[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aarde|leid s (arheoloģijā) depozīts

aare s {`aarde, aaret, `aardeid} 1. dārgums ∙ seiklusfilm aarete otsijaist piedzīvojumu filma par dārgumu meklētājiem 2. apslēptā manta, depozīts ∙ aare koosnes peamiselt hõbemüntidest apslēptā manta sastāvēja galvenokārt no sudraba monētām

aasta-|aastalt adv gadu no gada

aasta|ring s 1. gada cikls ∙ aastaring on jälle täis saamas gada cikls atkal noslēdzas 2. (kokam) gada loks ∙ aastaringe võib kännult selgesti lugeda celmā skaidri izlasāmi gadu loki

aatom s {aatomi, aatomit, aatomeid} atoms ∙ molekul koosneb aatomitest molekula sastāv no atomiem

aba|tükk s (gaļa) lāpstiņa

abi a s {abi, abi, abisid} 1. palīdzība ◦ esmaabi pirmā palīdzība ∙ tehniline abi tehniskā palīdzība; õpilane vajab abi matemaatikas skolniekam nepieciešama palīdzība matemātikā; ta loeb sõnaraamatu abil viņš lasa ar vārdnīcu 2. (amats) palīgs ◦ meistriabi meistara palīgs; direktoriabi direktora palīgs ∙ juhtivtöötajatel on sageli asetäitjad või abid vadošiem darbiniekiem bieži ir vietnieki vai palīgi

abi- b 1. palīg- ◦ abiehitis palīgbūve; abijoon palīglīnija; abikool palīgskola; abimaterjal palīgmateriāls; abisõna palīgvārds; abivahend palīglīdzeklis; abitööline palīgstrādnieks 2. (amats) vietnieks ◦ abidirektor direktora vietnieks

abi|valmis adj izpalīdzīgs ∙ müüjad olid väga lahked ning abivalmis pārdevēji bija ļoti laipni un izpalīdzīgi

abi|vägi s palīgspēks, papildspēks ∙ vastane tõi kiiresti abiväge pretinieks ātri atveda palīgspēkus; kartulivõtjatele tuli linnast abiväge kartupeļu vācējiem ieradās papildspēki no pilsētas

aed|vili s dārzenis ∙ puuviljad ja aedviljad augļi un dārzeņi

aeg`kond s {aegkonna, aeg`konda, aeg`kondi} (ģeoloģijā) ēra

aelema v 1. gulšņāt ∙ nad aelevad voodis ega viitsi tõusta viņi gulšņā gultā un negrib celties 2. vāļāties ∙ poris aelema vāļāties dubļos 3. mētāties ∙ palavikus laps sonib ja aeleb drudzī bērns murgo un mētājas 4. (apkārt) dauzīties ∙ mees hakkas jooma ning naistega aelema vīrs sāka dzert un dauzīties apkārt ar sievietēm; ta aeleb mööda ilma viņš dauzās pa pasauli

agar b adj {agara, agarat, agaraid} rosīgs, darbīgs ∙ agar tegevus rosīga darbošanās; agar uurija rosīgs pētnieks; ta on väga energiliseks ning agaraks muutunud viņš ir kļuvis ļoti enerģisks un darbīgs

agul s {aguli, agulit, aguleid} (noplukusi) priekšpilsēta, nomale ◦ töölisagul strādnieku rajons

ahastus s {ahastuse, ahastust, ahastusi} izmisums ∙ leinavate omaste ahastus ning valu sērojošo tuvinieku izmisums un sāpes

ahel s {ahela, ahelat, ahelaid} 1. važa, ķēde ◦ ahelreaktsioon ķēdes reakcija ∙ vangid vabastati ahelaist gūstekņus atbrīvoja no važām 2. virkne, ķēde ◦ ahellülitus virknes slēgums; vooluahel strāvas ķēde ∙ sündmuste ahel notikumu virkne; terve ahel kauneid järvi vesela skaistu ezeru virkne

ahhetama v (apbrīnā) ieelsties ∙ järve ilu pani matkajad ahhetama ezera skaistums lika ceļotājiem ieelsties

ahter s {ahtri, ahtrit, ahtreid} (kuģa) pakaļgals ◦ ahtritekk pakaļgala klājs ∙ laeva pikkus vöörist ahtrini oli üle 150 meetri kuģa garums no priekšgala līdz pakaļgalam bija vairāk nekā 150 metri

`aim s {aimu, `aimu, `aime} jausma ∙ tal polnud juhtunust õrna aimugi viņam par notikušo nebija ne mazākās jausmas

aimuma v būt jaušamam ∙ tema kogu olemusest aimub sõbralikkust ning siirust no visas viņa būtības ir nojaušams draudzīgums un atklātība

aina adv 1. arvien, aizvien, allaž ∙ aina üks ja seesama arvien viens un tas pats 2. nemitīgi ∙ hommikust õhtuni aina sajab no rīta līdz vakaram nemitīgi līst

aine|ala s tematika ∙ töö aineala, põhiprobleemid ja eesmärk darba tematika, pamatproblēmas un mērķis

aineline adj {ainelise, ainelist, ainelisi} priekšmetisks ∙ unelmate maailmast ainelisse maailma laskuma nolaisties no sapņu pasaules priekšmetiskajā pasaulē

aine|osake[ne] s (vielas) daļiņa ∙ tolm on tahkete aineosakeste kogum putekļi ir cietu daļiņu kopums

aine|register s (bibliogrāfijā) priekšmetu rādītājs

ainu a s {ainu, ainut, ainusid} (tautība) ains

ainu|osanik s (uzņēmuma) vienīgais dalībnieks ∙ osaühingu ainuosanik sabiedrības ar ierobežotu atbildību vienīgais dalībnieks

`ait s {aida, `aita, `aitasid} klēts ◦ viljaait labības klēts ∙ perenaine tõi aidast liha ja jahu saimniece atnesa no klēts gaļu un miltus

välja aitama palīdzēt izkļūt, izpestīt ∙ aita mind hädast välja palīdzi man izkļūt no grūtībām

ajaja s {ajaja, ajajat, ajajaid} 1. (medībās) dzinējs ∙ noor koer, aga hea jälgede ajaja jauns suns, bet labs pēdu dzinējs 2. risinātājs ∙ temast pole selle asja ajajat no viņa nesanāks šīs lietas risinātājs

aja|järk s (laika) posms ◦ üleminekuajajärk pārejas posms

aja|kava s (laika) grafiks ∙ ajakavast peeti täpselt kinni grafiks tika precīzi ievērots

aja|kohane adj moderns, mūsdienīgs ∙ nägus ning ajakohane sisustus izskatīgs un moderns interjers

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

alla ajama 1. dzīt lejā, gāzt lejā ∙ aja lapsed katuselt alla nodzen bērnus no jumta; heinu lakast alla ajama gāzt sienu lejā no šķūņaugšas 2. sabraukt, nobraukt ∙ tuleb sõita ettevaatlikult, et mitte inimesi alla ajada jābrauc uzmanīgi, lai nesabrauktu cilvēkus; metsavahelisel teel oli jänes alla aetud uz meža ceļa bija nobraukts zaķis 3. likt apakšā ∙ pasteldele tuleks paigad alla ajada pastalām apakšā būtu jāuzliek ielāpi

ette ajama 1. izvirzīt, izriezt ∙ poiss ajas uhkelt rinna ette puisis lepni izrieza krūtis 2. (priekšā) piešūt ∙ nööpi ette ajama piešūt pogu 3. (iepriekš) izdzīt ∙ suusavõistlusteks ajab rajameister raja ette trases meistars izdzen trasi slēpošanas sacīkstēm

maha ajama 1. gāzt zemē, bērt zemē, liet zemē ∙ traktor oli väravaposti maha ajanud traktors bija apgāzis vārtu stabiņu; keegi on siia piima, jahu maha ajanud kāds šeit ir izlējis pienu un izbēris miltus 2. vilkt nost, mest nost ∙ riideid maha ajama novilkt drēbes; kuusk hakkas okkaid maha ajama egle sāka mest nost skujas 3. noskūt ∙ ta on vuntsid maha ajanud viņš ir noskuvis ūsas 4. sar (par attālumu) nobraukt ∙ aeti maha üle kolmesaja kilomeetri tika nobraukti vairāk nekā trīssimt kilometri

sisse ajama 1. dzīt iekšā, nākt iekšā, plūst iekšā ∙ ajasin viljakotid uksest sisse iedzinu graudu maisus pa durvīm; paati ajas vett sisse laivā ieplūda ūdens 2. izdzīt, izveidot ∙ teed sisse ajama izdzīt ceļu 3. (negausīgi ēst vai dzert) vicot iekšā ∙ vorste ja liha sisse ajama vicot iekšā desas un gaļu

taga ajama 1. dzīties pakaļ, sekot ∙ varast taga ajama dzīties pakaļ zaglim 2. tiekties, dzīties ∙ au ja kuulsust taga ajama dzīties pēc goda un slavas

välja ajama 1. izdzīt ∙ korterist välja ajama izdzīt no dzīvokļa 2. izbāzt, izstiept ∙ laps ajas jalad teki alt välja bērns izbāza kājas no segas apakšas; aja keel suust välja izbāz mēli no mutes 3. izdalīt ∙ vigastatud kuusk ajab vaiku välja bojāta egle izdala sveķus

ära ajama 1. aizdzīt ∙ alaealised aeti peolt ära nepilngadīgos aizdzina no svinībām; kohv ajab une ära kafija aizdzen miegu 2. nodzīt ∙ hobused olid ära aetud zirgi bija nodzīti 3. (par apģērbu) novilkt ∙ aja mantel ära novelc mēteli 4. sar aizdzīt, nozagt ∙ öösel oli tal auto hoovist ära aetud naktī viņam no pagalma bija nozagta automašīna

üles ajama 1. celt augšā ∙ postid aeti üles stabus cēla augšā 2. celt, modināt ∙ aja meid hommikul vara üles pamodini mūs agri no rīta 3. rakt, art ∙ mutid on muru üles ajanud kurmji ir uzrakuši mauriņu 4. celties, blīst ∙ paks must vihmapilv ajab üles ceļas liels melns lietus mākonis; muhk ajas üles puns uzblīda

ajastu s {ajastu, ajastut, ajastuid} 1. laikmets ◦ infoajastu informācijas laikmets; valgustusajastu apgaismības laikmets ∙ purjelaevade ajastu burinieku laikmets 2. (ģeoloģijā) periods ◦ kriidiajastu krīta periods

aja|teenistus s 1. obligātais aktīvais militārais dienests ∙ ta kutsuti ajateenistusse viņu iesauca obligātajā aktīvajā militārajā dienestā 2. (astronomiskā) laika dienests

aja|vahe s 1. laika starpība ∙ India ja Eesti ajavahe laika starpība starp Indiju un Igauniju 2. starplaiks ∙ olümpiamängude ajavahe on neli aastat starplaiks starp olimpiskajām spēlēm ir četri gadi

akna|klaas s 1. (loga) rūts ∙ ta surub näo vastu aknaklaasi viņš spiež seju pie loga rūts 2. logu stikls ∙ kaks kasti aknaklaasi divas kastes logu stikla

akna|pöör s (pagriežams) loga rokturis

akna|ruut s (loga) rūts

`akt s {akti, `akti, `akte} 1. (darbība) akts ◦ agressiooniakt agresijas akts ∙ terroristlik akt teroristisks akts 2. (dokuments) akts ◦ ekspertiisiakt ekspertīzes akts; vastuvõtuakt pieņemšanas akts ∙ vara üleandmise akt mantas nodošanas akts 3. (mākslā) akts, kailportrets ∙ akti maalima gleznot aktu 4. aktu vāki

aktiva s {aktiva, aktivat, aktivaid} ekon aktīvs ∙ aktiva ja passiva aktīvs un pasīvs

aktsia s {aktsia, aktsiat, aktsiaid} (vērtspapīrs) akcija ∙ nimelised aktsiad vārda akcijas; aktsiaid märkima parakstīt akcijas; aktsiaid välja laskma emitēt akcijas

aktsi`oon s {aktsiooni, aktsi`ooni, aktsi`oone} (darbība) akcija ◦ päästeaktsioon glābšanas akcija ∙ poliitilised aktsioonid politiskas akcijas

aktus s {aktuse, aktust, aktusi} (pasākums) akts ∙ õppeaastat alustati piduliku aktusega mācību gadu sāka ar svinīgu aktu

akva`rell s {akvarelli, akva`relli, akva`relle} 1. akvareļkrāsa, ūdenskrāsa ∙ akvarellidega maalima gleznot ar akvareļkrāsām 2. (glezna) akvarelis ∙ akvarellide näitus akvareļu izstāde

ala b adv vienmēr, allaž ∙ ta on ala lahke ja lõbus viņš vienmēr ir laipns un priecīgs

alam b adj {alama, alamat, alamaid} zemāks, zemākas pakāpes- ∙ alamad ja kõrgemad vaimulikud, ametnikud zemākas un augstākas pakāpes garīdznieki, ierēdņi; alamad taimed zemākie augi

alandama v 1. pazemināt ∙ järve pinda alandama pazemināt ezera līmeni; makse alandama pazemināt nodokļus; sõja ajal alandati ta ohvitserist reameheks kara laikā viņu no oficiera pazemināja par ierindnieku 2. pazemot ∙ alluvaid ei tohi solvata ega alandada padotos nedrīkst aizvainot vai pazemot

alandus s {alanduse, alandust, alandusi} 1. pazemojums ∙ alandust ja häbi tundma just pazemojumu un kaunu 2. samazinājums, pazeminājums ∙ on oodata hindade alandust ir gaidāms cenu samazinājums

ala|osa s 1. apakšējā daļa, apakšdaļa ∙ seeliku alaosa svārku apakšdaļa 2. apakšnodaļa ∙ uurimuse põhiosa koosneb kolmest alaosast pētījuma galvenā daļa sastāv no trim apakšnodaļām 3. apakšnodalījums

ala|peatükk s (rakstījumā) apakšnodaļa

alasi s {alasi, alasit, alaseid} (kalēja) lakta ∙ sepp taob alasil rauda kalējs uz laktas kaļ dzelzi

alas|pidi adv (virziens) lejup, uz leju ∙ nahkhiired ripuvad pea alaspidi sikspārņi karājas ar galvu uz leju

ala|tasa adv vienā laidā, pastāvīgi ∙ sellest kirjutati alatasa ajalehtedes par to vienā laidā rakstīja avīzēs; olukord oli keeruline ja muutus alatasa situācija bija sarežģīta un pastāvīgi mainījās

alates → `algamasākot no, kopš ∙ alates jaanuarist sākot no janvāra; ta töötab meil sügisest alates viņš strādā pie mums kopš rudens

algatus|võime s iniciatīva, spēja ierosināt ∙ õpetajad ootavad lastelt algatusvõimet skolotāji gaida no bērniem iniciatīvu

algu|pärand s oriģināls ∙ tõlked ja algupärandid tulkojumi un oriģināli; vajalik on sünnitunnistus (algupärand või ärakiri) nepieciešama dzimšanas apliecība (oriģināls vai noraksts)

alg|õpetus s 1. (apmācība) pamati ∙ joonistamise algõpetus zīmēšanas pamati 2. ievadapmācība ∙ algõpetuse kursus ievadapmācības kurss

alistunult adv padevīgi ∙ alistunult nõustuma padevīgi piekrist; ta naeratas nukralt ning alistunult viņš smaidīja skumji un padevīgi

alla a adv 1. (virziens) lejup, lejā ∙ tünn veeres mäest alla muca ripoja lejā no kalna; üles-alla kiikuma šūpoties augšup, lejup; lennuk tulistati alla lidmašīnu notrieca 2. (virziens) apakšā ∙ tõmbas joone alla pavilka apakšā svītru; ta paneb tuld alla viņš pakur uguni apakšā

alla c pop 1. (virziens) zem ∙ voodi alla zem gultas; ta peitis käed põlle alla viņa paslēpa rokas zem priekšauta; ma panen raha raamatute alla es ieguldu naudu grāmatās; aresti alla panema arestēt; kuritegu ei käi paragrahvi alla noziegumam nav piemērojams pants 2. pie ∙ kalda alla on kuhjunud kive pie krasta ir sakrājušies akmeņi; vaenlane jõudis Tallinna alla ienaidnieks nonāca pie Tallinas 3. (tieši) pirms ∙ söögi alla anti pits viina pirms ēdiena deva glāzi degvīna

alla|andmine s {-andmise, -andmist, -andmisi} padošanās ∙ surm tähendab kaotust, ravist loobumine aga allaandmist nāve nozīmē zaudējumu, bet atteikšanās no ārstniecības – padošanos

alla|heitlik adj padevīgs ∙ allaheitlikud sulased ja teenijad padevīgi sulaiņi un kalpotāji

alla|hindlus s 1. atlaide ∙ teenuste ja kaupade allahindlused pakalpojumu un preču atlaides; suurte koguste puhul saab ostja allahindlust lielu daudzumu gadījumā pircējs saņem atlaidi 2. nocenošana ∙ aktsiate allahindlus akciju nocenošana

alla|käinud p degradējies, nogājis no ceļa ∙ moraalselt allakäinud isik morāli degradējusies persona; allakäinud inimene no ceļa nogājis cilvēks

alla|poole a adv 1. (virziens) lejup, lejā ∙ orav jooksis mööda puutüve allapoole vāvere skrēja lejup pa koka stumbru 2. (virziens) zem ∙ temperatuur langes nullist allapoole temperatūra nokritās zem nulles

alla|poole b prp (virziens) zem ∙ löök allapoole vööd sitiens zem jostasvietas; allapoole oma taset zem sava līmeņa

all|asutus s pakļautā iestāde ∙ ministeerium ning allasutused ministrija un pakļautās iestādes

alla|voolu adv 1. pa straumi ∙ jääpangad ujusid allavoolu mere poole ledusgabali peldēja pa straumi uz jūru 2. lejup pa straumi, lejteces virzienā ∙ külast veidi maad allavoolu oli veski no ciema nelielu gabalu lejup pa straumi bija dzirnavas

alles adv 1. saglabājies, palicis pāri ∙ kontrollige, kas kõik asjad on alles pārbaudiet, vai visas lietas ir saglabājušās; kogu raha on alles visa nauda ir palikusi; ainult paar maja jäi külas alles ciemā palika pāri tikai pāris māju 2. nupat ∙ tulin alles töölt nupat pārnācu no darba 3. tikai ∙ alles homme tikai rītdien; alles nüüd ma märkan tikai tagad es pamanu 4. vēl ∙ poiss on alles väike zēns vēl ir mazs; töö oli alles pooleli darbs vēl bija pusratā 5. nu gan ∙ oled sina alles rumal tu nu gan esi dumjš; on alles elu ir nu gan dzīve

all|ettevõte s (organizācija) apakšuzņēmums ∙ allüksused ja allettevõtted apakšvienības un apakšuzņēmumi

allikaline adj {allikalise, allikalist, allikalisi} 1. avotains ∙ allikaline järv avotains ezers 2. avotu- ∙ väitekirja allikaline baas disertācijas avotu bāze; vesi on allikalist päritolu ūdens ņemts no avotiem

allikas s {allika, allikat, allikaid} 1. (ūdens) avots ◦ allikavesi avota ūdens; mineraalveeallikas minerālūdens avots; ohvriallikas upuravots ∙ puhta ning selge veega allikas avots ar tīru un skaidru ūdeni 2. avots, izejmateriāls ◦ algallikas pirmavots; tuluallikas ienākumu avots ∙ loodus ilu ning rõõmu allikana daba kā skaistuma un prieka avots; käsikirjalised ja trükitud allikad manuskriptā esoši un iespiesti avoti

all|ilm s 1. pazemes valstība ∙ Kalevipoja käik allilma Kalevipoega gājiens uz pazemes valstību 2. noziedzīgā pasaule ◦ allilmategelane noziedzīgās pasaules darbonis ∙ mõrvatellimus tuli allilmast slepkavības pasūtījums nāca no noziedzīgās pasaules

all|töövõtt s (procedūra) apakšuzņēmums ∙ alltöövõtu korras apakšuzņēmuma kārtībā

`alt a s {aldi, `alti, `alte} 1. alts ∙ laulab ansamblis alti dzied ansamblī altu 2. (mūzikas instruments) alts ∙ alt ja metsasarv alts un mežrags

alt b adv no apakšas, no lejas ∙ alt üles vaatama raudzīties no apakšas uz augšu; autol võeti ratas alt automašīnai noņēma riteni

alt c pop 1. no apakšas ∙ voodi alt no gultas apakšas; leti alt zem letes; põranda alt välja tulema iznākt no pagrīdes 2. no ∙ silma alt kaduma pazust no acīm; poiss tuli akna alt ära zēns aizgāja projām no loga; ettepanekule uue nurga alt vaatama paraudzīties uz priekšlikumu no jauna leņķa; vaenlane taganes linna alt ienaidnieks atkāpās no pilsētas pievārtes 3. pie, zem ∙ rubriigi alt vaatama skatīties rubrikā ∆ alt ära hüppama (par solījumu neievērošanu) pievilt; alt üles vaatama raudzīties no apakšas uz augšu

alt|käe adv 1. zem rokas ∙ ta vaatab altkäe viņš skatās, pacēlis roku virs acīm 2. ar roku no apakšas ∙ altkäe viskama mest ar roku vēzienā no apakšas 3. no rokas, nelegāli ∙ hankisin altkäe kolm tema plaati no rokas sagādāju trīs viņa plates

alt|poolt a adv no apakšas, no apakšpuses ∙ altpoolt tõusis suitsu no apakšas cēlās dūmi; tekk on altpoolt punane segas apakšpuse ir sarkana

alus|põhi s 1. apakškārta, pamats ∙ aluspõhi ja pinnakate apakškārta un virsmas segums 2. pamatiezis ∙ aluspõhja reljeef pamatieža reljefs

alustama v sākt ∙ teatrid alustasid uut hooaega teātri sāka jauno sezonu; elu uuesti alustama sākt dzīvi no sākuma

amet s {ameti, ametit, ameteid} 1. amats, arods, profesija ◦ ametijuhend amata instrukcija; ametioskus amata prasme; ametivanne amata zvērests; arstiamet ārsta arods; sekretäriamet sekretāra amats ∙ ametist vabastama atbrīvot no amata; ametisse nimetama iecelt amatā; ametit õppima apgūt profesiju; ametit pidama būt amatā; amet on käes amats ir rokā 2. (iestāde) dienests, pārvalde, departaments ◦ tolliamet muitas pārvalde; majandusamet ekonomikas departaments 3. nodarbe ∙ terve päeva oli ta võrgu kallal ametis visu dienu viņš nodarbojās ar tīklu

ameti|ala s 1. amats, profesija ∙ ta sai oma uuel ametialal suurepäraselt hakkama viņš lieliski tika galā jaunajā amatā 2. darbības joma, darbības sfēra ∙ koos oli inimesi mitmelt ametialalt kopā bija pulcējušies cilvēki no dažādām darbības jomām

ameti|koht s amats, postenis ∙ konkurss professori ametikohale konkurss uz profesora amatu; ametikohalt vabastamine atbrīvošana no amata

ammuli adv vaļā, atvērtā veidā ∙ suu vajus hämmastusest ammuli mute palika vaļā no pārsteiguma; värav on ammuli vārti ir līdz galam vaļā

ammutama a v 1. smelt ∙ ammutasin allikast peoga vett ar sauju pasmēlu ūdeni no avota; ammutage vesi paadist välja izsmeliet ūdeni no laivas 2. smelties ∙ kirjakeel ammutab murdeist uusi sõnu rakstu valoda smeļas jaunus vārdus no izloksnēm; poisid olid pudelist julgust ammutanud zēni bija pasmēlušies drosmi no pudeles

`and s {anni, `andi, `ande} 1. dotais, devums ∙ ta võttis anni tänuga vastu viņš pieņēma viņam doto ar pateicību 2. ziedojums ∙ allikasse visati anniks hõbedat avotā kā ziedojumu meta sudrabu 3. velte, dāvana ∙ sügise annid rudens veltes; ta käis külas kerjamas ja ande saamas viņš gāja uz ciemu ubagot un saņemt dāvanas 4. dotības, dotumi ∙ tal on muusika peale andi viņam ir dotības mūzikā

andestama v piedot ∙ see kõik on andestatud ja unustatud tas viss ir piedots un aizmirsts

andestus s {andestuse, andestust, andestusi} piedošana ∙ patul ja kuritööl ei ole andestust grēkam un noziegumam nav piedošanas