[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ah intj ak ∙ ah nii! ak tā!; ah, kui tore ilm on täna! ak, cik šodien jauks laiks!

`aimama v {aimata, `aiman} jaust ∙ süda aimab halba sirds nojauš sliktu; linna torne võis läbi udu vaevu aimata pilsētas torņus cauri miglai tik tikko varēja apjaust

ainult adv tikai, vien ∙ täidan ainult oma kohust es tikai pildu savu pienākumu; mees viivitas ainult hetke vīrs kavējās tikai mirkli; kui ma nii kaua ainult elan ja vien es tik ilgi nodzīvošu

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

vastu andma 1. dot pretī ∙ ta andis meile maasikaid, me andsime õunu vastu viņš deva mums zemenes, mēs devām pretī ābolus 2. sar dot pretī, bliezt pretī ∙ anna aga vastu, kui keegi sind lööb dod tik pretī, ja kāds tevi sit

`arm b s {armu, `armu, `arme} 1. žēlastība ∙ ülemuste armust teda tööl peetakse ar priekšnieku žēlastību viņš tiek turēts darbā; kaua sa teiste armule loodad cik ilgi tu cerēsi uz citu žēlastību 2. apžēlošana ∙ surmamõistetu palus armu uz nāvi notiesātais lūdza apžēlošanu 3. sar apžēliņ ∙ taevane arm, kui kaua see veel kestab! apžēliņ, cik tas vēl ilgs! ∆  armu heitma apžēloties

armas adj {`armsa, armast, `armsaid} mīļš ∙ see tüdruk oli poisile armas šī meitene puisim bija mīļa; meie armas kodumaa mūsu mīļā dzimtene; perenaine oli meie vastu väga armas saimniece pret mums bija ļoti mīļa; kassipojad on nii armsad kaķēni ir tik mīļi

armsake[ne] b adj {armsakese, armsakest, armsakesi} mīļš, mīlīgs ∙ kassipojad on nii armsakesed kaķēni ir tik mīlīgi

aru|saamatu adj 1. nesaprotams, neskaidrs ∙ mõned arusaamatud sõnad daži nesaprotami vārdi; arusaamatu asi neskaidra lieta 2. neattapīgs ∙ kuidas sa saad olla nii arusaamatu! kā tu vari būt tik neattapīgs!

arutlema v 1. pārspriest ∙ neid küsimusi arutleti koosolekuil šos jautājumus pārsprieda sapulcēs; arutlev artikkel raksts ar pārspriedumiem 2. spriedelēt ∙ ära nii palju arutle! nespriedelē tik daudz!

kokku arvama sar saskaitīt ∙ ta arvas kokku, kui palju tal raha oli kulunud viņš saskaitīja, cik daudz naudas bija iztērēts

bensiini|raha s nauda benzīnam ∙ rentides auto lisandub bensiiniraha nomājot automašīnu, klāt nāk nauda benzīnam

eal adv (noliegumā) nekad, nemūžam ∙ ma pole eal kohanud nii kaunist naist es nekad neesmu saticis tik skaistu sievieti

eba|tõenäoline adj maz iespējams, maz ticams ∙ on ebatõenäoline, et ta nii hilja veel meile tuleb maz ticams, ka viņš tik vēlu vēl pie mums atnāks

ega a adv 1. vai, vai tik ∙ ega sa ei ole sellest kuulnud? vai tu neesi par to dzirdējis? 2. (noliegumā) jau, taču ∙ ega ta tule viņš jau nenāks; ega see paha mõte ole tā taču nav slikta doma; raske oli, aga ega ma kurda bija grūti, bet es jau nesūdzos; ega sa ei karda? tu taču nebaidies?

ei a adv 1. ne- ∙ ei iialgi nemūžam; töö oli korralik, ei ühtki viga darbs bija kārtīgs, nevienas kļūdas 2. nē ∙ ei, seda ma ei tee nē, to es nedarīšu; ei, see võimalus langeb ära nē, šī iespēja atkrīt; sajad, ei, tuhanded hukkusid simti, nē, tūkstoši gāja bojā 3. ne, nedz ∙ ei mütsi peas, ei saapaid jalas ne cepures galvā, ne zābaku kājās; ei see ega teine ne šis, ne tas 4. (izsauksmes vārda nozīmē) nē, eh ∙ ei, oli see alles sõit! nē, tas tik bija brauciens!

ennäe intj skat, pavei, redz kā ∙ ennäe imet! skat, kādi brīnumi!; ennäe kui ilus! pavei, cik skaisti!; ennäe, ta on juba tagasi! redz kā, viņš jau ir atpakaļ!

esile adv (virziens) laukā, uz āru, iz- ∙ pisaraid esile kutsuma izsaukt asaras; puudusi esile tooma izcelt trūkumus; ta oli nii kõhn, et roided tungisid esile viņš bija tik vājš, ka ribas izspiedās; tapeedi alt tuleb esile krohv zem tapetēm parādās apmetums

euro a s {euro, eurot, eurosid} eiro ∙ kui palju see eurodes teeb? cik tas ir eiro?; raamat maksab 12 eurot ja 55 senti grāmata maksā 12 eiro un 55 centus

peale hakkama 1. sākt, iesākt ∙ hakkame prooviga peale sākam mēģinājumu 2. sākties, iesākties ∙ tants oli juba peale hakanud deja bija jau sākusies 3. darīt, iesākt ∙ mida sa pärast kooli lõpetamist peale hakkad? ko tu darīsi pēc skolas beigšanas? 4. (parasti noliegumā) ņemt, iedarboties ∙ puu on nii kõva, et kirves ei hakka peale koks ir tik ciets, ka cirvis neņem

`halb b adj {halva, `halba, `halbu} 1. slikts ∙ halb toit slikts ēdiens; halb nägemine slikta redze; halvad harjumused slikti ieradumi; halvaks minema sabojāties; ta krimpsutas halvaks pannes nina viņš nievājoši rauca degunu 2. neērts, grūts ∙ linakitkumine on halb töö linu plūkšana ir grūts darbs 3. slikti ∙ tal hakkas bussis halb viņam autobusā kļuva slikti 4. neērti, grūti ∙ kõval asemel on halb magada cietā gultā ir neērti gulēt; tee oli nii porine, et oli halb käia ceļš bija tik dubļains, ka bija grūti paiet ∆ halvaks panema ņemt ļaunā; halvim lahendus sliktākais risinājums

haledalt adv žēli ∙ laps nutab nii haledalt bērns raud tik žēli

hammas s {`hamba, hammast, `hambaid} 1. zobs ◦ piimahammas piena zobs; ajahammas laika zobs ∙ hooldatud hambad kopti zobi; lagunenud hambad bojāti zobi; lapsel tulevad hambad bērnam nāk zobi; ta pomiseb läbi hammaste viņš murmina caur zobiem; hambaid kiristama griezt zobus; rooste hambad närivad masinaid rūsas zobi saēd mašīnas; vastu hambaid andma sadot pa zobiem 2. zobs, izvirzījums, robs ◦ saehammas zāģa zobs ∙ hammasrattal on mõned hambad kulunud zobratam daži zobi ir nodiluši; nuga on hambaid täis nazis ir vienos robos ∆ hamba alla panema likt uz zoba; hammaste vahele sattuma tikt zobos; hambad sügelevad mēle niez; hambaid näitama rādīt zobus; hambaid risti suruma sakost zobus; hambaid varna panema kārt zobus vadzī; hambasse puhuma melst; hammast ihuma trīt zobus; läbi hammaste caur zobiem; hammas ei hakka peale nevar tikt galā

hapnema v 1. skābt, skābēties ∙ kapsad pandi tünni hapnema kāpostus ielika mucā skābēties; kaua sa siin maakolkas hapned? cik ilgi tu te lauku nostūrī skābsi? 2. rūgt, raudzēties ∙ tainas ei lähe hapnema mīkla nesāk rūgt; korralikult hapnenud piim kārtīgi sarūdzis piens

haruldane adj {haruldase, haruldast, haruldasi} 1. rets, neparasts ∙ haruldane taim rets augs; haruldane käsikiri rets manuskripts; tal on haruldane mälu viņam ir neparasta atmiņa 2. neparasti ∙ lihtsalt haruldane, et kõik nii hästi laabub vienkārši neparasti, ka viss veicas tik labi

heake[ne] adj {heakese, heakest, heakesi} labiņš ∙ ta on sihuke heakene viņš ir tik labiņš; heakene küll labs ir

hinge|aur s dvaša ∙ tuba oli nii külm, et hingeaurgi oli näha istaba bija tik auksta, ka varēja pat redzēt dvašu

hooletu adj {hooletu, hooletut, hooletuid} 1. nolaidīgs ∙ kuidas sa võid nii hooletu olla! kā tu vari būt tik nolaidīgs! 2. bezrūpīgs, nevērīgs ∙ hooletu toon bezrūpīgs tonis

hullusti adv 1. traki, trakoti ∙ ta käed värisesid hullusti viņa rokas traki trīcēja; mul hakkas temast hullusti kahju man kļuva viņa trakoti žēl; tee tundub nii hullusti pikana ceļš šķiet tik trakoti garš 2. traki, nelāgi ∙ täna kukkus küll hullusti välja šodien gan nelāgi sanāca

huu intj ū ∙ huu, kui kole! ū, cik briesmīgi!

hädaline b adj {hädalise, hädalist, hädalisi} 1. neatliekams, steidzams ∙ hädaline asi neatliekama lieta 2. steidzīgs ∙ aega on, ei maksa olla nii hädaline! laika pietiek, nevajag būt tik steidzīgam! 3. nepieciešams ∙ ainult kõige hädalisemad asjad lubati kaasa võtta līdzi ļāva ņemt tikai nepieciešamākās lietas 4. nelaimīgs ∙ tüdrukute näod olid hädalised meiteņu sejas bija nelaimīgas

häda|vaevu adv tik tikko ∙ jõudsin hädavaevu hommikusele rongile tik tikko paspēju uz rīta vilcienu; tal õnnestus hädavaevu pääseda viņam tik tikko izdevās izglābties

iga b pr {iga, iga, igasid} 1. katrs ∙ igaks juhuks katram gadījumam; igal pool visur; iga päev sajab katru dienu līst; iga kahe tunni järel ik pēc divām stundām 2. dažāds, jebkāds, jebkurš ∙ igas vanuses lapsi dažāda vecuma bērni; iga vastupanu oli mõttetu jebkāda pretošanās bija bezjēdzīga 3. (lietvārda nozīmē) katrs, ikviens ∙ sport on kättesaadav igale sports ir pieejams ikvienam

iga|kuiselt adv ik mēnesi, katru mēnesi ∙ igakuiselt makstav toetus ik mēnesi maksājams pabalsts

imeline adj {imelise, imelist, imelisi} brīnumains, brīnišķīgs ∙ imeline muinasjutumaailm brīnumaina pasaku pasaule; kui imeline on elu! cik brīnišķīga ir dzīve!

issand s {issanda, issandat, issandaid} dievs, kungs ∙ olgu issand meile armuline! lai tas kungs ir mums žēlīgs!; ootasime pääsemist nagu issanda õnnistust gaidījām izglābšanos kā dieva brīnumu; oh sa issand, kui ilus ta on! ak tu kungs, cik viņš ir skaists!

`jaksama v {jaksata, `jaksan} spēt, būt spējīgam ∙ laps ei jaksa nii pikka maad käia bērns nespēj noiet tik garu gabalu; ma ei jaksa enam temaga elada es vairs nespēju ar viņu dzīvot; ta ei jaksanud osta nii kallist kasukat viņš nespēja nopirkt tik dārgu kažoku

`jalg s {jala, `jalga, `jalgu} 1. kāja ◦ kaheksajalg astoņkājis ∙ parem jalg labā kāja; laua jalg galda kāja; seene jalg sēnes kājiņa; jõulukuuse metallist jalg Ziemassvētku egles metāla kāja; jalad on rasked kui tina kājas ir smagas kā svins; jalgu puhkama pūtināt kājas; ta elab suurel jalal viņš dzīvo pārticīgi; ta on naabritega halval jalal viņam ar kaimiņiem ir sliktas attiecības 2. (mērvienība) pēda ◦ ruutjalg kvadrātpēda ∙ 6 jalga pikk 6 pēdas garš ∆ jalad ees ar kājām pa priekšu; jalga ette panema pielikt kāju priekšā; jalga keerutama (dejot) izlocīt kājas; jalga laskma (mukt) dot kājām vaļu; jalge alla tallama mīdīt kājām; jalg jala ette (lēnām) pēdu pie pēdas; jalgu alla saama tikt uz kājām; jalgu alla panema nostādīt uz kājām; jalgu alla võtma tikt uz kājām; jalgu alt lööma izsist pamatu zem kājām; jalgu järele vedama tik tikko vilkt kājas; jalgu selga võtma ņemt kājas pār pleciem; jalule aitama palīdzēt tikt uz kājām; jalule ajama sacelt kājās; jalul olema būt kājās; kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; mis jalad kannavad ko kājas nes; oma jalga tõstma spert savu kāju; omal jalal uz savām kājām; ühte jalga käima iet vienā solī

`jooksma v {`joosta, jooksen} 1. skriet ∙ laps jooksis emale vastu bērns skrēja mātei pretī; pilved jooksevad üle taeva mākoņi skrien pār debesīm; aeg jookseb laiks skrien 2. skraidīt ∙ ta jookseb arstide vahet viņš skraida pie ārstiem 3. tecēt, plūst ∙ pisarad jooksid üle põskede asaras tecēja pār vaigiem; jõed jooksevad merre upes plūst uz jūru; ämber jookseb spainis tek; nina hakkas verd jooksma deguns sāka asiņot 4. (noteiktā virzienā) stiepties, iet ∙ vaod jooksevad sirgelt üle põllu vagas stiepjas taisni pāri laukam 5. sar veikties, nākt ∙ töö jookseb ladusalt darbs veicas raiti; raha jookseb nauda nāk

`joom a s {jooma, `jooma, `joomi} 1. dzeršana ∙ nüüd läheb joomaks nu būs dzeršana; kari tuleb joomale ganāmpulks nāk dzert 2. dzēriens, dzeramais ∙ joomad on laual dzeramie ir galdā

jube a adj {jubeda, jubedat, jubedaid} 1. baigs, baiss, briesmīgs ∙ jube mõrv baisa slepkavība; mul on jube häbi man ir briesmīgs kauns 2. baigi, baisi, briesmīgi ∙ seda on jube kuulda dzirdēt to ir briesmīgi; oli nii jube, et külm judin jooksis üle selja bija tik baisi, ka auksti šermuļi skrēja pār muguru

julge adj {julge, julget, julgeid} 1. drosmīgs, drošs ◦ hulljulge pārdrošs ∙ haruldaselt julge neparasti drosmīgs; julge mõte drosmīga doma; mine üksi, kui sa nii julge oled ej viens, ja tu esi tik drosmīgs 2. drošs, pārliecināts ∙ võid olla julge, et tal on head kavatsused vari būt drošs, ka viņam ir labi nodomi

just|kui b knj kā, gluži kā, it kā ∙ mees justkui härg vīrs kā vērsis; raske justkui tina smags kā svins; valu kadus justkui peoga pühitud sāpes pazuda gluži kā ar roku noņemtas; nii kerge oli joosta, justkui oleksid jalgadele tiivad kasvanud tik viegli bija skriet, itin kā kājām būtu pieauguši spārni

juurest a adv tuvumā ∙ kui juurest ei leia, otsi kaugemalt ja tuvumā neatrodi, meklē tālāk; juurest vaadatuna ei ole see nii ilus kui eemalt paistab tuvumā skatoties, tas nav tik skaists, kā pa gabalu šķiet

jõudu|mööda adv 1. pa spēkam, cik spēka ∙ kas see on sulle jõudumööda? vai tas tev ir pa spēkam? 2. pēc iespējas ∙ ta täiendab oma raamatukogu jõudumööda viņš papildina savu bibliotēku pēc iespējas

järel b pop 1. aiz, pakaļ ∙ ta käis mu järel nagu vari viņš staigāja man pakaļ kā ēna 2. pēc ∙ suve järel tuleb sügis pēc vasaras nāk rudens

järele|mõtlematu adj 1. nepārdomāts ∙ järelemõtlematu samm nepārdomāts solis 2. neapdomīgs ∙ kuidas sa võisid nii järelemõtlematu olla! kā tu varēji būt tik neapdomīgs!

kõrvale jääma 1. nepiedalīties, neiesaistīties ∙ poisid jäid klassiõhtu ettevalmistustest kõrvale zēni nepiedalījās klases vakara sagatavošanā 2. palikt malā, palikt novārtā ∙ aega on praegu nii vähe, et hobid peavad kõrvale jääma laika pašlaik ir tik maz, ka hobijiem jāpaliek malā 3. atrasties atstatu ∙ küla jääb raudteest umbes kolm kilomeetrit kõrvale ciems atrodas apmēram trīs kilometrus no dzelzceļa

`kaaluma v {`kaaluda, kaalun} 1. svērt ∙ haug kaalus neli kilo līdaka svēra četrus kilogramus; kui palju sa kaalud? cik daudz tu sver? 2. iesvērt ∙ kaalu mulle kotti 5 kg jahu! iesver man maisā 5 kg miltu! 3. apsvērt ∙ seda mõtet peab kaaluma šī doma ir jāapsver; kaalu hoolega, enne kui midagi otsustad! rūpīgi apsver, pirms kaut ko nolem!

kaasnema v nākt līdzi, sekot ∙ eriti ohtlikud on haigusega kaasneda võivad tüsistused īpaši bīstamas ir komplikācijas, kuras nāk līdzi slimībai; teaduse ja tehnika arenguga kaasneb haridustaseme tõus zinātnes un tehnikas attīstībai seko izglītības līmeņa pieaugums

kaela|murdev p 1. pārgalvīgs, pašnāvniecisks ∙ tsirkusekunstnike kaelamurdvad trikid cirka mākslinieku pārgalvīgie triki; kaelamurdev kihutamine mägiteedel pārgalvīga traukšanās pa kalnu ceļiem 2. āķīgs, sarežģīts ∙ matemaatika­ülesanne polnudki nii kaelamurdev matemātikas uzdevums nemaz nebija tik sarežģīts

kahju s {kahju, kahju, kahjusid} 1. kaitējums, posts ∙ külm tegi õunapuudele kahju sals kaitēja ābelēm; ta teeb oma tervisele kahju viņš nodara postu savai veselībai; temast on rohkem kahju kui kasu no viņa vairāk ļaunuma nekā labuma; matši seis oli 6:10 tallinlaste kahjuks mača rezultāts bija 6:10 par sliktu talliniešiem 2. zaudējumi ∙ kahju tegema nodarīt zaudējumus; kahju kannatama ciest zaudējumus; kahju hüvitama atlīdzināt zaudējumus 3. žēlums ∙ kahju tundma just žēlumu 4. žēl ∙ mul on temast kahju man viņa žēl; kui kahju! cik žēl!

kaja s {kaja, kaja, kajasid} 1. atbalss, atskaņa ∙ sammude kaja soļu atbalss; südames on kunagise õnne kaja sirdī bija kādreizējās laimes atbalss 2. skaņa ∙ kui armas on su hääle kaja cik mīļa ir tavas balss skaņa 3. atskaņas ∙ juhtunust oli isegi ajalehtedes kaja par notikušo bija atskaņas arī laikrakstos

kallis adj {`kalli, kallist, `kalleid} 1. dārgs ∙ kallis ülikond dārgs uzvalks; tootmine on väga kallis ražošana ir ļoti dārga; praegu on iga minut kallis patlaban katra minūte ir dārga 2. mīļš, dārgs ∙ kas sa ei oleks nii kallis ja ei laenaks mulle selle summa? esi tik mīļš, aizdod man šo summu!; kallid külalised dārgie viesi; oota mind, kallis! gaidi mani, dārgais! ∆ kalliks maksma minema sanākt dārgi maksāt

kallistama v apskaut, apmīļot ∙ olen nii rõõmus, et kallistaksin kogu maailma esmu tik priecīgs, ka apskautu visu pasauli; ema kallistab lapsi māte apmīļo bērnus

kande|kott s (nesama) soma, somiņa ∙ naiste kandekott sieviešu somiņa; ta tuleb turult, täis kandekott käe otsas viņš nāk no tirgus, pilna soma rokā

`kandma v {`kanda, kannan} 1. nest, nēsāt ∙ ta kannab kaste viņš nes kastes; jõed kannavad liiva merre upes nes smiltis uz jūru; demonstrandid kandsid loosungeid demonstranti nesa lozungus; road kanti lauale ēdienus nesa galdā; vastutust kandma būt atbildīgam 2. vest ∙ laevad kandsid kalleid laste kuģi veda dārgas kravas; rong kannab meid lõuna suunas vilciens ved mūs dienvidu virzienā 3. nest, balstīt ∙ kandvad seinad nesošās sienas; templi lage kandsid võimsad sambad tempļa griestus balstīja varenas kolonnas 4. nest, turēt ∙ noor jää ei kanna veel jauns ledus vēl netur 5. nest, glabāt, atrasties uz ∙ käskkiri kandis direktori allkirja uz pavēles bija direktora paraksts; raha kandis keisri kujutist uz naudas bija ķeizara attēls; see inimene kannab hinges kurja šis cilvēks glabā dvēselē ļaunumu; negatiivset laengut kandev elementaarosake elementārdaļiņa ar negatīvu lādiņu 6. valkāt, nēsāt ∙ ma kannan talvel kasukat ziemā es valkāju kažoku; ta kannab tumedat ülikonda viņš valkā melnu uzvalku; vähe kantud püksid maz valkātas bikses; mõõka kandma nēsāt zobenu 7. reģistrēt, ierakstīt, iezīmēt ∙ ettepanek kanti protokolli priekšlikums tika ierakstīts protokolā; vaatlusandmed kantakse vastavasse vihikusse novērojumu datus reģistrē atbilstošā burtnīcā; kaardile olid kantud vaid suuremad asulad kartē bija iezīmētas tikai lielākās apdzīvotās vietas 8. uzklāt ∙ peits kantakse mööbliesemetele beici uzklāj mēbelēm; värvid on lõuendile kantud hoogsate pintslilöökidega krāsas ir uzklātas audeklam ar straujiem otas triepieniem; toitekreem kantakse nahale barojošu krēmu uzklāj uz ādas 9. (grūtniecības laikā) iznēsāt ∙ ta on kandnud ja sünnitanud neli last viņa ir iznēsājusi un dzemdējusi četrus bērnus 10. panest, izturēt ∙ vanemate kaotust oli lastel raske kanda vecāku zaudējumu bērniem bija grūti panest; ta sõi nagu vats vähegi kandis viņš ēda, cik vien vēders varēja turēt 11. ciest ∙ tehas kandis praagi tõttu kahju brāķa dēļ rūpnīca cieta zaudējumus; üksus kandis raskeid kaotusi vienība cieta smagus zaudējumus 12. segt ∙ lähetuskulud kannab lähetav asutus komandējuma izdevumus sedz komandējošā iestāde 13. dot, ražot ∙ noored õunapuud kandsid tänavu juba õunu jaunās ābeles šogad jau ražoja ābolus; töö on head vilja kandnud darbs ir devis labus augļus 14. iespaidot, caurvīt ∙ ta tegutses kättemaksuihast kantuna viņš darbojās, atriebības alku dzīts; romaani kandev teema romāna caurviju tēma

kauaks adv 1. ilgi, uz ilgu laiku ∙ ta jäi kauaks ära viņš ilgi bija projām; teda pole enam kauaks meie hulgas viņš vairs nebūs ilgi mūsu vidū; kauaks te külla tulite? uz cik ilgu laiku jūs ieradāties ciemos? 2. cik gan ilgi ∙ kauaks sellest rahast jätkub! cik gan ilgi ar šo naudu pietiks!

`kell s {kella, `kella, `kelli} 1. zvans ◦ kirikukell baznīcas zvans; uksekell durvju zvans ∙ ilusa kõlaga kell zvans ar skaistu skaņu; lehmal on kell kaelas govij ir zvans kaklā; kiriku kellamees lööb kella baznīcas zvaniķis zvana zvanu; kell helises ja etendus algas nozvanīja zvans, un izrāde sākās; õpilased jõudsid kooli veidi enne kella skolnieki nokļuva skolā neilgi pirms zvana 2. pulkstenis ◦ liivakell smilšu pulkstenis; kellapomm pulksteņa atsvars; äratuskell modinātājpulkstenis ∙ kella numbrilaud pulksteņa ciparnīca; raekoja kell rātsnama pulkstenis; kell lõi kaheksa pulkstenis nosita astoņi; bioloogiline kell bioloģiskais pulkstenis; mis kell on? cik ir pulkstenis? 3. pulksten ∙ kella kuue ajal ap pulksten sešiem; kella kolme ja nelja vahel starp pulksten trijiem un četriem; mis kell see juhtus? cikos tas notika?; mis kellani on kauplused avatud? līdz cikiem ir atvērti veikali? ∆ iga kell jebkurā laikā; kell kukub pulkstenis nozvana; kella külge panema izbazūnēt

kena adj {kena, kena, kenasid} 1. glīts, skaists ∙ ta on kena poiss viņš ir glīts zēns; hobune on kenamaid koduloomi zirgs ir viens no skaistākajiem mājdzīvniekiem; võtsin paar kenamat kleiti kaasa paņēmu līdzi pāris glītāko kleitu; sa näed täna eriti kena välja šodien tu izskaties sevišķi skaista 2. jauks ∙ kas sa oleksid nii kena ja ootaksid pisut esi tik jauks un mazliet uzgaidi; tal on päris kena hääl viņam ir gluži patīkama balss; oleks kena būtu jauki 3. krietns, prāvs ∙ kena patakas raha krietns naudas žūksnis; peatuses oli kena hulk inimesi pieturā bija prāvs ļaužu pulks

kergesti adv 1. viegli ∙ kergesti haavatud sõdur viegli ievainots kareivis; olime liiga kergesti riides bijām pārāk viegli ģērbušies; uks avanes kergesti durvis vērās viegli 2. viegli, vienkārši ∙ kergesti töödeldav metall viegli apstrādājams metāls; sellest harjumusest ei saa nii kergesti lahti no šī pieraduma tik vienkārši netiek vaļā

kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš ∙ kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš ∙ kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš

kevaditi adv pavasaros, ik pavasari ∙ kevaditi ja sügiseti on aias palju tööd pavasaros un rudeņos dārzā ir daudz darba

kida|keelne adj 1. mazrunīgs, nerunīgs ∙ miks te ometi nii kidakeelsed olete? kāpēc jūs esat tik nerunīgi? 2. ar neskaidru valodu

kindel adj {kindla, kindlat, kindlaid} 1. drošs, stingrs ∙ jää pole enam kuigi kindel ledus vairs nav diez cik drošs; kindla kaanega purk burka ar stingru vāku; kindla tahtega inimene cilvēks ar stingru gribu; ta juhtis tööd kindla käega viņš vadīja darbu ar stingru roku 2. drošs, uzticams ∙ see on kindel vahend tas ir drošs līdzeklis; ta peitis raha kindlasse kohta viņš noslēpa naudu drošā vietā 3. pastāvīgs, stabils ∙ tal pole kindlat töökohta viņam nav pastāvīgas darba vietas; kindel tugi stabils atbalsts 4. pārliecinošs ∙ kindlad tõendid pārliecinoši pierādījumi; kindel ülekaal pārliecinošs pārsvars; ma olen kindel, et ta tuleb esmu drošs, ka viņš atnāks 5. noteikts ∙ kindel tähtaeg noteikts termiņš; igal mõistel on kindel sisu katram jēdzienam ir noteikts saturs; kindel kõneviis īstenības izteiksme ∆ kindel kui aamen kirikus kā āmen baznīcā; kindel pind jalge all pamats zem kājām

kätte kippuma nākt virsū, mākties virsū ∙ vanadus kipub kätte vecums nāk virsū

kodar s {kodara, kodarat, kodaraid} 1. (riteņiem) spieķis ∙ ratta kodarad riteņa spieķi 2. (ragavām) mietne 3. sar pekas ∙ nüüd nii kiiresti, kui kodarad võtavad! tagad tik ātri, cik pekas nes! ∆ kaikaid kodaratesse loopima bāzt sprunguļus spieķos

kodune b adj {koduse, kodust, koduseid} 1. mājas- ∙ kodune riietus mājas apģērbs 2. mājīgs ∙ tuba oli väike, aga kodune istaba bija maza, bet mājīga; oli nii kodune istuda kamina ees bija tik mājīgi sēdēt pie kamīna 3. mājās sēdošs ∙ mees töötab, naine on kodune vīrs strādā, sieva sēž mājās; pensioniea saabumisega jäi isa koduseks pienākot pensijas laikam, tēvs palika mājās

kohkuma v izbīties, sabīties, satrūkties ∙ laps kohkus võõrast nähes bērns izbijās, ieraugot svešinieku; ta on julge poiss, kes naljalt ei kohku viņš ir drosmīgs puisis, kurš tik vienkārši neizbīstas; hobune kohkus ja pani kihutama zirgs satrūkās un metās skriešus

`kohtama v {kohata, `kohtan} 1. satikt, sastapt ∙ ma pole seda inimest varem kohanud es neesmu šo cilvēku agrāk saticis; Saaremaal kohtab kadakat pea igal sammul Sāmsalā kadiķis ir sastopams gandrīz ik uz soļa 2. tikties ∙ poisid ja tüdrukud käivad pargis kohtamas puiši un meitenes dodas tikties parkā

kohutavalt adv 1. briesmīgi, šausmīgi ∙ tahan kohutavalt magada briesmīgi gribu gulēt; poiss oli kohutavalt kõhn puisis bija šausmīgi tievs; kohutavalt vähe rahvast šausmīgi maz cilvēku 2. šausminoši ∙ ma ei suuda seda nii kohutavalt kirjeldada es nespēju to tik šausminoši aprakstīt

`koks b s {koksi, `koksi, `kokse} sar kokčiks ∙ need koksid on siin nii lahjad tie kokčiki te ir tik vāji

koks c intj čik ∙ ta lööb koks, koks mune pannile čik, čik, viņa uzsit olas uz pannas

kole b adv briesmīgi, šausmīgi ∙ see pidi olema midagi kole tähtsat tam bija jābūt kaut kam briesmīgi svarīgam; oh kui kole see kõik oli! ak, cik tas viss bija briesmīgi!; suhkur oli kole kallis cukurs bija šausmīgi dārgs

kooner b adj {kooneri, koonerit, koonereid} skops, sīksts ∙ ma poleks uskunud, et sa nii kooner oled! es nebūtu ticējis, ka tu esi tik skops!

kord d adv 1. reiz ∙ kord ennemuistsel ajal reiz sensenos laikos; ka meie olime kord noored arī mēs reiz bijām jauni; kord tuleb kõigil nagunii surra reiz visiem tik un tā jāmirst; niisugused need emad kord on tādas nu reiz tās mātes ir 2. vienreiz ∙ jäta mind ometi kord rahule! liec taču mani vienreiz mierā!; kas sa jääd juba kord vait! vai tu vienreiz apklusīsi! 3. reizēm, te ∙ kord nii, kord naa reizēm tā, reizēm šitā; kord oli tal üks, kord teine põhjus te viņam bija viens, te cits iemesls 4. sar uz mirkli ∙ ma lähen lasen ainult kord silmad kinni es iešu un tikai uz mirkli pievēršu acis

`kordama v {korrata, `kordan} atkārtot ∙ kordasime katset atkārtojām izmēģinājumu; teadet korratakse iga viie minuti järel paziņojums tiek atkārtots ik pēc piecām minūtēm; pole mõtet kõike eelöeldut korrata nav jēgas atkārtot visu iepriekš sacīto; noormees kordas Eesti rekordit jauneklis atkārtoja Igaunijas rekordu

kordus|õppus s rezervistu apmācības ∙ ta sai iga paari kuu tagant kutse kordusõppustele ik pēc pāris mēnešiem viņš saņēma izsaukumu uz rezervistu apmācībām

`kostma v {`kosta, kostan} 1. bilst, atbildēt ∙ ta ei kostnud mulle selle peale sõnagi viņš uz to man neatbildēja ne vārda; küsimustele kostma atbildēt uz jautājumiem; no mis sa kostad, tulevadki juba! nu ko tu neteiksi, jau nāk! 2. bilst, aizbilst ∙ kui teie tema eest kostate, siis on kõik korras ja jūs par viņu aizbilstat, tad viss ir kārtībā; ma oskan juba ise enese eest kosta es jau protu pats par sevi aizbilst; kosta poisi eest meistrile paar head sõna aizliec par zēnu meistaram kādu labu vārdu 3. būt dzirdamam, atskanēt, skanēt ∙ kostab muusikat ir dzirdama mūzika; koridoris kostsid kellegi sammud gaitenī atskanēja kāda soļi; neiu hääles kostab mure meitenes balsī skan raizes

kui a adv cik ∙ kui vana sa oled? cik vecs tu esi?; kas sa tead, kui mitu kilomeetrit meil veel minna on? vai tu zini, cik kilometru mums vēl jāiet?; kui ilus maja! cik skaista māja!; kui kahju! cik žēl!; ma ei oska öelda, kui suur on tekitatud kahju es nevaru pateikt, cik lieli ir nodarītie zaudējumi; olgu vastane kui tahes tugev, ma tulen temaga toime lai cik stiprs būtu pretinieks, es tikšu ar viņu galā

kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu

kuigi|võrd adv 1. kaut cik, kaut kādā mērā ∙ tunned sa kuigivõrd seda ümbruskonda? vai tu kaut cik pazīsti šo apkaimi?; olen kuigivõrd õppinud läti keelt esmu nedaudz mācījies latviešu valodu 2. necik, ne īpaši ∙ üks pole teisest kuigivõrd parem viens nav necik labāks par citiem; see ei huvita mind kuigivõrd tas mani īpaši neinteresē; töö ei edenenud kuigivõrd darbs diez ko neveicās

kui|palju adv 1. cik, cik daudz ∙ maksin niipalju, kuipalju küsiti maksāju tik, cik prasīja; kütid sõid liha, kuipalju keegi jaksas mednieki ēda gaļu, cik daudz kurš varēja 2. nez cik, vai cik ∙ vabu kohti kuipalju brīvu vietu vai cik

kuis adv 1. sar kā ∙ aga kuis mina siis koju saan? bet kā es tikšu mājās? 2. sar cik ∙ kuis olen väsinud kõigest cik ļoti es esmu no visa noguris

kui|tahes adv vienalga cik ∙ olgu need kuitahes erinevad lai tie būtu vienalga cik atšķirīgi

kui|võrd a adv cik, cik lielā mērā ∙ imestan, kuivõrd sarnased nad on brīnos, cik līdzīgi viņi ir; ma ei saa aru, kuivõrd tõsiselt ta öeldut võttis es nesaprotu, cik nopietni viņš uztvēra sacīto; kuivõrd ta õigustab meie lootusi? cik lielā mērā viņš attaisno mūsu cerības?

kui|võrd b knj 1. jo, tā kā ∙ ma ei oska sulle nõu anda, kuivõrd ei tunne kõiki asjaolusid es neprotu tev dot padomu, jo nepārzinu visus apstākļus; kuivõrd teha on nii palju, ei tohi me enam aega kaotada tā kā darāmā ir tik daudz, mēs vairs nedrīkstam zaudēt laiku 2. kā ∙ see on mitte niivõrd etiketi, kuivõrd taktitunde küsimus tas ir ne tik daudz etiķetes, kā takta izjūtas jautājums; ta ei ole niivõrd pahatahtlik, kuivõrd mõtlematu viņš ir ne tik daudz ļaunprātīgs, kā neapdomīgs

kujutlema v iedomāties, iztēloties ∙ kõik läks teisiti, kui olime kujutlenud viss notika citādi, nekā mēs bijām iedomājušies; kujutlen, kui ilus seal praegu on iztēlojos, cik skaisti tur patlaban ir; kujutle vaid, ta ei tulnudki! iedomājies tikai, viņš neatnāca!

kuniks adv 1. kamēr ∙ püüame, kuniks kala jätkub ķersim, kamēr būs zivis 2. cik ilgi, cik ilgam laikam ∙ kuniks sa arvad toiduvarusid jätkuvat? kā tu domā, cik ilgam laikam pietiks pārtikas?

kus adv 1. kur ∙ kus sa elad? kur tu dzīvo?; ma lähen vaatan, kus nad on es iešu un apskatīšos, kur viņi ir; kus suitsu, seal tuld kur dūmi, tur uguns; ta ööbib kus juhtub viņš nakšņo, kur pagadās; ta oli oma mõtetega jumal teab kus viņš ar savām domām bija dievs zina kur 2. kad ∙ oli päevi, kus polnud midagi suhu pista bija dienas, kad nebija nekā ēdama; see oli silmapilk, kus kõik oli kaalul tas bija mirklis, kad svaru kausos bija viss 3. nu tik, nu gan, kā ∙ kus siis läksid kõigil silmad suureks! nu tik visiem iepletās acis!; vaata aga, kus poisil pea lõikab! paskat, nu gan puisim galva strādā!; kus ma seda võisin teada! kā es to varēju zināt!; kus ka leidis tuttava! tad nu gan atradis paziņu! 4. sar kurp, uz kurieni ∙ kus sa lähed? kur tu ej?

kust|saadik adv 1. kopš kura laika ∙ kustsaadik te teineteist tunnete? kopš kura laika jūs viens otru pazīstat? 2. līdz kurai vietai, cik tālu ∙ kustsaadik vesi ulatus? līdz kurai vietai ūdens sniedzās?

`kõlbama v {kõlvata, `kõlban} 1. derēt, būt piemērotam ∙ ta ei kõlba õpetajaks viņš neder par skolotāju; aastate poolest kõlbaks ta sulle isaks gadu ziņā viņš tev derētu par tēvu; noormees kõlbas igale tööle jauneklis bija piemērots jebkuram darbam; talle ei kõlba enam ükski söök ega jook viņam vairs netīk neviens ēdiens, nedz dzēriens 2. būt piedienīgam ∙ nii hilja ei kõlba külla minna iet ciemos tik vēlu nav piedienīgi

kõlisema v šķindēt, džinkstēt ∙ kuljused kõlisevad zvārguļi šķind; lusikas kukkus kõlisedes kivipõrandale karote džinkstot nokrita uz akmens grīdas; tuba on nii tühi, et kõliseb istaba ir tik tukša, ka džinkst

kõrgel adv augstu ∙ pirnid on kõrgel puu otsas bumbieri ir augstu koka galā; lennuk tiirutas kõrgel linna kohal lidmašīna riņķoja augstu virs pilsētas; raamat oli nii kõrgel, et seda oli raske kätte saada grāmata bija tik augstu, ka to nevarēja dabūt rokā; hindu kõrgel hoidma turēt cenas augstā līmenī; ta hoiab oma au kõrgel savu cieņu viņš vērtē augstu

kõrvetama v 1. dedzināt, svilināt ∙ ahi on nii kuum, et kõrvetab krāsns ir tik karsta, ka dedzina; kuum supp kõrvetas suud karstā zupa apsvilināja muti; augustipäike kõrvetas turja augusta saule dedzināja muguru; kõrvetav kuumus svelošs karstums 2. grauzdēt ∙ kõrvetatud kohvioad grauzdētas kafijas pupiņas 3. kost, dedzināt, svilināt ∙ soolane vesi kõrvetas silmi sāļais ūdens koda acīs; nõges kõrvetas jalga nātre apsvilināja kāju; pipar kõrvetab suud pipari dedzina muti 4. sar bliezt ∙ küll ma sulle vastu kõrvetan gan es tev iebliezīšu pretī; vaenlane kõrvetas tükk aega suurtükkidest ienaidnieks labu laiku blieza ar lielgabaliem; ma pidin otsekohe siia kõrvetama man bija tūlīt jābliež šurp

kõvasti adv 1. stipri ∙ ta pigistas minu kätt nii kõvasti, et hakkas valus viņš saspieda manu roku tik stipri, ka sāka sāpēt; ta tõukas nii kõvasti, et teine kukkus maha viņš pagrūda tik stipri, ka otrs nokrita 2. cieši ∙ tõmba köis kõvasti koormale ümber savelc virvi ap vezumu cieši; ta sidus paki kõvasti kinni viņš cieši aizsēja paku 3. stingri ∙ talupojad seisid kõvasti oma õiguste eest zemnieki stingri iestājās par savām tiesībām; suitsetamine oli kõvasti keelatud smēķēšana bija stingri aizliegta 4. sar skaļi ∙ ära nii kõvasti räägi nerunā tik skaļi; mees hakkas kõvasti norskama vīrs sāka skaļi krākt 5. sar pamatīgi ∙ ta oli kõvasti väsinud viņš bija pamatīgi noguris; sain kõvasti külmetada es pamatīgi apaukstējos; perenaine askeldab kõvasti köögis saimniece pamatīgi ņemas pa virtuvi 6. sar ļoti daudz ∙ tänavu on kõvasti seeni šogad ir ļoti daudz sēņu; rahvast tuli kõvasti kokku sanāca ļoti daudz ļaužu

kähku adv aši, fiksi ∙ sõida nii kähku kui saad! brauc tik aši, cik spēj!; tulgu kohe siia, kähku! lai nāk tūlīt šurp, aši!

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

ära käima 1. noiet ∙ olime juba tükk maad ära käinud bijām nogājuši jau labu gabalu 2. apmeklēt, izstaigāt ∙ linnas ära käima apmeklēt pilsētu 3. nākt nost ∙ kirves käib varre otsast ära cirvis nāk nost no kāta

kärsitu adj {kärsitu, kärsitut, kärsituid} 1. nepacietīgs ∙ ära ole nii kärsitu! neesi tik nepacietīgs! 2. nemierīgs ∙ hobune läheb kärsituks zirgs kļūst nemierīgs