns ir tīri saģērbies; ta laulab väga puhtalt viņš dzied ļoti tīri 2. tīri, pilnībā ∙ maja põles puhtalt maha māja nodega pa tīro; puhtalt poliitiline üritus tīri politisks pasākums 3. sar neto, uz rokas ∙ ta sai viissada eurot puhtalt kätte viņš saņēma uz rokas piecsimt eiro

rida|elamu s rindu dzīvojamā māja

rida|maja s rindu māja

rusu s {rusu, rusu, rususid} 1. gruveši, drupas, atlūzas ◦ rusuhunnik gruvešu kaudze ∙ maja oli rusudes māja bija drupās; unistused varisesid rusuks sapņi sagruva 2. šķembas, kliedne ◦ kivirusu akmens šķembas

sammas s {`samba, sammast, `sambaid} 1. kolonna ◦ lülisammas mugurkauls ∙ sammastega maja māja ar kolonnām 2. stabs ◦ soolasammas sālsstabs; suitsusammas dūmu stabs ∙ värava sambad vārtu stabi; tulise laava sammas ugunīgas lavas stabs; jäin sambana seisma sastingu kā stabs 3. piemineklis ◦ hauasammas kapa piemineklis ∙ kirjanikule on püstitatud uhke sammas rakstniekam uzstādīts lepns piemineklis; samba jalamile asetati lilli pieminekļa pakājē lika puķes 4. (tamborēšanā) stabiņš ∙ kahekordne sammas divkāršais stabiņš

seda|laadi adj {indekl.} tāds, tāda veida- ∙ sedalaadi ülesanne mulle ei meeldinud tāds uzdevums man nepatika; suur kivimaja, ainus sedalaadi ehitis külas liela mūra māja, vienīgā šāda ēka ciematā

sinna|poole b prp viņpus, viņā pusē, taipus ∙ maja jäi sinnapoole teed māja bija viņpus ceļam

suve|kodu s vasarnīca, vasaras māja ∙ asutus ehitas oma töötajatele suvekodu iestāde uzcēla saviem darbiniekiem vasarnīcu

suve|maja s vasaras māja, vasarnīca

särav adj {särava, säravat, säravaid} 1. mirdzošs, spožs, spilgts ∙ tuledes särav maja ugunīs mirdzoša māja; säravad värvitoonid mirdzoši krāsu toņi; puhtusest särav tuba mirdzoši tīra istaba 2. spožs, izcils ∙ särav talent spožs talants

tagant b pop 1. aiz, no aizmugures ∙ ta piilub nurga tagant viņš lūr aiz stūra; plangu tagant paistab naabermaja aiz sētas redzama kaimiņu māja; kurvi tagant sõitis välja auto no līkuma izbrauca automašīna 2. attālumā, no attāluma ∙ märkasin teda juba paarisaja meetri tagant pamanīju viņu jau pārsimt metru attālumā; tulistatud on lähedase maa tagant šauts no neliela attāluma 3. pēc ∙ ta peatus iga sammu tagant viņš apstājās pēc katra soļa; ta käis raamatukogus kord kahe kuu tagant viņš gāja uz bibliotēku ik pēc diviem mēnešiem 4. no ∙ tulin otse töö tagant nācu tieši no darba 5. aiz muguras, kādam nezinot ∙ poiss näppas isa tagant kümme krooni zēns nočiepa tēvam desmit kronu

talu- b lauku- ◦ taluelu lauku dzīve; taluinimene lauku cilvēks; talulaps lauku bērns; talumaja lauku māja; talupoiss lauku puisis; talutöö lauku darbs; taluvõi lauku sviests

tule|roog s liesmu upuris ∙ põlengus langes tuleroaks kogu maja ugunsgrēkā gāja bojā visa māja

täiesti adv pilnīgi, pavisam ∙ maja on täiesti valmis māja ir pilnīgi gatava; olen täiesti üksi esmu pavisam viens; täiesti minu mõte! gluži mana doma!

valmima v 1. kļūt gatavam, kļūt pabeigtam ∙ maja valmib sügiseks māja būs gatava rudenī 2. briest, nogatavoties, ienākties ∙ pohlad on juba valminud brūklenes ir jau gatavas; teda peetakse juba valminud kunstnikuks viņu uzskata par jau nobriedušu mākslinieku

vastas|maja s pretējā māja

vast|valminud p {indekl.} nupat pabeigts ∙ vastvalminud maja nupat pabeigta māja

võimus s {võimuse, võimust, võimusi} vara ∙ kogu maa on vallutajate võimuses visa zeme bija iekarotāju varā; maja oli üleni leekide võimuses māja bija pilnībā liesmu varā; laevas on võimus kapteni käes uz kuģa vara ir kapteiņa rokās ∆ võimust võtma pārņemt savā varā

`ähm a s {ähma, `ähma, `ähmi} plīvurs, aizkars ∙ läbi langeva lume ähma paistis maja cauri krītošā sniega plīvuram bija redzama māja

ühepere|elamu s vienģimenes māja

eemal adv prom, atstatu ∙ ta on kodunt üle aasta eemal olnud viņš vairāk nekā gadu ir bijis prom no mājām; ta seisis teistest veidi eemal viņš stāvēja mazliet atstatu no citiem; miski vilkus eemal tālumā kaut kas mirgoja; maja on suurest teest eemal māja ir nomaļus no lielā ceļa

foto a s {foto, fotot, fotosid} fotogrāfija ◦ digifoto digitālā fotogrāfija; loodusefoto dabas fotogrāfija ∙ must-valge foto melnbalta fotogrāfija; maja on taastatud vanade fotode järgi māja ir atjaunota pēc vecām fotogrāfijām

maha jätma 1. atmest, atsacīties ∙ ta jättis joomise, suitsetamise maha viņš atmeta dzeršanu, smēķēšanu 2. pamest ∙ ta jättis naise maha viņš pameta sievu; mahajäetud maja pamesta māja 3. (neņemt līdzi) atstāt ∙ pakid jätsime jaama maha mantas atstājām stacijā

kasutus a s {kasutuse, kasutust, kasutusi} 1. lietojums, lietošana, izmantošana ◦ kasutusala lietojuma joma; kasutusjuht lietojuma gadījums; kasutusnäide lietojuma piemērs; kasutusotstarve lietojuma mērķis; kasutusviis lietojuma veids ∙ eesti keele kasutus igauņu valodas lietojums; toimetuse kasutuses oli kolm tuba izdevniecības lietošanā bija trīs istabas; uut tehnoloogiat kasutusele võtma sākt jaunas tehnoloģijas lietošanu; mõnedes riikides on kasutusele võetud peretoetuse süsteem dažās valstīs ieviesta ģimenes pabalstu sistēma; konstruktsioon on kohati kasutusel konstrukcija vietām tiek lietota 2. ekspluatācija ∙ maja on kasutusse võetud 1961. aastal māja ir pieņemta ekspluatācijā 1961. gadā

kolme|kordne adj 1. trīskāršs, trīskārtīgs ∙ kolmekordne olümpiavõitja trīskāršs olimpiādes uzvarētājs; ta müüs kauba edasi kolmekordse hinnaga viņš pārdeva preci tālāk par trīskāršu cenu; linnust ümbritses kolmekordne müür pilskalnu ietvēra trīskārtīgs mūris 2. trīsstāvu-, trīsstāvīgs ∙ kolmekordne maja trīsstāvīga māja

kuju s {kuju, kuju, kujusid} 1. forma, veidols ∙ järvel on ebakorrapärane kuju ezeram ir neregulāra forma; idee hakkab selgemat kuju omandama ideja sāk iegūt skaidrāku veidolu; haigus esineb raskel kujul slimība smagā formā; maja taastati algses mahus ja kujus māja tika atjaunota sākotnējā lielumā un veidolā 2. tēls ∙ tema kuju kerkib mulle tihti silme ette viņa tēls man bieži parādās acu priekšā; tuntud kuju pazīstams tēls; romaani keskne kuju romāna centrālais tēls 3. skulptūra, tēls ∙ pronksist kujud parkides bronzas skulptūras parkos; pühakute kujud svēto tēli 4. stāvs ∙ tüdruku habras kuju meitenes trauslais stāvs

nelja|kordne adj 1. četrkāršs ∙ neljakordne lõng četrkārša dzija 2. četrkārtējs, četrkārtīgs ∙ neljakordne maailmameister četrkārtējs pasaules čempions; neljakordne saak četrkārtīga raža 3. sar četrstāvu- ∙ neljakordne maja četrstāvu māja

nimi s {nime, nime, nimesid} vārds, nosaukums ◦ aunimi goda nosaukums; kasutajanimi lietotājvārds; kohanimi vietvārds ∙ tavaline nimi parasts vārds; nimeks panema likt vārdu; mis su nimi on? kā tevi sauc?; ta kirjutas oma nime alla viņš parakstīja savu vārdu; maja on isa nimel māja ir uz tēva vārda; riikide nimed valstu nosaukumi ∆ nime poolest vārda pēc; õige nimega nimetama saukt īstajos vārdos

nägu s {`näo, nägu, nägusid} 1. seja, ∙ nooruslik nägu jauneklīga seja; kortsus nägu grumbaina seja; poeg on väga isa nägu dēls ir ļoti līdzīgs tēvam; ta läks näost punaseks viņš nosarka; sul pole oma nägu peas tu neesi savā sejā; nägudeni! uz redzi! 2. seja, vaigs ∙ näost kahvatu bālu vaigu; kuu nägu mēness vaigs 3. seja, sejas izteiksme ∙ hapu nägu skāba seja; tähtis nägu peas sataisījis svarīgu seju; laps teeb peegli ees nägusid bērns pie spoguļa vaibstās; tal on näost näha, et valetab viņam sejā redzams, ka melo 4. seja, skats, izskats ∙ linna nägu on tundmatuseni muutunud pilsētas seja ir mainījusies līdz nepazīšanai; maja on ehitatud näoga vastu tänavat māja ir celta ar skatu pret ielu; näo poolest ilusad õunad no skata skaisti āboli 5. sar seja, cilvēks, tips ∙ seal on uusi nägusid, keda ma veel ei tunne tur ir jaunas sejas, ko es vēl nepazīstu; igasuguseid kahtlasi nägusid liigub ringi visādi šaubīgi tipi staigā apkārt ∆ head nägu tegema rādīt laipnu seju; nägu täis sõimama nolamāt pēdējiem vārdiem; nägu täis tõmbama piedzerties; näkku viskama iemest sejā; näkku sülitama iespļaut sejā; näole tulema rādīties acīs; näost näkku vaigu vaigā; näost ära vajuma pārvērsties sejā; nägu näitama parādīties; oma näo järgi pēc sava ģīmja un līdzības; pikk nägu garš ģīmis

`roog b s {roo, `roogu, `rooge} 1. niedre, stiebrs, stublājs ◦ pilliroog niedre; rookatus niedru jumts ∙ roogu täis kasvanud merelaht niedrēm aizaudzis jūras līcis; roost katusega maja māja ar niedru jumtu 2. (zivs) asaka, muguriņa ∙ kass sõi kalad kõige roogudega ära kaķis apēda zivis ar visām asakām

ruumiline adj {ruumilise, ruumilist, ruumilisi} 1. telpisks, telpas- ∙ ruumiline geomeetria telpiskā ģeometrija; ruumilistest elementidest kokkupandav maja no telpiskiem elementiem saliekama māja 2. teritoriāls ∙ ruumiline lähedus teritoriāls tuvums

saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus

sotsiaal- sociālais ◦ sotsiaalabi sociālā palīdzība; sotsiaalajalugu sociālā vēsture; sotsiaalelu sociālā dzīve; sotsiaalfond sociālais fonds; sotsiaalhooldus sociālā nodrošināšana; sotsiaalkaitse sociālā aizsardzība; sotsiaalkindlustus sociālā apdrošināšana; sotsiaalkulutus sociālie izdevumi; sotsiaalküsimus sociālais jautājums; sotsiaalmaja sociālā māja; sotsiaalmaks sociālais nodoklis; sotsiaalpedagoog sociālais pedagogs; sotsiaalpedagoogika sociālā pedagoģija; sotsiaalpoliitika sociālā politika; sotsiaalprogramm sociālā programma; sotsiaalregister sociālais reģistrs; sotsiaalsfäär sociālā sfēra; sotsiaalteenus sociālais pakalpojums; sotsiaaltoetus sociālais pabalsts; sotsiaaltöö sociālais darbs; sotsiaaltöötaja sociālais darbinieks; sotsiaaluuring sociālais pētījums; sotsiaalvaldkond sociālā nozare

tuba s {`toa, tuba, tube} 1. istaba ◦ söögituba ēdamistaba ∙ omaette tuba atsevišķa istaba; õpetajate tuba skolotāju istaba; väljas on juba pime, peab lapsed tuppa kutsuma ārā jau ir tumšs, jāsauc bērni istabā 2. novec istaba, dzīvojamā māja ∙ toa taga on mets aiz istabas ir mežs

tulema a v {`tulla, tulen} 1. nākt, atnākt, atbraukt ∙ tule mulle appi! nāc man palīgā!; tulin jalgsi atnācu kājām; ma tulin rongiga es atbraucu ar vilcienu; und ei tule nenāk miegs; sügis on tulemas nāk rudens; ta tuli mulle kallale viņš man uzbruka; on tulnud ettepanek ir saņemts priekšlikums 2. nākt, plūst ∙ haavast hakkas verd tulema no brūces sāka plūst asinis; eile tuli kõvasti vihma vakar stipri lija; laubale tulid higipiisad uz pieres parādījās sviedru lāses 3. nākt, tikt, nokļūt ∙ haige tuli meelemärkusele slimnieks nāca pie samaņas; opositsioon tuli võimule opozīcija nāca pie varas; meelde tulema nākt prātā; ilmsiks tulema nākt gaismā 4. nākt, rasties, iestāties ∙ tal tuli hirm nahka viņam uznāca bailes; kõik need hädad tulevad sul närvidest visas šīs vainas tev nāk no nerviem; jutus tuli vaheaeg sarunā iestājās pauze 5. nākt, skanēt ∙ raadiost tuli muusikat pa radio skanēja mūzika; piksemürin tuli järjest lähemale negaisa dārdi nāca arvien tuvāk 6. sanākt, gadīties ∙ see tuli täiesti kogemata tas gadījās pilnīgi nejauši 7. iet, vest ∙ tee tuleb läbi metsa ceļš ved cauri mežam; esikust tuleb uks kööki no priekšnama durvis ved uz virtuvi 8. nākties, vajadzēt ∙ homme tuleb meil vara tõusta rīt mums agri jāceļas; heina ajal tuli abilisi palgata siena laikā nācās algot palīgus; enne söömist tuleb käsi pesta pirms ēšanas jāmazgā rokas 9. (nākotnē) būt ∙ siia tuleb uus maja te būs jauna māja; palk tuleb sul korralik alga tev būs kārtīga

vajuma v 1. grimt, stigt ∙ lekkiv paat vajus jõe põhja caurā laiva nogrima upes dibenā; jalad vajuvad sügavale lumme kājas grimst dziļi sniegā; sügavasse unne vajuma iegrimt dziļā miegā 2. sēsties, plakt ∙ sulav lumi on madalaks vajunud kūstošais sniegs ir noplacis; vundament on vajunud pamati ir nosēdušies; lained tõusevad ja vajuvad viļņi ceļas un plok 3. slīgt, slīdēt lejup ∙ ta vajus põlvili lapse hauale viņš noslīga ceļos pie bērna kapa; selg on kühmu vajunud mugura ir salīkusi kūkumā; nägu vajus pettumusest pikaks seja no vilšanās izstiepās 4. virzīties, slīdēt, sliekties ∙ udu vajub merelt maa poole migla slīd no jūras uz zemes pusi; päev hakkas juba õhtusse vajuma diena sāka jau sliekties uz vakaru 5. sar sanākt, sagāzties ∙ maja vajus võõraid mehi täis māja sanāca pilna svešu vīru 6. sar soļot, kātot ∙ vaju nüüd koju! kāto nu mājup!

õnnetu adj {õnnetu, õnnetut, õnnetuid} 1. nelaimīgs ∙ ta on õnnetu inimene viņš ir nelaimīgs cilvēks; filmil oli õnnetu lõpp filmai ir nelaimīgas beigas; õnnetu lapsepõlv nelaimīga bērnība 2. neveiksmīgs ∙ maja sai ehitatud õnnetu koha peale māja tika uzbūvēta neveiksmīgi izvēlētā vietā 3. nelaimes gadījuma izraisīts ∙ ta suri õnnetut surma viņš nomira nelaimes gadījumā

ühe|kordne adj 1. vienreizējs, vienu reizi notiekošs ∙ ühekordne tegevus vienreizēja darbība 2. viens, atsevišķs ∙ lühikesed täishäälikud kirjutatakse ühekordse, pikad kahekordse tähega īsos patskaņus raksta ar vienu, garos ar diviem burtiem 3. vienslāņa-, vienkārtas- ∙ majal on alles ühekordsed aknad ees ēkai ir vienkārtas logi 4. vienstāva-, vienstāvīgs ∙ madal ühekordne maja zema vienstāva māja

üheksa|kordne adj 1. deviņkārtējs ∙ üheksakordne võitja deviņkārtējs uzvarētājs 2. deviņkārtīgs ∙ üheksakordne niit deviņkārtīgs diegs 3. deviņstāvu- ∙ üheksakordne maja deviņstāvu māja

üleni adv 1. viscaur, pilnībā, pavisam ∙ ärkasin üleni higisena pamodos viscaur sviedros; ta läks näost üleni punaseks viņš viscaur nosarka; üleni rohtu kasvanud hauaplats pilnībā zālē ieaugusi kapu plāksne 2. līdz augšai ∙ maja oli üleni leekides māja bija līdz augšai liesmās; olen üleni võlgades esmu līdz kaklam parādos

kinni adv 1. ciet ∙ aken on kinni logs ir ciet; silmad vajusid kinni acis slīga ciet; kraav aeti kinni grāvi aizbēra; nina on kinni deguns ir ciet; jõgi külmus kinni upe aizsala; arst käskis hinge kinni pidada ārsts lika aizturēt elpu; kass püüdis hiire kinni kaķis noķēra peli; pigista nina kinni aizspied degunu; ta maksis võla kinni viņš samaksāja parādu; ta pandi kolmeks aastaks kinni viņu apcietināja uz trijiem gadiem 2. pie, ciet ∙ linnas on maja majas kinni pilsētā ir māja pie mājas; laps hoiab emal käest kinni bērns turas mātei pie rokas 3. aizņemts ∙ tänane õhtu on mul juba kinni šis vakars man jau ir aizņemts 4. miera stāvoklī ∙ auto pidas hetkeks kinni automašīna uz mirkli pieturēja; pea kinni, ma tulen ka! apstājies, es arī nāku! 5. (par govi) ciet ∙ lehm oli kinni govs bija ciet

igama v pārdzīvot, nodzīvot ilgāk ∙ see maja igab oma peremehe šī māja pārdzīvos savu saimnieku

jaatama v apstiprināt, piekrist ∙ ta noogutas jaatades pead viņš piekrītot māja ar galvu; ta jaatab neid põhimõtteid viņš piekrīt šiem principiem

eemale jääma 1. palikt malā, nepiedalīties ∙ ta jäi teiste lõbustustest eemale viņš nepiedalījās citu izpriecās 2. atrasties nomaļus ∙ meie maja jääb suurest teest eemale mūsu māja atrodas nomaļus no lielā ceļa

nurga|laud s 1. stūra galds ∙ istusime nurgalauas sēdējām pie stūra galdiņa 2. stūra dēlis ∙ roheline maja valgete nurgalaudadega zaļa māja ar baltiem stūra dēļiem

`ootama v {oodata, `ootan} gaidīt ∙ ta ootas trammi viņš gaidīja tramvaju; vana maja ootab remonti vecā māja gaida remontu; ta ootab last viņa gaida bērnu; oota pisut pagaidi mazliet; mul tuli oodata man nācās gaidīt; on oodata öökülma gaidāma salna

paremalt adv 1. no labās puses, no labās ∙ paremalt vasakule no labās puses uz kreiso 2. pa labi ∙ paremalt teine maja otrā māja pa labi ∆ paremalt ja vasakult no visām pusēm

seal|samas adv 1. turpat ∙ minu maja on sealsamas metsatuka taga mana māja ir turpat aiz meža stūra 2. tūlīt pat ∙ olin nõus, aga sealsamas kahetsesin piekritu, bet tūlīt pat nožēloju

`too pr {tolle, toda, `noid} tas ∙ see on ilusam maja kui too šī ir skaistāka māja nekā tā; mäletan hästi toda lumerikast talve es labi atceros to sniega bagāto ziemu; tollest mehest pole ma hiljem enam midagi kuulnud par to vīru es vēlāk vairs neko neesmu dzirdējis

tunnustavalt adv atzinīgi ∙ kuulaja noogutas tunnustavalt pead klausītājs atzinīgi māja ar galvu

kokku vajuma 1. sabrukt, sakristies, saplakt ∙ vana maja oli kokku vajunud vecā māja bija sabrukusi; lumi vajus kevadsoojuses kokku nagu vaht sniegs pavasara siltumā saplaka kā putas 2. sar sanākt, saskriet ∙ rahvast vajus murdu kokku ļaužu sanāca ka biezs

vasakul adv pa kreisi, kreisajā pusē ∙ poeg istub emast vasakul dēls sēž pa kreisi no mātes; teine maja vasakul otrā māja pa kreisi

vasakult adv 1. no kreisās puses ∙ nad läksid vasakult paremale viņi gāja no kreisās puses uz labo 2. pa kreisi ∙ vasakult esimene maja pirmā māja pa kreisi

viibutama v 1. vicināt ∙ mehed viibutasid vastamisi rusikaid vīri savstarpēji vicināja dūres 2. māt ∙ ta viibutas saatjatele kätt viņš māja pavadītājiem ar roku 3. kratīt ∙ ema viibutas manitsevalt sõrme māte brīdinoši pakratīja pirkstu

elama v dzīvot ∙ elan muretult dzīvoju bez raizēm; maal elama dzīvot laukos; vanaks elama nodzīvot līdz sirmam vecumam; poeg elab omas leivas dēls dzīvo savā maizē; kunstniku tööd elavad üle aegade mākslinieka darbi dzīvo pāri laikiem; ta elab ainult oma tööle viņš dzīvo vienīgi savam darbam; ta elab pensionist viņš dzīvo no pensijas; hommikuti hakkab maja elama rītos māja atdzīvojas; elagu! lai dzīvo!; ela hästi! dzīvo laimīgi!

kui a adv cik ∙ kui vana sa oled? cik vecs tu esi?; kas sa tead, kui mitu kilomeetrit meil veel minna on? vai tu zini, cik kilometru mums vēl jāiet?; kui ilus maja! cik skaista māja!; kui kahju! cik žēl!; ma ei oska öelda, kui suur on tekitatud kahju es nevaru pateikt, cik lieli ir nodarītie zaudējumi; olgu vastane kui tahes tugev, ma tulen temaga toime lai cik stiprs būtu pretinieks, es tikšu ar viņu galā

parem a adj {parema, paremat, paremaid} 1. labāks ∙ sai on hea, aga kook on parem baltmaize ir laba, bet kūka ir labāka; paremal juhul labākajā gadījumā; mu tuju läks kohe paremaks mans garastāvoklis uzreiz uzlabojās 2. (puse) labais ∙ parem käsi labā roka; jõe vasak ja parem kallas upes kreisais un labais krasts; parema käe juhis labās rokas likums; paremat kätt teine maja otrā māja pa labi; tikandi parem pool izšuvuma labā puse