[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

maha jääma 1. atpalikt ∙ laps ei jäänud emast sammugi maha bērns neatpalika no mātes ne soli; poiss ei tahtnud vanemast vennast maha jääda zēns negribēja atpalikt no vecākā brāļa 2. palikt uz vietas ∙ osa asju peab maha jääma daļai mantu jāpaliek uz vietas 3. nogulties, palikt guļam ∙ ta jäi juba paar nädalat tagasi haigena maha viņš jau pirms pāris nedēļām nogūlās slims 4. nokavēt ∙ jäin trammist maha nokavēju tramvaju

ilma jääma zaudēt, palikt bešā, palikt bez ∙ pojast ilma jääma zaudēt dēlu; pärandusest ilma jääma palikt bez mantojuma

jääma v 1. palikt ∙ ma jään koju es palikšu mājās; ta jäi vastuse võlgu viņš palika atbildi parādā; hiljaks jääma kavēt; kell jäi seisma pulkstenis apstājās; jää jumalaga! ardievu!; jää terveks! paliec sveiks! 2. kļūt ∙ korter on perekonnale väikeseks jäänud ģimenei dzīvoklis ir kļuvis par mazu; haigeks jääma saslimt

püsima v 1. turēties, pastāvēt, ∙ ta püsib vaevu jalul viņš tikko turas kājās; ükskordüks ei püsi peas reizrēķins neturas galvā 2. palikt, saglabāties ∙ kokkulepe püsib jõus vienošanās paliek spēkā; vana loss on alles püsinud vecā pils ir saglabājusies 3. pieturēties, turpināties ∙ vihmane ilm jäi püsima lietainais laiks pieturējās

peatuma v 1. apstāties ∙ auto peatus autmobilis apstājās; peatusime puhkuseks apstājāmies atpūsties 2. kavēties, pakavēties ∙ sellel küsimusel pole mõtet pikemalt peatuda pie šī jautājuma nav jēgas ilgāk kavēties 3. uzturēties, palikt ∙ Tartus peatusin sugulaste pool Tartu uzturējos pie radiniekiem; ühe öö peatusime kämpingus vienu nakti palikām kempingā

kõrvale jääma 1. nepiedalīties, neiesaistīties ∙ poisid jäid klassiõhtu ettevalmistustest kõrvale zēni nepiedalījās klases vakara sagatavošanā 2. palikt malā, palikt novārtā ∙ aega on praegu nii vähe, et hobid peavad kõrvale jääma laika pašlaik ir tik maz, ka hobijiem jāpaliek malā 3. atrasties atstatu ∙ küla jääb raudteest umbes kolm kilomeetrit kõrvale ciems atrodas apmēram trīs kilometrus no dzelzceļa

järele jääma 1. palikt pāri, saglabāties ∙ pisut raha jäi veel järele mazliet naudas palika vēl pāri; isast on järele jäänud häid tööriistu no tēva palikuši labi darbarīki 2. pāriet, mitēties ∙ vihm jäi järele lietus pārgāja 3. atpalikt ∙ kell jääb päevas 10 minutit järele pulkstenis atpaliek par 10 minūtēm dienā

kinni istuma 1. (apcietinājumā) sēdēt ∙ ta olevat juba paar korda kinni istunud viņš esot jau pāris reižu sēdējis 2. palikt pēc stundām, sēdēt pēc stundām ∙ poisid istusid pärast tunde kinni zēni palika pēc stundām 3. iestigt, iesēsties ∙ auto istus liiva kinni automašīna iesēdās smiltīs 4. būt iestigušam ∙ auto istub poris kinni automašīna ir iesēdusies dubļos

alles jääma 1. (pāri) palikt, atlikt 2. pastāvēt, saglabāties

eemale jääma 1. palikt malā, nepiedalīties ∙ ta jäi teiste lõbustustest eemale viņš nepiedalījās citu izpriecās 2. atrasties nomaļus ∙ meie maja jääb suurest teest eemale mūsu māja atrodas nomaļus no lielā ceļa

peale jääma 1. (virsū) palikt ∙ kleidile jäi suur plekk peale uz kleitas palika liels traips 2. uzvarēt, gūt virsroku ∙ saab näha, kes selles võitluses peale jääb redzēs, kas šai cīniņā uzvarēs

välja jääma palikt ārpus, netikt iekļautam ∙ ta nimi oli nimekirjast välja jäänud viņa vārds bija palicis ārpus saraksta

üle jääma 1. (pāri) palikt, atlikt ∙ kui aega üle jääb, siis loen ja paliks laiks, tad palasīšu; toitu jäi ülegi ēdiens pat palika pāri; küll ta nõustub, mis tal muud üle jääb gan jau viņš piekritīs, kas viņam cits atliks 2. pāriet, mitēties ∙ vihm jäi üle lietus pārgāja

kumisema v 1. dunēt ∙ kauguses kumiseb kõu tālumā dun pērkons; pea kumiseb mürast galva dun no trokšņa 2. palikt skanam, skanēt ∙ ta sõnad kumisevad mul veelgi kõrvus viņa vārdi joprojām skan man galvā

alla panema palikt apakšā, pielikt ∙ marjapõõsastele pandi toed alla ogu krūmiem apakšā palika balstus; ta paneb suusad alla viņš pieliek slēpes; pane avaldusele allkiri alla paraksti iesniegumu

rase b adj {raseda, rasedat, rasedaid} grūta, stāvoklī ∙ rase naine grūtniece; rasedaks jääma palikt stāvoklī

rasestuma v kļūt grūtai, palikt stāvoklī ∙ ta rasestus oma armukesest viņa palika stāvoklī no sava mīļākā

elu s {elu, elu, elusid} 1. dzīvība ∙ elu tekkimine maakeral dzīvības izcelšanās uz zemes; ta elu on ohus viņa dzīvība ir briesmās; elu ja surma küsimus dzīvības un nāves jautājums; ellu jääma palikt dzīvam; see tõi elu unisesse seltskonda tas miegainajā sabiedrībā ienesa dzīvību 2. dzīve, mūžs ◦ eraelu privātā dzīve; perekonnaelu ģimenes dzīve ∙ lühike elu īsa dzīve; elu mõte dzīves jēga; elu on ilus dzīve ir skaista; küll elu teda õpetab gan dzīve viņu izmācīs; elu möödub kiiresti dzīve paiet ātri; ta ei tee seda eluski viņš nemūžam to nedarīs; ma pole elu sees seda teinud es to nekad mūžā neesmu darījis; eluks ajaks uz mūžu ∆ ellu kutsuma radīt, nodibināt; elu eest visiem spēkiem; elu põletama dedzināt dzīvi; elu sisse puhuma iedvest dzīvību; elu täis ajama sadusmot; elu saab täis kāds sadusmojas

`kaks b num {kahe, `kaht(e), `kahtesid} 1. divi ∙ kaks pluss kaks on neli divi plus divi ir četri; kahega jagama dalīt ar divi; kaks kolmandikku divas trešdaļas; kaks meetrit divi metri; lugesin kella kaheni öösel lasīju līdz pulksten diviem naktī; kahe tundmatuga võrrand vienādojums ar diviem nezināmajiem; teos ilmus kahes köites darbs iznāca divos sējumos 2. abi ∙ kahel pool teed olid majad abās ceļa pusēs bija mājas; see jäägu meie kahe vahele lai tas paliek starp mums abiem ∆ kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; kahe käega abām rokām; kahe silma vahele jätma nepamanīt; kahe silma vahele jääma palikt nepamanītam; kahe tooli vahel istuma sēdēt uz diviem krēsliem; kahe tule vahel starp divām ugunīm; kahte isandat teenima kalpot diviem kungiem; nagu kaks tilka vett kā divas ūdens lāses

`kuiv a s {kuiva, `kuiva, `kuivi} 1. sausums ∙ nädal aega oli kuiva, siis tulid jälle sajud nedēļu bija sausums, tad atkal uznāca lietavas; kuiva all kannatanud põllud lauki, kas cietuši no sausuma; ta ahmib õhku nagu kala kuival viņš tver gaisu kā zivs sausumā; vesi taganes ja kivid jäid kuivale ūdens atkāpās, un akmeņi palika sausumā 2. smilšu sēklis, sēre ∙ rannarahval olid lähemad kuivad täpselt teada piekrastes iedzīvotājiem tuvākie smilšu sēkļi bija precīzi zināmi ∆ kuivale jääma palikt uz sēkļa

nina s {nina, nina, ninu} 1. deguns ◦ tömpnina strups deguns ∙ nina on kinni deguns ir ciet; nina on külmast punane deguns no aukstuma ir sarkans; nina nuuskama šņaukt degunu; nina krimpsutama raukt degunu; külm nagu koera nina auksts kā suņa deguns; tal on selliste asjade peale hea nina viņam ir labs deguns uz tādām lietām 2. priekšgals, purngals ◦ paadinina laivas priekšgals ∙ üks istus paadi ninas, teine päras viens sēdēja laivas priekšgalā, otrs – pakaļgalā 3. rags, zemesrags ∙ Kõpu poolsaare Ristna nina Kepu pussalas Ristnas rags 4. sar deguns, persona ∙ kogusime kümme krooni nina pealt vācām pa desmit kronām no deguna; suured ninad lieli kungi ∆ nina all deguna priekšā; nina alla hõõruma rīvēt degunā; nina veel tatine vēl slapjš aiz ausīm; nina norgu laskma nokārt degunu; nina pihta andma sadot pa degunu; nina peale saama dabūt pa degunu; nina peale viskama mest sejā; nina pistma bāzt degunu; nina püsti ajama celt degunu gaisā; ninasid kokku pistma sabāzt degunus kopā; ninasse kargama lēkt acīs; ninast vedama vazāt aiz deguna; nina täis tõmbama pielikt seju; nina vingu ajama raukt degunu; nina kõrvetama apdedzināties; oma ninast kaugemale nägema redzēt tālāk par savu degungalu; oma nina toppima bāzt savu degunu; pikka nina saama dabūt garu degunu; pika ninaga jääma palikt ar garu degunu

suu s {suu, suud, suid} 1. mute ∙ ta avas suu viņš atvēra muti; suust suhu hingamine elpināšana no mutes mutē; meil pole midagi suhu panna mums nav ko likt mutē; ta teenib endale suuga leiba viņš pelna sev maizi ar muti 2. (par apgādājamiem) mute ∙ mitu suud toita vairākas mutes barojamas 3. (nedzīvām lietām) mute, atvere ◦ ahjusuu krāsns mute; koopasuu alas mute; kotisuu maisa gals; uksesuu durvju aila ∙ laia suuga varrukad piedurknes ar platu galu 4. grīva, ieteka ◦ jõesuu upes grīva ∙ jõudsime suure jõe suhu nonācām lielas upes grīvā 5. sar seja ∙ ta magas suu seina poole viņš gulēja ar seju pret sienu ∆ suud kinni hoidma turēt muti; peost suhu elama dzīvot no rokas mutē; suhu jooksma ieskriet rīklē; suu ammuli mute vaļā; suud andma dot mutes; suud laotama virināt muti; suud pruukima brūķēt muti; suud puhtaks pühkima palikt bešā; suud kinni toppima aizbāzt muti; on nagu suu vett täis kā ūdeni mutē ieņēmis; suu peale kukkunud uz mutes kritis

vannutama v 1. zvērināt ∙ tunnistajaid vannutama zvērināt lieciniekus; vannutatud tõlk zvērināts tulks; vannutatud advokaat zvērināts advokāts 2. lūgtin lūgt, lūgties ∙ ta vannutab sõpra jääma viņš lūgtin lūdz draugu palikt

aasta|kümme s 1. desmitgade ∙ 19. saj. viimasel aastakümnel 19. gs. pēdējā desmitgadē 2. gadu desmits ∙ nii võib see jääda aastakümneteks tā tas var palikt gadu desmitiem

kuni b adv līdz ∙ ma võin jääda siia kuni nädalaks es varu šeit palikt apmēram nedēļu

`kõhklema v {kõhelda, `kõhklen} svārstīties, šaubīties ∙ ta kõhkleb, kas minna või koju jääda viņš svārstās, vai iet vai palikt mājās

manitsema v pamācīt, piekodināt ∙ arst manitses teda voodisse jääma ārsts piekodināja viņam palikt gultā

`nuhtlema v {nuhelda, `nuhtlen} sodīt ∙ kuritegu ei või jääda nuhtlemata noziegums nevar palikt nesodīts; nõidu nuheldi tuleriidal raganas sodīja uz sārta

alla pistma 1. sar mesties lejā ∙ ta pistis ülepeakaela trepist alla viņš pa galvu pa kaklu metās lejup pa kāpnēm 2. sar palikt apakšā, pabāzt apakšā ∙ ta pistis õunapuu oksale toe alla viņš pabāza ābeles zaram balstu apakšā; ma pistsin suusad alla es uzvilku slēpes

päriseks adv 1. pavisam, uz visiem laikiem ∙ tahaksin päriseks maale elama jääda es gribētu palikt dzīvot laukos pavisam 2. mūža lietošanā, dzimtīpašumā ∙ päriseks antud maa mūža lietošanā nodota zeme; mõis hakkas talusid päriseks müüma muiža sāka pārdot sētas dzimtīpašumā

neutraalne adj {neutraalse, neutraalset, neutraalseid} 1. neitrāls ∙ neutraalne teema neitrāla tēma; neutraalne riik neitrāla valsts; neutraalne stiil neitrāls stils; raske on neutraalseks jääda grūti palikt neitrālam 2. ķīm neitrāls ∙ neutraalne lahus neitrāls šķīdums 3. fiz neitrāls ∙ neutraalne osake neitrāla daļiņa

püsimatu adj {püsimatu, püsimatut, püsimatuid} 1. nenoturīgs, nestabils ∙ tal on püsimatu iseloom viņam ir nenoturīgs raksturs; väikelapse emotsioonid on püsimatud maza bērna emocijas ir nestabilas 2. nemierīgs, nespējīgs palikt mierā ∙ püsimatuid otsinguid täis elu nemierīgu meklējumu pilna dzīve; rahutu ja püsimatu laps nemierīgs un uz vietas nosēdēt nespējīgs bērns

üles adv augšā, augšup ∙ ta läks üles oma tuppa viņš uzgāja savā istabā; teerada tõusis üles mäkke taka veda augšup kalnā; käed üles! rokas augšā!; sel õhtul lubati lastel kauemaks üles jääda šajā vakarā bērniem ļāva ilgāk palikt augšā