[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aeg-|ajalt adv laiku pa laikam ∙ novembris sajab aeg-ajalt vihma novembrī laiku pa laikam līst

aina adv 1. arvien, aizvien, allaž ∙ aina üks ja seesama arvien viens un tas pats 2. nemitīgi ∙ hommikust õhtuni aina sajab no rīta līdz vakaram nemitīgi līst

maha ajama 1. gāzt zemē, bērt zemē, liet zemē ∙ traktor oli väravaposti maha ajanud traktors bija apgāzis vārtu stabiņu; keegi on siia piima, jahu maha ajanud kāds šeit ir izlējis pienu un izbēris miltus 2. vilkt nost, mest nost ∙ riideid maha ajama novilkt drēbes; kuusk hakkas okkaid maha ajama egle sāka mest nost skujas 3. noskūt ∙ ta on vuntsid maha ajanud viņš ir noskuvis ūsas 4. sar (par attālumu) nobraukt ∙ aeti maha üle kolmesaja kilomeetri tika nobraukti vairāk nekā trīssimt kilometri

alt|käe adv 1. zem rokas ∙ ta vaatab altkäe viņš skatās, pacēlis roku virs acīm 2. ar roku no apakšas ∙ altkäe viskama mest ar roku vēzienā no apakšas 3. no rokas, nelegāli ∙ hankisin altkäe kolm tema plaati no rokas sagādāju trīs viņa plates

`heitma v {`heita, heidan} 1. mest, sviest ∙ ketast heitma mest disku; silma peale heitma uzmest aci; ta heitis tulle kuivi oksi viņš meta ugunī sausus zarus; mees heideti vangi vīrieti iemeta cietumā; puud heitsid kuuvalgel pikki varje koki mēnesgaismā meta garas ēnas; ta heitis ainult mõne sõna teiste jutu sekka viņš iemeta citu sarunā tikai dažus vārdus; nalja heitma jokot; hinge heitma nomirt 2. mesties, novietoties kādā stāvoklī ∙ kõhuli heitma mesties uz vēdera; põlvili heitma mesties uz ceļiem; magama heitma iet gulēt; istuma heitma apsēsties 3. mesties, saiet kopā ∙ paari heitma saiet pārī; abiellu heitma apprecēties

alla heitma 1. mest lejā, nomest ∙ lennukilt heideti alla lendlehti no lidmašīnas meta lejā skrejlapas 2. pakļaut ∙ teist rahvast alla heitma pakļaut citu tautu 3. pakļauties ∙ saatusele alla heitma pakļauties liktenim

kõrvale heitma 1. mest sāņus, mest pie malas ∙ heitsin kivi kõrvale aizmetu akmeni sāņus; ta heitis töö kõrvale ja ringutas viņš meta darbu pie malas un izstaipījās 2. atmest, atteikties ∙ eelarvamusi kõrvale heitma atmest aizspriedumus

higi s {higi, higi, higisid} sviedri ◦ higihais sviedru smaka; higinääre sviedru dziedzeris; higipiisk sviedru lāse; hirmuhigi baiļu sviedri ∙ higi pühkima slaucīt sviedrus; higi voolab ojana sviedri līst aumaļām ∆ higi valama liet sviedrus

iga b pr {iga, iga, igasid} 1. katrs ∙ igaks juhuks katram gadījumam; igal pool visur; iga päev sajab katru dienu līst; iga kahe tunni järel ik pēc divām stundām 2. dažāds, jebkāds, jebkurš ∙ igas vanuses lapsi dažāda vecuma bērni; iga vastupanu oli mõttetu jebkāda pretošanās bija bezjēdzīga 3. (lietvārda nozīmē) katrs, ikviens ∙ sport on kättesaadav igale sports ir pieejams ikvienam

imema v 1. zīst ∙ laps imeb rinda bērns zīž krūti 2. sūkt ∙ sääsk imeb verd ods sūc asinis 3. sūkāt ∙ kompvekki imema sūkāt konfekti

jälle adv atkal ∙ juba jälle sajab jau atkal līst; see tuba on külm, teine jälle liiga soe šī istaba ir auksta, otra atkal pārāk silta

`kand s {kanna, `kanda, `kandu} 1. (kājai) papēdis ∙ king on kanna katki hõõrunud kurpe ir noberzusi papēdi 2. (apavam, zeķei) papēdis ∙ kannata kingad kurpes bez papēža; ta lõi tervitades kannad kokku viņš sveicinot sasita kopā papēžus 3. pamatne, pēda ∙ masti kand masta pēda; võlvi kand velves pēda ∆ Achilleuse kand Ahilleja papēdis; kanda kinnitama nostiprināties kādā vietā; kandu näitama laisties lapās; kandadele astuma mīt uz papēžiem

kas adv vai ∙ kas väljas sajab? vai ārā līst?; kas me kohtume? vai mēs tiksimies?; kas laps ei olegi inimene? vai bērns nemaz nav cilvēks?; kas sa oled vait! vai tu stāvēsi klusu!; nad küsivad, kas ma olen ettepanekuga nõus viņi vaicā, vai es piekrītu priekšlikumam; otsustage ise, kas see on õige izlemiet paši, vai tas ir pareizi; kas üks või teine vai nu viens, vai nu otrs

keskelt adv 1. no vidus ∙ jõe keskelt kostis appihüüdeid no upes vidus atskanēja palīgā saucieni; nad valisid endi keskelt kolm saadikut viņi izvēlēja no sava vidus trīs sūtņus; sajab juba juuni keskelt peale līst jau kopš jūnija vidus; ta lõi raamatu keskelt lahti viņš atšķīra grāmatu vidū; lõikasin leivapätsi keskelt pooleks pārgriezu maizes klaipu vidū uz pusēm; rivi keskelt astus välja kaks vabatahtlikku no ierindas iznāca divi brīvprātīgie 2. starp, no vietas starp ∙ kuuskede keskelt ilmus nähtavale põder starp eglītēm parādījās alnis

kinnas s {`kinda, kinnast, `kindaid} cimds ◦ kummikinnas gumijas cimds; töökinnas darba cimds ∙ kinda pöial cimda īkšķis; puuvillased kindad kokvilnas cimdi ∆ kinnast heitma mest cimdu

kuhtuma v 1. gurt, kļūt nespēcīgam 2. vīst

kuker|pallitama v mest kūleņus

kukutama v 1. mest lejā ∙ orav kukutab männi otsast käbisid alla vāvere no priedes galotnes met lejā čiekurus; ta kukutas puusületäie pliidi ette põrandale viņš nometa klēpi malkas uz grīdas pie plīts; kajakas kukutab end noolena saagile kaija kā bulta metas lejup uz laupījumu 2. gāzt, nogāzt ∙ opositsioon üritas mitu korda valitsust kukutada opozīcija vairākas reizes mēģināja gāzt valdību

`kull s {kulli, `kulli, `kulle} 1. vanags, lija ∙ kull tiirutab kõrgel õhus vanags riņķo augstu debesīs; kull varitseb kanapoegi vanags uzglūn cāļiem 2. (ķeršanas spēle) ķerenes, ķeriņi, ķeriņas ∙ lapsed mängisid kulli bērni spēlēja ķerenes 3. (ģerboņa attēls) ērglis ∙ tsaari kull cara ērglis; kulli ja kirja viskama mest ērgli vai kapeiku; dokument on õige, kulliga pitser on all dokuments ir pareizs, apakšā ir zīmogs ar ērgli

kärakas s {käraka, kärakat, kärakaid} 1. sar blieziens ∙ vali kärakas skaļš blieziens; kärakas vastu vahtimist blieziens pa seju 2. sar (alkohols) sīvais ∙ kärakat viskama mest sīvo 3. sar gabals ∙ tubli kärakas pekki pamatīgs gabals speķa

kühveldama v 1. liekšķerēt ∙ liiva kühveldama liekšķerēt smiltis 2. mest kā ar liekšķeri ∙ poiss kühveldas kohvisse mitu lusikatäit suhkrut zēns iebēra kafijā vairākas karotes cukura

laastama v 1. līst, attīrīt ∙ koplit võsast puhtaks laastama nolīst krūmāju aplokā 2. postīt ∙ linnupesi laastama postīt putnu ligzdas; laastavad sõjad postoši kari

ladistama v 1. šļakstēt, plīkšķēt ∙ ladistab sadada līst, ka plīkšķ vien 2. šļakstīt, šļakstināt ∙ ärge ladistage vett maha nešļakstiet ūdeni zemē

`lahmima v {`lahmida, lahmin} 1. zvetēt, slānīt ∙ ta lahmis rusikaga, kuhu juhtus viņš zvetēja ar dūri, kur pagadījās 2. vicot, jozt ∙ lahmisin mitu kilomeetrit maha novicoju vairākus kilometrus 3. gāzt, šļākt ∙ ta lahmib vett näole viņš šļāc ūdeni sejā 4. spert laukā, mest sejā ∙ ta lahmib öelda, mis pähe tuleb viņš sper laukā visu, kas ienāk prātā

lakkamatult adv nepārtraukti, nemitīgi ∙ sajab lakkamatult nepārtraukti līst; varblased sädistavad lakkamatult zvirbuļi nemitīgi čivina

`leil s {leili, `leili, `leile} 1. gars, tvaiks, suta ∙ leili viskama mest garu 2. tveice, svelme, suta ∙ keskpäevane leil dienasvidus svelme 3. sar steiga, suta ∙ vaenlasele leili tegema sadot ienaidniekam sutu

leilitama v (pirtī) mest garu, izkarsēties

lennutama v 1. lidināt, laist gaisā ∙ ta lennutas paberinutsaku prahikorvi viņš ielidināja papīra vīkšķi atkritumu grozā; lohet lennutama laist pūķi 2. mest, sviest, lidināt ∙ palli lennutama mest bumbu 3. plivināt, mētāt ∙ tuul lennutab kardinaid vējš plivina aizkarus 4. traukties, joņot ∙ mis sa lennutad ringi! ko tu joņo apkārt!

`ling s {lingu, `lingu, `linge} 1. linga ∙ linguga kive heitma mest ar lingu akmeņus 2. cilpa ∙ lindude jaoks seati linge putniem lika cilpas

`lutsima v {`lutsida, lutsin} zīst, zīžļāt, sūkāt ∙ laps lutsib sõrme bērns sūkā pirkstu

lutsutama v sūkāt, zīst

läkitama v 1. sūtīt ∙ läkitasin talle kirja nosūtīju viņam vēstuli; läkitasin talle õhusuudluse nosūtīju viņam gaisa skūpstu 2. sar mest, sviest ∙ ta läkitas kapatäie vett kerisele viņš uzmeta uz ceriem kausu ūdens

lööma v {lüüa, löön} 1. sist ∙ ta lööb kõigest jõust viņš sit no visa spēka; meeskond lõi kolm väravat komanda iesita trīs vārtus; katust lööma sist jumtu; trummi lööma sist bungas; kell lõi südaöötundi pulkstenis nosita pusnakts stundu 2. sisties, triekties ∙ lained löövad vastu kaldakive viļņi sitas pret krasta akmeņiem; mehed hakkavad lööma vīri taisās sisties 3. triekt, mest ∙ lapsed löödi hommikul vara maast lahti bērnus agri no rīta trieca augšā; ta lõi kaardid lauale viņš cirta kārtis galdā; ta lõi silmad uksele viņš uzmeta acis durvīm; tantsu lööma dejot; kass lööb nurru kaķis murrā 4. mesties, kļūt, sākt ∙ silmade ees lõi mustaks sametās tumšs gar acīm; kramp lõi jalga kājā iemetās krampis; mets lõi rohetama mežs sazaļoja; ma lõin kartma es nobijos

ette lööma 1. (priekšā) mest ∙ sepp lõi nahkpõlle ette kalējs uzmeta ādas priekšautu; risti ette lööma pārmest krustu 2. izriezt ∙ ta lõi rinna uhkelt ette viņš lepni izrieza krūtis 3. pietikt, turēties ∙ teen tööd, kuni jõud ette lööb strādāšu, kamēr pietiks spēka

maha|panek s 1. stādīšana ∙ kartulite mahapanek kartupeļu stādīšana 2. nomešana ∙ prahi mahapanek keelatud atkritumus zemē mest aizliegts 3. nolikšana ∙ volituste mahapanek pilnvaru nolikšana

metsikult adv mežonīgi ∙ metsikult rohtu kasvanud aed mežonīgi aizaudzis dārzs; vange olevat metsikult pekstud ja piinatud ieslodzītie esot mežonīgi sisti un mocīti; väljas sajab metsikult ārā mežonīgi līst

mitmes pr {mitmenda, mitmendat, mitmendaid} (pēc kārtas) kurš, kāds ∙ ma ei mäleta, mitmendal korrusel ta elab es neatceros, kurā stāvā viņš dzīvo; mitmes kuupäev täna on? kāds šodien datums?; sajab juba mitmendat päeva līst jau kuro dienu

mullitama v burbuļot, mest burbuļus ∙ vesi mullitab ūdens burbuļo

muud|kui a adv tikai, tik, vien ∙ muudkui sajab ja sajab tikai līst un līst; ta muudkui kamandab viņš tik komandē; muudkui lähme, mis kutset me ootame ejam vien, kādu uzaicinājumu mēs gaidām

`nahk s {naha, `nahka, `nahku} 1. āda ◦ limanahk gļotāda; näonahk sejas āda ∙ tõmmu nahk tumsnēja āda; rasune nahk taukaina āda; nahka hooldama kopt ādu; olen seda omal nahal tunda saanud esmu izjutis to uz savas ādas; seekord pääsesid terve nahaga šoreiz izspruki ar veselu ādu 2. (materiāls) āda ◦ lambanahk aitāda ∙ pargitud nahk miecēta āda; töötlemata nahk neapstrādāta āda; nahka nülgima dīrāt ādu; nahast jalatsid ādas apavi 3. plēve, apvalks, miza ◦ piimanahk piena plēve; vorstinahk desas apvalks ∆ nahast välja pugema līst no ādas ārā; nahast välja hüppama lēkt no ādas ārā; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu; mitut nahka koorima plēst vairākas ādas; naha peale andma sadot pa mizu; naha peale saama dabūt pa ādu; kellegi naha peal elama dzīvot kādam uz kakla; kellegi nahka pugema ielīst kāda ādā; kellegi nahas olema būt kāda ādā; nahka maha tõmbama novilkt ādu; nahka kuumaks kütma sadot pa mizu; nahka turule viima riskēt ar savu ādu; nahka vedama stiept gumiju; oma nahka hoidma sargāt savu ādu; paks nahk bieza āda

nii|sama adv 1. tāpat, tāpat vien ∙ ma niisama küsisin es tāpat vien pajautāju 2. tikpat ∙ niisama hästi tikpat labi 3. tāpat, līdzīgi, arī ∙ käed on väsinud, jalad niisama rokas ir piekusušas, kājas tāpat; sajab niisama nagu eile līst tāpat kā vakar

nina s {nina, nina, ninu} 1. deguns ◦ tömpnina strups deguns ∙ nina on kinni deguns ir ciet; nina on külmast punane deguns no aukstuma ir sarkans; nina nuuskama šņaukt degunu; nina krimpsutama raukt degunu; külm nagu koera nina auksts kā suņa deguns; tal on selliste asjade peale hea nina viņam ir labs deguns uz tādām lietām 2. priekšgals, purngals ◦ paadinina laivas priekšgals ∙ üks istus paadi ninas, teine päras viens sēdēja laivas priekšgalā, otrs – pakaļgalā 3. rags, zemesrags ∙ Kõpu poolsaare Ristna nina Kepu pussalas Ristnas rags 4. sar deguns, persona ∙ kogusime kümme krooni nina pealt vācām pa desmit kronām no deguna; suured ninad lieli kungi ∆ nina all deguna priekšā; nina alla hõõruma rīvēt degunā; nina veel tatine vēl slapjš aiz ausīm; nina norgu laskma nokārt degunu; nina pihta andma sadot pa degunu; nina peale saama dabūt pa degunu; nina peale viskama mest sejā; nina pistma bāzt degunu; nina püsti ajama celt degunu gaisā; ninasid kokku pistma sabāzt degunus kopā; ninasse kargama lēkt acīs; ninast vedama vazāt aiz deguna; nina täis tõmbama pielikt seju; nina vingu ajama raukt degunu; nina kõrvetama apdedzināties; oma ninast kaugemale nägema redzēt tālāk par savu degungalu; oma nina toppima bāzt savu degunu; pikka nina saama dabūt garu degunu; pika ninaga jääma palikt ar garu degunu

närbuma v vīst ∙ närbunud lilled novītušas puķes; närbunud nägu savītusi seja

`närtsima v {`närtsida, närtsin} 1. vīst ∙ rohi on närtsinud zāle ir savītusi; enneaegu närtsinud naine priekšlaikus savītusi sieviete 2. gurt, zust ∙ süda närtsib kuumusest sirds gurst no karstuma; närtsinud lootused zudušas cerības

pada a s {paja, pada, padu} pods, katls ∙ tahmane pada nokvēpis pods; pada ripub koogu otsas katls karājas pie āķa ∆ pada ajama melst blēņas; ühte patta panema mest vienā katlā ~ mest pār vienu kārti; pada sõimab katelt, ühed mustad mõlemad abi labi

`paiskama v {paisata, `paiskan} (plaši) mest, sviest ∙ paiskan asjad kapist põrandale izmetu lietas no skapja uz grīdas; karile paisatud laev uz sēkļa uzsviests kuģis; vihma paiskas näkku lietus sitās sejā; geisrid paiskavad vett ja auru kümnete meetrite kõrgusele geizeri izmet ūdeni un tvaikus desmitiem metru augstumā; elu paiskas teda üha uutesse seiklustesse dzīve iesvieda viņu aizvien jaunos piedzīvojumos; toodang paisati turule produkciju izlaida tirgū; ta paiskas süüdistusi viņš bēra apvainojumus

paristama b v novec tirgoties, mīt ∙ hobuseid paristama mīt zirgus

peale c pop 1. (virziens) uz ∙ sa astusid mu jala peale tu uzkāpi man uz kājas; ta tõttas rongi peale viņš steidzās uz vilcienu; ta on kõik lapsed aidanud otsa peale viņš palīdzējis nostāties uz kājām visiem bērniem; koerad haukusid võõra peale suņi rēja uz svešinieku; see tee läheb Pärnu peale šis ceļš iet uz Pērnavu; ta läks inglise keele peale üle viņš pārgāja uz angļu valodu; hea õnne peale uz labu laimi; kära peale jooksis palju rahvast kokku uz traci saskrēja daudz ļaužu 2. (virziens) virsū, virs ∙ koor kerkib piima peale krējums paceļas virs piena 3. attālumā ∙ oli nii pime, et paari sammu peale polnud midagi näha bija tik tumšs, ka pāris soļu attālumā nekas nebija redzams 4. no, pēc ∙ ärkasin uksekella helistamise peale pamodos no durvju zvana zvanīšanas; ta tegi seda minu nõudmise peale viņš to izdarīja pēc mana pieprasījuma 5. par ∙ ta mõtleb tuleviku peale viņš domā par nākotni 6. līdz ∙ ta jõi oma klaasi poole peale viņš izdzēra savu glāzi līdz pusei 7. kopš, no ∙ eilsest peale sajab kopš vakardienas līst; sellest ajast peale kopš tā laika; tuleb uuesti otsast peale alata jāsāk atkal no sākuma

`pilduma v {`pilduda, pillun} 1. mest, sviest ∙ poiss pildus kive vette zēns meta akmeņus ūdenī; tühjad kotid pilluti autokasti tukšos maisus iesvieda automašīnas kravas kastē; tantsijannad pildusid jalgu kõrgele dejotājas augstu meta kājas; mehe vihased pilgud pilluvad sädemeid vīra niknie skatieni met dzirksteles 2. mētāt, svaidīt ∙ poisid pilluvad koera kividega zēni apmētā suni ar akmeņiem; lained pilluvad laeva küljelt küljele viļņi mētā laivu no sāna uz sānu 3. mētāties, svaidīties ∙ ta pildus vaimukusi viņš mētājās ar asprātībām; ta pillub raha kahele poole viņš svaidās ar naudu uz visām pusēm

`pillama v {pillata, `pillan} 1. mest, nomest ∙ kiiruga tõustes pillas ta käekoti maha ātrumā celdamās augšā, viņa nometa rokassomiņu; leiba ei tohtinud maha pillata maizi nedrīkstēja mest zemē; ta pillas kausi käest viņš izmeta no rokām bļodiņu 2. izmētāt ∙ kõik esemed toas olid laiali pillatud visas lietas istabā bija izmētātas; sügis pillab värve helde käega rudens ar dāsnu roku izmētā krāsas 3. šķērdēt, izšķiest ∙ meil pole raha pillata mums nav naudas, lai sķērdētu; ei tohi pillata oma energiat savu enerģiju nedrīkst izšķiest 4. (sakot) iespraust, iemest, izmest ∙ ta pillas ka omalt poolt sekka mõne sõna viņš arī no savas puses iesprauda kādu vārdu; koduteel ei pillanud ta ainsatki sõna mājupceļā viņš neizmeta nevienu vārdu

pillutama v 1. svaidīt, mētāt ∙ lained pillutasid väikest paati nagu pähklikoort viļņi svaidīja mazo laivu kā rieksta čaumalu; torm pillutas paadid laiali vētra izmētāja laivas 2. sviest, mest ∙ lennukid pillutasid pomme lidmašīnas meta bumbas 3. (par zirgu) spārdīties ∙ vaata, et hobune pillutama ei hakka raugies, lai zirgs nesāk spārdīties

pugema v {pugeda, `poen} 1. līst ∙ lumi poeb saapasse sniegs lien zābakā; tüdrukud pugesid läbi sirelipõõsaste meitenes izlīda caur ceriņu krūmiem; kass on kaugele kapi taha pugenud kaķis ir aizlīdis tālu aiz skapja; matkajad pugesid magamiskottidesse ceļotāji ielīda guļammaisos; ta puges varakult voodisse viņš agri ielīda gultā 2. ieslīdēt, iezagties ∙ ta puges vaikselt kui varas oma tuppa viņš klusi kā zaglis ieslīdēja savā istabā; südamesse on pugenud süngus sirdī ir iezadzies drūmums 3. slēpties, bēgt ∙ loomad poevad vilusse dzīvnieki slēpjas ēnā; oma mõtete eest peitu ei poe no savām domām neaizbēgsi 4. pielīst ∙ sa poed direktorile tu pielien direktoram; ta ei oskagi pugeda viņš nemaz neprot pielīst

`purskama v {pursata, `purskan} 1. šļākt ∙ kuuma­veeallikad purskavad vett karstā ūdens geizeri izšļāc ūdeni; ema purskab triigitava pesu peale vett māte uzšļāc uz gludināmās veļas ūdeni; ta purskas kogu oma viha laste peale viņš izšļāca visu savu naidu uz bērniem 2. šļākties ∙ puur­august purskab naftat no urbuma šļācas nafta; pisarad purskasid ta silmadest asaras izšļācās no viņa acīm; purskav energia mutuļojoša enerģija 3. izvirst ∙ vulkaan on jälle purskama hakanud vulkāns atkal ir sācis izvirst; suurtükitorudest purskas tuld no lielgabaliem izvirda uguns 4. izplūst, mesties ∙ ta purskas naerma viņš izplūda smieklos; tüdruk purskas nutma meitene izplūda raudās 5. (runājot) mest, paust ∙ vihaga pursatud sõnad ar naidu izmesti vārdi; ma purskasin talle oma süüdistused näkku es iemestu viņam sejā savus apvainojumus

`põiklema v {põigelda, `põiklen} 1. līkumot, mest līkumus, mest līkločus ∙ põiklesime ja ekslesime vanalinna tänavalabürindis līkumojām un maldījāmies vespilsētas ielu labirintā 2. izvairīties, izlocīties ∙ ta põikles osavalt löökide eest kõrvale viņš prasmīgi izvairījās no sitieniem; mees põikles otsesest vastusest kõrvale vīrs izvairījās no tiešas atbildes

`raadama v {raadata, `raadan} (līdumu) līst ∙ talupojad raadasid maad zemnieki līda līdumu

risti|märk s krusta zīme, krusts ∙ ta lõikas puu tüvesse ristimärgi viņš iegrieza koka stumbrā krustu; ristimärki tegema mest krustu, krustīt

ronima v 1. rāpties, kāpt ∙ ta ronis puu otsa viņš uzrāpās kokā; veoauto ronib ülesmäge kravas mašīna rāpjas kalnā; roniva varrega taim augs ar kāpelējošu stumbru 2. rāpties, līst ∙ neljakäpakil ronima līst četrrāpus; ära roni kurja koera lähedale! nelien niknam sunim tuvumā! 3. līst, birt ∙ liiv ronib saabastesse smiltis lien zābakos

`saatma v {`saata, saadan} 1. sūtīt ∙ saatsin talle kirja nosūtīju viņam vēstuli; lapsed saadeti magama bērnus aizsūtīja gulēt; ta saatis kõik seenele viņš sūtīja visus bekot 2. sūtīt, mest ∙ ta saatis läbiloetud kirja paberikorvi viņš iemeta izlasīto vēstuli papīrgrozā 3. pavadīt ∙ poiss saatis tüdruku koju zēns pavadīja meiteni mājās 4. (par laiku) vadīt ∙ oma päevi õhtusse saatma vadīt savas dienas 5. mūz pavadīt ∙ lauljat klaveril saatma pavadīt dziedātāju uz klavierēm

sadama v {sadada, sajan} 1. krist, birt ∙ puudelt sajab koltunud lehti no kokiem birst nodzeltējušas lapas; sadasid üha uued küsimused bira arvien jauni jautājumi; kust sina siia sadasid? no kurienes tu te nokriti? 2. (par nokrišņiem) krist, līt, snigt ∙ sajab vihma līst; sajab lund snieg; sajab rahet krīt krusa; sajab lörtsi krīt slapjš sniegs; sadas öö läbi lija visu nakti; vihma sajab nagu oavarrest gāž kā no spaiņa; heinad sadasid märjaks siens salija

sisse sadama 1. līt iekšā ∙ katkisest aknast sajab vihma sisse pa saplīsušo logu līst iekšā lietus 2. sar negaidīti ierasties, ievelties ∙ õhtul sadas äkki paar külalist sisse vakarā negaidīti ieradās pāris ciemiņu

`silm a s {silma, `silma, `silmi} 1. acs ◦ silmakoobas acs dobums; silmanurk acs kaktiņš; silmatrauma acs trauma; silmavalge acs baltums ∙ vasak silm kreisā acs; ta pilgutab silmi viņš mirkšķina acis; silmad jooksevad vett acis asaro; ma suudan tõele silma vaadata es spēju skatīties patiesībai acīs; kui silm ei peta, on tulijaid kaks ja acs neviļ, nācēji ir divi; järvede sinised silmad zilās ezeru acis; ta pani pudrule tükikese võid silmaks viņš ielika putrā gabaliņu sviesta kā actiņu 2. acs, skatiens ◦ kullisilm vanaga acs ∙ tõstsin silmad raamatult pacēlu acis no grāmatas; kellegi soove silmist lugema nolasīt kāda vēlmes no acīm 3. acs, cilpa, valdziņš ◦ nõelasilm adatas acs; sukasilm zeķes valdziņš; võrgusilm tīkla acs ∙ niit tuleb silmast läbi ajada diegs jāizver caur aci; pahempidi kootud silmad kreiliski adīti valdziņi 4. acs, punkts ∙ kaardimängijad loevad silmi kāršu spēlmaņi skaita acis ∆ ta ei pilguta silmagi viņš ne acu nepamirkšķina; ilusate silmade pärast par skaistām acīm; kahe silma vahele jääma nepamanīt ~ palaist garām; kuri silm ļauna acs; lahtiste silmadega vaļā acīm; nelja silma all zem četrām acīm; silmi peast välja nutma izraudāt visas acis; oma silm on kuningas paša acs neviļ; palja silmaga ar neapbruņotu aci; pinnuks silmas olema būt skabargai acī; silma otsaski ne acu galā; silma ees lööb kirjuks metas raibs gar acīm; silmadega sööma aprīt ar acīm; silme all acu priekšā; silmad on märja koha peal acis slapjā vietā; silma torkama durties acīs; silma heitma mest acis; silma paistma izcelties; silma peale heitma uzmest aci; silma peal hoidma paturēt acīs; silma looja laskma aizdarīt acis; silm vajub kinni acis krīt ciet; silmast silma aci pret aci; silmi peast vahtima visas acis izskatīt; silmi lahti hoidma turēt acis vaļā; silmist kaotama pazaudēt no acīm; silmist laskma izlaist no acīm; silm silma vastu aci pret aci; suuri silmi tegema taisīt lielas acis; silmi kinni pigistama pievērt acis ~ skatīties uz citu pusi; silmas pidama paturēt acīs

soristama v 1. (ar strūklu) liet ∙ ta soristas vett potti viņš lēja ūdeni katlā; küll soristab sadada nu gan līst 2. čurāt ∙ linnas ei tohi lapski soristada, kuhu juhtub pilsētā pat bērns nedrīkst čurāt, kur pagadās 3. (runājot) bērt, skaitīt ∙ ta soristas peast tulbisorte viņš skaitīja no galvas tulpju šķirnes

`sulg a s {sule, `sulge, `sulgi} 1. spalva ◦ hanesulg zoss spalva ∙ sulgi ajama mest spalvas; kerge kui sulg viegls kā spalviņa 2. dūna ∙ sulgedest padi dūnu spilvens 3. (rakstāmpiederums) spalva ◦ kirjutussulg rakstāmspalva; tušisulg tušas spalva ∙ ta võttis paberi ja sule viņš paņēma papīru un spalvu; ajakirjaniku terav sulg žurnālista asā spalva ∆ end võõraste sulgedega ehtima greznoties ar svešām spalvām

`sõtkuma v {`sõtkuda, sõtkun} 1. mīt, mīdīt, bradāt ∙ siia on rada sisse sõtkutud te iemīta taka 2. mīties ∙ poiss sõtkus jalgrattaga posti järele zēns minās ar riteni pēc pasta 3. mīcīt ∙ sõtku taina sisse rosinaid iemīci mīklā rozīnes 4. brist ∙ ma olen metsi ja soid sõtkunud esmu mežus un purvus izbridis

`tald s {talla, `talda, `taldu} 1. pēda, pēdas apakšdaļa ◦ jalatald kājas pēda; sokitald zeķes pēda ∙ ta torkas naela talda viņam pēdā iedūrās nagla; karu toetub kõndides tallale lācis staigājot balstās uz pēdas; ta olevat naise talla all viņš esot zem sievas tupeles 2. zole ◦ kingatald kurpes zole ∙ tallad on läbi kulunud zoles ir izdilušas; ta pani kummikutesse lambanahast tallad viņš ielika gumijniekos aitādas zolītes 3. tehn pēda, pamatne ◦ höövlitald ēveles pēda ∙ vundamendi tald pamata pēda ∆ taldu lakkuma līst uz vēdera; taldu kulutama deldēt zoles

`tallama v {tallata, `tallan} 1. mīdīt, mīt, bradāt ∙ ta tallas lume sisse raja viņš iemina sniegā taciņu; lapsed tallasid põranda poriseks bērni piebradāja grīdu ar dubļiem; ta tallas oreli pedaale viņš mina ērģeļu pedāļus; jalaga tallatav õmblusmasin kājminamā šujmašīna 2. mīt, iet, staigāt ∙ poiss tallab juba teist aastat kooliteed zēns jau otro gadu min skolas ceļu; tallasime metsa risti ja põiki läbi izstaigājām mežu krustu šķērsu

`tikkuma v {`tikkuma, tikun} 1. rauties, tiekties ∙ noored tikuvad maalt linna jaunie raujas no laukiem uz pilsētu 2. līst, uzmākties ∙ pähe tikuvad igasugused mõtted galvā lien visādas domas 3. mēgt ∙ öösiti tikub veel külmetama naktīs vēl piesalst

tina s {tina, tina, tinasid} 1. alva ∙ tinast küünlajalg alvas svečturis 2. sar svins ∙ tinast kuul svina lode; varas kadus nagu tina tuhka zaglis pazuda kā ūdenī iekritis ∆ tina panema mest pa lampu; täis kui tina pilns kā mārks

`trampima a v {`trampida, trambin} 1. dauzīt kājas, sist kājas ∙ publik oli vaimustuses, trambiti ja plaksutati publika bija sajūsmā, dauzīja kājas un aplaudēja 2. mīt, mīdīt, bradāt ∙ mudaseks trambitud teeääred dubļos nobradātas ceļmalas 3. (smagi) soļot, iet, staigāt ∙ õhtul trampisime väsinult koju vakarā noguruši soļojām mājās

`trimpama v {trimbata, `trimpan} sar dzert, mest ∙ ta trimpas öö läbi viņš dzēra visu nakti

sisse trügima 1. iespiesties, iespraukties ∙ tramm oli täis, kuidagi trügisin sisse tramvajs bija pilns, kaut kā iespraucos 2. (bez uzaicinājuma) mesties iekšā, spraukties iekšā, līst iekšā ∙ ta trügis kohe juhataja kabinetti sisse viņš uzreiz metās iekšā vadītāja kabinetā

vahele trügima 1. (starpā) spiesties, līst ∙ ära trügi vahele! nelien bez rindas! 2. (pa vidu) jaukties ∙ ära trügi meie jutu vahele! nejaucies mūsu sarunā!

täring s {täringu, täringut, täringuid} metamais kauliņš, spēļu kauliņš ∙ täringut heitma mest spēļu kauliņu

sisse tükkima 1. spraukties iekšā, līst iekšā ∙ ta tükib uksest sisse viņš spraucas iekšā pa durvīm 2. uznākt ∙ mis sulle küll sisse tükkis? kas tad tev uznācis?

vasar s {vasara, vasarat, vasaraid} 1. āmurs ∙ sirp ja vasar sirpis un āmurs; süda taob nagu vasar sirds sitas kā āmurs 2. veseris ∙ ta taob suure vasaraga rauda viņš ar lielu veseri dauza dzelzi; vasarat heitma mest veseri

välja venima 1. izstiepties, izstaipīties ∙ kampsun on välja veninud džemperis ir izstaipījies 2. izstiepties, izstīdzēt ∙ taimed on välja veninud stādi ir izstīdzējuši 3. vilkties laukā, līst laukā ∙ poisid venisid pikkamisi uksest välja zēni palēnām vilkās laukā pa durvīm

`vihm s {vihma, `vihma, `vihmu} lietus ◦ seenevihm sēņu lietus; sädemevihm dzirksteļu lietus; vihmamets lietus mežs; vihmaperiood lietus periods; vihmaürp lietus apmetnis ∙ väljas sajab vihma ārā līst; ilmajaam lubab vihma meteoroloģiskā stacija sola lietu ∆ vihma käest räästa alla no vilka bēgot lāča nagos

vinduma v 1. gruzdēt ∙ vaen vindus nagu tuli tuha all naids gruzdēja kā uguns zem pelniem 2. čūkstēt ∙ märjad puud vinduvad ahjus slapja malka čūkst krāsnī 3. kaltēties, sakalst ∙ pikast seismisest vindunud pannkoogid no ilgas stāvēšanas sakaltušas pankūkas 4. vīst, vītināties ∙ selle ilmaga hein ei kuiva, ainult vindub šādā laikā siens nežūst, tikai vīst; ta riputas kalad nöörile vinduma viņš sakarināja zivis uz virves vītināties 5. nīkuļot, nīkt ∙ juba teist nädalat vindun jau otro nedēļu nīkuļoju; magamata öö pärast ta nii vindunud ongi negulētās nakts dēļ viņš arī ir tik sanīcis; ta vindub vaesuses viņš nīkuļo nabadzībā

`viskama v {visata, `viskan} 1. mest, sviest ∙ ta viskas palli õhku viņš uzmeta bumbu gaisā; poiss viskas varest kiviga zēns svieda vārnai ar akmeni; ta viskab pilgu kellale viņš uzmet skatienu pulkstenim; ma viskasin aruande valmis es sametu kopā pārskatu; leili viskama uzmest garu; nalja viskama jokot 2. mesties, likties, gulties ∙ ta tahaks natukeseks ajaks pikali visata viņš gribētu uz brītiņu atgulties 3. aizraut, aizvest ∙ mootorpaat viskab su mõne minutiga üle järve motorlaiva dažās minūtēs aizraus tevi pāri ezeram 4. steigties ∙ ta viskas suurte sammudega kodu poole viņš steidzās mājup lieliem soļiem 5. stiepties ∙ peale vihma hakkasid taimed viskama pēc lietus augi strauji sāka stiepties garumā 6. dzert, mest ∙ tule viska pits konjakit nāc, iedzer glāzīti konjaka

maha viskama 1. mest zemē, sviest zemē ∙ prahti ei tohi maha visata atkritumus nedrīkst mest zemē; see raha on maha visatud tā nauda ir zemē nosviesta; toataim oli lehed maha visanud telpaugs bija nometis lapas 2. nomesties, nogulties ∙ ta viskas liivale maha viņš nometās smiltīs 3. sar novicot, nosoļot, noiet ∙ viskasime maha kümme kilomeetrit novicojām desmit kilometru 4. sar norakstīt, nošpikot ∙ ta viskas koduse töö pinginaabri pealt maha viņš norakstīja mājasdarbu no solabiedra

minema viskama mest projām, aizmest, izmest ∙ vanad asjad visati minema vecās mantas izmeta

`volksama v {volksata, `volksan} 1. lēkt, lēkāt ∙ koer volksas üle aia suns pārlēca pār sētu 2. mest skatienu, mest acis ∙ poiss volksas kõõrdpilgu hüüdja poole zēns uzmeta saucējam greizu skatienu

väärikus s {väärikuse, väärikust, väärikusi} cieņa, cienīgums ∙ väärikust riivama aizskart cieņu; diplom tõstis poisi väärikust teiste silmis diploms cēla zēna cieņu citu acīs; temas on perenaise väärikust viņā mīt saimnieces cienīgums