[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

küljes b pop pie ∙ põõsa küljes on veel mõned lehed pie krūma vēl ir dažas lapas; kontide küljes oli veel veidi liha pie kauliem vēl bija nedaudz gaļas; puudusi märgatakse ikka teiste küljes trūkumus aizvien pamana citos; kodu oli tal väga südame küljes mājas viņam ļoti bija pie sirds; auto auto küljes kinni automašīna pie automašīnas

ligidal b pop 1. pie ∙ nad elavad linna ligidal viņi dzīvo pie pilsētas 2. pie, ap ∙ temperatuur püsis nulli ligidal temperatūra turējās ap nulli

lähedal b pop 1. tuvu, tuvumā, pie ∙ tahan olla sinu lähedal gribu būt tavā tuvumā; elan linna lähedal maal dzīvoju laukos netālu no pilsētas 2. tuvu, ap, pie ∙ ta on juba kolmekümne lähedal viņam ir jau tuvu trīsdesmit gadiem; temperatuur oli nulli lähedal temperatūra bija tuvu nullei

juures b pop pie, klāt ∙ ema toimetas pliidi juures māte rosījās pie plīts; ta elab tütre juures viņš dzīvo pie meitas; vesi keeb 100˚ C juures ūdens vārās pie 100˚ C; ta on hea tervise juures viņš ir pie labas veselības

külge b pop 1. (virziens) klāt, pie ∙ savi kleepus saabaste külge māls lipa klāt pie zābakiem; lauad löödi naeltega postide külge dēļus ar naglām piesita pie stabiem; uppuja klammerdus päästja külge slīcējs pieķērās pie glābēja 2. sar klāt, tuvu ∙ uks on värvitud, vaata et sa selle külge ei lähe! durvis ir krāsotas, skaties, lai tu neej tām tuvumā!

otsas b pop 1. pie, galā ∙ keti otsas pie ķēdes; käe otsas pie rokas 2. uz, virsū, galā ∙ varda otsas uz iesma; linnupesa on puu otsas putna ligzda ir kokā; ta elab kohvri otsas viņš dzīvo uz koferiem; nad elavad suure õnne otsas viņi dzīvo lielā laimē

peatus a s {peatuse, peatust, peatusi} 1. pietura, apstāšanās ∙ sõitsime peatusteta braucām bez pieturām; autojuht tegi kaupluse ees peatuse šoferis pieturēja pie veikala 2. pietura, pieturvieta ◦ trammipeatus tramvaja pietura ∙ kas te järgmises peatuses väljute? vai jūs nākamajā pieturā izkāpsiet?; sõitsime paar peatust edasi pabraucām pāris pieturas uz priekšu

ääres b pop pie ∙ raudtee ääres kasvab mets pie dzelzceļa aug mežs; ta seisis akna ääres ja vaatas õue viņš stāvēja pie loga un raudzījās ārā

alla c pop 1. (virziens) zem ∙ voodi alla zem gultas; ta peitis käed põlle alla viņa paslēpa rokas zem priekšauta; ma panen raha raamatute alla es ieguldu naudu grāmatās; aresti alla panema arestēt; kuritegu ei käi paragrahvi alla noziegumam nav piemērojams pants 2. pie ∙ kalda alla on kuhjunud kive pie krasta ir sakrājušies akmeņi; vaenlane jõudis Tallinna alla ienaidnieks nonāca pie Tallinas 3. (tieši) pirms ∙ söögi alla anti pits viina pirms ēdiena deva glāzi degvīna

najale pop (atbalstot) uz, pret, pie ∙ pane redel seina najale pieslien kāpnes pie sienas; ta toetas pea käte najale viņš atspieda galvu rokās

üles lööma 1. piesist, piestiprināt ∙ plangule oli mitu kuulutust üles löödud pie sētas bija piesisti vairāki sludinājumi 2. uzsist, sacelt, uzkult ∙ lained lõid vahtu üles viļņi uzkūla putas 3. (augšup) pasist, pacelt, pavērst ∙ ta lõi pilgu üles viņš pasita skatienu augšup 4. uzcirst, uzcelt, uzsliet ∙ ta lõi mõne kuuga maja üles viņš dažos mēnešos uzcirta māju 5. sar uzcirst, uzpost ∙ naised olid end üles löönud sievietes bija uzcirtušās 6. sar pamodināt, piecelt ∙ löö mind homme vara üles! pamodini mani rīt agri! 7. sar uzsist, pārsist, uzdauzīt ∙ nina üles lööma pārsist degunu

juures a adv pie, klāt ∙ ma olin juures, kui see juhtus es biju klāt, kad tas notika; piimal oli mingi võõras maitse juures pienam bija kaut kāda piegarša

kinni adv 1. ciet ∙ aken on kinni logs ir ciet; silmad vajusid kinni acis slīga ciet; kraav aeti kinni grāvi aizbēra; nina on kinni deguns ir ciet; jõgi külmus kinni upe aizsala; arst käskis hinge kinni pidada ārsts lika aizturēt elpu; kass püüdis hiire kinni kaķis noķēra peli; pigista nina kinni aizspied degunu; ta maksis võla kinni viņš samaksāja parādu; ta pandi kolmeks aastaks kinni viņu apcietināja uz trijiem gadiem 2. pie, ciet ∙ linnas on maja majas kinni pilsētā ir māja pie mājas; laps hoiab emal käest kinni bērns turas mātei pie rokas 3. aizņemts ∙ tänane õhtu on mul juba kinni šis vakars man jau ir aizņemts 4. miera stāvoklī ∙ auto pidas hetkeks kinni automašīna uz mirkli pieturēja; pea kinni, ma tulen ka! apstājies, es arī nāku! 5. (par govi) ciet ∙ lehm oli kinni govs bija ciet

juurest b pop 1. no ∙ see tänav algab raudteejaama juurest šī iela sākas no dzelzceļa stacijas 2. pie ∙ ta tuli minu juurest abi saama viņš nāca pie manis pēc palīdzības; astun sõbra juurest läbi ieiešu pie drauga

vastas b pop 1. pretī, pretim ∙ ta istub minu vastas viņš sēž man pretim; ta käis lennuki vastas viņš bija lidmašīnai pretī 2. pie, pret ∙ ahju vastas on hea seista pie krāsns ir labi stāvēt

juurde b pop (virziens) pie, klāt ∙ ta läks akna juurde viņš piegāja pie loga; sõitsin maale vanaema juurde braucu uz laukiem pie vecmāmiņas; keskaja koolid rajati suurte kirikute ja kloostrite juurde viduslaiku skolas cēla pie lielām baznīcām un klosteriem; ta jäi oma sõnade juurde viņš palika pie saviem vārdiem

hulka b pop pie, starp ∙ ta kadus rahva hulka viņš pazuda pūlī; istuge meie hulka apsēdieties pie mums; ilves kuulub kaslaste hulka lūsis pieder kaķu dzimtai

ligi b prp 1. pie, pret, tuvu ∙ hobune tõmbas kõrvad ligi pead zirgs pieglauda ausis pie galvas; ligi hommikut sadu lakkas pret rītu lietus mitējās 2. ap, apmēram

juurde|pääs s piekļuve, pieeja ∙ juurdepääs salajastele dokumentidele piekļuve slepeniem dokumentiem; vaba juurdepääs merele brīva pieeja pie jūras

kuuluma v 1. piederēt ∙ vabrik kuulub aktsiaseltsile fabrika pieder akciju sabiedrībai 2. ietilpt ∙ 17. sajandi algul kuulus Lõuna-Eesti Poola koosseisu 17. gadsimta sākumā Dienvidigaunija ietilpa Polijas sastāvā; see ei kuulu minu kompetentsi tas neietilpst manā kompetencē 3. būt pakļautam, būt piederīgam ∙ kohtuotsus on lõplik ja ei kuulu edasikaebamisele tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams 4. piederēties ∙ tumeda ülikonna juurde kuulus tingimata valge särk pie tumša uzvalka noteikti piederas balts krekls

ligi c pop 1. pie, pret, tuvu ∙ lühinägelik tõstis kirja silmade ligi tuvredzīgais pacēla vēstuli pie acīm; õhtu ligi jäi tuul vaikseks pret vakaru vējš norima 2. ap, apmēram ∙ töölisi oli vabrikus viiesaja ligi fabrikā bija ap piecsimt strādnieku

ette b pop (virziens) priekšā, pie ∙ maja ette istutati põõsaid mājas priekšā iestādīja krūmus; ta tõmbas kardinad akna ette viņš aizvilka logam priekšā aizkarus; auto sõitis kaupluse ette automašīna piebrauca pie veikala

kohal b pop 1. virs ∙ metsa kohal lõi välku virs meža zibeņoja; voodi kohal seinal oli vaip virs gultas pie sienas bija paklājs 2. pie, iepretim ∙ auto peatus aiavärava kohal automašīna apstājās iepretim vārtiem

lähedalt b pop no tuvienes, no tuvuma, pie ∙ seeni leidsime suure kivi lähedalt sēnes atradām pie lielā akmens; auto sõitis minu lähedalt mööda automašīna pabrauca man tuvu garām; ta on Tartu lähedalt pärit viņš nāk no Tartu apkārtnes

nimel pop 1. vārdā ∙ seaduse nimel likuma vārdā 2. pie ∙ võin oma au nimel vanduda varu apzvērēt pie sava goda 3. dēļ, labad, labā ∙ ta loobus reisi nimel paljust ceļojuma dēļ viņš no daudz kā atteicās

pihta b pop 1. pa, pie, pret ∙ ta koputab ukse pihta viņš klauvē pie durvīm; kirves juhtus kivi pihta cirvis trāpīja pa akmeni; avati tuli vaenlase pihta atklāja uguni pa ienaidnieku 2. sar kopš ∙ oleme sõbrad juba algkoolist pihta esam draugi jau kopš sākumskolas

pool e pop 1. pie ∙ ööbisin sugulaste pool nakšņoju pie radiem 2. pusē ∙ toa aknad on maantee pool istabas logi ir šosejas pusē; ta elab praegu kuskil Pärnu pool viņš pašlaik dzīvo kaut kur Pērnavas pusē; aknast vasakul pool pa kreisi no loga; õigus on sinu pool taisnība ir tavā pusē; igal pool visur; mitmel pool daudzviet

puhul adv gadījumā, pie ∙ külmetuse puhul joo vaarikateed saaukstēšanās gadījumā dzer aveņu tēju; ta võpatas iga krõpsatuse puhul viņš satrūkās pie katra sprakšķa; palju õnne sünnipäeva puhul daudz laimes dzimšanas dienā

sekka b pop pie, starp ∙ tule meie sekka! nāc pie mums!; varas kadus rahva sekka zaglis pazuda starp cilvēkiem; ta jäi võistlustel viimaste sekka sacensībās viņš palika starp pēdējiem

veeres pop pie, blakus ∙ ta soojendas end ahju veeres viņš sildījās pie krāsns

all b pop 1. zem ∙ lume all zem sniega; kuulide all jooksma skriet zem lodēm; kõik on kontrolli all viss tiek kontrolēts; nurga all leņķī 2. pie ∙ pood on otse ukse all veikals ir tieši pie durvīm 3. ar ∙ spetsialistide all mõtles ta arhitekte ar speciālistiem viņš domāja arhitektus

kõrval b pop 1. blakus, pie ∙ tee kõrval on metsasalu blakus ceļam ir meža puduris; lauda kõrval on kuur blakus kūtij ir šķūnis; ta oli päev päeva kõrval ametis viņš dienu no dienas bija savā amatā; õlg õla kõrval plecu pie pleca 2. blakus, līdzās ∙ minu töö ei ole sinu oma kõrval midagi mans darbs līdzās tavam nav nekas; mis sina tema kõrval ka oled kas gan tu esi līdzās viņam 3. līdztekus ∙ pedagoogitöö kõrval tegeles ta sordiaretusega līdztekus pedagoga darbam viņš nodarbojās ar selekcionēšanu

käes b pop 1. rokās, pie ∙ võim on rahva käes vara ir tautas rokās; kõik trumbid on vastase käes visi trumpji ir pretinieka rokās; sinu käes on see lihtne ülesanne tavās rokās tas ir viegls uzdevums; käsikiri on toimetaja käes manuskripts ir pie redaktora 2. rokās, iekšā ∙ päikese käes saulē; laev on tormi käes kuģis ir vētrā; liha riknes kuuma käes karstumā gaļa sabojājās; poiss oigab valu käes puisis vaid sāpēs; ta piinleb kahtluste käes viņš mokās šaubās

maha suruma 1. piespiest pie zemes, nospiest zemē ∙ mehed püüdsid teineteist maha suruda vīrieši centās piespiest viens otru pie zemes 2. apspiest, apvaldīt ∙ mäss suruti sõjaväe abil maha sacelšanos apspieda ar karaspēka palīdzību; pisaraid maha suruma apvaldīt asaras

alt c pop 1. no apakšas ∙ voodi alt no gultas apakšas; leti alt zem letes; põranda alt välja tulema iznākt no pagrīdes 2. no ∙ silma alt kaduma pazust no acīm; poiss tuli akna alt ära zēns aizgāja projām no loga; ettepanekule uue nurga alt vaatama paraudzīties uz priekšlikumu no jauna leņķa; vaenlane taganes linna alt ienaidnieks atkāpās no pilsētas pievārtes 3. pie, zem ∙ rubriigi alt vaatama skatīties rubrikā ∆ alt ära hüppama (par solījumu neievērošanu) pievilt; alt üles vaatama raudzīties no apakšas uz augšu

kõrvale a adv 1. (virziens) malā, no- ∙ ta astus paar sammu kõrvale viņš pakāpās pāris soļus malā; kardinat kõrvale tõmbama pavilkt aizkaru malā; tule natuke kõrvale panāc nedaudz malā; ta pani raamatu kõrvale viņš nolika grāmatu malā; müüja pani tuttavate jaoks kaupa kõrvale pārdevēja atlika malā preci paziņām; laps pööras pilgu kõrvale bērns novērsa skatienu; laev kaldus kursist kõrvale kuģis novirzījās no kursa; püüan teiste tähelepanu kõrvale juhtida cenšos novērst citu uzmanību 2. (virziens) pie, klāt pie ∙ seapraele anti kõrvale pohlasalatit pie cūkas cepeša pasniedza brūkleņu salātus; ema tõi lauale kartulisupi ja sinna kõrvale karaskit māte lika galdā kartupeļu zupu un tai klāt deva karašu

peal b pop 1. uz, virs ∙ leib on laua peal maize ir uz galda; tal on nüüd oma katus pea peal viņam tagad ir savs jumts virs galvas; nagu peo peal kā uz delnas; lageda peal tuul tõmbab klajumā velk vējš; töö on juba poole peal darbs jau ir pusē; me oleme temaga sina peal mēs ar viņu esam uz tu 2. pie ∙ pilt on seina peal attēls ir pie sienas 3. no ∙ nad elasid kartulite peal viņi dzīvoja no kartupeļiem 4. pa ∙ käisime linna peal jalutamas gājām pastaigāties pa pilsētu

`proov s {proovi, `proovi, `proove} 1. izmēģinājums, pārbaude ◦ ajaproov laika pārbaude; jõuproov spēka pārbaude; proovikivi pārbaudes akmens; proovisõit izmēģinājuma brauciens ∙ seadmete proov ietaišu izmēģinājums; tee proovi, kas tross peab vastu izmēģini, vai trose izturēs 2. analīze, tests ◦ dopinguproov dopinga analīze ∙ piima happesuse proov piena skābuma analīze 3. pielaikošana ◦ proovikabiin pielaikošanas kabīne ∙ ta käis rätsepa juures proovis viņš bija pie drēbnieka uz pielaikošanu 4. (nodarbība) mēģinājums ◦ peaproov ģenerālmēģinājums; proovisaal mēģinājumu zāle ∙ puhkpilliorkestri proov jäi ära pūtēju orķestra mēģinājums nenotika 5. (viela) paraugs ◦ mullaproov augsnes paraugs; vereproov asins paraugs ∙ proovid saadeti laborisse paraugus nosūtīja uz laboratoriju 6. prove, raudze ∙ kõrge prooviga kuld augstas raudzes zelts

taga b pop 1. aiz, aizmugurē ∙ ta istus minu taga viņš sēdēja aiz manis; mis on nende arvude taga? kas ir aiz šiem skaitļiem? 2. pēc, attālumā ∙ jalgvärav on mõne sammu taga vārtiņi ir dažu soļu attālumā 3. pie ∙ istusin päev läbi raamatute taga visu dienu sēdēju pie grāmatām

vastu c pop 1. pretī, pretim ∙ kool ehitati lasteaia vastu skolu uzcēla pretī bērnudārzam; poisid läksid rongi vastu zēni aizgāja pretī vilcienam 2. pret ∙ labidas kolksatas kivi vastu lāpsta nošķindēja pret akmeni; olen ettepaneku vastu esmu pret priekšlikumu; ta kindlustas oma vara varguse vastu viņš apdrošināja savu īpašumu pret zādzībām; ta vabastati allkirja vastu viņu atbrīvoja pret parakstu 3. pie ∙ seisti külg külje vastu stāvēja sānu pie sāna

kallal b pop 1. pie ∙ ta norib iga pisiasja kallal viņš piekasās katram sīkumam; projektijuht töötab probleemi kallal projektu vadītājs risina problēmu 2. virsū, uzbrukumā ∙ kull on kanade kallal vanags uzbrūk vistām; kass on linnupesa kallal kaķis uzbrūk ligzdai

kinnitama v 1. stiprināt, piestiprināt ∙ riie kinnitati raamile audumu piestiprināja pie rāmja 2. stiprināt, nostiprināt ∙ ta kinnitas oma jõudu puhkehetkega viņš atjaunoja savus spēkus atpūšoties 3. pievilkt, nostiprināt ∙ kruvid liiguvad, neid peab kinnitama skrūves kustas, tās jāpievelk 4. apstiprināt ∙ direktor kinnitas tööplaani direktors apstiprināja darba plānu; ta kinnitas, et teeb kõik, mis tema võimuses viņš apstiprināja, ka darīs visu, kas viņa spēkos; katsetulemused kinnitasid oletust izmēģinājumu rezultāti apstiprināja pieņēmumu 5. apliecināt ∙ notariaalselt kinnitatud ärakiri notariāli apliecināts noraksts

otsa b pop 1. (virziens) uz, virsū, galā ∙ kahvli otsa uz dakšiņas; nööri otsa aetud pärlid uz auklas uzvērtas pērlītes; poiss ronis puu otsa zēns uzrāpās kokā 2. pie, pēc ∙ ta tegi ühe vea teise otsa viņš pieļāva vienu kļūdu pēc otras 3. cauru, visu ∙ öö otsa sadas vihma cauru nakti lija

`passima v {`passida, passin} 1. derēt, piestāvēt, pasēt ∙ venna kingad passivad talle jalga brāļa kurpes der viņam kājā; ta passiks hästi ülemuseks viņš labi derētu par priekšnieku; väike skulptuur passiks meiegi aeda maza skulptūra piestāvētu mūsu dārzam 2. laikot, lāgot, pasēt ∙ kleiti selga passima pielaikot kleitu mugurā; mehed passisid sarikaid kohale vīri pielāgoja vietā spāres; mantel pandi kiiresti minu mõõtudele passima mēteli ātri pielāgoja maniem izmēriem 3. gaidīt, pasēt ∙ passisime hulk aega koolimaja ees bussi labu laiku pie skolas gaidījām autobusu; keda te siin passite? ko jūs te pasējat? 4. apkalpot ∙ ta ei lasknud end passida viņš neļāva sevi apkalpot 5. (kāršu spēlē) pasēt ∙ niisuguses mänguseisus harilikult passitakse šādā spēles stāvoklī parasti pasē

külge jääma pielipt, pieķerties ∙ pane jahu alla, siis ei jää tainas lauale külge pakaisi miltus apakšā, tad mīkla nepielips pie galda; hüüdnimi jäi külge kui pigi iesauka pielipa kā piķis

lömitama v 1. pieplakt, sakrist, sašķiebties ∙ koer lömitab maad ligi ja liputab saba suns pieplok pie zemes un luncina asti; nurgas lömitab vana ahi kaktā sašķiebusies veca krāsns 2. pārn pielīst, locīties priekšā ∙ ülemuste ees lömitama pielīst priekšniekiem

kinni hakkama pieķerties, aizķerties ∙ laps hakkas ema käest kinni bērns pieķērās mātei pie rokas; kleit hakkas oksast kinni kleita aizķērās aiz zara; sõnadest kinni hakkama piesieties vārdiem

kinni kasvama 1. aizaugt ∙ järv kasvab kinni ezers aizaug 2. pieaugt, pielipt ∙ jalad olid nagu maa külge kinni kasvanud kājas bija kā pieaugušas pie zemes

kombekalt adv (ievērojot manieres) pieklājīgi, piedienīgi ∙ peolauas sõid kõik väga kombekalt pie svinību galda visi ēda ļoti pieklājīgi

kinni taguma 1. aizsist, piesist, pienaglot ∙ ta taob paar lauda seina külge kinni viņš piesit pāris dēļu pie sienas; sügisel taoti suvila aknad kinni rudenī vasarnīcas logus aizsita ciet 2. sar samaksāt ∙ mehed tagusid arve omast taskust kinni vīrieši samaksāja rēķinu no savas kabatas

äärde b pop (virziens) pie ∙ esimesed asulad ehitati vee äärde pirmās apmetnes cēla pie ūdens; toolid lükati seina äärde krēslus piestūma pie sienas

kallal a adv 1. virsū, uzbrukumā ∙ nälg on kallal ir uzbrucis bads; temal on haigus kallal viņam ir uzbrukusi slimība 2. pie ∙ selle tööga saame hakkama, kui hoolega kallal olla ar šo darbu tiksim galā, ja darīsim to rūpīgi

lähedale b pop (virziens) tuvu, tuvumā, pie ∙ ta ostis maja linna lähedale viņš nopirka māju pilsētas tuvumā; olen jõudnud juba kuuekümne lähedale man ir jau tuvu sešdesmit gadiem

`sein s {seina, `seina, `seinu} 1. siena ◦ peegelsein spoguļsiena; pilvesein mākoņu siena; seinafresko sienas freska; seinakalender sienas kalendārs; seinakapp sienas skapis; seinakell sienas pulkstenis; seinalamp sienas lampa; seinaleht sienas avīze; seinavärv sienas krāsa; tellissein ķieģeļu siena ∙ mittekandev sein nenesošā siena; ta ei oska naelagi seina lüüa viņš neprot pat naglu sienā iedzīt; kuristiku seinad bezdibeņa sienas; hekk moodustab rohelise seina dzīvžogs veido zaļu sienu 2. anat siena, sieniņa ∙ veresoonte seinad asinsvadu sienas ∆ peaga vastu seina jooksma skriet ar galvu sienā; seinast seina no sienas līdz sienai; seina äärde panema pielikt pie sienas; seina äärde suruma piespiest pie sienas

äärne adj {äärse, äärset, äärseid} pie-, pie kaut kā esošs ∙ Läti piiri äärsed elanikud Latvijas pierobežas iedzīvotāji

kõrvale b pop 1. (virziens) blakus ∙ laps heitis voodisse ema kõrvale bērns nometās gultā blakus mātei; uus maja ehitati vana kõrvale jauno māju uzbūvēja blakus vecajai; kotid tõsteti ukse kõrvale virna maisus sakrāmēja kaudzē blakus durvīm 2. (virziens) pie ∙ saiakesed sobivad tee kõrvale maizītes der pie tējas; supi kõrvale söödi leiba pie zupas ēda maizi 3. (virziens) blakus, līdzās ∙ varem valitsenud ühisomanduse kõrvale tekkis eraomandus līdzās agrākajam kopīpašumam radās privātīpašums

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

üksiti adv 1. pie viena ∙ kui me juba siin oleme, käime üksiti surnuaial ära ja nu mēs šeit esam, pie viena aiziesim uz kapiem 2. pa vienam ∙ tuldi üksiti ja paariti nāca pa vienam un pāros

juurde a adv (virziens) pie, klāt ∙ ta astus mulle juurde ja küsis teed viņš pienāca pie manis un prasīja ceļu; koer ei lasknud kedagi endale juurde suns nelaida nevienu sev klāt; ta on kaalus juurde võtnud viņš ir pieņēmies svarā

`kett a s {keti, `ketti, `kette} 1. ķēde, ķēdīte ∙ koer on keti otsas suns ir pie ķēdes; käevõru kett läks katki rokassprādzes ķēdīte saplīsa; silla küljes oli mitu paati ketis pie piestātnes bija pieķēdētas vairākas laivas; võtsime üksteisel käest kinni ja moodustasime keti sadevāmies rokās un izveidojām ķēdi 2. virkne

kinni naelutama 1. pienaglot ∙ naelutasin plaadi seina kinni pienagloju plāksni pie sienas 2. aiznaglot ∙ kast on kinni naelutatud kaste ir aiznaglota

minek s {mineku, minekut, minekuid} 1. iešana, došanās ◦ kojuminek došanās mājup; magamaminek gulētiešana; jääminek ledus iešana ∙ olin magama minekul, kui helises uksekell taisījos iet gulēt, kad zvanīja durvju zvans; ta pani mineku peal mantlinööpe kinni viņš iedams pogāja ciet mēteli; pensionile minek aiziešana pensijā 2. atiešana, aiziešana ∙ külaline juba asutab minekut ciemiņš jau taisās iet projām; bussi minekuni on veel aega līdz autobusa atiešanai vēl ir laiks 3. noiets, pieprasījums ∙ kauba minek preces noiets 4. aiziešana, nāve ∙ kas ta minek oli kerge? vai viņa aiziešana bija viegla? 5. sākšana ∙ pojengide õitsema minek peoniju uzziedēšana 6. spars, atvēziens ∙ jutul oli juba hea minek saruna jau ritēja pilnā sparā 7. piekrišana ∙ tal pole naiste juures minekut viņam nav piekrišanas pie sievietēm

kallalt adv 1. (par vietu pie kaut kā) no ∙ karjane kutsus koera lammaste kallalt ära gans atsauca suni no aitām 2. (darbībā) pie ∙ ta leidis kitsed heinakuhja kallalt viņš atrada kazas pie siena kaudzes

külge a adv 1. (virziens) klāt, pie- ∙ puudele jäid sügisel mõned lehed külge kokiem rudenī palika dažas lapas; rongile haagiti kaks vagunit külge vilcienam piekabināja divus vagonus; magnet tõmbab rauda külge magnēts pievelk dzelzi; haigus hakkas temalegi külge slimība pielipa arī viņam; poisid üritasid paarile tüdrukule külge lüüa zēni mēģināja piesist kanti pāris meitenēm; ära kleebi end mulle külge! nelīmējies man klāt! 2. (virziens) klāt, virsū ∙ ta on nii vihane, et tuleb või käsitsi külge viņš ir tik dusmīgs, ka metas gluži vai ar rokām virsū

poole c pop 1. (virziens) uz ∙ ujusin kalda poole peldēju uz krastu; aknad on mere poole logi ir uz jūru 2. (virziens) pie ∙ ta läheb sõbra poole viņš iet pie drauga; peate juristi poole pöörduma jums jāvēršas pie jurista 3. (par laiku) pret, uz kaut kā pusi ∙ sügise poole ilmad halvenesid uz rudens pusi laiks pasliktinājās

silma|piir s apvārsnis ∙ silmapiirile kerkis saar pie apvāršņa parādījās sala; silmapiirile ilmus uus pärija pie apvāršņa uzradās jauns mantinieks

võimul|olija s pie varas esošais ∙ dialoog võimulolijate ja rahva vahel pie varas esošo un tautas dialogs

knopka s {knopka, knopkat, knopkasid} sar piespraude, spraudīte, kniepadata ∙ ta kinnitas kaardi knopkadega tahvlile viņš piestiprināja karti ar piespraudēm pie tāfeles

vastu|võtt s 1. pieņemšana, ∙ kauba vastuvõtt preces pieņemšana; lähen kirurgi juurde vastuvõtule eju pie ķirurga uz pieņemšanu 2. uzņemšana, sagaidīšana ∙ külaliste vastuvõtt ciemiņu uzņemšana

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

ette tulema 1. nākt priekšā ∙ tule ette, sina tunned teed! nāc priekšā, tu zini ceļu! 2. (priekšā) pienākt, piebraukt ∙ rong tuli ette vilciens piebrauca 3. gadīties, notikt ∙ mõnikord tuleb ette tülisid reizēm gadās strīdi; olen tahtnud sulle külla tulla, aga ikka on midagi ette tulnud esmu gribējis atnākt pie tevis ciemos, bet arvien kaut kas ir atgadījies 4. nākt prātā, nākt atmiņā ∙ tal ei tule ealeski ette meid kahtlustada viņam nenāks ne prātā turēt mūs aizdomās; mulle ei tule ette, kus ma olen teda näinud es nevaru atcerēties, kur es esmu viņu redzējis 5. šķist, likties ∙ kogu see lugu tuleb mulle tuttav ette viss šis stāsts man šķiet pazīstams 6. tikt izskatītam ∙ asi tuli kohtus ette lietu izskatīja tiesā

viljelema v 1. apstrādāt, kultivēt, iekopt ∙ aed oli korralikult viljeldud dārzs bija kārtīgi iekopts 2. audzēt ∙ köögivilja viljeldakse kasvuhoones aasta läbi dārzeņus siltumnīcā audzē visu gadu 3. piekopt, nodarboties ar ∙ kunstnik viljeles dekoratiivmaali mākslinieks piekopa dekoratīvo glezniecību 4. būt izplatītam ∙ meil viljeldakse laialt koorilaulu pie mums ir plaši izplatīta kordziedāšana

pakane b adj {pakase, pakast, pakaseid} pie sala, ar salu ∙ pakane hommik rīts ar salu; täna on pakane ilm šodien ir pie sala; taevas läheb selgeks ja ilm pakaseks debesis skaidrojas un piesalst; pakasel talvel külmub Soome laht kinni aukstā ziemā Somu līcis aizsalst

maanduma v 1. nolaisties, piezemēties ∙ lennuk maandus Tallinna lennuväljal lidmašīna nolaidās Tallinas lidlaukā; varesed maandusid kase otsa vārnas nolaidās bērzā; oda maandus 90 meetri tähise juures šķēps piezemējās pie 90 metru atzīmes 2. (krastā) izkāpt, izcelties ∙ õhtul maandusime liivases rannas vakarā izkāpām smilšainā piekrastē 3. pārn mazināties, atslābt ∙ pinge maandus spriedze atslāba 4. pārn apmesties ∙ vanas eas maandus ta jälle kodukanti vecumā viņš atkal apmetās dzimtajā pusē

kinni pidama 1. apturēt, apstādināt ∙ ta pidas takso kinni viņš apturēja taksometru 2. apstāties, pagaidīt ∙ auto pidas maja ees kinni automašīna apstājās pie mājas; pea kinni, ära mine veel! pagaidi, neej vēl! 3. turēt ciet, turēt uz vietas, aizturēt ∙ ta peab koera toas kinni viņš tur suni istabā; vabandage, et ma teid nii kaua kinni pidasin atvainojiet, ka es jūs tik ilgi aizkavēju 4. aizturēt, apcietināt ∙ pidage varas kinni aizturiet zagli; peeti kinni mitu kahtlast isikut tika aizturētas vairākas aizdomīgas personas 5. aizturēt, nelaist cauri ∙ katus ei pea vihma kinni jumts nelaiž cauri lietu 6. turēties ∙ ta pidas kahe käega oksast kinni viņš ar abām rokām turējās pie zara 7. pieturēties, ievērot, pildīt ∙ seadustest kinni pidama ievērot likumus; Šveits peab neutraliteedist kinni Šveice ievēro neitralitāti 8. ieturēt, aizturēt, atrēķināt ∙ palgast peeti kinni tulumaks no algas ieturēja ienākuma nodokli

helkur s {helkuri, helkurit, helkureid} atstarotājs ∙ jalgratta helkur divriteņa atstarotājs; pane helkur varruka külge pieliec pie piedurknes atstarotāju

kinnituma v 1. piestiprināties, stiprināties ∙ hüdra kinnitub veetaimedele hidra piestiprinās pie ūdensaugiem 2. nostiprināties ∙ need sõnad kinnitusid igaveseks mällu šie vārdi uz mūžu palika atmiņā 3. apstiprināties ∙ väide kinnitus apgalvojums apstiprinājās

korrale kutsuma saukt pie kārtības, vest pie kārtības ∙ seaduserikkujad tuleb korrale kutsuda likumpārkāpēji jāsauc pie kārtības

kinni köitma piesiet ∙ ta köitis hobuse puu külge kinni viņš piesēja zirgu pie koka

naaldama v atbalstīt, piesliet ∙ ta naaldas jalgratta vastu seina viņš pieslēja divriteni pie sienas

seotult adv saistītā veidā, piesietā veidā ∙ paadid seisid kaldas vaiade külge seotult laivas stāvēja krastā piesietas pie pāļiem

`jõudma v {`jõuda, jõuan} 1. spēt, varēt ∙ ma ei jõua enam jalul seista es vairs nespēju nostāvēt kājās; ta jõuab saladust pidada viņš spēj glabāt noslēpumu 2. paspēt, pagūt ∙ ta oli jõudnud enne meie tulekut lahkuda viņš bija paspējis aiziet pirms mūsu atnākšanas 3. pienākt, sākties ∙ varsti jõuab sügis drīz sāksies rudens 4. nonākt, nokļūt ∙ eesmärgile jõudma nonākt pie mērķa; jõudsime suure kivi juurde nonācām pie liela akmens

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus

endamisi adv 1. pie sevis ∙ endamisi kaaluma apsvērt pie sevis 2. savā nodabā ∙ endamisi laulma dziedāt savā nodabā

kallale a adv 1. (virziens) virsū, uzbrukumā ∙ ta ässitas koerad võõrale kallale viņš uzrīdīja suņus svešiniekam 2. (virziens) pie ∙ ta asus tööle kallale viņš ķērās pie darba

kallale b pop 1. (virziens) pie ∙ ta asub töö kallale viņš ķeras pie darba 2. (virziens) virsū, uzbrukumā ∙ röövlid tungisid teekäija kallale laupītāji uzbruka ceļa gājējam

kohane adj {kohase, kohast, kohaseid} 1. piemērots, atbilstošs ∙ ta otsib kohast ettekäänet viņš meklē piemērotu iemeslu; see ei ole minu maitse kohane tas nav atbilstošs manai gaumei 2. vietā ∙ siinkohal on kohane peatuda veel ühel asjaolul šeit būtu vietā pakavēties pie vēl kāda apstākļa

käe|kõrval adv pie rokas ∙ ta lükkas jalgratast käekõrval viņš stūma velosipēdu pie rokas

käe|pärast adv pie rokas, pa rokai ∙ niisugust rahasummat pole mul käepärast tāda naudas summa man nav pie rokas

kätt|pidi adv 1. pie rokas ∙ ta tõi lapse kättpidi tuppa viņš pie rokas ieveda bērnu istabā 2. sarokojoties ∙ võõras jättis kõikidega kättpidi hüvasti vīrietis atvadījās no visiem sarokojoties 3. ar rokām ∙ ta on kättpidi masina vahel viņš ir ielīdis mašīnā ar rokām; ma armastan kättpidi mullas sobrata man patīk rušināties augsnē ar rokām

`külg s {külje, `külge, `külgi} 1. sāns ∙ ta surus käe vastu külge viņš piespieda roku pie sāna; külje sees pistab sānā dur; külg külje kõrval sānu pie sāna; laev kaldub vasakule küljele kuģis sasveras uz kreiso sānu; maasika üks külg oli juba punane viens zemenes sāns jau bija sarkans 2. puse ∙ kivi päikesepoolsel küljel ei kasva sammalt akmens saules pusē sūnas neaug; medali teine külg on sile medaļas otra puse ir gluda; sisuline külg saturiskā puse; küsimust arutati igast küljest jautājums tika apspriests no visām pusēm; Eesti on kolmest küljest ümbritsetud veega Igauniju no trijām pusēm ietver ūdens 3. lappuse ∙ ajaleht pühendas sündmusele terve külje laikraksts veltīja notikumam veselu lappusi ∆ külje all tiešā tuvumā

maad|ligi adv pie zemes, tuvu zemei ∙ poisid painutasid puu maadligi zēni nolieca koku pie zemes

veerde pop (virziens) pie, blakus ∙ ta sättis end ahju veerde sooja viņš iekārtojās pie krāsns siltumā

`võim s {võimu, `võimu, `võime} 1. vara ∙ võimust loobuma atteikties no varas; võimul olev partei pie varas esošā partija; võimule pääsema tikt pie varas 2. vara, varas iestāde, varas orgāns ◦ kohtuvõim tiesu vara; ülemvõim augstākā vara; võimuesindaja varas pārstāvis ∙ mees anti võimude kätte vīrieti nodeva varas iestādēm; vastuhakk võimudele pretošanās varas iestādēm 3. vara, spēks ◦ nõiavõim burvju vara; ülevõim pārspēks ∙ laulu võim dziesmas spēks; ükski võim poleks mind seal kinni hoida suutnud nekāda vara nebūtu spējusi mani tur noturēt

asuma v 1. atrasties ∙ suvila asub järve ääres vasarnīca atrodas pie ezera; sõnaraamatud asuvad keskmises riiulis vārdnīcas atrodas vidējā plauktā; kes teab, kus ta praegu asub kas zina, kur viņš patlaban atrodas 2. apmesties ∙ ta olevat Tartusse asunud viņš esot apmeties Tartu; uude korterisse asuma apmesties jaunā dzīvoklī 3. stāties ∙ valvur asus oma vahipostile sargs stājās savā sardzes postenī; dirigent asus koori ette diriģents stājās kora priekšā; asusime järjekorda iestājāmies rindā 4. ķerties ∙ lapsed asusid kirjandit kirjutama bērni ķērās pie sacerējuma rakstīšanas; asume asja juurde ķersimies pie lietas 5. taisīties ∙ tuli asuda teele bija jātaisās ceļā

kohalt pop 1. no vietas virs ∙ ta võttis paja tule kohalt viņš nocēla podu no uguns; päike tõusis metsa kohalt saule ausa virs meža 2. no vietas pie ∙ püksid olid põlvede kohalt katki bikses pie ceļgaliem bija pušu

kinni külmuma 1. aizsalt ∙ kange külmaga külmusid veetorud kinni stiprā salā aizsala ūdens caurules; allikas ei külmu talvelgi kinni avots neaizsalst arī ziemā 2. piesalt ∙ märjad kindad külmusid kangi külge kinni slapji cimdi piesala pie stieņa 3. iesalt ∙ laevad külmusid jäässe kinni kuģi iesala ledū

peatuma v 1. apstāties ∙ auto peatus autmobilis apstājās; peatusime puhkuseks apstājāmies atpūsties 2. kavēties, pakavēties ∙ sellel küsimusel pole mõtet pikemalt peatuda pie šī jautājuma nav jēgas ilgāk kavēties 3. uzturēties, palikt ∙ Tartus peatusin sugulaste pool Tartu uzturējos pie radiniekiem; ühe öö peatusime kämpingus vienu nakti palikām kempingā

`rullima v {`rullida, rullin} 1. rullēt, veltnēt, velt ∙ teed rullima veltnēt ceļu; põldu rullima pievelt lauku; ta rullis taina õhukeseks viņš izrullēja mīklu plānu 2. rullēt, tīt ∙ niiti rullima tīt diegu; ta rullis kaardi kokku viņš satina karti 3. virpināt, grozīt, velt ∙ mees rullib sõrmede vahel sigaretti vīrietis virpina pirkstos cigareti; puupakk rulliti seina äärde bluķi pieripināja pie sienas 4. rullēties, lokoties ∙ juuksed rullivad nii ilusasti mati tik skaisti lokojas 5. velties, griezties, vērpties ∙ korstnaist rullib suitsu no skursteņiem vērpjas dūmi