[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

astang s {astangu, astangut, astanguid} 1. kraujas mala ∙ jõgi voolab astangust alla upe tek lejā no kraujas malas 2. terase ∙ kallas laskub astangutena mere poole krasts terasēs pazeminās jūras virzienā 3. (ģeoloģijā) kāpe

`haar s {haara, `haara, `haaru} 1. atzars, sazarojums ∙ üks tee haar viis vasemale viens ceļa atzars veda pa kreisi 2. mat mala, stars ∙ kolmnurga haarad trīsstūra malas; nurga haar leņķa stars

`kant s {kandi, `kanti, `kante} 1. šķautne, mala, kante ∙ kasti teravad kandid kastes asās šķautnes 2. apmale ∙ kleidi kandid kleitas apmales; kandiga kaunistatud põll ar apmali izgreznots priekšauts 3. puse, apkaime ∙ see oli talle täiesti võõras kant tā viņam bija pilnībā nezināma apkaime; asja kaaluti mitmest kandist lietu apsvēra no vairākām pusēm; Tartu kandi mees Tartu puses vīrs

kärisema v 1. plīst ∙ taskuräti serv on veidi kärisenud kabatas lakatiņa mala ir nedaudz ieplīsusi; kott kärises lõhki maiss pārplīsa pušu; süda käriseb suurest valust sirds plīst no lielām sāpēm 2. skanēt raupji, asi ∙ hääl käriseb külmetusest balss bija raupja no aukstuma 3. sprēgāt, tarkšķēt ∙ kadakas põles kärisedes kadiķis dega sprēgādams; mootorsaag kärises puusse motorzāģis tarkšķēja 4. sar celt troksni, ņemties ∙ ta käriseb iga asja peale viņš ceļ troksni par katru lietu

mere|äär s jūras mala

`nurk s {nurga, `nurka, `nurki} 1. leņķis ◦ täisnurk taisns leņķis; käändenurk pagrieziena leņķis ∙ kolmnurga nurkade summa on 180° trijstūra leņķu summa ir 180° 2. kakts, stūris ◦ tänavanurk ielas stūris; suunurk mutes kaktiņš; puhkenurk atpūtas stūrītis ∙ ta toetus käega laua nurgale viņš ar roku atbalstījās uz galda stūra; nurga peal on kohvik uz stūra ir kafejnīca; ta istutas kase suvila nurga juurde viņš iestādīja bērzu pie vasarnīcas stūra; vanasti pandi karistuseks nurka seisma senāk par sodu lika stāvēt kaktā 3. -stūris ◦ kolmnurk trīsstūris; hulknurk daudzstūris 4. puse, mala, nostūris ∙ mul on seal nurgas sugulasi man tajā pusē ir radi; ta on kõik maailma nurgad läbi käinud viņš ir izbraukājis visas pasaules malas ∆ nurka suruma iespiest stūrī

`ots s {otsa, `otsa, `otsi} 1. gals ◦ keeleots mēles galiņš; ninaots degungals; näpuots pirkstgals ∙ mõõga ots zobena gals; peremehe koht on laua otsas saimnieka vieta ir galda galā 2. gals, beigas ∙ järjekorra ots rindas gals; nüüd on ootamisel ots tagad gaidīšanai gals; ta sõlmis lõnga katkenud otsad kokku viņa sasēja satrūkušos dzijas galus 3. mala ∙ otsast otsani täis kirjutatud paber no malas līdz malai aprakstīts papīrs; temaga läheksin kas või maailma otsa ar viņu es ietu kaut līdz pasaules malai 4. gals, nāve, mūža nogale ∙ ta tahtis endale otsa peale teha viņš gribēja darīt sev galu; tema ots oli hirmus viņa gals bija briesmīgs 5. sākums, gals ∙ otsast lõpuni no sākuma līdz beigām; kes teeb otsa lahti? kurš sāk?; otsast peale hakkama sākt no gala 6. brauciens, ceļa gabals ∙ laev jõudis pikalt otsalt tagasi kuģis atgriezās no tāla reisa; poodi on kaugevõitu käia: 5 kilomeetrit ots uz veikalu jāiet patālu: 5 kilometri uz vienu galu 7. piere ∙ kõrge ots augsta piere; hirmuhigi tuli otsale uz pieres izspiedās baiļu sviedri 8. (jūrniecībā) gals ∙ laev andis otsad kuģis atdeva galus 9. sar darbs, vieta ∙ ta tahtis linna mõne peenema otsa peale viņš gribēja pilsētā tikt kādā smalkākā darbā; ta käib sadamas juhuslikke otsi tegemas viņš piestrādā ostā; musti otsi tegema piehalturēt ∆ ei otsa ega äärt ne gala, ne malas; kahe otsaga ar diviem galiem; ots on lahti gals vaļā; otsa otsaga kokku saama savilkt galus kopā

parras s {`parda, parrast, `pardaid} 1. borts ∙ lained peksid vastu laeva parrast viļņi sitās pret kuģa bortu; mees üle parda! cilvēks aiz borta! 2. mala, sāni ∙ kraavi rohtunud pardad grāvja apaugušās malas; ämber on pardani täis spainis ir pilns līdz malām 3. klājs ∙ ristleja pardalt avati kahurituli no kreisera klāja atklāja lielgabalu uguni; jalgpallivõistkond asus reaktiivlennuki pardale futbola komanda kāpa reaktīvajā lidmašīnā; temperatuur ja rõhk orbitaaljaama pardal on normis temperatūra un spiediens orbitālajā stacijā ir normā ∆ üle parda viskama pārmest pār bortu

`perv s {perve, `perve, `pervi} 1. krasts 2. nogāze, sāns ∙ järskude pervedega org ieleja ar kraujām nogāzēm 3. mala, apmale ∙ kraavi meiepoolsel pervel kasvas maasikaid grāvja malā mūsu pusē auga zemenes; maantee rohtunud perved ar zāli apaugušas šosejas apmales

`rant s {randi, `ranti, `rante} mala, apmale ∙ karusnahkse randiga kapuuts kapuce ar kažokādas apmali

sakiline adj {sakilise, sakilist, sakilisi} robots, robains, cakains ∙ pitsi sakiline äär robaina mežģīnes mala

seelik s {seeliku, seelikut, seelikuid} svārki, brunči ◦ alusseelik apakšsvārki; püksseelik bikšusvārki; seelikuäär svārku mala ∙ ta pani seeliku selga viņa uzvilka svārkus; ta jookseb iga seeliku järele viņš skrien pakaļ visiem brunčiem

`serv a s {serva, `serva, `servi} 1. mala ◦ välisserv ārmala; pilveserv mākoņa mala; metsaserv mežmala ∙ terava servaga kivikild akmens šķemba ar asām malām; seisime kraatri serval stāvējām krātera malā; kolisin linna teise serva pārcēlos uz pilsētas otru malu; kullatud servaga tass tase ar apzeltītu maliņu 2. mat šķautne ∆ serva lööma sist kanti

`siil b s {siilu, `siilu, `siile} 1. strēmele, sloksne ◦ riidesiil auduma strēmele; põllusiil lauka strēmele ∙ ta rebis lina siiludeks viņš saplēsa palagu strēmelēs; põld külvati täis viimase siiluni lauku apsēja līdz pēdējai strēmelei 2. (apģērba) mala, stērbele ◦ särgisiil krekla mala ∙ ta pistis käe kasuka siilu alla viņš pabāza roku zem kažoka malas

sirgelt adv taisni ∙ istu sirgelt! sēdi taisni!; sirgelt lõigatud serv taisni apgriezta mala

`säng s {sängi, `sängi, `sänge} 1. gulta ◦ sängiserv gultas mala ∙ haige peab sängi jääma slimniekam jāpaliek gultā; sängi heitma likties gultā 2. gultne ◦ jõesäng upes gultne ∙ jõgi muudab oma sängi upe maina savu gultni; jutt kaldus teise sängi saruna ievirzījās citā gultnē 3. tehn statne ∆ Prokrustese säng Prokrusta gulta

tee|veer s ceļmala, ceļa mala ∙ auto seisab teeveerel automobilis stāv ceļa malā

tee|äär s ceļmala, ceļa mala

vasak|poolne adj kreisais, kreisās puses- ∙ tee vasakpoolne äär ceļa kreisā mala; vasakpoolne liiklus kreisās puses satiksme; vasakpoolsete partei kreiso partija

`veer a s {veere, `veert, `veeri} mala ∙ istusin ema sängi veerele apsēdos mātes gultas malā; ta elas väikeses majas metsa veerel viņš dzīvoja mazā mājā meža malā; tünni veerele lendas suur vares uz mucas malas uzlaidās liela vārna; olime kaotuse veerel bijām zaudējuma priekšā; ei otsa ega veert ne gala, ne malas

veeris a s {veerise, veerist, veeriseid} mala, apmale ∙ luust veerisega peegel spogulītis ar kaula apmalojumu

`viilima v {`viilida, viilin} 1. vīlēt ∙ serv tuleb tasaseks viilida mala jānovīlē līdzena; küüsi viilima vīlēt nagus 2. (par kukaiņiem, puntniem) čirkstināt 3. sar šmaukties ∙ näiliselt tehti tööd, kuid tegelikult viiliti it kā strādāja, pet patiesībā šmaucās

välimine adj {välimise, välimist, välimisi} ārējs ∙ välimine äär ārējā mala; välimised mõõtmed ārējie izmēri

`äär s {ääre, `äärt, `ääri} 1. mala ◦ mereäär jūras mala; teeäär ceļmala ∙ kraavi äärtel kasvab rohi grāvja malās aug zāle; äärest ääreni täis kirjutatud leht no malas līdz malai pierakstīta lapa; laia äärega kübar cepure ar platu malu; ta kallas klaasi ääreni täis viņš pielēja glāzi līdz malām; ma elan linna äärel es dzīvoju pilsētas malā; laulupeolisi tuli kokku Eesti kõigist äärtest dziesmu svētku dalībnieki ieradās no visām Igaunijas malām; firma on jõudnud pankroti äärele firma ir nonākusi bankrota priekšā 2. nomale