[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

õige a adj {õige, õiget, õigeid} 1. pareizs ◦ ainuõige vienīgais pareizais ∙ õige aeg pareizs laiks; ennustus osutus õigeks prognoze izrādījās pareiza; õige mõte pareiza doma; ta seadis paberid õigesse järjekorda viņš sakārtoja papīrus pareizā secībā; tunnistan süüdistuse õigeks atzīstu apsūdzību par pareizu; vali õige sõidukiirus izvēlies pareizo braukšanas ātrumu 2. īsts ∙ õige eestlane īsts igaunis; õiget sõpra tunned hädas īstu draugu iepazīsti nelaimē; ta otsib elus õiget kohta viņš meklē dzīvē īsto vietu; ta pole veel seda õiget leidnud viņš vēl nav atradis to īsto; õige süüdlane jäigi karistamata īstais vaininieks tā arī palika nesodīts; tal on õige süda rinnus viņam ir īsta sirds krūtīs 3. nevainīgs, bez vainas ∙ vaene tehti süüdlaseks ja rikas jäi õigeks nabagu padarīja par vainīgo, un bagātais palika bez vainas; kohtus õigeks mõistma attaisnot tiesā 4. taisns ∙ kõverad naelad taoti õigeks līkas naglas pārkala taisnas; viltuvajunud katus tuleb õigeks ajada sašķiebies jumts ir jāiztaisno; pane pilt seinal õigeks! iztaisno attēlu uz sienas!; õige nina taisns deguns 5. pareizi ∙ õige küll, võlg on tasumata pareizi gan, parāds nav samaksāts; õige ta on, aega on vähe pareizi ir, laika ir maz; last lüüa pole õige bērnam sist nav pareizi; kõik on õige, mis ma räägin viss, ko es saku, ir pareizs

eest b pop 1. no priekšas, no ∙ vanaema võttis käe silmade eest vecmāmiņa noņēma roku no acīm; ta tõmbas kardinad akna eest kõrvale viņš atvilka aizkarus no loga 2. no ∙ ta põgenes tagaajajate eest viņš bēga no vajātājiem; hoia end tema eest sargies no viņa 3. vietā, par ∙ ema vastab lapse eest māte atbild bērna vietā; ta sõi ja jõi kolme eest viņš ēda un dzēra par trim 4. pirms ∙ paari aasta eest polnud veel seda maja pirms pāris gadiem šīs mājas vēl nebija 5. par ∙ ta tegi seda väikese tasu eest viņš izdarīja to par nelielu atlīdzību; kirjanik sai raamatu eest honorari rakstnieks saņēma honorāru par grāmatu

para`grahv s {paragrahvi, para`grahvi, para`grahve} 1. paragrāfs ∙ õpiku tekst on liigendatud paragrahvideks mācību grāmatas teksts ir sadalīts paragrāfos 2. pants, paragrāfs ∙ seaduse paragrahvid likuma panti; see tegu käib paragrahvi alla par šādu rīcību var dabūt pantu

võrra pop par ◦ vaksavõrra par sprīža tiesu ∙ ilm soojenes mõne kraadi võrra laiks kļuva par dažiem grādiem siltāks; tähtaega pikendati nädala võrra termiņu pagarināja par nedēļu

`parkima b v {`parkida, pargin} 1. miecēt ∙ nahka parkima miecēt ādu; pargitud lambanahast kasukas miecētas aitādas kažoks 2. krāsot, padarīt tumšāku ∙ mustikad pargivad suud mellenes krāso muti; päikesest ja tuulest pargitud näod saules un vēja aprautas sejas 3. sar slānīt, sist, sadot pa ādu ∙ sain isa käest parkida dabūju no tēva pa ādu 4. sar (par negausīgu ēšanu) sukāt, locīt, stūķēt ∙ ta parkis endal kõhu täis viņš piestūķēja pilnu vēderu

poolt a adv 1. no puses ◦ kustpoolt no kurienes; ülaltpoolt no augšas ∙ hüüdeid kostis mitmelt poolt saucieni skanēja no vairākām pusēm; kõrgemalt poolt tulnud käsk pavēle no augšas 2. par ∙ õde on poolt, vend vastu māsa ir par, brālis – pret; kõik hääletasid poolt visi balsoja par

teemaline adj {teemalise, teemalist, teemalisi} par tēmu, tematikai veltīts, tematisks ◦ armastusteemaline par mīlestības tēmu; loodusteemaline par dabas tēmu; samateemaline par to pašu tēmu

kohta pop 1. par ∙ kogus andmeid kodukoha ajaloo kohta viņš vāca ziņas par dzimtās vietas vēsturi; selle kohta koostati protokoll par to tika sastādīts protokols 2. priekš ∙ oma aja kohta haritud mees savam laikam izglītots vīrs; räägib muulase kohta head eesti keelt kā sveštautietis viņš labi runā igauniski 3. uz ∙ iga kolme õpilase kohta tuli üks raamat uz trijiem skolēniem bija viena grāmata; korraldus kehtib kõigi kohta rīkojums attiecas uz visiem

alla kirjutama 1. parakstīt ∙ kokkuleppele alla kirjutama parakstīt vienošanos 2. parakstīties ∙ sellele seisukohale kirjutan kahe käega alla par šo viedokli es parakstos ar abām rokām

üle c pop 1. pār ∙ lugeja kummardus raamatu üle lasītājs noliecās pār grāmatu; suur rahu tuli tema üle liels miers nāca pār viņu; ta on kaotanud oma mõju sinu üle viņš ir zaudējis savu varu pār tevi 2. par ∙ diskuteeriti moodsa kunsti üle diskutēja par moderno mākslu; teiste õnnetuste üle ei sobi naerda par citu nelaimi neklājas smieties

pipar s {`pipra, pipart, `pipraid} 1. (Piper) pipars 2. pipars, paprika, dārzeņpipars ∙ ta kasvatab punast pipart viņš audzē sarkanos piparus 3. (garšviela) pipari ∙ must pipar melnie pipari; pane marinaadi paar tera pipart ieliec marinādē pāris piparu graudiņus; ta riputas supi sisse liiga palju pipart viņš iebēra zupā pārāk daudz piparu 4. sar (par kaprīzu meiteni) pipariņš ∆ pipart keele peale pipari uz mēles

muidu adv 1. citādi, pretējā gadījumā, citā gadījumā ∙ räägi kõvemini, muidu ta ei kuule runā skaļāk, citādi viņš nedzird; tööd tuleb teha, kuidas sa muidu elad jāstrādā, kā tu citādi dzīvosi; ma ei näe teda muidu, kui pühapäeviti es viņu citādi neredzu, tikai svētdienās 2. parasti ∙ kaugemal kui muidu tālāk nekā parasti 3. par velti, par brīvu, bez maksas ∙ selliseid kingi ei tahaks muidu ka tādas kurpes arī par velti negribētu 4. tāpat vien ∙ ma ei lähe kuhugi, jalutan muidu es nekur neeju, tāpat vien pastaigājos; mis sa muidu istud, koori parem kartuleid! ko tu tāpat vien sēdi, labāk nomizo kartupeļus! 5. vispār, citādi ∙ ta on mu koolivend ja ka muidu hea sõber viņš ir mans skolasbiedrs un arī citādi labs draugs; põrand on veel värvida, muidu on tuba remonditud grīda vēl jānokrāso, bet vispār istaba ir izremontēta

pealt c pop 1. no ∙ võtsin teki voodi pealt noņēmu segu no gultas; tulen praegu turu pealt pašlaik nāku no tirgus; tulin selle töö pealt ära aizgāju no tā darba; ta aeti une pealt üles viņu pamodināja no miega; poiss on ülesande teiste pealt maha kirjutanud zēns ir norakstījis uzdevumu no citiem 2. uz ∙ särk oli selja pealt märg krekls uz muguras bija slapjš; ostsin selle nurga pealt poest nopirku to veikalā uz stūra 3. no attāluma, attālumā, pa ∙ mõne sammu pealt oli võimatu mööda tulistada no dažu soļu attāluma bija neiespējami nošaut garām; seda võis juba tüki maa pealt näha to varēja redzēt jau pa lielu gabalu 4. par ∙ ta teenis selle tehingu pealt kenakese summa viņš nopelnīja par šo darījumu glītu summiņu; mis praegu piimaliitri pealt makstakse? cik pašlaik maksā litrs piena? 5. vidū, laikā ∙ sõidu pealt ei tohi trammist maha hüpata brauciena laikā nedrīkst lēkt ārā no tramvaja 6. (par precizitāti) līdz ∙ ta tasus võla sendi pealt viņš samaksāja parādu līdz pēdējam centam

suhtes pop pret, par, attiecībā uz ∙ valguse suhtes tundlik taim pret gaismu jutīgs augs; alimentide suhtes leppisime kokku par alimentiem vienojāmies; see kehtib ka sinu suhtes tas attiecas arī uz tevi

kõnelema v 1. runāt ∙ aeglaselt kõnelema runāt lēni; eesti keelt kõnelema runāt igauniski; poisid kõnelevad inetult zēni neglīti runā; tema teod kõnelesid ise enda eest viņa darbi runāja paši par sevi 2. runāties ∙ kellega sa seal kõneled? ar ko tu tur runājies?; homse koosoleku üle peab direktoriga kõnelema par rītdienas sapulci jāaprunājas ar direktoru 3. vēstīt, stāstīt ∙ selle kohta kõneleb rahvasuu järgmist par to tautas mute vēstī šādi; luuletus kõneleb kevadest dzejolī stāstīts par pavasari; need arvud kõnelevad majanduse tõusust šie skaitļi vēstī par ekonomikas pacēlumu 4. uzrunāt ∙ president kõneles rahvale lossi rõdult prezidents uzrunāja tautu no pils balkona

jumala|muidu adv 1. par baltu velti ∙ ta õmbleb kõigile jumalamuidu viņš visiem šuj par baltu velti 2. par neko, tāpat vien ∙ sain jumalamuidu riielda dabūju bārienu par neko

saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus

tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot ∙ süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt ∙ tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt ∙ mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties ∙ võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt ∙ tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties ∙ sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt ∙ see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties ∙ tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties ∙ tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot ∙ kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt ∙ laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs

võrd a pop par ∙ ma ei tagane sammu võrd es neatkāpšos ne par soli

kuigi a adv (parasti noliegumā) īpaši, diez ko, necik ∙ park pole kuigi suur parks nav īpaši liels; sellest pole kuigi palju kirjutatud par to nav īpaši daudz rakstīts

kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš ∙ kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš ∙ kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš

peale c pop 1. (virziens) uz ∙ sa astusid mu jala peale tu uzkāpi man uz kājas; ta tõttas rongi peale viņš steidzās uz vilcienu; ta on kõik lapsed aidanud otsa peale viņš palīdzējis nostāties uz kājām visiem bērniem; koerad haukusid võõra peale suņi rēja uz svešinieku; see tee läheb Pärnu peale šis ceļš iet uz Pērnavu; ta läks inglise keele peale üle viņš pārgāja uz angļu valodu; hea õnne peale uz labu laimi; kära peale jooksis palju rahvast kokku uz traci saskrēja daudz ļaužu 2. (virziens) virsū, virs ∙ koor kerkib piima peale krējums paceļas virs piena 3. attālumā ∙ oli nii pime, et paari sammu peale polnud midagi näha bija tik tumšs, ka pāris soļu attālumā nekas nebija redzams 4. no, pēc ∙ ärkasin uksekella helistamise peale pamodos no durvju zvana zvanīšanas; ta tegi seda minu nõudmise peale viņš to izdarīja pēc mana pieprasījuma 5. par ∙ ta mõtleb tuleviku peale viņš domā par nākotni 6. līdz ∙ ta jõi oma klaasi poole peale viņš izdzēra savu glāzi līdz pusei 7. kopš, no ∙ eilsest peale sajab kopš vakardienas līst; sellest ajast peale kopš tā laika; tuleb uuesti otsast peale alata jāsāk atkal no sākuma

`pidama a v {pidada, `pean} 1. turēt ∙ ta pidas kirvest käes viņš turēja rokā cirvi; palke pidas koos kanepist nöör baļķus saturēja kaņepju virve; lauda pidas vaid üks nael dēli turēja tikai viena nagla 2. turēt, glabāt ∙ raha ma kodus ei pidanud naudu es mājās neglabāju; ahi ei pea sooja krāsns netur siltumu 3. turēt, ievērot, ieturēt ∙ sõna pidama turēt vārdu; dieeti pidama ievērot diētu; pea meeles, mis teha tuleb paturi prātā, kas jādara; viha pidama turēt naidu 4. (par dzīvniekiem) turēt, audzēt ∙ loomi pidama turēt lopus 5. turēt, vadīt ∙ talu pidama būt lauku saimniecības īpašniekam; vend peab advokaadiametit brālis ir advokāts 6. vest, rīkot, turēt ∙ läbirääkimisi pidama vest sarunas; loengut pidama lasīt lekciju; jumalateenistust pidama turēt dievkalpojumu 7. noturēt, uzskatīt ∙ pidasin lähenejat sinuks noturēju nācēju par tevi; pidasin vajalikuks sind sellest informeerida uzskatīju par vajadzīgu tevi par to informēt; ta ei pea end uhkeks viņš nav lepns; ta peab endast liiga palju viņš pārāk daudz no sevis iedomājas 8. noturēt, valdīt ∙ ta ei suutnud enam nuttu pidada viņš vairs nespēja novaldīt raudas 9. turēties, izturēt ∙ tara on küll vana, kuid peab veel mõni aeg sēta gan ir veca, bet kādu laiku vēl turēsies 10. (par mūža posmu) vadīt, dzīvot ∙ kapten peab endiselt poissmehepõlve kapteinis joprojām dzīvo vecpuisī 11. svinēt, svētīt ∙ pulmi peeti kolm päeva kāzas svinēja trīs dienas; pühapäeva pidama svētīt svētdienu 12. cienīt, rēķināties ∙ minu arvamusest ei pea ta midagi ar manu viedokli viņš nerēķinās; jalgpallist ta suurt ei pea futbolu viņš īpaši neciena 13. (par apģērbu, apaviem) valkāt, nēsāt ∙ tublisti peetud ülikond krietni novalkāts uzvalks 14. sar apstāties, pagaidīt ∙ pidage, ärge minge veel ära! pagaidiet, neejiet vēl projām!

poolt b pop 1. no, no puses ∙ sulle on venna poolt kiri tev ir vēstule no brāļa; nad tulevad metsa poolt viņi nāk no meža puses; isa poolt sugulased radinieki no tēva puses; ta suri kevade poolt talve viņš nomira ziemas beigās; valitsuse poolt vastuvõetud otsus valdības pieņemts lēmums 2. par, pusē ∙ hääletasin ettepaneku poolt balsoju par priekšlikumu; südames olin isa poolt sirdī biju tēva pusē

alla b prp 1. mazāk par, mazāk nekā ∙ alla kahesaja krooni mazāk par divsimt kronām; alla viie aasta vanused lapsed par pieciem gadiem jaunāki bērni 2. zem ∙ seelik on alla põlve svārki ir zem ceļgala

kasuks → kasu apar labu ∙ selle hüpoteesi kasuks kõnelevad mitmed asjaolud par labu šai hipotēzei liecina vairāki apstākļi; ta lahendas asja enda kasuks viņš atrisināja lietu sev par labu

pooldama v atbalstīt, būt par ∙ parlamendi enamus pooldab seda presidendikandidaati parlamenta vairākums atbalsta šo prezidenta kandidātu

selle|võrra adv par tik, par to tiesu ∙ sellevõrra hoiame hotelli pealt kokku to tiesu ietaupām par viesnīcu

karva|võrd[ki] adv par matu, par mata tiesu ∙ karvavõrd puudus, et oleksin kukkunud mata tiesas pietrūka, lai es būtu nokritis; olukord ei ole karvavõrdki muutunud situācija nav mainījusies ne par matu

õigsus s {õigsuse, õigsust, õigsusi} 1. pareizība ∙ ta on oma valiku õigsuses veendunud viņš ir pāliecināts par savas izvēles pareizību 2. īstums ∙ allkirjade õigsust tuli tõestada parakstu īstums bija jāapliecina

hele a adj {heleda, heledat, heledaid} 1. (par gaismu) spožs, spilgts ∙ hele päike spoža saule; heledad suveööd gaišas vasaras naktis; heledad tulevikuplaanid spoži nākotnes plāni; ta oli meie klassi heledamaid päid viņam bija viena no gaišākajām galvām mūsu klasē 2. (par krāsu) gaišs ∙ heledad värvid gaišas krāsas; heledad juuksed gaiši mati; hele õlu gaišais alus 3. (par skaņu) skanīgs, dzidrs ∙ kellukese hele tilin zvaniņa dzidrā šķindēšana 4. (par sajūtām) spēcīgs ∙ jalga lõi hele valu kājā iecirtās spēcīga sāpe 5. pārn (par izsalkumu) tukšs ∙ kõht on hele vēders ir tukšs

asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta ◦ mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta ∙ igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana ∙ mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā ∆ asja ära ajama kaut kā derēt

`hind s {hinna, `hinda, `hindu} cena ◦ hulgihind vairumtirdzniecības cena ∙ hinnad alanevad cenas samazinās; raamatu hind on kaksteist eurot grāmatas cena ir divpadsmit eiro; hinna poolest odav cenas ziņā lēts; soodsa hinna eest par izdevīgu cenu ∆ hinnas olema būt augstā cenā; iga hinna eest par katru cenu; mitte mingi hinna eest ne par kādu naudu

ku`reerima v {ku`reerida, kureerin} 1. pārraudzīt, kūrēt ∙ valdkonda kureeriv abilinnapea par jomu atbildīgais ierēdnis 2. būt par kuratoru ∙ näitust kureerima būt par izstādes kuratoru

hea b adj {hea, head, häid} 1. labs ◦ imehea brīnumlabs ∙ hea matemaatik labs matemātiķis; hea tervis laba veselība; hea teenindamine laba apkalpošana; hea tuttav labs paziņa; ta ostis endale hea pesumasina viņš nopirka sev labu veļasmašīnu; ühel heal päeval kādā jaukā dienā; head aega! uz redzēšanos!; head isu! labu ēstgribu!; head õhtut! arlabvakar!; head ööd! arlabunakti!; head uut aastat! laimīgu jauno gadu!; head reisi! laimīgu ceļu! 2. krietns ∙ hea summa raha krietna naudas summa; hea aasta eest pirms krietna gada 3. labi ∙ vein maitses hea vīns garšoja labi; terava vikatiga on hea niita ar asu izkapti labi pļaut; sul hea naerda, rääkida tev viegli smieties, runāt ∆ heaks arvama uzskatīt par pareizu, labpatikt; heaks kiitma atzīt par labu; heaks tegema vērst par labu; heaks võtma ņemt par labu, labpatikt; hea küll nu labi; hea seisma rūpēties, aizstāvēt; niisama hea tikpat labs

ilma a adv 1. par velti ∙ ilma ei taha ta midagi par velti viņš neko negrib 2. bešā, tukšā, bez ∙ pärandusest ilma jätma atstāt bez mantojuma

kõne|alune adj 1. tāds, par ko runā, runātais ∙ kõnealune küsimus apspriežamais jautājums; kõnealune ise istus osavõtmatu näoga pat tas, par kuru tika runāts, sēdēja ar atsvešinātu sejas izteiksmi 2. šis ∙ kõnealusel juhul šajā gadījumā

küüne|võrra adv par naga tiesu, par naga melnumu

mis|peale adv 1. par ko, kāpēc, kādēļ ∙ mispeale sa nõnda vihastasid? par ko tu tā sadusmojies? 2. pēc tam ∙ ta ajas koera toast välja, mispeale ukse kiiresti kinni pani viņš izdzina suni no istabas, pēc tam ātri aiztaisīja durvis

strippar s {strippari, stripparit, strippareid} striptīzdejotājs ∙ ta töötab stripparina viņš strādā par striptīzdejotāju

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

`jutt b s {jutu, `juttu, `jutte} 1. runa, saruna ◦ salajutt slepena saruna ∙ juttu alustama sākt sarunu; direktori jutule minema doties uz sarunu pie direktora; millest on jutt? par ko ir runa?; vähese jutuga inimene mazrunīgs cilvēks 2. stāsts ◦ õudusjutt šausmu stāsts ∙ huvitav jutt interesants stāsts; habemega jutt stāsts ar bārdu ∆ sellest ei saa juttugi olla par to nevar būt ne runas; pikema jututa bez garām runām; jutu jätkuks sarunas uzturēšanai

endist|viisi adv kā iepriekš, tāpat kā iepriekš ∙ enam ei saa endistviisi elada vairs nevar dzīvot kā iepriekš; parkimise eest tuleb tasuda ju endistviisi par stāvvietu taču jāmaksā tāpat kā iepriekš

kümme b num {`kümne, kümmet, `kümneid} desmit ∙ kümme aastat desmit gadi; paragrahv kümme desmitais pants; selle kohta on kirjutatud kümneid raamatuid par to ir sarakstīts desmitiem grāmatu

äpardus s {äparduse, äpardust, äpardusi} neizdošanās, neveiksme ∙ ettevõtmine oli algusest peale üks äpardus pasākums jau no paša sākuma bija viena vienīga neizdošanās; oma äpardusest ei rääkinud ta kellelegi par savu neveiksmi viņš nevienam nestāstīja

soovi|avaldus s iesniegums, pieteikums ∙ parteisse astumise sooviavaldus iesniegums par stāšanos partijā; sooviavaldust esitama iesniegt pieteikumu

`hakkama v {hakata, `hakkan} 1. sākt ∙ lugema hakkama sākt lasīt; poiss hakkas kogelema zēns sāka stostīties 2. sākties ∙ koosolek hakkab kell kolm sapulce sāksies pulksten trijos 3. kļūt, tapt ∙ hakkab hale kļūst žēl; hakkab külm kļūst auksti; haigel hakkab juba parem slimniekam jau kļūst labāk 4. (par amatu vai attiecībām) kļūt, stāties ∙ autojuhiks hakkama kļūt par šoferi; paari hakkama kļūt par pāri; ametisse hakkama stāties amatā 5. ķerties, lipt ∙ kala hakkab õnge zivs ķeras uz āķa; koer hakkas hammastega püksisäärde suns ar zobiem ieķērās bikšu starā; tütar hakkas emale kaela meita apķērās mātei ap kaklu; külm hakkas sõrmedesse aukstums ķērās pie pirkstiem; ema ärevus hakkab lastessegi mātes nemiers pielīp arī bērniem 6. iedarboties, ietekmēt ∙ ränk töö hakkab tervise peale smags darbs ietekmē veselību; hea sõna tema peale ei hakka labs vārds uz viņu neiedarbojas; kaugelt hakkas kõrvu automürin no tālienes bija dzirdama automašīnu rūkoņa 7. piestāvēt ∙ see soeng ei hakka mulle šī frizūra man nepiestāv ∆ hakkama panema uzlikt gatavoties; hakkama saama tikt galā

`määrama v {määrata, `määran} 1. noteikt, nosacīt ∙ tuleb teha nii, nagu seadused määravad jādara tā, kā nosaka likumi; koosolek lükati määramata ajaks edasi sapulci atlika uz nenoteiktu laiku; arst määras mulle mudavannid ārsts man parakstīja dūņu vannas 2. piešķirt ∙ talle määrati preemia viņam piešķīra prēmiju 3. iecelt ∙ ta määrati töörühma juhiks viņu iecēla par darba grupas vadītāju 4. noteikt, noskaidrot ∙ arst määrab diagnoosi ārsts nosaka diagnozi; tähtede järgi aega määrama noteikt laiku pēc zvaigznēm 5. paredzēt, lemt ∙ need sõnad polnud määratud sinule šie vārdi nebija paredzēti tev; polnud saatusest määratud liktenis nebija lēmis

eest|võitleja s cīnītājs par ∙ rahvusliku kunsti eestvõitleja cīnītājs par nacionālo mākslu

huvituma v 1. interesēties, būt ieinteresētam ∙ huvituma aiandusest interesēties par dārzniecību 2. ieinteresēties ∙ asjast on huvitunud mitu ettevõtet par lietu ir ieinteresējušies vairāki uzņēmumi

ise|enesest adv 1. pats no sevis ∙ haigus kadus iseenesest slimība pazuda pati no sevis 2. pats par sevi ∙ töö pole iseenesest keeruline darbs pats par sevi nav sarežģīts ∆ iseenesest mõista pats par sevi saprotams

kiuste a adv par spīti, spītējot ∙ justkui kiuste anti ülesandeid, mis talle ei meeldinud kā par spīti tika doti uzdevumi, kas viņam nepatika; tuul puhus nagu kiuste kogu aeg vastu vējš kā spītējot visu laiku pūta pretī

käe|käik s 1. dzīve, dzīves gaita ∙ ta päris sugulaste tervise ja käekäigu järele viņš taujāja par radinieku veselību un dzīvi; tema edaspidisest käekäigust pole midagi teada par viņa turpmāko dzīvi nekas nav zināms 2. darbība ∙ seltsi käekäik biedrības darbība

käsitlema v 1. apskatīt, aplūkot, vēstīt ∙ nähtusi tuleb käsitleda nende vastastikuses seoses parādības jāskata to savstarpējā saistībā; film käsitleb sõjasündmusi filmā parādīti kara notikumi; romaan käsitleb külaelu käesoleva sajandi algul romāns vēsta par lauku dzīvi šī gadsimta sākumā 2. izmantot, rīkoties ∙ sonetivormi käsitleb ta vabalt ar soneta formu viņš rīkojas brīvi 3. apstrādāt ∙ riiet käsitleti happega drēbi apstrādāja ar skābi

liiast adv par daudz ∙ see on liiast tas ir par daudz

osa|maks s 1. iemaksa, daļas maksājums ∙ igakuine osamaks järelmaksuga ostetud kauba eest ikmēneša iemaksa par preci, kas pirkta uz nomaksu 2. (par dalību) iemaksa, maksa ∙ juubelikingi osamaks iemaksa jubilejas dāvanai; tasusin õmbluskursuse osamaksu samaksāju par šūšanas kursiem 3. paja ∙ osamaksude fond paju fonds

pajatama v vēstīt, stāstīt ∙ lugu pajatas minevikusündmustest stāsts vēstīja par pagātnes notikumiem; tal oli palju pajatada oma hiljutisest reisist par savu neseno braucienu viņam bija daudz kas stāstāms

selle|peale adv 1. par to, uz to ∙ mis sa sellepeale kostad? ko tu par to teiksi? 2. tad, pēc tam ∙ sellepeale tuli kojamees väravast välja tad pa vārtiem iznāca sētnieks

selle|teemaline adj par šo tēmu ∙ selleteemalised teadusartiklid zinātniski raksti par šo tēmu

sõdima v 1. karot ∙ sõditi isamaa eest karoja par tēvzemi 2. cīnīties ∙ selle plaani eest tasub sõdida par šo plānu ir vērts pacīnīties

vaeva|tasu s atlīdzība par pūlēm, dzeramnauda ∙ informatsiooni eest lubati vaevatasu par informāciju tika solīta atlīdzība

vägisi adv 1. ar varu ∙ mees viidi vägisi ülekuulamisele vīru ar varu aizveda uz nopratināšanu 2. par varītēm ∙ uni tükib vägisi peale miegs par varītēm mācas virsū

väheks adv par maz ∙ ühest tunnist nädalas jääb väheks viena stunda nedēļā būs par maz

tasuma v 1. maksāt, samaksāt ∙ pangaülekandega tasuma maksāt ar bankas pārskaitījumu; töö eest tasuma samaksāt par darbu; trahv tuleb tasuda kolme päeva jooksul sods jāsamaksā trīs dienu laikā 2. atmaksāt, atlīdzināt, kompensēt ∙ vaev on end ära tasunud pūles ir atmaksājušās 3. atmaksāt, atriebt ∙ headust kurjaga tasuma atmaksāt labu ar ļaunu 4. būt vērtam ∙ seda filmi tasub vaadata šo filmu ir vērts skatīties; sellest ei tasu rääkida par to nav jēgas runāt 5. vajadzēt ∙ tasub ainult korraks seisatada, juba sääseparv ründab vajag tikai uz brīdi apstāties, jau brūk virsū odu bars

`kius b s {kiusu, `kiusu, `kiuse} 1. ietiepība, spītība, spīts ∙ vanamees on kiusu täis vecis ir pilns ietiepības; kiusu pärast jätan sinna minemata par spīti neiešu uz turieni; kiusu ajama spītēties; ta tegi seda ainult teiste kiusuks viņš to darīja tikai citiem par spīti 2. vajāšana, pāridarīšana, pāridarījums ∙ koolis tuli tal suuremate poiste kiusu kannatada skolā viņam bija jāpacieš lielāku zēnu pāridarījumi 3. kaitināšana 4. vilinājums ∙ ta võitles kiusuga viņš cīnījās ar vilinājumu

üle küsima 1. pārjautāt, pārvaicāt, pārprasīt ∙ kõik tuleb endal üle küsida viss ir pašam jāpārprasa 2. paprasīt par daudz ∙ küsisin mantlist 2000 krooni, kas küsisin üle? prasīju par mēteli 2000 kronu, vai es paprasīju par daudz?

moe|asi s modes lieta ∙ sotsioloogia sai moeasjaks socioloģija kļuva par modes lietu; jalgratas pole ammugi enam üksnes moeasi velosipēds jau sen vairs nav tikai modes lieta; ta ei tea moeasjadest mitte tuhkagi par modes lietām viņš nezina ne nieka

vastu a adv 1. pretī, pretim ∙ tüdruk jooksis emale vastu meitene skrēja mātei pretī; midagi peaks toidu eest vastu ka andma par ēdienu kaut ko vajadzētu dot arī pretī; akna klaasilt peegeldus vastu mets loga stiklā atspoguļojās mežs; veeta siin kuumas kaua vastu ei pane bez ūdens te karstumā ilgi neizturēsi 2. pret ∙ oled sa poolt või vastu? tu esi par vai pret? 3. uz ∙ tütar vaatas emale vihaselt vastu meita dusmīgi skatījās uz māti

läbi võtma 1. apgūt, mācīties ∙ närilisi pole me koolis veel läbi võtnud par grauzējiem mēs vēl neesam skolā mācījušies 2. sabārt, sarāt ∙ õpetaja võttis poisi spikerdamise pärast läbi skolotājs sabāra zēnu par špikošanu 3. nomocīt ∙ suur treeningkoormus võib sportlase läbi võtta liela treniņu slodze var nomocīt sportistu 4. ņemties aprunāt ∙ külaeided võtsid kõik uudised läbi ciema vecenes ņēmās aprunāt visus jaunumus

õhuke[ne] adj {õhukese, õhukest, õhukesi} 1. plāns ∙ õhuke paber plāns papīrs; tüdruk on õhukeses pluusis meitene ir plānā blūzē; õhuke kultuurikiht plāns kultūrslānis 2. (par apmatojumu) plāns, šķidrs ∙ õhukesed juuksed plāni mati 3. (par ķermeņa daļām) plāns, kalsns ∙ õhukesed huuled plānas lūpas; õhuke nina plāns deguns 4. (par vīnu) viegls

arvamine s {arvamise, arvamist, arvamisi} 1. skaitīšana ◦ ajaarvamine laika skaitīšana; kokkuarvamine saskaitīšana; mahaarvamine atņemšana ∙ reservi arvamine ieskaitīšana rezervē 2. sar uzskats ∙ selles lähevad meie arvamised lahku par to mūsu uzskati dalās; olin temast heal arvamisel biju par viņu labos ieskatos

`kostma v {`kosta, kostan} 1. bilst, atbildēt ∙ ta ei kostnud mulle selle peale sõnagi viņš uz to man neatbildēja ne vārda; küsimustele kostma atbildēt uz jautājumiem; no mis sa kostad, tulevadki juba! nu ko tu neteiksi, jau nāk! 2. bilst, aizbilst ∙ kui teie tema eest kostate, siis on kõik korras ja jūs par viņu aizbilstat, tad viss ir kārtībā; ma oskan juba ise enese eest kosta es jau protu pats par sevi aizbilst; kosta poisi eest meistrile paar head sõna aizliec par zēnu meistaram kādu labu vārdu 3. būt dzirdamam, atskanēt, skanēt ∙ kostab muusikat ir dzirdama mūzika; koridoris kostsid kellegi sammud gaitenī atskanēja kāda soļi; neiu hääles kostab mure meitenes balsī skan raizes

kuulutama v 1. pasludināt, paziņot ∙ sõda kuulutama pasludināt karu; pärast mitmetunnilist istungit kuulutati vaheaeg pēc vairāku stundu sēdes tika izsludināts pārtraukums; koosolek kuulutati avatuks sapulci pasludināja par atklātu; ta kuulutas, et ei tule homme kaasa viņš paziņoja, ka rītdien nenāks līdzi 2. sludināt ∙ ristiusku kuulutama sludināt kristīgo ticību 3. ievietot sludinājumu, sludināt 4. pareģot ∙ ta kuulutas oma vastastele kadu viņš pareģoja saviem pretiniekiem zaudējumu

kõva adj {kõva, kõva, kõvu} 1. ciets ∙ kõva kalju cieta klints; lumi oli kõvaks tallatud sniegs bija nomīdīts ciets; kõvade kaantega raamat grāmata ar cietiem vākiem; kõva uni ciets miegs 2. stiprs, izturīgs ∙ karjamaal on kõva aed ümber ganībām apkārt ir stipra sēta; kõvad närvid stipri nervi 3. stiprs, spēcīgs ∙ kõva mees spēcīgs vīrs; ütlesin paar kõva sõna teicu pāris stingrus vārdus 4. stiprs, stingrs ∙ tal on kõva usk viņam ir stipra ticība; kõik teed olid kõva valve all visi ceļi tika stingri uzraudzīti; kõva majanduslik põhi stingrs ekonomisks pamats; kõva käsk stingra pavēle 5. stiprs, pamatīgs ∙ kõva janu stipras slāpes; kõva tuul pamatīgs vējš 6. skaļš ∙ mehed rääkisid kõva häälega vīri runāja skaļā balsī; käis kõva pauk atskanēja skaļš būkšķis 7. švaks, vājš ∙ eit oli kõva kuulmisega vecenei bija švaka dzirde; poisil on kõva pea zēnam ir grūta galva 8. sar pamatīgs, ievērojams ∙ ta sai kõva koolihariduse viņš saņēma labu skolas izglītību; see oli kõva pidu tā bija pamatīga ballīte; kõva sissetulek pamatīgi ienākumi; ta on igati kõva mees omal alal savā jomā viņš ir visai ievērojams vīrs; selle eest on kõva preemia par to pienākas pamatīga prēmija 9. sar vesels, savs ∙ kõva kolmandik teed on veel käimata vesela trešdaļa ceļa vēl nav noieta; sellest ajast lahutab meid kõva sajand no šī laika mūs atdala vesels gadsimts; ta on minust kõva kümme aastat noorem viņš ir par mani savus desmit gadus jaunāks 10. sar stiprs ∙ kõva puskar stipra kandža; saarlased olid kõva õlle teinud sāmsalieši bija sabrūvējuši stipru alu; see oli kõva paber tas bija stiprs papīrs 11. sar ciets ∙ kõva vesi ciets ūdens

`mõtlema v {`mõtelda ~ mõelda, `mõtlen} 1. domāt ∙ loogiliselt mõtlema domāt loģiski; ma nõustusin ilma pikemalt mõtlemata es piekritu, ilgi nedomādams; ta mõtleb ainult endale viņš domā tikai par sevi; vihm ei mõtlegi üle jääda lietus ij nedomā pārstāt; mõtle, kui põnev! padomā, cik interesanti! 2. iedomāties, iztēloties ∙ mõtle end minu asemele iedomājies sevi manā vietā 3. paredzēt, domāt ∙ õpilastele mõeldud sõnastik skolēniem paredzēta vārdnīca

tasu s {tasu, tasu, tasusid} 1. atlīdzība, samaksa ◦ autoritasu autoratlīdzība ∙ ta teenib head tasu viņš labi pelna; ta ei võtnud mingit tasu viņš neņēma nekādu atlīdzību 2. maksa ◦ teenustasu maksa par pakalpojumu ∙ tasuta haridus bezmaksas izglītība 3. atlīdzība, kompensācija ∙ tekitatud kahju eest nõuti tasu par radītajiem zaudējumiem prasīja atlīdzību 4. atmaksa, atriebība ∙ reetur ei pääse tasust nodevējs no atmaksas neizbēgs

`õnn s {õnne, `õnne, `õnni} 1. laime ◦ õnnehetk laimes mirklis; õnnesoov laimes vēlējums; õnnetunne laimes sajūta; õnnevärin laimes trīsas ∙ neiu igatseb õnne meitene ilgojas pēc laimes; õnne täis aastad laimes pilni gadi; õnn ja õnnetus käivad käsikäes laime un nelaime iet roku rokā; palju õnne sünnipäevaks! daudz laimes dzimšanas dienā!; õnne valama liet laimi 2. veiksme, laime ∙ õnn on muutlik veiksme ir mainīga; tal on kaardimängus õnne viņam veicas kāršu spēlē; läksime hea õnne peale gājām uz labu laimi; halva õnne korral võid elugi kaotada ja neveiksies, vari pazaudēt arī dzīvību; seekord läks õnneks piletit saada šoreiz palaimējās dabūt biļeti; meie õnneks ei teadnud asjast keegi par laimi mums, viņš neko nezināja par šo lietu

üks c pr {ühe, `üht(e), `üksi} 1. viens ∙ üks meist viens no mums; ta on üks andekamaid õpilasi klassis viņš ir viens no talantīgākajiem skolēniem klasē; üks on selge viens ir skaidrs; mõlemad raamatud on ühe hinnaga abas grāmatas ir par vienu cenu; üks ning sama summa viena un tā pati summa; ühel või teisel põhjusel viena vai otra iemesla dēļ; sa oled ka üks naljatilk! tu nu gan esi viens joks! 2. kāds ∙ elas kord üks kuningas reiz dzīvoja kāds karalis; ühel heal päeval kādā skaistā dienā; üks on mu magustoidu ära söönud kāds ir apēdis manu saldo ēdienu; kusagil meres on üks saar kaut kur jūrā ir kāda sala 3. šis, tas ∙ olen sellest üht ja teist kuulnud par to esmu šo un to dzirdējis

eeldama v 1. (par priekšnoteikumu) prasīt, paredzēt ∙ see töö eeldab eriettevalmistust šis darbs prasa īpašu sagatavotību 2. (iepriekš) pieņemt, pieļaut varbūtību ∙ hea inimene eeldab, et teisedki on samasugused labs cilvēks pieņem, ka arī citi ir tādi paši

harjumus s {harjumuse, harjumust, harjumusi} ieradums, paradums ∙ kahjulik harjumus kaitīgs ieradums; harjumuseks saama kļūt par ieradumu; harjumusest loobuma atteikties no ieraduma

hooldama v 1. aprūpēt, kopt ∙ haiget hooldama kopt slimnieku; õigesti hooldatud muru pareizi kopts zāliens 2. jur būt par aizbildni ∙ laps anti omaste hooldada bērnu nodeva radinieku aizbildnībā

esile kerkima rasties, parādīties ∙ kerkis esile küsimus töötasu suuruse kohta radās jautājums par atalgojuma lielumu

lööbima v (par izsitumiem) izsisties, parādīties ∙ ohatis lööbis nahal villikestena uz ādas izsitās herpes

välja mängima 1. nospēlēt, notēlot ∙ see stseen annaks palju paremini välja mängida šo scēnu varētu notēlot daudz labāk 2. sar (par noteiktu spēles rezultātu) panākt, nospēlēt ∙ ta tahtis iga hinna eest võitu välja mängida viņš par katru cenu gribēja panākt uzvaru 3. sar (kāršu spēlē) izspēlēt ∙ ta mängis ässa välja viņš izspēlēja dūzi 4. sar iztikt ∙ kas sa oma rahaga mängid palgapäevani välja? vai tu ar savu naudu līdz algas dienai iztiksi? 5. sar sanākt, izdoties ∙ võiks antenni ise panna, aga järsku ei mängi välja varētu uzlikt antenu pats, bet ja nu pēkšņi nesanāk

nägija s {nägija, nägijat, nägijaid} 1. redzīgais ∙ pime sai nägijaks aklais kļuva par redzīgo; jänesepojad sünnivad nägijatena zaķēni piedzimst redzīgi 2. gaišreģis, pareģis

parastama v ļauni priecāties, priecāties par cita nelaimi

parkimis|tasu s maksa par stāvvietu, stāvvietas maksa

parkimis|trahv s sods par automašīnas novietošanu

tervenisti adv 1. pilnībā, pilnīgi, viscaur ∙ tuba läks tervenisti valgeks istaba kļuva pilnīgi gaiša 2. (par daudzumu) vesels ∙ ujuja parandas rekordit tervenisti kahe sekundiga peldētājs laboja rekordu par veselām divām sekundēm

väär|tegu s (administratīvo tiesību) pārkāpums, likumpārkāpums ∙ väärteo eest on ette nähtud rahatrahv või arest par pārkāpumu paredzēts naudassods vai arests

väär|arvamus s kļūdains viedoklis, nepareizs viedoklis ∙ islami kohta levitatakse mitmesuguseid väärarvamusi par islāmu tiek izplatīti daudzi nepareizi viedokļi

`hingama v {hingata, `hingan} 1. elpot ∙ ta hingab nina kaudu viņš elpo caur degunu; metsas on kerge hingata mežā ir viegli elpot; meri hingab niiskust jūra izelpo mitrumu 2. (parasti noliegumā) teikt, bilst ∙ oma avastusest ei hinganud ta kellelegi par saviem atklājumiem viņš nevienam neteica

`kiitma v {`kiita, kiidan} 1. slavēt ∙ iga kaupmees kiidab oma kaupa katrs tirgotājs slavē savu preci; sain hea töö eest kiita saņēmu uzslavu par labu darbu; ilm pole eriti kiita laiks nav diez ko slavējams 2. atzīt ∙ ta kiitis minu teguviisi õigeks viņš atzina manu rīcību par pareizu ∆ taevani kiitma celt vai debesīs

kirjutama v 1. rakstīt ∙ mees ei oska lugeda ega kirjutada vīrs neprot ne lasīt, ne rakstīt; poeg kirjutab, et elab hästi dēls raksta, ka viņš dzīvo labi; ta kirjutab parajasti väitekirja viņš patlaban raksta disertāciju; sellest sündmusest kirjutavad kõik ajalehed par šo notikumu raksta visi laikraksti 2. (reģistrēt) pārrakstīt, norakstīt ∙ peremees kirjutas talu poja nimele saimnieks pārrakstīja sētu uz dēla vārda; õnnetus tuli kirjutada juhuse arvele negadījums bija jānoraksta uz sagadīšanos 3. izrakstīt ∙ arst kirjutas rohtu ārsts izrakstīja zāles

linnuke[ne] s {linnukese, linnukest, linnukesi} 1. putniņš ∙ linnukesed laulavad putniņi dzied; ei tea, mis linnuke ta on nezin, kas viņš ir par putnu 2. sar ķeksītis ∙ kirjuta alla sinna, kuhu on linnuke tehtud paraksties tur, kur ievilkts ķeksītis 3. naktstauriņš, palaistuve 4. novec bitīte

piir`kond s {piirkonna, piir`konda, piir`kondi} 1. reģions ∙ üks riigi mahajäänumaid piirkondi viens no valsts atpalikušajiem reģioniem; nähtus on levinud üsna laialdases piirkonnas parādība ir izplatīta diezgan plašā reģionā 2. apvidus, apgabals, zona ∙ radioaktiivse kiirguse piirkond radioaktīvā starojuma apgabals 3. (par ķermeni) apvidus, rajons ∙ valud südame piirkonnas sāpes sirds apvidū 4. apkaime ◦ lähipiirkond tuvākā apkaime ∙ kõrts asus mõisa piirkonnas krogs atradās muižas apkaimē 5. joma, sfēra, loks ◦ mõjupiirkond ietekmes sfēra ∙ kunsti eri piirkonnad dažādas mākslas jomas; huvide piirkond interešu loks

`pistma v {`pista, pistan} 1. durt ∙ ta pistis nõela kera sisse viņš iedūra adatu kamolā; südames pistab sirdī dur 2. dzelt ∙ parmud pistavad valusasti dunduri sāpīgi dzeļ; ta on terava keelega, oskab päris peenelt pista viņam ir asa mēle, māk itin smalki iedzelt 3. iedurties ∙ mingi okas pistis sõrme kaut kāds ērkšķis iedūrās pirkstā 4. bāzt, likt ∙ ta pistis käe taskusse viņš iebāza roku kabatā; viimane aeg on praad ahju pista pēdējais laiks likt cepeti krāsnī; ta pistab kindad kätte viņš velk cimdus rokā 5. (par darbību) ierosināt, paveikt ∙ ta pistis tule pliidi alla viņš iekūra plīti; pista uks ketti! pieliec durvīm ķēdi!; pista raadio mängima! ieslēdz radio!; ladu oli põlema pistetud noliktava bija aizdedzināta 6. sar tiesāt, locīt iekšā, tukšot ∙ ta pistis nahka mitu taldrikutäit suppi viņš notiesāja vairākus šķīvjus zupas; mehed pistavad ühe topka teise järel vīri tukšo vienu glāzīti pēc otras 7. sar jozt ∙ poiss pistis metsa zēns joza uz mežu; plehku pistma laisties lapās 8. sar mesties ∙ ta pistis jooksu viņš metās skriet; kõik pistsid laginal naerma visi metās skaļi smieties 9. sar iekukuļot ∙ kohtunikule tuleks natuke pista tiesnesim vajadzētu mazliet iekukuļot

`tamm a s {tamme, `tamme, `tammi} 1. (Quercus) ozols ◦ tammetaim ozola stāds; tammeviht ozola pirtsslota ∙ harilik tamm parastais ozols; punane tamm sarkanais ozols; tamme peeti pühaks puuks ozolu uzskatīja par svētu koku 2. ozols, ozolkoks ∙ tammest trepp ozola kāpnes

`viitama a v {viidata, `viitan} 1. norādīt, parādīt ∙ ta viitas kesklinna suunas viņš norādīja pilsētas centra virzienā 2. norādīt, atsaukties, minēt ∙ on viidatud kasutatud kirjandusele norādīta izmantotā literatūra; jurist viitas seadusele jurists atsaucās uz likumu 3. norādīt, liecināt ∙ sümptomid viitavad kasvajale simptomi liecina par audzēju

ümardama v noapaļot ∙ kõik müüri nurgad on ümardatud visi mūra stūri ir noapaļoti; ümardatud arvud noapaļoti skaitļi; paraku ümardati hindu tarbija kahjuks diemžēl cenas tika noapaļotas par sliktu patērētājam