[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

juhtuma v 1. notikt, gadīties ∙ juhtus õnnetus notika nelaime; kõike võib juhtuda viss var gadīties 2. gadīties, trāpīties ∙ juhtus ilus päev gadījās skaista diena; ma juhtusin mööda minema es nejauši gāju garām; ühtki inimest ei juhtunud läheduses olema neviens cilvēks negadījās tuvumā ∆ kuhu juhtub kurp pagadās; nagu juhtub kā pagadās; kunas juhtub kad pagadās; kus juhtub kur pagadās

aset leidma notikt, risināties ∙ sündmused leidsid aset teisipäeval notikumi risinājās otrdien

`sündima v {`sündida, sünnin} 1. dzimt ∙ õel sündis poeg māsai piedzima dēls; sündis uus traditsioon dzima jauna tradīcija; ta on sündinud poliitik viņš ir dzimis politiķis 2. notikt, gadīties ∙ mis siin sünnib? kas te notiek? 3. derēt, klāties, būt piemērotam ∙ nii hilja ei sünni naabreid tülitada tik vēlu neklājas traucēt kaimiņus; see puder ei sünni süüa šī putra nav ēdama

toimuma v notikt ∙ tunnid toimuvad kaks korda nädalas stundas notiek divreiz nedēļā; mis siin toimub? kas te notiek?

ette tulema 1. nākt priekšā ∙ tule ette, sina tunned teed! nāc priekšā, tu zini ceļu! 2. (priekšā) pienākt, piebraukt ∙ rong tuli ette vilciens piebrauca 3. gadīties, notikt ∙ mõnikord tuleb ette tülisid reizēm gadās strīdi; olen tahtnud sulle külla tulla, aga ikka on midagi ette tulnud esmu gribējis atnākt pie tevis ciemos, bet arvien kaut kas ir atgadījies 4. nākt prātā, nākt atmiņā ∙ tal ei tule ealeski ette meid kahtlustada viņam nenāks ne prātā turēt mūs aizdomās; mulle ei tule ette, kus ma olen teda näinud es nevaru atcerēties, kur es esmu viņu redzējis 5. šķist, likties ∙ kogu see lugu tuleb mulle tuttav ette viss šis stāsts man šķiet pazīstams 6. tikt izskatītam ∙ asi tuli kohtus ette lietu izskatīja tiesā

esinema v 1. (publiski) uzstāties ∙ ta esines kõnega viņš uzstājās ar runu; laval esinema uzstāties uz skatuves 2. pastāvēt, būt sastopamam ∙ varasemal kujul esinema pastāvēt iepriekšējā formā; sõna esineb kõigis sõnaraamatutes vārds ir sastopams visās vārdnīcās 3. notikt, gadīties ∙ öökülma võib esineda mitmel ööl järjestikku salna var gadīties vairākas naktis pēc kārtas 4. uzdoties, izlikties ∙ välismaalasena esinema uzdoties par ārzemnieku

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

susisema v 1. šņākt, čūkstēt, sīkt ∙ märjad puud susisevad ahjus slapjā malka krāsnī čūkst; susisevad häälikud s ja š šņāceņi s un š 2. čukstēties ∙ mutid susisevad omavahel juttu ajada vecenes sačukstas 3. iet, notikt, sekmēties ∙ asi susiseb tā lieta iet

eelnema v būt pirms, notikt pirms ∙ põhjus eelneb tagajärjele cēlonis ir pirms sekām; eelnev väljaõpe iepriekšēja apmācība

plaksatama v 1. plakšķēt, notikt ar plakšķi ∙ pang plaksatas kaevu spainis noplakšķēja akā; ta plaksatab käed üllatunult kokku viņš ar plakšķi sasit kopā rokas 2. pliukšķēt ∙ piits plaksatab pātaga nopliukšķ

sinna|maale adv 1. līdz turienei, līdz tai vietai, tiktāl ∙ kaeva kraavi sinnamaale roc grāvi līdz tai vietai 2. līdz tam, līdz tam laikam ∙ talv on kaugel, sinnamaale võib kes teab mis juhtuda ziema ir tālu, līdz tam laikam var sazin kas notikt