[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`arvele → arve(virziens) uzskaitē ∙ arvele võtma ņemt uzskaitē

arvestama v 1. ņemt vērā, rēķināties ∙ tema töökust arvestades usume, et ta tuleb ülesandega toime ņemot vērā viņa strādīgumu, mēs ticam, ka viņš tiks galā ar uzdevumu; tõsiasju ei saa arvestamata jätta faktus nevar neņemt vērā; arvestatav tulemus vērā ņemams rezultāts 2. ieskaitīt ∙ kohtunikud arvestasid kaotuse tiesneši ieskaitīja zaudējumu; sissemakstud raha arvestati võla katteks iemaksātā nauda tika ieskaitīta parāda segšanai 3. rēķināt ∙ ma arvestan iga inimese kohta kaks pudelit veini es rēķinu divas pudeles vīna uz katru cilvēku; külmalt arvestav inimene auksta aprēķina cilvēks; võta paber ning arvesta! paņem papīru un sarēķini!

asemele a adv (virziens) vietā ∙ soe õhk tõuseb üles ja külm valgub asemele siltais gaiss ceļas augšup un aukstais ieplūst tā vietā; kui tema ära läheb, siis pole kedagi asemele võtta kad viņš aizies projām, nebūs neviena, ko ņemt vietā

`haarama v {haarata, `haaran} 1. tvert ∙ tangidega haarama satvert ar stangām; haaras pliiatsi ja hakkas kirjutama satvēra zīmuli un sāka rakstīt 2. kampt ∙ koer haaras kondi suhu suns pakampa kaulu mutē 3. sagrābt, pārņemt ∙ võimu haarama sagrābt varu; teda haaras hirm viņu sagrāba bailes; leegid haarasid tallikatuse liesmas pārņēma staļļa jumtu 4. aizraut ∙ haarav spordiala aizraujošs sporta veids; see töö haaras mind šis darbs mani aizrāva 5. mil ielenkt ∆ härjal sarvist haarama ķerties vērsim pie ragiem; ohje enda kätte haarama ņemt grožus savās rokās; sõnasabast kinni haarama pieķerties vārdiem

peale hakkama 1. sākt, iesākt ∙ hakkame prooviga peale sākam mēģinājumu 2. sākties, iesākties ∙ tants oli juba peale hakanud deja bija jau sākusies 3. darīt, iesākt ∙ mida sa pärast kooli lõpetamist peale hakkad? ko tu darīsi pēc skolas beigšanas? 4. (parasti noliegumā) ņemt, iedarboties ∙ puu on nii kõva, et kirves ei hakka peale koks ir tik ciets, ka cirvis neņem

`halb b adj {halva, `halba, `halbu} 1. slikts ∙ halb toit slikts ēdiens; halb nägemine slikta redze; halvad harjumused slikti ieradumi; halvaks minema sabojāties; ta krimpsutas halvaks pannes nina viņš nievājoši rauca degunu 2. neērts, grūts ∙ linakitkumine on halb töö linu plūkšana ir grūts darbs 3. slikti ∙ tal hakkas bussis halb viņam autobusā kļuva slikti 4. neērti, grūti ∙ kõval asemel on halb magada cietā gultā ir neērti gulēt; tee oli nii porine, et oli halb käia ceļš bija tik dubļains, ka bija grūti paiet ∆ halvaks panema ņemt ļaunā; halvim lahendus sliktākais risinājums

hea b adj {hea, head, häid} 1. labs ◦ imehea brīnumlabs ∙ hea matemaatik labs matemātiķis; hea tervis laba veselība; hea teenindamine laba apkalpošana; hea tuttav labs paziņa; ta ostis endale hea pesumasina viņš nopirka sev labu veļasmašīnu; ühel heal päeval kādā jaukā dienā; head aega! uz redzēšanos!; head isu! labu ēstgribu!; head õhtut! arlabvakar!; head ööd! arlabunakti!; head uut aastat! laimīgu jauno gadu!; head reisi! laimīgu ceļu! 2. krietns ∙ hea summa raha krietna naudas summa; hea aasta eest pirms krietna gada 3. labi ∙ vein maitses hea vīns garšoja labi; terava vikatiga on hea niita ar asu izkapti labi pļaut; sul hea naerda, rääkida tev viegli smieties, runāt ∆ heaks arvama uzskatīt par pareizu, labpatikt; heaks kiitma atzīt par labu; heaks tegema vērst par labu; heaks võtma ņemt par labu, labpatikt; hea küll nu labi; hea seisma rūpēties, aizstāvēt; niisama hea tikpat labs

hooldus s {hoolduse, hooldust, hooldusi} 1. aprūpe, kopšana ◦ hooldushaigla aprūpes slimnīca; sotsiaalhooldus sociālā aprūpe ∙ kedagi oma hoolduse alla võtma ņemt kādu savā aprūpē 2. tehn apkope ◦ hooldustöö apkopes darbs; tehnohooldus tehniskā apkope ∙ põllutöömasinate tehniline hooldus lauksaimniecības mašīnu tehniskā apkope 3. jur aizbildnība ∙ laps jäi vanaema hoolduse alla bērns palika vecmāmiņas aizbildnībā

`hoolima v {`hoolida, hoolin} 1. rūpēties, gādāt ∙ sa peaksid oma lastest rohkem hoolima tev vajadzētu vairāk rūpēties par saviem bērniem 2. just patiku, interesēties, likties zinis ∙ ta taipas, et tüdruk ei hooli temast sugugi viņš saprata, ka meitene neliekas par viņu ne zinis 3. ņemt vērā, pievērst uzmanību ∙ ta ei hooli eeskirjadest viņš nepievērš uzmanību noteikumiem; ma ei hooli sellest mitte põrmugi man tas ir pilnīgi vienalga

hädaline b adj {hädalise, hädalist, hädalisi} 1. neatliekams, steidzams ∙ hädaline asi neatliekama lieta 2. steidzīgs ∙ aega on, ei maksa olla nii hädaline! laika pietiek, nevajag būt tik steidzīgam! 3. nepieciešams ∙ ainult kõige hädalisemad asjad lubati kaasa võtta līdzi ļāva ņemt tikai nepieciešamākās lietas 4. nelaimīgs ∙ tüdrukute näod olid hädalised meiteņu sejas bija nelaimīgas

`jalg s {jala, `jalga, `jalgu} 1. kāja ◦ kaheksajalg astoņkājis ∙ parem jalg labā kāja; laua jalg galda kāja; seene jalg sēnes kājiņa; jõulukuuse metallist jalg Ziemassvētku egles metāla kāja; jalad on rasked kui tina kājas ir smagas kā svins; jalgu puhkama pūtināt kājas; ta elab suurel jalal viņš dzīvo pārticīgi; ta on naabritega halval jalal viņam ar kaimiņiem ir sliktas attiecības 2. (mērvienība) pēda ◦ ruutjalg kvadrātpēda ∙ 6 jalga pikk 6 pēdas garš ∆ jalad ees ar kājām pa priekšu; jalga ette panema pielikt kāju priekšā; jalga keerutama (dejot) izlocīt kājas; jalga laskma (mukt) dot kājām vaļu; jalge alla tallama mīdīt kājām; jalg jala ette (lēnām) pēdu pie pēdas; jalgu alla saama tikt uz kājām; jalgu alla panema nostādīt uz kājām; jalgu alla võtma tikt uz kājām; jalgu alt lööma izsist pamatu zem kājām; jalgu järele vedama tik tikko vilkt kājas; jalgu selga võtma ņemt kājas pār pleciem; jalule aitama palīdzēt tikt uz kājām; jalule ajama sacelt kājās; jalul olema būt kājās; kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; mis jalad kannavad ko kājas nes; oma jalga tõstma spert savu kāju; omal jalal uz savām kājām; ühte jalga käima iet vienā solī

kael|koogud s pl nēši ∙ kaelkookudega vett kandma nest ūdeni ar nēšiem

kala s {kala, kala, kalasid} zivs ◦ jõekala upes zivs; soolakala sālīta zivs ∙ tumm nagu kala mēms kā zivs; marineeritud kala marinēta zivs; müügil on värske kala pārdošanā ir svaigas zivis ∆ kalu toitma (vemt) barot zivis; ei kala ega liha ne zivs, ne gaļa; nagu kala kuival kā zivs sausumā; nagu kala vees kā zivs ūdenī; vana kala vecs buks

`kandma v {`kanda, kannan} 1. nest, nēsāt ∙ ta kannab kaste viņš nes kastes; jõed kannavad liiva merre upes nes smiltis uz jūru; demonstrandid kandsid loosungeid demonstranti nesa lozungus; road kanti lauale ēdienus nesa galdā; vastutust kandma būt atbildīgam 2. vest ∙ laevad kandsid kalleid laste kuģi veda dārgas kravas; rong kannab meid lõuna suunas vilciens ved mūs dienvidu virzienā 3. nest, balstīt ∙ kandvad seinad nesošās sienas; templi lage kandsid võimsad sambad tempļa griestus balstīja varenas kolonnas 4. nest, turēt ∙ noor jää ei kanna veel jauns ledus vēl netur 5. nest, glabāt, atrasties uz ∙ käskkiri kandis direktori allkirja uz pavēles bija direktora paraksts; raha kandis keisri kujutist uz naudas bija ķeizara attēls; see inimene kannab hinges kurja šis cilvēks glabā dvēselē ļaunumu; negatiivset laengut kandev elementaarosake elementārdaļiņa ar negatīvu lādiņu 6. valkāt, nēsāt ∙ ma kannan talvel kasukat ziemā es valkāju kažoku; ta kannab tumedat ülikonda viņš valkā melnu uzvalku; vähe kantud püksid maz valkātas bikses; mõõka kandma nēsāt zobenu 7. reģistrēt, ierakstīt, iezīmēt ∙ ettepanek kanti protokolli priekšlikums tika ierakstīts protokolā; vaatlusandmed kantakse vastavasse vihikusse novērojumu datus reģistrē atbilstošā burtnīcā; kaardile olid kantud vaid suuremad asulad kartē bija iezīmētas tikai lielākās apdzīvotās vietas 8. uzklāt ∙ peits kantakse mööbliesemetele beici uzklāj mēbelēm; värvid on lõuendile kantud hoogsate pintslilöökidega krāsas ir uzklātas audeklam ar straujiem otas triepieniem; toitekreem kantakse nahale barojošu krēmu uzklāj uz ādas 9. (grūtniecības laikā) iznēsāt ∙ ta on kandnud ja sünnitanud neli last viņa ir iznēsājusi un dzemdējusi četrus bērnus 10. panest, izturēt ∙ vanemate kaotust oli lastel raske kanda vecāku zaudējumu bērniem bija grūti panest; ta sõi nagu vats vähegi kandis viņš ēda, cik vien vēders varēja turēt 11. ciest ∙ tehas kandis praagi tõttu kahju brāķa dēļ rūpnīca cieta zaudējumus; üksus kandis raskeid kaotusi vienība cieta smagus zaudējumus 12. segt ∙ lähetuskulud kannab lähetav asutus komandējuma izdevumus sedz komandējošā iestāde 13. dot, ražot ∙ noored õunapuud kandsid tänavu juba õunu jaunās ābeles šogad jau ražoja ābolus; töö on head vilja kandnud darbs ir devis labus augļus 14. iespaidot, caurvīt ∙ ta tegutses kättemaksuihast kantuna viņš darbojās, atriebības alku dzīts; romaani kandev teema romāna caurviju tēma

edasi kandma 1. nest tālāk ∙ vesi kannab liivaterakesi edasi ūdens nes smilšu graudiņus tālāk 2. pārnēsāt ∙ haigust edasi kandma pārnēsāt slimību 3. turpināt ∙ kultuuritraditsioone edasi kandma turpināt kultūras tradīcijas

välja kandma 1. iznest ārā ∙ õnnetuse ohvrid kanti kaevandusest välja negadījuma upuri tika iznesti ārā no raktuvēm 2. nest, izturēt ∙ olemasolev infrastruktuur ei kanna välja suuremat turistide voolu esošā infrastruktūra nespēj apkalpot lielāku tūristu plūsmu; kaheldi, kas projekt kannab majanduslikult välja tika apšaubīts, vai projekts būs ekonomiski pamatots

`kiikama v {kiigata, `kiikan} ieskatīties, iemest aci ∙ kiikasin korraks pööningule uz brīdi ieskatījos bēniņos; ta kiikas tuppa viņš iemeta aci istabā; ära kiika võõraid naisi! nemet aci uz svešām sievietēm!

käsi s {`käe, `kätt, käsi} roka ∙ vasak käsi kreisā roka; käega näitama rādīt ar roku; tal on sepa käed viņam ir kalēja rokas; metrood ehitasid tuhanded käed tūkstošiem roku būvēja metro; tulevik on meie endi kätes nākotne ir mūsu pašu rokās; siia metsade taha vaenlase käsi ei ulatunud šeit, aiz mežiem, ienaidnieka roka nesniedzās; teoses on märgata toimetaja kätt darbā ir manāma redaktora roka; ta palus vanematelt tütre kätt viņš lūdza vecākiem meitas roku; ta pannakse istuma peoperemehe paremale käele viņu noliek sēdēt pie svētku saimnieka labās rokas; paremat kätt pa labi roki ∆ kuidas käsi käib? kā sokas?; abistavat kätt ulatama sniegt palīdzīgu roku; kahe käega ar abām rokām; kerge käega ar vieglu roku; käega katsuda olema būt rokas stiepiena attālumā; käega lööma atmest ar roku; käsi ei tõuse roka neceļas; käsi rüpes hoidma turēt rokas klēpī; kätel kandma nēsāt uz rokām; kätt proovima iemēģināt roku; kätt tõstma pacelt roku; käed on puhtad rokas ir tīras; käsi määrima smērēt rokas; tühjade kätega tukšām rokām; ühe käega andma, teisega võtma ar vienu roku dot, ar otru ņemt

`lest a s {lesta, `lesta, `lesti} 1. plēksne, čaula, miza ∙ lubi kukkus lestadena laest alla kaļķi krita no griestiem plēksnēm 2. plēve, peldplēve ◦ ujulest peldplēve ∙ veelindudel on lestad varvaste vahel ūdensputniem starp pirkstiem ir plēves 3. plezna ∙ lestadega ujuma peldēt ar pleznām ∆ lesta tõmbama ņemt pēdu

`lett s {leti, `letti, `lette} lete ◦ baarilett bāra lete; kalalett zivju lete ∙ müüjad on leti taga, ostjad leti ees pārdevēji ir aiz letes, pircēji letes priekšā ∆ leti alt zem letes; letti laduma izlikt uz letes ~ atklāti visu izstāstīt; letti võtma saukt pie atbildības ~ ņemt priekšā

`mõistma v {`mõista, mõistan} 1. saprast, aptvert ∙ õigesti mõistma saprast pareizi; nad mõistavad teineteist poolelt sõnalt viņi saprot viens otru no pusvārda; seda on raske mõista to ir grūti saprast 2. (mīklas) minēt ∙ mõista, mis see on uzmini, kas tas ir 3. spriest, lemt ∙ kohut mõistma spriest tiesu; vangi mõistma piespriest cietumsodu; süüdi mõistma atzīt par vainīgu; õigeks mõistma attaisnot 4. sar prast, mācēt ∙ kas sa rootsi keelt mõistad? tu zviedru valodu māki?; laps mõistab juba lugeda bērns jau prot lasīt

`mõõt s {mõõdu, `mõõtu, `mõõte} mērs ◦ ümbermõõt apkārtmērs; värsimõõt pantmērs ∙ raha pole ainus eluväärtuste mõõt nauda nav vienīgais dzīves vērtību mērs; meetermõõdustiku mõõdud metriskās sistēmas mēri; rätsep võtab mõõtu drēbnieks noņem mēru; ta teab mõõtu viņš zina mēru ∆ mõõt on täis mērs ir pilns; mõõtu võtma ņemt piemēru ~ mēroties spēkiem

`määrama v {määrata, `määran} 1. noteikt, nosacīt ∙ tuleb teha nii, nagu seadused määravad jādara tā, kā nosaka likumi; koosolek lükati määramata ajaks edasi sapulci atlika uz nenoteiktu laiku; arst määras mulle mudavannid ārsts man parakstīja dūņu vannas 2. piešķirt ∙ talle määrati preemia viņam piešķīra prēmiju 3. iecelt ∙ ta määrati töörühma juhiks viņu iecēla par darba grupas vadītāju 4. noteikt, noskaidrot ∙ arst määrab diagnoosi ārsts nosaka diagnozi; tähtede järgi aega määrama noteikt laiku pēc zvaigznēm 5. paredzēt, lemt ∙ need sõnad polnud määratud sinule šie vārdi nebija paredzēti tev; polnud saatusest määratud liktenis nebija lēmis

naine s {naise, naist, naisi} 1. sieviete ◦ postinaine pastniece; turunaine tirgussieva ∙ noor naine jauna sieviete; vallaline naine neprecēta sieviete; poiss hakkab juba naisi vaatama puisis sāk jau skatīties uz sievietēm; nad käivad naistes viņi iet meitās 2. (precēta) sieva ◦ pojanaine vedekla ∙ naist võtma ņemt sievu; ta lahutas naisest ära viņš izšķīrās no sievas

nekrut s {nekruti, nekrutit, nekruteid} rekrūtis ∙ nekrutiks võtma ņemt rekrūšos; nekrutiks minema iet rekrūšos

ohi s {ohja, `ohja, `ohje} 1. groži ∙ õpetaja hoiab klassi ohjas skolotājs tur klasi grožos; kodus on ohjad isa käes groži mājās ir tēva rokās; end ohjes hoidma turēt sevi grožos 2. korda ∙ ohjaga juhitav mudellennuk ar kordu vadāms lidmodelis ∆ ohje enda kätte haarama ņemt grožus savās rokās; ohje lõdvaks laskma atlaist grožus

oksendama v 1. vemt ∙ ta oksendas põrandale viņš vēma uz grīdas 2. izvemties ∙ ma oksendasin ja hakkas parem es izvēmos, un kļuva labāk

otsustama v 1. lemt, spriest ∙ tuleb otsustada, kas minna või mitte jāizlemj, iet vai neiet; kohus otsustas süüdlast karistada rahatrahviga tiesa piesprieda sodīt vainīgo ar naudas sodu 2. spriest, apspriest ∙ raamatu üle otsustama spriest par grāmatu; välimuse järgi otsustades pēc izskata spriežot 3. izšķirt, noteikt ∙ homne mäng otsustab võitjad rītdienas spēle noteiks uzvarētājus

otsustamis|õigus s tiesības lemt, tiesības pieņemt lēmumu

paha a s {paha, paha, pahu} 1. slikts, sliktums, nelādzība ∙ süda aimas paha sirds nojauta sliktu; temast räägitakse palju paha par viņu runā daudz nelāga; ta tabati paha pealt viņu pieķēra nedarbos 2. ļaunums ∆ pahaks panema ņemt ļaunā

pädev adj {pädeva, pädevat, pädevaid} kompetents ∙ ma pole pädev seda asja otsustama es neesmu kompetents lemt par šo lietu

saba s {saba, saba, sabu} 1. aste ◦ sabaots astes gals; sabasulg astes spalva ∙ koer liputas saba suns luncināja asti; saba jalgade vahele tõmbama iemiegt asti kājstarpē; sabas käima staigāt pakaļ; lennuki saba lidmašīnas aste; kleidi ilus, pikk saba oli märg kleitas skaistā, garā aste bija slapja; vagunid haagiti rongile sappa vagonus pieāķēja vilcienam astē 2. sar rinda ◦ kassasaba rinda pie kases; supisaba rinda pēc zupas ∙ sabas seisma stāvēt rindā; koridoris lookles pikk ootajate saba koridorā vijās gara gaidītāju rinda ∆ saba kergitama celt asti; saba liputama luncināt asti; saba selga võtma ņemt kājas pār pleciem

sõna s {sõna, sõna, sõnu} 1. vārds ◦ ausõna godavārds; vanasõna sakāmvārds; võõrsõna svešvārds ∙ sõnade järjekord lauses vārdu secība teikumā; mida see sõna tähendab? ko šis vārds nozīmē?; ma usun tema sõnu es ticu viņa vārdiem; see on minu viimane sõna tas ir mans pēdējais vārds; ta pidas oma sõna viņš turēja savu vārdu; sõna otseses mõttes vārda tiešā nozīmē; sõna lausumata ne vārda nesakot 2. ziņa, vēsts ◦ surmasõna sēru vēsts ∙ ta saatis Saksamaalt sõna, et on elus ja terve viņš atsūtīja no Vācijas ziņu, ka ir dzīvs un vesels ∆ sõna andma dot vārdu; sõna pidama turēt vārdu; sõna kuulama klausīt; sõna sabast püüdma pieķerties vārdiem; sõna suust saama izdabūt vārdu pār lūpām; sõna suust võtma izņemt vārdus no mutes; sõna võtma ņemt vārdu; sõnu suhu panema likt vārdus mutē

süda s {südame, südant, südameid} 1. sirds ∙ süda tuksub sirds pukst; südame siirdamine sirds transplantācija; süda rõõmustab sirds līksmo; süda aimab halba sirds nojauš sliktu 2. dūša ∙ süda on paha slikta dūša 3. centrs, vidus ◦ linnasüda pilsētas centrs; mõisasüda muižas centrs; päevasüda dienasvidus ∙ me asume Eesti südames mēs atrodamies Igaunijas centrā 4. serde ◦ õunasüda ābola serde; puusüda koka serde ∙ pliiatsi grafiidist süda zīmuļa grafīta serde ∆ kogu südamest no visas sirds; südant avama atvērt sirdi; südant kõvaks tegema nocietināt sirdi; süda on saapasääres dūša papēžos; südame alt külmaks võtma stindzināt sirdi; südamele panema likt pie sirds; südamesse kasvama ieaugt sirdī; südamesse võtma ņemt pie sirds; südant kaotama pazaudēt sirdi; südant kergendama atvieglot sirdi; süda tõuseb kurku sirds lec pa muti laukā; südant murdma salauzt sirdi; südant puistama kratīt sirdi; südant rindu võtma saņemt dūšu; süda on täis sirds pilna; süda valutab sirds sāp

`tassima v {`tassida, tassin} stiept, nest, vilkt ∙ ta tassis kohvrit viņš stiepa koferi; teda tassiti kättpidi ukse poole viņu aiz rokas vilka uz durvju pusi

`tiib s {tiiva, `tiiba, `tiibu} 1. spārns ∙ pääsukese tiivad bezdelīgas spārni; tiibadega lehvitama vēcināt spārnus; elu möödub tuule tiivul dzīve paskrien vēja spārniem 2. (detaļa) spārns ∙ lennuki hõbedased tiivad lidmašīnas sudrabainie spārni; tuulikul on kaks tiiba murdunud vējdzirnavām nolūzuši divi spārni; auto parem tiib automašīnas labais spārns 3. vērtne ∙ kahe tiivaga uks durvis ar divām vērtnēm 4. (grupējums) spārns ∙ rahvusliku liikumise radikaalne tiib nacionālās kustības radikālais spārns 5. (arhitektūrā) spārns ∙ hoone paremas tiivas on teater ēkas labajā spārnā ir teātris 6. mil spārns, flangs ∙ armee vasak tiib armijas kreisais flangs ∆ annab tiivad ceļ spārnos; oma tiiva alla võtma ņemt paspārnē; tiibu kõrvetama apdedzināties

tooma v {tuua, toon} 1. atgādāt, atnest, atvest ∙ too poest piima ja leiba! atnes no veikala pienu un maizi!; lained tõid paadi randa viļņi iznesa laivu krastā; häid uudiseid tooma nest labas ziņas; direktor tõi kooli uusi tuuli direktors ienesa skolā jaunas vēsmas; siia toob asfalttee šurp ved asfaltēts ceļš; tooge ta ometi mõistuse juurde! vediet taču viņu pie prāta!; lavale tooma iestudēt 2. izņemt, izvilkt, atklāt ∙ ta tõi sahtlist nähtavale paksu klade viņš izvilka no atvilktnes biezu kladi; arhiividest päevavalgele toodud materjal no arhīviem dienas gaismā izvilkts materiāls 3. izdot, izdvest ∙ ta tõi kuuldavale sügava ohke viņš izdvesa smagu nopūtu 4. sagādāt, nest ∙ arvati, et soo ei too mingit tulu tika uzskatīts, ka purvs nenes nekādus ienākumus; ükski rohi ei toonud haigele kergendust nevienas zāles nenesa slimniekam atvieglojumu; ohvreid tooma nest upurus 5. publicēt, sniegt, minēt ∙ ajaleht toob mitmesuguseid sõnumeid laikraksts sniedz dažādas ziņas; näiteid tooma minēt piemērus 6. radīt, dzemdēt, atnest ∙ ta tahab, et naine talle poja tooks viņš grib, lai sieva dzemdē viņam dēlu; kass tõi pojad kaķene atnesa bērnus

kaasa tooma 1. nest līdzi, vest līdzi ∙ koeri on keelatud randa kaasa tuua suņus aizliegts vest līdzi uz pludmali; tuul tõi kaasa magusat lillelõhna vējš nesa līdzi saldu puķu smaržu 2. nest līdzi, izraisīt, radīt ∙ üks avastus on teise kaasa toonud viens atklājums ir radījis otru

vedama v {vedada, `vean} 1. vest, vadāt ∙ tee veab mere poole ceļš ved pie jūras; palgid veetakse talvel metsast välja baļķus ziemā izved no meža; ema vedas last mööda arste māte vadāja bērnu pie ārstiem 2. vadīt, virzīt ∙ ta vedas palli otse väravasse viņš iesita bumbu tieši vārtos; oma päevi vedama vadīt savas dienas 3. nest, stiept ∙ kalamehed lasksid end voolul vedada zvejnieki ļāva straumei sevi nest; kedagi kukil vedama nest kādu kukaragās 4. vilkt ∙ hobune veab vankrit zirgs velk ratus; kaablit vedama vilkt kabeli; ta vedas paremat jalga viņš pievilka labo kāju; pois veab paberile pliiatsiga tähti zēns ar zīmuli velk burtus uz papīra; kuidagi nad vedasid ots otsaga kokku kaut kā viņi savilka galus kopā 5. pārvērsties, vilkties ∙ suu hakkas naerule vedama mute sāka vilkties smaidā; taevas veab klaariks debesis noskaidrojas 6. veikties ∙ loodan, et nüüd hakkab vedama ceru, ka tagad sāks veikties

kaasa vedama 1. vilkt līdzi, nest līdzi, stiept līdzi ∙ ära vea ülearuseid asju kooli kaasa nenes uz skolu līdzi liekas mantas; ta vedas sõbra kinno kaasa viņš aizvilka draugu līdzi uz kino 2. aizraut, pārņemt savā varā ∙ raamat vedas kaasa grāmata aizrāva

viima v {viia, viin} 1. nest, vest ∙ ta viis kirja posti viņš aiznesa vēstuli uz pastu; hobune viidi talli zirgu aizveda uz stalli; viige kõigile terviseid aiznesiet visiem sveicienus; jalgrada viis meid suurele teele taka izveda mūs uz lielā ceļa 2. ievadīt ∙ bronhidesse viidi kontrastainet bronhos ievadīja kontrastvielu 3. pārcelt ∙ õpilane viidi neljandasse klassi skolēnu pārcēla ceturtajā klasē; ta viidi kergemale tööle viņu pārcēla vieglākā darbā 4. vērst ∙ ta viib pilgu ühelt esemelt teisele viņš vērš skatienu no viena priekšmeta uz citu 5. (par situāciju) novest, savest ∙ juhus viis meid kokku gadījums saveda mūs kopā; eksiteele viima maldināt

edasi viima 1. (uz priekšu, tālāk) nest, vest ∙ tuul viib purjekat edasi vējš nes burinieku uz priekšu; istu autosse, viin sind edasi sēdies mašīnā, vedīšu tevi tālāk 2. (nākamajā klasē) pārcelt ∙ õpilane viidi edasi, kuigi tunnistusel oli mitu kahte skolēnu pārcēla, kaut gan liecībā bija vairāki divnieki 3. virzīt uz priekšu, attīstīt, turpināt ∙ noored viivad elu edasi jaunieši virza dzīvi uz priekšu

viltu adv 1. šķībi ∙ viltu laotud müür šķībi uzmūrēts mūris; jää surus laeva tugevasti viltu ledus pamatīgi sašķieba kuģi; käsi vedas joone kogemata viltu roka netīšām aizvilka līniju šķībi; teda ei saa koori võtta, ta laulab viltu viņu nevar ņemt korī, viņš dzied šķībi; pilt on seinal viltu attēls uz sienas redzams šķībi 2. greizi ∙ ta piilus viltu võõra poole viņš greizi paskatījās uz svešinieku; ma seletasin temale, mis käsikirjas viltu on es skaidroju viņam, kas manuskriptā ir greizi; töö võib kergesti viltu minna darbs viegli var noiet greizi 3. slīpi ∙ ta läks viltu üle põllu viņš gāja slīpi pāri laukam; riie tuleb lõigata viltu audums jāgriež slīpi

`võtma v {`võtta, võtan} 1. ņemt ∙ poiss võttis maast kivi ja viskas zēns paņēma no zemes akmeni un svieda; võtsin sõbralt paar raamatut paņēmu no drauga pāris grāmatu; ta võttis juhtimise enda kätte viņš ņēma vadības grožus savās rokās; midagi pähe võtma ieņemt kaut ko galvā; ta võttis uue sekretäri viņš pieņēma jaunu sekretāri; kast võttis koridoris palju ruumi kaste aizņēma koridorā daudz vietas; sõda võttis mõlemad pojad karš paņēma abus dēlus; naiseks võtma ņemt par sievu; päikest võtma sauļoties; hoogu võtma uzņemt ātrumu 2. ieņemt vietu, ieņemt virzienu ∙ võtke palun istet! lūdzu, sēdieties!; paat võttis suuna merele laiva uzņēma kursu uz jūru 3. uztvert ∙ ära võta seda nii traagilisel neuztver to tik traģiski 4. izraisīt, padarīt, likt ∙ uudis võttis ta keeletuks jaunums padarīja viņu mēmu; õlu on võtnud kõigil keelepaelad valla alus ir atraisījis visiem mēles; hirm võttis teda värisema viņš no bailēm drebēja 5. ēst, dzert ∙ lõunat võtma ēst pusdienas; ma võtaksin meelsasti lonksu vett es labprāt iedzertu malku ūdens; haige võttis tableti slimnieks iedzēra tableti 6. ierakstīt, ieskaņot, fotografēt ∙ terve kontsert võeti videolindile visu koncertu ierakstīja videolentē 7. bārties, rāties, ķildoties ∙ ilmast ilma võtavad nad omavahel viņi mūždien ķildojas savā starpā; ema võtab tütre kallal māte baras ar meitu 8. sar nolemt ∙ ta võttis vaikida viņš nolēma klusēt 9. sar raut ∙ kurat teda võtku! velns viņu rāvis!

arvesse võtma ņemt vērā, rēķināties ∙ asjaolud, mida tuleb arvesse võtta apstākļi, kas jāņem vērā

ette võtma 1. ķerties klāt ∙ ta võttis koristamise ette viņš ķērās pie uzkopšanas 2. bārt, rāt ∙ seekord võeti ta kahekesi ette šoreiz viņu bāra divatā 3. (par ēdienu) ņemt, celt sev priekšā ∙ võtke ette, siin on kartulid, siin kapsad ņemiet, te ir kartupeļi, te kāposti 4. ņemt priekšapmaksu ∙ peremees võttis ühe kuu üüri ette saimnieks ņēma īri par vienu mēnesi uz priekšu

juurde võtma 1. papildināt, ņemt klāt, ņemt papildus ∙ supp on nii maitsev, võtan veel pool taldrikut juurde zupa ir tik garšīga, paņemšu vēl pusi šķīvja 2. padarīt intensīvāku, palielināt ∙ mootor võttis tuure juurde dzinējs uzņēma apgriezienus 3. (svarā) pieņemties ∙ naine oli kaalus kõvasti juurde võtnud sieviete bija stipri pieņēmusies svarā

käsile võtma 1. ņemt priekšā ∙ loodrid võeti koosolekul kõvasti käsile dīkdieņi sapulcē tika pamatīgi ņemti priekšā 2. sadot pa mizu

kätte võtma 1. ņemt rokā ∙ suvel võttis tüdruk harva raamatu kätte vasarā meitene reti paņēma rokā grāmatu; end kätte võtma saņemties 2. ķerties klāt ∙ ta võttis kätte korraga mitu tööd viņš ķērās pie vairākiem darbiem reizē

ligi võtma ņemt līdzi ∙ isa ei tahtnud lapsi külaskäigule ligi võtta tēvs negribēja ņemt bērnus līdzi viesos

tagasi võtma 1. paņemt atpakaļ, atgūt ∙ kindlus on tagasi võetud cietoksnis ir atgūts 2. ņemt atpakaļ, atsaukt ∙ ta võttis oma sõnad tagasi viņš ņēma savus vārdus atpakaļ 3. sar atlaisties, mazināties ∙ pärast süsti hakkas paistetus tagasi võtma pēc injekcijas pietūkums sāka mazināties

välja võtma 1. izņemt ∙ ta võtab kirja sahtlist välja viņš izņem vēstuli no atvilktnes; soolaga saab plekke välja võtta ar sāli var iztīrīt traipus; ta võttis koolist dokumendid välja viņš izņēma dokumentus no skolas 2. sar ņemt, sadabūt ∙ tema võtab selle raamatu kindlasti kuskilt välja viņš to grāmatu noteikti kaut kur sadabūs 3. sar paņemt, uzķert ∙ laulja võttis kõrge noodi puhtalt välja dziedātājs augsto noti paņēma tīri 4. uztvert, apjēgt ∙ vana pea ei võta seda enam välja vecā galva to vairs neapjēdz

`võtt s {võtu, `võttu, `võtte} ņemšana ∙ õlale võtt! plecā ņemt!