[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

armastama v 1. mīlēt ∙ vanemad armastavad oma lapsi vecāki mīl savus bērnus 2. patikt, mīlēt ∙ armastan vaikust man patīk klusums; mänd armastab liivast maad priedei patīk smilšaina augsne; oma tööst ta ei armasta rääkida viņš nemīl runāt par savu darbu

armetu b adv sar nožēlojami ∙ sellest ei jätku, seda on armetu vähe ar to nepietiks, tā ir nožēlojami maz

eba|tõenäoline adj maz iespējams, maz ticams ∙ on ebatõenäoline, et ta nii hilja veel meile tuleb maz ticams, ka viņš tik vēlu vēl pie mums atnāks

eba|tõenäoliselt adv maz iespējami, maz ticami

jõle b adv briesmīgi, ļoti ∙ jõle tige briesmīgi nikns; mul on jõle vähe aega man ir briesmīgi maz laika

kõrvale jääma 1. nepiedalīties, neiesaistīties ∙ poisid jäid klassiõhtu ettevalmistustest kõrvale zēni nepiedalījās klases vakara sagatavošanā 2. palikt malā, palikt novārtā ∙ aega on praegu nii vähe, et hobid peavad kõrvale jääma laika pašlaik ir tik maz, ka hobijiem jāpaliek malā 3. atrasties atstatu ∙ küla jääb raudteest umbes kolm kilomeetrit kõrvale ciems atrodas apmēram trīs kilometrus no dzelzceļa

kaine adj {`kaine, kainet, `kaineid} 1. (neiereibis) skaidrā, skaidrs ∙ restoranis oli vähe kaineid inimesi restorānā bija maz cilvēku skaidrā; kaine peaga oli ta arg ar skaidru galvu viņš bija bailīgs; ta magas ennast kaineks viņš izgulēja dzērumu 2. atturībnieks ∙ ta oli kaine ja korralik mees viņš bija atturībnieks un kārtīgs vīrs 3. skaidrs, objektīvs ∙ kaine vaade elule skaidrs skats uz dzīvi; ta tegi seda kaine asjalikkusega viņš to izdarīja ar vēsu lietišķumu

`kand s {kanna, `kanda, `kandu} 1. (kājai) papēdis ∙ king on kanna katki hõõrunud kurpe ir noberzusi papēdi 2. (apavam, zeķei) papēdis ∙ kannata kingad kurpes bez papēža; ta lõi tervitades kannad kokku viņš sveicinot sasita kopā papēžus 3. pamatne, pēda ∙ masti kand masta pēda; võlvi kand velves pēda ∆ Achilleuse kand Ahilleja papēdis; kanda kinnitama nostiprināties kādā vietā; kandu näitama laisties lapās; kandadele astuma mīt uz papēžiem

`kandma v {`kanda, kannan} 1. nest, nēsāt ∙ ta kannab kaste viņš nes kastes; jõed kannavad liiva merre upes nes smiltis uz jūru; demonstrandid kandsid loosungeid demonstranti nesa lozungus; road kanti lauale ēdienus nesa galdā; vastutust kandma būt atbildīgam 2. vest ∙ laevad kandsid kalleid laste kuģi veda dārgas kravas; rong kannab meid lõuna suunas vilciens ved mūs dienvidu virzienā 3. nest, balstīt ∙ kandvad seinad nesošās sienas; templi lage kandsid võimsad sambad tempļa griestus balstīja varenas kolonnas 4. nest, turēt ∙ noor jää ei kanna veel jauns ledus vēl netur 5. nest, glabāt, atrasties uz ∙ käskkiri kandis direktori allkirja uz pavēles bija direktora paraksts; raha kandis keisri kujutist uz naudas bija ķeizara attēls; see inimene kannab hinges kurja šis cilvēks glabā dvēselē ļaunumu; negatiivset laengut kandev elementaarosake elementārdaļiņa ar negatīvu lādiņu 6. valkāt, nēsāt ∙ ma kannan talvel kasukat ziemā es valkāju kažoku; ta kannab tumedat ülikonda viņš valkā melnu uzvalku; vähe kantud püksid maz valkātas bikses; mõõka kandma nēsāt zobenu 7. reģistrēt, ierakstīt, iezīmēt ∙ ettepanek kanti protokolli priekšlikums tika ierakstīts protokolā; vaatlusandmed kantakse vastavasse vihikusse novērojumu datus reģistrē atbilstošā burtnīcā; kaardile olid kantud vaid suuremad asulad kartē bija iezīmētas tikai lielākās apdzīvotās vietas 8. uzklāt ∙ peits kantakse mööbliesemetele beici uzklāj mēbelēm; värvid on lõuendile kantud hoogsate pintslilöökidega krāsas ir uzklātas audeklam ar straujiem otas triepieniem; toitekreem kantakse nahale barojošu krēmu uzklāj uz ādas 9. (grūtniecības laikā) iznēsāt ∙ ta on kandnud ja sünnitanud neli last viņa ir iznēsājusi un dzemdējusi četrus bērnus 10. panest, izturēt ∙ vanemate kaotust oli lastel raske kanda vecāku zaudējumu bērniem bija grūti panest; ta sõi nagu vats vähegi kandis viņš ēda, cik vien vēders varēja turēt 11. ciest ∙ tehas kandis praagi tõttu kahju brāķa dēļ rūpnīca cieta zaudējumus; üksus kandis raskeid kaotusi vienība cieta smagus zaudējumus 12. segt ∙ lähetuskulud kannab lähetav asutus komandējuma izdevumus sedz komandējošā iestāde 13. dot, ražot ∙ noored õunapuud kandsid tänavu juba õunu jaunās ābeles šogad jau ražoja ābolus; töö on head vilja kandnud darbs ir devis labus augļus 14. iespaidot, caurvīt ∙ ta tegutses kättemaksuihast kantuna viņš darbojās, atriebības alku dzīts; romaani kandev teema romāna caurviju tēma

kirja|panek s 1. pieraksts ∙ uurimisretkedel tehtud kirjapanekud ekspedīcijās veiktie pieraksti 2. pierakstīšana ∙ muljete kirjapanekuks jäi vähe aega iespaidu pierakstīšanai bija par maz laika

kohutavalt adv 1. briesmīgi, šausmīgi ∙ tahan kohutavalt magada briesmīgi gribu gulēt; poiss oli kohutavalt kõhn puisis bija šausmīgi tievs; kohutavalt vähe rahvast šausmīgi maz cilvēku 2. šausminoši ∙ ma ei suuda seda nii kohutavalt kirjeldada es nespēju to tik šausminoši aprakstīt

kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu

külastaja s {külastaja, külastajat, külastajaid} apmeklētājs ∙ näitusel oli vähe külastajaid izstādē bija maz apmeklētāju; pühapäev on haiglas külastajate päev svētdiena slimnīcā ir apmeklētāju diena

liialt adv pārmērīgi, pārāk, pārlieku ∙ liialt magus pārāk salds; selle töö eest makstakse liialt vähe par šo darbu maksā pārāk maz

liig c adv sar pārāk, pārmēru ∙ liig suur pārāk liels; vett on liig vähe ūdens ir pārāk maz

lite`raat s {literaadi, lite`raati, lite`raate} literāts ∙ literaate on palju, kirjanikke vähe literātu ir daudz, rakstnieku maz

lugema v {lugeda, `loen} 1. lasīt ∙ raamatut lugema lasīt grāmatu; kaarti lugema lasīt karti; ta loeb mu mõtteid viņš lasa manas domas; ta loeb ülikoolis filosoofia ajalugu viņš lasa filozofijas vēsturi universitātē 2. skaitīt ∙ ta loeb raha viņš skaita naudu; laps oskab juba sajani lugeda bērns jau prot skaitīt līdz simtam 3. skaitīties ∙ see ei loe tas neskaitās; järjest loe! pēc kārtas skaitīties! 4. uzskatīt ∙ küsimus loeti otsustatuks jautājumu uzskatīja par izlemtu 5. būt svarīgam ∙ aega on vähe, iga minut loeb laika ir maz, katra minūte ir svarīga

lõpp|järeldus s gala secinājums ∙ küsimust on alles vähe uuritud, lõppjäreldusi on vara teha jautājums ir vēl maz pētīts, ir par agru izdarīt gala secinājumus

maa|rahvas s 1. laucinieki, zemnieki, lauku ļaudis ∙ turul oli täna vähe maarahvast šodien tirgū bija maz zemnieku 2. novec igauņi, pamatiedzīvotāji

mugul s {mugula, mugulat, mugulaid} bumbulis, gums ◦ kartulimugul kartupeļa bumbulis ∙ daalia mugulad dāliju gumi; pealsed kasvasid lopsakad, aga mugulaid oli all vähe laksti izauga kupli, bet bumbuļu apakšā bija maz

mõeldav p {mõeldava, mõeldavat, mõeldavaid} iedomājams, iespējams ∙ mõeldav see ju on, aga vähe usutav iedomājams tas gan ir, bet maz ticams

`nappima v {`nappida, napin} trūkt, būt par maz ∙ aega napib trūkst laika; tal mõistust napib viņam prāta par maz

nii|paljuke adv sar (maz) tik daudz ∙ niipaljuke mul siis oligi seda tarkust tik daudz tad man ar bija tās gudrības; niipaljukest ta ikka mõistab tik daudz viņš tomēr saprot

niiskus s {niiskuse, niiskust, niiskusi} mitrums, valgme ◦ õhuniiskus gaisa mitrums ∙ mullas on niiskust liiga vähe augsnē ir pārāk maz mitruma; niiskusest hallitanud seinad no mitruma sapelējušas sienas; gaasi absoluutne niiskus absolūtais gāzes mitrums

näpu|ots s pirkstgals, pirksta gals ∙ näpuotsad külmetavad pirkstgali salst; ma pole teda näpuotsagagi puudutanud es neesmu viņam ne pirkstiņu piedūris; näpuotsaga andma dot ļoti maz

paljas adj {`palja, paljast, `paljaid} 1. pliks, kails ◦ poolpaljas puspliks ∙ paljaste kätega plikām rokām; palja peaga kailu galvu; kased on juba paljad bērzi jau ir pliki; ta jõi paljast vett viņš dzēra pliku ūdeni; paljas kui kirikurott pliks kā baznīcas žurka; palja silmaga ar neapbruņotu aci; ta varastati paljaks viņu apzaga pa tīro 2. viens, vien, tikai ∙ palja särgi väel vienā kreklā; paljastest sõnadest on vähe ar vārdiem vien ir par maz

paristama b v novec tirgoties, mīt ∙ hobuseid paristama mīt zirgus

pääsenu s {pääsenu, pääsenut, pääsenuid} 1. tāds, kurš izglābies ∙ laevahukust pääsenuid on üsna vähe no kuģa bojāejas izglābušos ir visai maz 2. tāds, kurš iekļuvis ∙ võistkonda pääsenud komandā iekļuvušie

romantika s {romantika, romantikat, romantikaid} romantika ∙ ta elus on vähe romantikat viņa dzīvē ir maz romantikas

`ruum s {ruumi, `ruumi, `ruume} 1. telpa, izplatījums ◦ maailmaruum pasaules telpa ∙ planeetidevaheline ruum starpplanētu telpa; geopoliitiline ruum ģeopolitiskā telpa 2. (celtnes daļa) telpa ◦ eluruum dzīvojamā telpa; majapidamisruum saimniecības telpa; masinaruum mašīntelpa; ruumilahendus telpas risinājums ∙ avar ruum plaša telpa; ruume üürima īrēt telpas 3. (platība) vieta ∙ vaatajate jaoks oli saalis liiga vähe ruumi skatītājiem zālē bija pārāk maz vietas 4. sar kubs, kubikmetrs ∙ kaks ruumi puid divi kubi malkas

see|samune pr {-sellesamuse, -sedasamust, -neidsamuseid} sar tas pats ∙ neidsamuseid elukogemusi on vähe kaut vai tās pašas dzīves pieredzes ir maz

`sõtkuma v {`sõtkuda, sõtkun} 1. mīt, mīdīt, bradāt ∙ siia on rada sisse sõtkutud te iemīta taka 2. mīties ∙ poiss sõtkus jalgrattaga posti järele zēns minās ar riteni pēc pasta 3. mīcīt ∙ sõtku taina sisse rosinaid iemīci mīklā rozīnes 4. brist ∙ ma olen metsi ja soid sõtkunud esmu mežus un purvus izbridis

`söök s {söögi, `sööki, `sööke} 1. ēdiens, barība ◦ seasöök cūkēdiens ∙ söök on juba laual ēdiens ir jau galdā; laske söögil hea maitsta! lai labi garšo! 2. ēšana ∙ pärast sööki pēc ēšanas; sa oled nii vähese söögiga tu tik maz ēd 3. ēdienreize, maltīte, mielasts ◦ hommikusöök brokastis; peiesöök bēru mielasts; pidusöök svētku mielasts

`tallama v {tallata, `tallan} 1. mīdīt, mīt, bradāt ∙ ta tallas lume sisse raja viņš iemina sniegā taciņu; lapsed tallasid põranda poriseks bērni piebradāja grīdu ar dubļiem; ta tallas oreli pedaale viņš mina ērģeļu pedāļus; jalaga tallatav õmblusmasin kājminamā šujmašīna 2. mīt, iet, staigāt ∙ poiss tallab juba teist aastat kooliteed zēns jau otro gadu min skolas ceļu; tallasime metsa risti ja põiki läbi izstaigājām mežu krustu šķērsu

tegija a s {tegija, tegijat, tegijaid} 1. darītājs ◦ õnnistegija pestītājs ∙ vaimse töö tegija garīga darba darītājs; tööd oli palju, aga tegijaid vähe darba bija daudz, bet darītāju maz 2. sar meistars ◦ tipptegija izcils meistars ∙ muusikute hulgas on tal tõsise tegija maine mūziķu vidū viņam ir nopietna meistara slava

teine|teise pr viens otru ∙ nad armastavad teineteist viņi mīl viens otru; nad ei räägi teineteisega viņi viens ar otru nerunā

`trampima a v {`trampida, trambin} 1. dauzīt kājas, sist kājas ∙ publik oli vaimustuses, trambiti ja plaksutati publika bija sajūsmā, dauzīja kājas un aplaudēja 2. mīt, mīdīt, bradāt ∙ mudaseks trambitud teeääred dubļos nobradātas ceļmalas 3. (smagi) soļot, iet, staigāt ∙ õhtul trampisime väsinult koju vakarā noguruši soļojām mājās

alla tulema 1. nākt lejā, kāpt lejā ∙ trepist alla tulema kāpt lejā pa kāpnēm 2. sar apakšā izaugt, apakšā izveidoties ∙ ilusad pealsed, aga kartuleid tuli vähe alla skaisti laksti, bet maz kartupeļu apakšā izaudzis

tõe|näoline adj {-näolise, -näolist, -näolisi} varbūtējs, iespējams, ticams ∙ tõenäoline põhjus iespējamais iemesls; kokkulepe on vähe tõenäoline vienošanās ir maz ticama; väga tõenäoline, et ma ei tundnud teda ära ļoti iespējams, ka es viņu nepazinu

tõe|näone adj {-näose, -näost, -näoseid} varbūtējs, iespējams, ticams ∙ teose tõenäone autor darba iespējamais autors; see on vähe tõenäone tas ir maz ticams

uuritus s {uurituse, uuritust, uuritusi} izpētes stāvoklis ∙ hinnangute vastuolulisus võib olla tingitud ala vähesest uuritusest pretrunīgu vērtējumu pamatā var būt tas, ka joma ir maz pētīta

`vaatama v {vaadata, `vaatan} 1. skatīties, raudzīties, lūkoties ∙ kuidas sa selle peale vaatad? kā tu uz to skaties?; tal on aega vähe, aina vaatab kella viņam ir maz laika, nemitīgi lūkojas pulkstenī; kuu vaatab aknast sisse mēness raugās iekšā pa logu; no vaata, siis on ju kõik hästi! nu redzi, tad taču viss ir labi! 2. apraudzīt, apciemot ∙ ta läks haiglasse ema vaatama viņš devās uz slimnīcu apraudzīt māti 3. lūkot, meklēt ∙ ma vaatan sulle veel paar meest appi es salūkošu tev vēl pāris vīru palīgā; ta hakkas külalisele süüa vaatama viņš sāka lūkot ciemiņam ko ēdamu

`vinguma v {`vinguda, vingun} 1. aurot, gaudot ∙ tormid vinguvad raevukalt vētras nikni auro; tuul vingus korstnas vējš gaudoja skurstenī 2. smilkstēt ∙ kutsikas vingus haledasti valust kucēns žēli smilkstēja no sāpēm 3. dīkt ∙ ta otsib naist, kes ei vinguks ega armukadetseks viņš meklē sievu, kas nedīktu un nebūtu greizsirdīga; kalurid vinguvad, et tänavu on kala vähe zvejnieki dīc, ka šogad ir maz zivju

võimalikult adv iespējami ∙ võimalikult vähe iespējami maz; arst soovitas tal võimalikult palju jalutada ārsts ieteica viņam iespējami daudz pastaigāties

vähe b adv 1. maz ∙ õige vähe pavisam maz; meil on vähe aega mums ir maz laika; tunnen teda alles liiga vähe es viņu vēl pārāk maz pazīstu; vähe sellest, et ta ei oska oma tööd, aga ta arvab, et on kõige parem nepietiek ar to, ka viņš neprot savu darbu, bet viņš uzskata, ka ir vislabākais 2. nedaudz ∙ see oli vähe teistmoodi tas bija nedaudz citādāk; vähe imelik käitumine nedaudz dīvaina uzvedība; vähe aega enne keskööd neilgi pirms pusnakts

väheks adv par maz ∙ ühest tunnist nädalas jääb väheks viena stunda nedēļā būs par maz

vähe|ütlev p {-ütleva, -ütlevat, -ütlevaid} maz pasakošs, maz pavēstošs ∙ väheütlev näoilme maz pavēstoša sejas izteiksme

väärikus s {väärikuse, väärikust, väärikusi} cieņa, cienīgums ∙ väärikust riivama aizskart cieņu; diplom tõstis poisi väärikust teiste silmis diploms cēla zēna cieņu citu acīs; temas on perenaise väärikust viņā mīt saimnieces cienīgums

õige a adj {õige, õiget, õigeid} 1. pareizs ◦ ainuõige vienīgais pareizais ∙ õige aeg pareizs laiks; ennustus osutus õigeks prognoze izrādījās pareiza; õige mõte pareiza doma; ta seadis paberid õigesse järjekorda viņš sakārtoja papīrus pareizā secībā; tunnistan süüdistuse õigeks atzīstu apsūdzību par pareizu; vali õige sõidukiirus izvēlies pareizo braukšanas ātrumu 2. īsts ∙ õige eestlane īsts igaunis; õiget sõpra tunned hädas īstu draugu iepazīsti nelaimē; ta otsib elus õiget kohta viņš meklē dzīvē īsto vietu; ta pole veel seda õiget leidnud viņš vēl nav atradis to īsto; õige süüdlane jäigi karistamata īstais vaininieks tā arī palika nesodīts; tal on õige süda rinnus viņam ir īsta sirds krūtīs 3. nevainīgs, bez vainas ∙ vaene tehti süüdlaseks ja rikas jäi õigeks nabagu padarīja par vainīgo, un bagātais palika bez vainas; kohtus õigeks mõistma attaisnot tiesā 4. taisns ∙ kõverad naelad taoti õigeks līkas naglas pārkala taisnas; viltuvajunud katus tuleb õigeks ajada sašķiebies jumts ir jāiztaisno; pane pilt seinal õigeks! iztaisno attēlu uz sienas!; õige nina taisns deguns 5. pareizi ∙ õige küll, võlg on tasumata pareizi gan, parāds nav samaksāts; õige ta on, aega on vähe pareizi ir, laika ir maz; last lüüa pole õige bērnam sist nav pareizi; kõik on õige, mis ma räägin viss, ko es saku, ir pareizs

õige b adv 1. visai ∙ selle kohta on andmeid õige napilt ziņu par to ir visai maz; ta ärkas õige vara viņš pamodās visai agri; õige sügav järv visai dziļš ezers 2. nu gan, ar ∙ õige mul varandus, paarsada krooni tad nu gan bagātība, pārsimt kronu; õige mul õpetaja! atradies man skolotājs! 3. nu, kazi ∙ mine sa õige metsa oma jutuga! ej nu dillēs ar savām runām!; keedame täna õige suppi kazi, uzvārīsim šodien zupu